Cauri problēmām uz Gaismastīklu

11. un 12. maijā Rīgas Latviešu biedrības namā notika Latvijas pagastu bibliotekāru 4. kongress, kuru delegāti pārstāvēja visas 863 lauku bibliotēkas. Sarunā par veiksmēm un šķēršļiem ceļā uz Gaismastīklu, kam līdz Gaismaspils uzcelšanai jāaptver visa Latvijas teritorija, piedalījās pagastu padomju vadītāji un Kultūras ministrijas bibliotēku speciālisti.

Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Labi rādītāji

Sarunu ievadīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliotēku attīstības institūta vadītāja, Latvijas Bibliotekāru biedrības prezidente Anna Mauliņa. Viņa atzīmēja, ka mazajās bibliotēkās notiek lielas un iepriecinošas pārmaiņas. Paredzams, ka jūnijā 68 procenti no visām pagastu bibliotēkām būs pieslēgtas internetam. Tas ir ļoti labs rādītājs Eiropas mērogā. Līdz 2008.gadam jābūt uzceltai LNB jaunajai ēkai, un tad visas 2100 bibliotēkas tiks saslēgtas kopējā tīklā. Statistika liecina, ka 2004.gadā divkārt pieaudzis finansējums bibliotēkām. Valsts Kultūrkapitāla fonds sola ap simttūkstoš latu jaunu grāmatu un citu izdevumu iegādei publiskajām bibliotēkām, ap piecdesmit tūkstošu latu – lasīšanas veicināšanas programmai.
Līdzekļu lielākā daļa nāk no pašvaldībām, kurām arī pieder bibliotēkas. Ir noticis liels pavērsiens pagastu vadītāju domāšanā. Kā rāda socioloģiskie pētījumi, viņi sāk novērtēt bibliotēku nozīmi pagasta dzīvē. Bibliotēku vajadzībām uzceltas vai renovētas skaistas ēkas Sutros, Vaiņodē, Ķegumā, Valkā, Madonā, Daugavpilī, Ventspilī un daudzās citās vietās. Līdz ar interneta pieejamību pagastu bibliotēkas piesaista arvien vairāk jauniešu. Pašlaik bibliotēkās interneta izmantošana maksā vidēji piecdesmit santīmu stundā, jācer, ka ar laiku tas kļūs par bezmaksas pakalpojumu.
Pēc provizoriskiem aprēķiniem, Latvijā bibliotēkas apmeklē katrs otrais iedzīvotājs.

Mans pagasts – mana bibliotēka

Cēsu rajona Jaunpiebalgas bibliotēkas vadītāja Anita Auziņa: “Mūsu novads ir bagāts ar ievērojamiem kultūras darbiniekiem un senām tradīcijām, ko cenšamies uzturēt. Jaunas idejas rajona bibliotekāriem devuši kontakti ar kolēģiem Igaunijā, piedalīšanās konkursā par sakoptāko Latvijas pagastu un dažādos kursos. Pagasta atbalsts bibliotēkai pieaudzis no sešiem tūkstošiem latu 2002. gadā līdz deviņiem tūkstošiem latu pagājušajā gadā.”
Madonas rajona Murmastienes pagasta bibliotēkas vadītāja Terēze Ivenkova: “Mums ir trīs simti lasītāju. Pagastam ar 982 iedzīvotājiem tas nav daudz. Bibliotēka saņēmusi divus lietotus datorus. Interneta pieslēguma joprojām nav. Šogad grāmatu iegādei atvēlēti pieci simti latu, tikpat arī preses izdevumiem, kas ir mazāk par Ministru kabineta noteikumos paredzēto summu. Bibliotēka sen vairs nav tā vieta, kur veci cilvēki apmaina vecas grāmatas. Pasaulē ir tik daudz interesanta, ko var ieraudzīt, ja palūkojamies pāri sētai. Esam izveidojušas sieviešu interešu klubu “Dāmas”, piedalāmies Valsts kultūrkapitāla fonda projektā “Bērnu žūrija” un mūžizglītības programmā, jo uzskatām, ka ar diplomu izglītība nebeidzas, bet tikai sākas.”
Valmieras rajona Kauguru pagasta 2.bibliotēkas vadītāja Gundega Lapiņa: “Mūrmuižas centrā ir ap 500 iedzīvotāju, vidēji dienā bibliotēku apmeklē 34 no viņiem, trešā daļa ir jaunieši. Bibliotēka laukos kļūst par tādu kā sociālo iestādi, kur cilvēki nāk parunāties, izteikt savu sāpi. Daudzi nāk ne vien lasīt, bet arī mācīties. Bibliotekāram jābūt vispusīgi izglītotam un jāprot atrast kopīgu valodu ar dažāda vecuma un interešu ļaudīm.”
Saldus rajona Nīgrandes pagasta bibliotēkas vadītāja Māra Eberliņa: “Nāku no Lietuvas pierobežas. Mums ir Kalnu vidusskola, Nīgrandes pamatskola, sava mūzikas skola, ir pārpildīts bērnudārzs, bērnu un jauniešu centrs “Augšventa”, Kultūras centrs, divi sporta nami un stadions. Īsāk sakot – esam bagāts pagasts. Bibliotēka nedrīkst atpalikt, tāpēc interneta pieslēgums mums nepieciešams kā gaiss un ūdens. No pagasta tūkstoš iedzīvotājiem Nīgrandes bibliotēkā ir 374 lasītāji. Pašvaldība piešķir 1250 latus, bet ar tiem nevaram izdzīvot, tāpēc rakstu projektus. Ar savu 34 gadus ilgo bibliotekāres pieredzi varu teikt, ka lasītāji kļūst gudrāki. Arvien mazāk viņi pieprasa “krimiķus” un arvien vairāk interesējas par jaunāko literatūru.”
Krāslavas rajona Ezernieku pagasta bibliotēkas vadītāja Lidija Igaune: “Atrodamies Rēzeknes un Ludzas krustcelēs. Iedzīvotāju skaits nemitīgi samazinās – patlaban tas ir 1090. Pagājušajā gadā bibliotēkā bija 422 lasītāji. Paldies uzņēmējam Valdim Kalnozolam, kas bibliotēkai uzdāvināja divus datorus. Zaudējam iedzīvotājus. Pēdējos desmit gados neviens no augstskolu absolventiem nav atgriezies pagastā, kaut gan mums ir ļoti skaista daba un Ežezers būtu paradīze tūrisma attīstībai.”

Rīgas rajona Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja Daiga Brigmane: “Ulbrokas bibliotēka darbojas jau 58 gadus. Pirms dažiem gadiem telpas tika izremontētas, ieguldot 10 tūkstošus latu. Kopējā budžeta līdzekļi četru gadu laikā palielinājušies sešas reizes. Lai piesaistītu lasītājus, rīkojam tikšanās ar rakstniekiem. Esam godinājuši arī savus lasītājus. Balvas saņēmuši bibliotēkas ilglaicīgākais, erudītākais, disputos aktīvākais, attālākais lasītājs.”
Jelgavas rajona Ozolnieku novada Centrālās bibliotēkas bibliotekāre Inga Buholca: “Kad veidojās Ozolnieku novads, ieguvām Centrālās bibliotēkas vārdu, jo mums ir visvairāk lasītāju un vislielākais grāmatu fonds. Lasītājiem ir četras interneta darba vietas. To izmanto daudzi studenti un skolēni. Arī Ānes, Vainu un Jaunpēternieku bibliotēkas ir apgādātas ar datoriem.”
Bibliotekārus satrauca autortiesību aizstāvju prasība, ka bibliotēkām jāpērk licence, ja tās aicina autoru uz tikšanos ar lasītājiem vai savos pasākumos izmanto viņu darbus. Kaut arī likums formāli ir autortiesību aizstāvju pusē, bibliotekāri uzskata, ka autori, tiekoties ar lasītājiem, gūst gan morālu, gan materiālu labumu. Pēc šādām tikšanās reizēm vairāk lasa un pērk iepazīto autoru darbus. Tas drīzāk ir reklāmas pasākums.

Palīdz mazināt sociālo spriedzi

Bibliotēku attīstības perspektīvas analizēja novadu un pagastu padomju vadītāji. Preiļu novada padomes priekšsēdētājs Jānis Eglītis aplūkoja situāciju jaunizveidotajos novados un izteica domu, ka pagastu centros būtu vēlama skolas bibliotēkas un pagasta bibliotēkas apvienošana. Par to, cik svarīgi ir cilvēkiem just piederību savam pagastam, runāja gan Jānis Pumpurs no Stopiņu novada, kur problēmas rada Rīgas tuvums, gan Laimis Šāvējs no Jaunpiebalgas, kas ir patālu no galvaspilsētas. Laimis Šāvējs:

“Mēs priecājamies, ka jaunieši brauc mācīties. Nedēļas nogalēs atbraukuši pie vecākiem, viņi ar pateicību izmanto bibliotēku un internetu, piedalās kultūras pasākumos, taču pēc mācībām diemžēl tikai retais atgriežas pagastā.”

Gundega Lapiņa no Valmieras rajona Kauguru pagasta atgādināja, ka bibliotēkām, tāpat kā citām pagasta iestādēm, nākas kļūt arī par “zibensnovedējām” sociālās spriedzes mazināšanai: “Valsts samazina finansējumu bērnudārziem, internātskolām, ārpusklases nodarbībām skolās. Dārgāka kļūst autosatiksme, bet skolēniem jābrauc uz Valmieru, jo tur notiek ārpusskolas nodarbības. Mēs sūdzamies, ka bērnus sabojā datorspēles, ka bērniem trūkst garīgās izglītības. Bet kas tad viņus izglītos!? Vietējā pamatskolā ārpusklases nodarbības nenotiek, bet līdz pilsētai ar kājām neaiziesi, pārāk tālu. Talkā nāk bibliotēka, un tajā iegriežas gan jauns, gan vecs.”

Kvalitātes uzlabošanai

Turpinās pagastu bibliotēku reģistrācija un akreditācija. Atbildot uz jautājumu, vai akreditācijas laikā netiks atsijātas nevēlamās bibliotēkas, Kultūras ministrijas Bibliotēku nodaļas vadītājs Jānis Turlajs uzsvēra, ka akreditācijas uzdevums ir noskaidrot bibliotēkas darbības nosacījumus un apstākļus, pārliecināties, cik spēcīga ir pašvaldība, kāds ir valsts atbalsts u. tml. Akreditācija nav birokrātiska “purināšana” un likvidējamo bibliotēku meklēšana. Tā ir kvalitātes vadības prasība, kas balstās uz sadarbību. Bibliotēkas var sagatavoties un pašas izlemt, kad tās ir gatavas pārbaudei. Svarīgākais ir pats process, nevis rezultāts.

Andris Kļaviņš