Ārzemju presē

Vācu “Frankfurter Rundschau”: “Dienu pēc nīderlandiešu “nē” Latvija ratificēja konstitūciju kā desmitā Eiropas Savienības dalībvalsts. Ceturtdien parlaments Rīgā nobalsoja ar 71 balsi par un 5 pret konstitucionālo līgumu. Konservatīvo ministru prezidents Aigars Kalvītis to nosauca par “labāko iespējamo kompromisu”. “Votums demonstrē, ka ticība Eiropai pastāv joprojām”, sacīja ārlietu ministrs Artis Pabriks.”

•

Angļu “The Guardian”: “Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji atteicās atzīt, ka dubultais ES konstitūcijas noraidījums ir to “nogalinājis”. Notika virkne steidzamu sarunu par to, vai ratifikācijas procesam jāturpinās. Džeks Strovs plāno “iesaldēt” referendumu, Gerhards Šrēders uzskata, ka ratifikācijas procesam jāturpinās, bet vispār ES dalībvalstu un valdību vadītāji izsaka šaubas.”

•

Vācu “Die Welt”: “Vācijas kristīgo demokrātu Bundestāga frakcijas priekšsēdis Volfgangs Šoible domā – varbūtība, ka ES konstitūcija varētu stāsies spēkā, ir ļoti niecīga. Taču tās ratifikācijas process esot jāturpina. Skaidrāk esot jāizceļ būtiskākais Eiropas apvienošanas procesā. Tāpat Eiropu nedrīkstot pastāvīgi padarīt par grēkāzi. Ja Brisele esot vajadzīga tāpēc, lai novērstu uzmanību no pašu nespējas atrisināt problēmas, tad neesot jābrīnās par negatīvu referenduma iznākumu. Berlīnes un Parīzes manevri esot noveduši pie šķelšanās ES iekšienē. Bez tam nedrīkstot pieļaut, ka jaunās dalībvalstis tiek nostādītas izvēles priekšā starp Eiropu un Ameriku. Tāpat ciešāk Eiropas integrācijā esot jāiesaista Lielbritānija, jo Eiropas drošība bez tās neesot iespējama. CDU/CSU vēloties, lai ES atkal kļūtu par uzticamu ASV sabiedroto.”

•

Krievijas “Regnum”: ““Eiropas Padomē uzskata, ka Latvija, ratificējot Nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzības konvenciju, ir pilnībā izpildījusi savus starptautiskos pienākumus šajā jautājumā”, norādījis Rolfs Ekeuss”.

•

Zviedru “Upsala Nya Tidning” publikācijā Krievija apsūdzēta pret Baltijas valstīm cilvēktiesību jautājumos vērstā demagoģijā, kā piemēru minot bijušā Krievijas ārlietu ministra Igora Ivanova uzbrukumus Latvijai.

•

Vācu “Handelsblatt” intervijā grāfs Oto Lambsdorfs, kurš ir arī “Menatep” konsultatīvās padomes loceklis, izsakās par tiesas spriedumu Mihailam Hodorkovskim. Lai gan Vācijas kanclers Šrēders esot bijis informēts par starptautisko tiesību pārkāpumiem Krievijā, viņš tomēr esot atklāti atbalstījis Putinu. Tā esot bijusi rupja kļūda. Pievērst uzmanību šādiem pārkāpumiem esot Vācijas un Krievijas interesēs. Lambsdorfs aicināja līdz vēlēšanām nepieņemt nekādus ar Krieviju saistītus lēmumus. Esot vēlreiz jāapsver Krievijas uzņemšana Pasaules tirdzniecības organizācijā. Lai neierobežotu Vācijas rīcības brīvību, esot jāsamazina atkarība no Krievijas enerģijas resursiem, taču klusēt neesot tiesību.

•

Vācu “Frankfurter Rundschau”: “Ja Vācijā notiks varas maiņa, valdības tonis sarunās ar Krieviju kļūs stingrāks.”

Pēc Ārlietu ministrijas Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem