Pasaulei pašlaik ir grūti laiki

Foto: Eiropas Komisijas Audiovizuālā bibliotēka

Pagājusī nedēļa Rīgas diplomātiskajā korpusā aizritēja visai rosīgi: vairākas valstis atzīmēja savus valsts svētkus. Taču arī svinību gaisotnē galvenais sarunu temats bija aktuālie politiskie notikumi. “Latvijas Vēstnesis” lūdza vairākus ārvalstu vēstniekus atbildēt uz dažiem redakcijas jautājumiem.

1. Kādā gaisotnē jūsu valsts šos svētkus atzīmē šogad – dienās, kas bagātas ar spraigiem notikumiem starptautiskajā dzīvē?
2. Kā vērtējat mūsu valstu divpusējo attiecību jaunāko attīstību kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO?
3. Kā vērtējat Eiropas konstitucionālā līguma ratifikācijas gaitu, un kādas, jūsuprāt, ir šā procesa perspektīvas?

Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Ians Endrū Mintons Bonds (Ian Andrew Minton Bond),
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vēstnieks

1. Šogad valsts svētku dienu mēs atzīmējām ļoti īsi pēc jaunas valdības izveidošanas. Valsts politikas prioritātēs lielas izmaiņas nav gaidāmas, jo kabinetu atkal vada leiboristu partija un tas pats premjerministrs. Arī ārlietu ministra postenī atkal ir Strova kungs. Gaisotne ir darbīga un pozitīva. Lielbritānijas ekonomika joprojām atrodas uzplaukuma fāzē, Lielbritānija Eiropas Savienībā (ES) sadarbojas ar jaunajām dalībvalstīm, atbalstot konkurētspējīgas, dinamiskas ekonomikas veidošanu un Lisabonas stratēģiju. Lielbritānijas valdībai pavisam drīz būs jāpārņem ES prezidentūras groži. Labvēlīga ekonomiskā vide līdz ar ilgtspējīgu attīstību būs arī mūsu gaidāmās prezidentūras pamatmotīvi.
2. Kā jau teicu savā uzrunā karalienes dzimšanas dienas svinībās, esmu ļoti apmierināts ar mūsu valstu sadarbību šajā pirmajā Latvijas dalības gadā ES un NATO. Man prieks ne tikai par to, ka mūsu valstis sadarbojas valdību kontaktu līmenī, bet arī par kopdarbu Lielbritānijas politisko pašpārvalžu un Latvijas pašvaldību līmenī. Sevišķi aktīvi sadarbībā bijuši Velsas un Latgales reģioni. Jomas, kurās mēs noteikti vēl padziļināsim divpusēju sadarbību, ir cīņa pret starptautisko organizēto noziedzību: mēs plānojam Latvijai kā jaunai dalībvalstij sniegt atbalstu tālākā tiesnešu apmācībā ekonomikas un finanšu jautājumos, tātad tiesu varas kapacitātes palielināšanā. Mums ir stabilas sadarbības tradīcijas aizsardzības jomā, regulāri notiek kopīgi manevri NATO un arī ārpus tās ietvariem (tikko esmu atgriezies no Liepājas, kur seši britu kuģi liela starptautiska kontingenta ietvaros piedalījās BALTOP mīnu likvidēšanas operācijās). Mēs augstu novērtējam Latvijas militārā kontingenta darbu Irākā.
3. Lielbritānija nopietni strādāja pie ES konstitucionālā līguma un gatavojās referendumam par tā ratificēšanu. Briti bija paredzējuši aicināt tautu paust savu viedokli 2006. gadā, kad vairums ES valstu jau būs izdarījušas savu izvēli. Taču šobrīd, pēc Francijas un Nīderlandes vēlētāju izvēles, ratifikācijas procesā iestājušās grūtības, kas Eiropas politiķiem jārisina. Lielbritānijas ārlietu ministrs vakar paziņoja valdības jauno pozīciju – pagaidām tiek atlikta gatavošanās referendumam.

Foto: Juris Krūmiņš

Arnolds Kristians de Fine Skibsteds
(Arnold Christian de Fine Skibsted), Dānijas Karalistes vēstnieks

1. Pasaulei pašlaik ir grūti laiki. Jauni izaicinājumi un draudi – terorisms, enerģijas trūkumus un klimata izmaiņas – nākuši klāt jau ierastajām drošības problēmām kā masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanās starptautiskajā arēnā. Daudzviet pasaulē cilvēkiem vēl aizvien nav nodrošinātas pamatvajadzības, netiek ievērotas cilvēka tiesības, daudzus apdraud slimības un epidēmijas. Visās sfērās mums jārod kopēji risinājumi, lai tiktu galā ar kopīgajām problēmām. Uzdevums ir rast efektīvas un visaptverošas ANO atbildes uz jaunās tūkstošgades draudiem un izaicinājumiem, vai tā būtu konfliktu novēršana, atrisināšana vai miera iedibināšana, cīņa pret terorismu un masu iznīcināšanas ieroču pavairošanu vai cieņa pret cilvēka tiesībām un starptautiskajiem likumiem.
Dānija stingri atbalsta ANO ģenerālsekretāra centienus veikt šajā organizācijā reformas, arī palielinot Drošības padomes lomu. Šiem centieniem ir jāturpinās, lai ANO varētu stāties pretī jaunajiem izaicinājumiem.
2. Latvijas dalība ES un NATO palīdzējusi tālāk attīstīt Dānijas un Latvijas divpusējās attiecības. Tagad Latvija ir dabīgs partneris un sabiedrotais. Latvijas jaunais statuss arī stiprinājis saites starp Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm. Daudzi Baltijas valstis pēc to mentalitātes pielīdzina ziemeļu zemēm. Kopējie uzskati, veidojot biznesu, un daudzās kultūras līdzības veido dabisku pamatu, lai strādātu kopā. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu premjerministri un ārlietu ministri tagad tiekas bieži. Tādēļ arī politiskā sadarbība ziemeļu reģiona tiek veidota uz savstarpējas uzticēšanās un personisko attiecību pamata. Šī tendence noteikti turpināsies arī nākotnē.
3. Konstitucionālais līgums stāsies spēkā tikai tad, kad to būs apstiprinājušas visas 25 ES dalībvalstis. Situācija, kad divas ES dibinātājvalstis noraidījušas ES konstitūcijas līgumu referendumā, radījusi nedrošību pārējās dalībvalstīs, no kurām desmit līgumu jau atzinušas. Tādēļ Dānijas valdība cer, ka ES galotņu tikšanās reizē Briselē 16. un 17.jūnijā tiks rasts pietiekams pamatojums situācijai, lai Dānijā 27.septembrī plānotais referendums notiktu. Svarīgi, lai Francijas un Nīderlandes valdības rastu iespēju izvirzīt savus priekšlikumus konstitūcijas līguma procesa tālākai virzībai.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Ferdinando Dzeca (Ferdinando Zezza),
Itālijas Republikas vēstnieks

1. Tradicionāli valsts svētku diena Itālijas tautai ir pārdomu brīdis par savu pagātni, kā arī par šīsdienas un nākotnes izaicinājumiem. Gan tagad, gan arī turpmāk Itālija vienmēr būs iesaistīta visās svarīgākajās starptautiskas dzīves jomās. Es minēšu tikai dažas no tām: Itālijas ieguldījumu ANO institūciju reformu procesa gaitā, Eiropas Savienības saikņu un darbspējas nostiprināšanu un attīstību, līdzdalību miera uzturēšanas operācijās. Attiecībā uz pēdējo tematu es nevaru nepieminēt to, ka valsts svētku visnotaļ priecīgo gaisotni šogad aizēnoja četru drosmīgo Itālijas karavīru traģiskā bojāeja Irākā, pildot dienesta pienākumu.
2. Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO pavēra jaunas, daudzsološas iespējas mūsu valstu attiecībām politikā, ekonomikā un kultūrā, kuru pamatā vēl kopš neatkarīgas Latvijas valsts pastāvēšanas sākuma ir patiesa un konstruktīva draudzība. Un Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas plānotā vizīte Itālijā jūnija beigās vēl vairāk nostiprinās šīs attiecības. Itālijā ir labi zināma Vairas Vīķes–Freibergas popularitāte savā valstī un neapstrīdama autoritāte starptautiskajā mērogā.
Es vēlētos uzsvērt vēl vienu aspektu: Latvijas un Itālijas militāras vienības plecu pie pleca kopā dienē Irākā, lai uzturētu mieru un nostiprinātu demokrātisko institūciju pastāvēšanu. Es domāju, nav iespējams iedomāties vēl spilgtāku piemēru divu valstu mērķu kopībai un uzskatu vienotībai par kopīgo mērķu sasniegšanas līdzekļiem.
3. Faktam, ka Latvijas Saeima ratificējusi Eiropas konstitucionālo līgumu uzreiz pēc referendumu negatīvajiem rezultātiem Francijā un Nīderlandē, ir simboliska nozīme. Šeit var saskatīt ES jaunās dalībvalsts ticību Eiropas Savienības institūcijām. Liekas, šīs ticības trūkst dažās ES dibinātājvalstīs. Būtībā es nedomāju, ka Francijas un Nīderlandes vēlētāji tiešām gribēja nobalsot pret konstitūciju. Drīzāk viņu balsojuma iznākumu ietekmēja iekšpolitiskie apsvērumi, kā arī neapmierinātība ar Savienību, kuru cilvēki arvien biežāk uztver kā birokrātisku, no ikdienas dzīves atrautu vienību. Es uzskatu, ka tā ir sazināšanās problēma, kas jāapzinās un ko varēsim atrisināt vien kopīgiem spēkiem.
Taču savu interviju es gribētu pabeigt uz optimistiskas nots: Francijas un Nīderlandes “nē” nebūt nav pirmā aizķeršanās Eiropas integrācijas procesā. Kavēkļi bija arī agrāk, bet pēc katra no tiem Eiropa allaž turpinājusi savu gaitu ar vēl lielāku ticību un apņēmību. Esmu pārliecināts, ka tā notiks arī šoreiz.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv