ATSAUCĒ IETVERT:
Pavadot Saulcerīti Viesi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.06.2005., Nr. 89 https://www.vestnesis.lv/ta/id/109809
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Pavadot Saulcerīti Viesi
 Saulcerītes Vieses draugi un tuvinieki Sesku pagalmā, kur atvadu dienā nolūza lielā liepa Foto: Pēteris Korsaks |
Rakstniece un literatūrzinātniece,
Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle Saulcerīte Viese mūžībā
aizgāja pērn, Ziemassvētku vakarā, bet viņas ceļš līdz Latvijas
zemei noslēdzās nupat – 4. jūnijā, skaistā vietā pie Viešūra
ezera. Saskaņā ar rakstnieces vēlmi 2004. gada 30. decembrī viņa
aizgāja uguns ceļā, bet urna, rakstnieces vīra Arnolda Viesa
aprūpēta, gaidīja īpašu reizi pirms vasaras Saulgriežiem. Jāņi
bija Saulcerītes dižā reize, kad rakstniece jutās vislabāk – kopā
ar tuvajiem ļaudīm, dainu teicējiem, kalna galā pie teiksmainā
Viešūra.
Jau sen Vestienas pagasta Seskos, kur vairākus gadu desmitus
vasarās un arī citos gadalaikos mita Viešu ģimene, kalna galā
bija iestādītas deviņas liepas, katram latvietim tik saprotamā un
dzīvā aplī. Šeit, pašā viducī, 4. jūnijā agrā pēcpusdienā urna ar
Saulcerītes Vieses pelniem iegūla Latvijas zemē. Runāja
rakstnieks un literatūrpētnieks Ilgonis Bērsons, Ārija Stūrniece
lasīja dzeju, tostarp arī Saulcerītes Vieses sarakstītās rindas.
Ilga Reizniece ar savējiem dziedāja un spēlēja, un veda visus
roku rokā, iezīmējot takas uz aku, pirtiņu un ābeļdārzu, ko
dzīves laikā staigājusi Saulcerīte. Bija sabraukuši rīdzinieki un
ļaudis no Lielvārdes, tuvi draugi un tālumnieki. Mastā plīvoja
Latvijas karogs, jo īstena latviete iegūlās Latvijas zemē.
Valdis Rūmnieks