• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Visvairāk dzer un avarē brīvdienās. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.06.2005., Nr. 89 https://www.vestnesis.lv/ta/id/109815

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar gaismu uzsvērs ēku unikalitāti

Vēl šajā numurā

07.06.2005., Nr. 89

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Visvairāk dzer un avarē brīvdienās

Visvairāk ceļu satiksmes negadījumu Latvijā notiek pēdējā nedēļas darbdienā, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apkopotie dati par aizvadīto gadu. Savukārt brīvdienās satiksmes dalībniekus visbiežāk apdraud iereibuši autovadītāji.

KLRESHSS.PNG (105367 bytes)
Šogad Latvijā ceļu satiksmes negadījumos ir gājuši bojā vairāk nekā simt, bet ievainoti virs pusotra tūkstoša cilvēku
Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Vidēji ik darbdienu valstī notiek ap 7 600 jeb 15 % no kopējā ceļu satiksmes negadījumu skaita, bet piektdienās – 16,8% autoavāriju, atklāj statistika. Savukārt, kā informē CSDD speciālisti, visvairāk negadījumu, kas izraisīti alkohola reibumā, 2004. gadā bijis sestdienās, kad piektajā daļā (20,7%) autoavāriju vainojama dzeršana. Svētdienās reibumā notiek 18,1%, bet piektdienās – 15,7% no visām alkohola reibumā izraisītajām avārijām. Visvairāk dzērāji sabiedrību apdraudējuši laikā no pulksten 18 līdz 20; vismazāk – no pulksten 6 līdz 8. Visdrošākās pērn izrādījušās sestdienas un otrdienas, kad notikuši attiecīgi 12,2 un 14,9% no kopējā satiksmes negadījumu skaita. Visvairāk avarēts laikā no pulksten 16 līdz 18, vismazāk – no pulksten 2 līdz 4 naktī. Kā skaidro CSDD, līdzīgas satiksmes negadījumu skaita proporcijas esot arī citās Eiropas valstīs. Savukārt Latvijā, lai arī pilnīga statistika par to vēl neesot apkopota, ievērojams skaits brīvdienu negadījumu izraisītāju un upuru esot jaunieši, bet negadījumu iemesls, kuru dēļ tie cietuši, – alkohola reibums.
Kā jau CSDD informējusi, apkopojot datus par 10 mēnešiem, kopš spēkā stājusies pārkāpumu uzskaites punktu sistēma autovadītājiem, atklājušās lielākās problēmas satiksmes drošībā. Viena no būtiskākajām, kā uzsver direkcija, ir fakts, ka minētajā laika posmā aizturēti 8 885 iereibuši transportlīdzekļu vadītāji, tajā skaitā 642 braucēji, kuru stāžs mazāks par diviem gadiem. Par visbriesmīgāko CSDD uzskata to, ka 3 309 personas automašīnu vadījušas bez tiesībām. 2004. gadā autoavārijās, kurā vismaz viens no autovadītājiem bijis reibumā, bojā gājuši 113, bet ievainoti 940 cilvēki. Direkcija secina: tā kā viena cilvēka dzīvības vērtība pēc dažādiem ekonomikas kritēriju aprēķiniem ir ceturtdaļmiljons latu, pērn braukšana dzērumā valstij nodarījusi 28 miljonu latu zaudējumus.
Kā jau ziņots, CSDD uzskata, ka ir nepieciešamas izmaiņas likumdošanā, kas ļautu vadītājiem bez tiesībām un par braukšanu reibumā aizturēt transportlīdzekļus līdz soda nomaksai vai pat tos konfiscēt. Šā gada četros mēnešos Latvijā ceļu satiksmes negadījumos ir gājuši bojā vairāk nekā simt, bet ievainoti virs pusotra tūkstoša cilvēku.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!