Par EDSO komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos vizīti

Pie Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem

Piektdien, 3.jūnijā, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene un komisijas pārstāvji tikās ar EDSO augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfu Ekeusu.
Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar sabiedrības integrāciju, pārmaiņām izglītības sistēmā, nepilsoņu vēlēšanu tiesībām, kā arī Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību ratifikāciju.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja I.Circene augsto viesi īsumā informēja par izglītības reformas gaitu un naturalizācijas procesu Latvijā un norādīja, ka pēc mūsu valsts iestāšanās Eiropas Savienībā strauji pieaudzis naturalizācijas pieteikumu skaits, kas liecina par sekmīgu sabiedrības integrācijas procesu. Saistībā ar nepilsoņu vēlēšanu tiesībām I.Circene norādīja, ka nepilsoņiem ir visas tiesības naturalizēties un ka naturalizācija ir valdības prioritāte.
Vēl I.Circene akcentēja nesen Saeimā ratificēto Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kas ir vēl viena nozīmīga rīcība pie nacionālām minoritātēm piederošu personu tiesību aizsardzībā.
EDSO komisārs sarunas gaitā izteica atbalstu Latvijā uzsāktajai izglītības reformai un veiksmīgajam naturalizācijas procesam, norādot, ka būtu nepieciešams nodrošināt reformas elastību, vienlaikus saglabājot augstu izglītības kvalitāti, kā arī pārskatīt naturalizēšanās procesu, to atvieglojot.
Komentējot Saeimā ratificēto Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, R.Ekeuss sacīja, ka Latvijai ir sekmīgi izdevies risināt ar konvenciju saistītos jautājumus un ka tiem esot liela nozīme gan demogrāfiskā, gan vēsturiskā kontekstā. Vērtējot minoritāšu definīciju, augstais komisārs norādīja, ka ir būtiska tās piemērošana dzīvē, “kas lielā mērā izšķir to, vai par Latviju varēs runāt kā par integrētu valsti”. “Svarīgi, lai visi valsts iedzīvotāji justos vienlīdz integrēti un neviens netiktu diskriminēts,” uzsvēra R.Ekeuss.

Saeimas preses dienests

Pie izglītības un zinātnes ministres

Piektdien, 3. jūnijā, izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete tikās ar EDSO augsto komisāru nacionālo minoritāšu lietās Rolfu Ekeusu, lai pārrunātu izglītības reformas gaitu. EDSO augstais komisārs vēlreiz apliecināja savu atbalstu notiekošajai izglītības reformai un pateicās ministrei par viņas sniegto informāciju.
EDSO augstais komisārs apstiprināja savu jau agrāk pausto pozīciju, ka katrai valstij ir ne tikai tiesības, bet pat pienākums gādāt, lai nacionālās minoritātes apgūtu valsts valodu, vienlaikus gādājot arī par to, lai šīm minoritātēm būtu iespēja saglabāt un attīstīt savu dzimto valodu. Protams, izglītības reforma nedrīkstētu pazemināt skolēnu zināšanu līmeni. Augsto komisāru interesēja ministres viedoklis, vai ir pamats bažām par skolēnu zināšanu pazemināšanos.
Ministre pateicās augstajam komisāram par interesi un apliecināja, ka izglītības kvalitāte, tostarp arī skolās, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas, visu laiku ir viņas uzmanības lokā. Ministre informēja viesi, ka pārliecinošāk rezultātus varēs izvērtēt pēc diviem gadiem, kad skolu beigs jaunieši, kuri šobrīd mācās 10.klasē. Tomēr arī pašlaik ministres rīcībā esošie dati liecina, ka bažām par izglītības kvalitātes pazemināšanos mazākumtautību skolās nav pamata.
I.Druviete iepazīstināja viesi ar pagājušonedēļ notikušās konferences “Valoda izglītībā: iespējas un izaicinājumi” darba kārtību un apstiprināja, ka IZM rīko dažādas konferences, darba grupas, kurās iesai-sta visas ieinteresētās puses, lai izvērtētu situāciju mazākumtautību skolās. Ministre atsaucās arī uz Izglītības valsts inspekcijas veiktā pētījuma rezultātiem. Prof. I.Druviete uzsvēra, ka liela nozīme rezultātu vērtēšanā tiek pievērsta skolēnu sasniegumiem. Starptautiskie pētījumi liecina, ka Latvijas skolēnu zināšanu rādītāji ir virs vidējiem rādītājiem Eiropā. Nav atšķirību starp skolēnu zināšanu līmeņiem mazākumtautību un latviešu skolās. Ministre informēja viesi, ka Izglītības un zinātnes ministrija veido Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūru, lai efektīvāk varētu kontrolēt izglītības kvalitāti.
Izglītības un zinātnes ministre sarunā uzsvēra, ka bilingvālā izglītība ir Eiropas Komisijas interešu lokā un Latvija ar savu unikālo pieredzi varētu palīdzēt daudzām citām Eiropas valstīm.
R.Ekeuss vēlējās dzirdēt ministres viedokli par iespējamo krievu valodas zināšanu pasliktināšanos. I.Druviete uzskata, ka bažām nav pamata, jo ļoti daudzi skolēni kā svešvalodu izvēlas krievu valodu, un, kā rāda centralizēto eksāmenu rezultāti, zināšanu līmenis krievu valodā nepazeminās. Protams, ir jāsaprot, ka dzimtās valodas saglabāšana ārpus etniskās dzimtenes vienmēr būs saistīta ar zināmām grūtībām. Tomēr, kā atzīmēja ministre, Latvijā ir plaša informācijas aprite krievu valodā: krievu valodā iznāk laikraksti, iespējams iegādāties dažādu literatūru, krieviski raida radio un televīzija. I.Druviete atzīmēja, ka nesen Eiropas izglītības ministru konferencē Norvēģijā viņa tikusies ar Krievijas izglītības ministru, lai pārrunātu iespējamos sadarbības veidus.
Vērtējot iespējamo turpmāko izglītības attīstību, izglītības un zinātnes ministre uzskata, ka veiktie pasākumi bilingvālās izglītības veicināšanai skolā ir labs pamats turpmākai attīstībai; šobrīd ir jāstiprina latviešu valodas lietojums ikdienā.
Sarunas nobeigumā ministre pateicās viesim par vizīti un ielūdza viņu uz 9. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koncertiem.

Sanda Purviņa, ministres preses sekretāre

Pie īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās

Piektdien, 3.jūnijā, īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Ainars Latkovskis, sekretariāta vadītājas vietniece, Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Evita Kirilova, Mazākumtautību lietu departamenta direktore Irina Vinnika un direktores vietnieks Deniss Hanovs tikās ar EDSO augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfu Ekeusu.
R.Ekeuss izteica gandarījumu par to, ka Latvija ratificējusi Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, izvēloties samērā atvērtu definīciju, kas paredz, ka arī nepilsoņi var izmantot konvencijā paredzētās tiesības, ja vien likums nenosaka izņēmumus. R.Ekeuss uzsvēra konvencijas 5.panta nozīmīgumu, kas paredz mazākumtautību kultūras un etniskās identitātes saglabāšanu. Savukārt A.Latkovskis norādīja, ka konvencijā uzsvērts arī tas, ka nedrīkst pieļaut diskrimināciju un nepieciešams veicināt sapratni un starpkultūru dialogu starp visiem valsts iedzīvotājiem, kā tas norādīts konvencijas 6.pantā. A.Latkovskis informēja, ka Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts būs galvenā institūcija, kas nodarbosies ar konvencijas ieviešanu un sagatavotos informatīvos ziņojumus Eiropas Padomei.
A.Latkovskis informēja R.Ekeusu par sekretariāta darbību mazākumtautību integrācijas jomā, uzsverot dialoga nozīmīgumu darbā ar mazākumtautību sabiedriskajām organizācijām: “Sekretariāta izveide parādīja šīm organizācijām, ka valsts par tām rūpējas, un pēdējos trijos gados ir radušās daudzas jaunas organizācijas, kas par savu mērķi uzstāda kādas noteiktas etniskās grupas identitātes un kultūras aizsardzību. Mēs no savas puses cenšamies viņiem palīdzēt, iespēju robežās gan piešķirot finansējumu, gan rīkojot dažādus apmācības seminārus, lai palīdzētu šīm organizācijām iegūt finansējumu dažādos fondos.” Nozīmīgi ir arī projekti, kas aptver vairāk par vienu noteiktu etnisko grupu – kā piemēru šādiem projektiem A.Latkovskis minēja konkursu “Latvijas bērni zīmē vecās sinagogas”, kurā piedalījās 19 skolu skolēni no 11 Latvijas pilsētām.
R.Ekeuss atzina, ka Latvijai gaidāms grūts un sarežģīts darbs konvencijas ieviešanā, jo šie jautājumi ir “ļoti jūtīgi”, ko atzina arī A.Latkovskis, tajā pašā laikā uzsverot: “Mēs turpināsim savu darbu. Nekas nav jāsāk no nulles, un mēs vienmēr esam atbalstījuši dažādu mazākumtautību etniskās identitātes saglabāšanu un attīstīšanos. Tagad ceram, ka valdība atbalstīs papildu štata vietu ieviešanu sekretariātā, lai mēs veiksmīgāk varētu ieviest konvenciju.”

Gunta Kāle, sekretariāta preses sekretāre