"Es gribēju jums vēl vairāk dot, jums nebij spēka saņemot"

— Rainis

Dzejas dienu ritumā — konferences un sarīkojumi Raiņa 135. dzimšanas dienai

"Par Raini mēs daudz runājam, it kā daudz zinām, bet jāatzīst, ka ir vēl daudz nepateikta, neizzināta" — ar šādiem vārdiem pazīstamā rainiste Gundega Grīnuma ievadīja Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas un Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkoto dzejnieka atceres pēcpusdienu, kas 6.septembrī notika Misiņa bibliotēkā. Fonā — vācu fotomākslinieka Rainera Zēhausa (latviešu literatūrzinātnieces Gundegas Zēhausas dzīvesbiedra) krāsu fotogrāfijās iemūžinātā mūsdienu Kastaņola, Raiņa un Aspazijas vietas Čerezio ezera krastos. Te arī izstāde "Raiņa Kastaņola vakar un šodien", kurā pirmo reizi plašākai publikai tiek parādītas Raiņa un Aspazijas trimdas gadu vēstules un citi materiāli no Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas krājumiem. Te notika arī Ivandes Kaijas, Aspazijas un Raiņa līdz šim nepublicēto vēstuļu lasījumi. Tās atspoguļo latviešu dramatiskās likteņgaitas Pirmā pasaules kara un neatkarīgās Latvijas izcīņas gados (1914–1921) un ļauj arī spriest par rakstītāju dažādo politisko orientāciju un temperamentu. Pēc Gundegas Grīnumas vārdiem, tajās var just "nošķīstam dzirksteles, saduroties Ivandes Kaijas pārstāvētajam latviski ulmaniskajam patriotismam ar rainisko patriotismu, kā arī dažādiem priekšstatiem par brīvās Latvijas nākotni". Ivande Kaija, kā zināms, bija kvēla Ulmaņa piekritēja un Zemnieku savienības ideju paudēja, taču tieši viņa 1919. gadā griezās pie visām Latvijas sievietēm ar aicinājumu ziedot savas rotaslietas uz Tēvzemes altāra un 1926. gada 16. novembrī kā Sieviešu palīdzības korpusa darbiniece un "Zelta fonda" dibinātāja tika apbalvota ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

7. septembrī turpat, Misiņa bibliotēkā, notika zinātniska konference "Turēt rokās sevi un pasauli". Mūsu laikraksta 14.septembra numurā publicēts tajā nolasītais profesores Janīnas Kursītes referāts par Raiņa nepabeigto darbu "Imants". Konferences tematiskais diapazons bija ļoti plašs, un tajā referēja dažādu paaudžu zinātnieki. Pārskatu par Raiņa nepabeigto lugu pasauli un to ieceres universālismu sniedza akadēmiķis Viktors Hausmanis. Bet pati jaunākā konferences dalībniece, liepājniece Zane Gūtmane dalījās pārdomās, kā būtu interpretējams Kaja sapnis par demokrātisku valsti nepabeigtajā traģēdijā "Kajs Grakhs". Gundega Grīnuma, kas Raiņa atdzejotā "Fausta" simtgadē pievērsa pasaules pētnieku uzmanību Gētes tradīciju attīstībai Latvijā, nolasīja referātu "Gēte, Rainis un pasaules literatūra". Par Raini kā pasaules kultūras visuma apguvēju referēja arī Biruta Gudriķe, pievēršoties viņa attiecībām ar itāļu literatūru. Jānis Zālītis klausītājus iepazīstināja ar Borisu Melngaili — Raiņa tulkotāju lietuviešu valodā. Par poētikas laikmetīgumu Raiņa lugās Eiropas kultūras kontekstā runāja Benedikts Kalnačs ( viņa referāta atstāstu skat. tālāk ).

Liepājnieku Dzejas dienu īpašā viešņa bija Raiņa un Aspazijas dzīves un daiļrades pētniece, literatūrzinātniece un esejiste Saulcerīte Viese ( viņas uzrunu dzejas svētku atklāšanā skat. tālāk ).

Raiņa muzejā Jasmuižā Dzejas svētki 10.septembrī tika svinēti reizē ar Eiropas Kultūras mantojuma dienu atklāšanu. Te notika speciālistu, lietpratēju un interesentu saruna par muzeja nākotnes vīziju. Mākslas zinātniece Gaida Jablovska, kas ilgus gadus bijusi muzeja vadītāja, stāstīja, kā Pliekšānu dzimta ienākusi un saimniekojusi Jasmuižā ( viņas stāstījuma izklāstu skat. tālāk ).

Izstrādājot muzeja nākotnes vīziju, arhitekte Ausma Skujiņa vispirms centusies noskaidrot, kur tieši Rainis dzīvojis Jasmuižā, jo gadu gaitā te notikušas lielas pārmaiņas. Pēc viņas ieceres, kādreizējā muižas platība vispirms būtu atbrīvojama no uzslāņojumiem un stihiski celtās muzeja ēkas ieliekamas kādā noteiktā sistēmā. Prāvā teritorija būtu jāsadala tādās kā ligzdās, kam katrai būtu sava funkcija.

Ainavu arhitekte Gundega Semēviča akcentēja nepieciešamību atjaunot šīs ļoti senās apdzīvotās vietas ainaviskās kvalitātes, kas sabojātas karu un kolhozu laikos. Jau šoziem vajadzētu iziet pirmajā gājienā pa nezāļu kokiem aizaugušo apkārtni un izcirst visu lieko.

Pēc Raiņa literatūras un mākslas vēstures muzeja zinātniskās direktores Māras Eņģeles ieceres, Jasmuižā būtu jārada tāda vide un jāattīsta tādas nodarbes, kas muzejam tuvinātu jauniešus, arī tos, kas te ierodas ar pleijeri kabatā un košļeni mutē. Piemēram, te varētu būt pieejami zirgi, kā tas bija Raiņa jaunības laikos, lai jaunieši varētu doties izjādē pa skaisto apkārtni. Profesore Janīna Kursīte ir pētījusi Raiņa pierakstītās Višķu kāzu ieražas. Tās vajadzētu likt lietā, ekskursantu grupas iesaistot kāzinieku pulkā. Jauniešiem varētu piedāvāt izdzīvot tās situācijas, kādas te piedzīvojis Jānis Pliekšāns savos jaunības gados.

Profesors Pēteris Zeile gan brīdināja nepazaudēt aiz kokiem mežu. Proti, lai kādās nodarbēs arī iesaistītu apmeklētājus, pats galvenais ir — lai viņi, mājās aizgājuši, vēlētos lasīt Raini.

Par savu tikšanos ar Raiņa dzeju un latviešu valodu runāja arī Tbilisi Universitātes docents, filoloģijas doktors Ušangs Sahlthucišvili ( 4. attēlā ), kas tikko nolasījis lekciju ciklu Latvijas Universitātē un bijis arī "Latvijas Vēstneša" redakcijas viesis. Viņš muzejam uzdāvināja literatūras un mākslas žurnāla "Omega" jūnija numuru, kurā publicēta viņa apcere par Raini un vairāk nekā simt aforismu no grāmatas "Kalnā kāpējs" (attēlā — apraksta pirmā lappuse ).

Par muzeja nākotnes veidolu un darbības virzieniem tika izteikti visdažādākie viedokļi. Kā uzsvēra Latvijas Muzeju valsts pārvaldes priekšsēdētājs Jānis Garjāns, gluži kā Rīga, arī muzejs nekad nevar būt gatavs. Un filozofe Dace Bormane pielika sarunai cerīgu punktu — Jasmuiža ir sava pasaule. Mēs nevaram pasauli pārtaisīt. Bet mēs varam radīt pasauli no jauna.

Aina Rozeniece, "LV"nozares redaktore

Konferencē Jasmuižā — rakstnieks Roalds Dobrovenskis …

Aizkalnes dziedātājas …

… arhitekte Ausma Skujiņa…

…fililoģijas doktors Ušangs Sahlthucišvili

Foto: Ināra Volkova, "LV"