1991.gada 23.janvāra sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Ja deputāti ir ieņēmuši vietas, mēs varētu sākt darbu plenārsēdē. Mums ir izdalīts dokuments Nr.451. Tas ir Augstākās padomes paziņojuma projekts jaunā redakcijā. Varbūt Endziņa kungs varētu ziņot par to, kādas izmaiņas izdarītas? Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamie deputāti! Salīdzinot ar dokumentu Nr.450, ir izdarītas šādas izmaiņas: pirmajā daļā pirmajā rindkopā ir izsvītrota beigu daļa– “tādējādi uzurpējot sev tiesības atcelt un neatzīt republikas augstākās varas institūcijas lēmumus”. Šeit būtībā notiek dublēšanās ar otro rindkopu otrajā lappusē, kur arī mēs kaut ko līdzīgu pasakām. Tātad tas ir redakcionāls labojums.

Būtiskākais labojums ir otrajā lappusē, pēc vecā varianta– otrajā rindkopā. Šeit ir ierakstīts papildu teksts. Pēc vārdiem “Latvijas Republikas Augstākā padome” seko jauns teksts– “atbalstot Latvijas Republikas pilsoņu kustības deklarētos darbības pamatprincipus”. Tas ir jauns. Mēs deklarējām, ka mēs atzīstam. Tālāk jau vienlaikus paziņo, tālāk tekstā, kā bija, izsvītrojot “par saderīgu rīcības saskaņošanu”. Pēdējās rindkopas vietā ir deputāta Škapara ierosinātais redakcijas variants: “Tādējādi Latvijas komitejas vadība būtībā ir lauzusi vienošanos par sadarbības un rīcības saskaņošanu.” Līdz ar to mēs nesakām, ka mēs laužam, bet ka faktiski lauzusi ir Latvijas komitejas vadība. Otrajā rindkopā ir ņemta vērā deputāta Šļakotas priekšlikuma daļa un deputāta Škapara priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Ir jautājumi? Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Dobelis: Vienošanās bija panākta starp Augstāko padomi un Pilsoņu kongresu. Latvijas komiteja ir tikai viena neliela daļa no Pilsoņu kongresa, un tā neko nevar lauzt, jo ar to kā ar Latvijas komiteju nekāda vienošanās nav bijusi. Tātad te var runāt tikai par kaut kādu mēģinājumu to vienošanos izjaukt vai kaut ko tamlīdzīgu, bet nekādā gadījumā tā neko nevar lauzt. Tas ir tas pats, ja Prezidijs pieņemtu kaut kādu lēmumu un tas tiktu attiecināts uz visu Augstāko padomi. Man liekas, ka pēdējā rindkopa vienkārši ir nepareiza.

A.Endziņš: Es varbūt varu paskaidrot– kāpēc. Lēmumu par mūsu ratifikācijas aktu pasludināja par juridiski spēkā neesošu ne jau kongress, bet šīs Latvijas komitejas vadība. Cik mēs esam informēti, tad tā ir tikai daļa no šīs komitejas vadības, kura tika sanākusi kopā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Briņķe: Man ir viens jautājums par balsošanas motīviem. Vai drīkst?

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Briņķe: Cienījamais Krastiņa kungs! Jūs esat viens no pilsoņu kustības aktīviem atbalstītājiem. Jūs bijāt arī viens no tiem, kuru uzstāšanās rezultātā, es domāju, daļa deputātu nobalsoja par šā Krievijas un Latvijas līguma ratifikāciju. Ja jūs uzskatāt manu lūgumu par korektu, vai jūs nevarētu pateikt savas domas šajā lietā, jo jūs neesat izteicies.

A.Krastiņš: Es uzskatu, ka Latvijas komitejas vadība, kā te ir izteikts, nebūt nepauž Latvijas pilsoņu kustības izteiktās domas un principus. Es uzskatu, ka Latvijas Republikas pilsoņu kustība varētu darīt ārkārtīgi daudz Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas labā, ja netraucētu daži tās vadītāji, kuriem piemīt kaut kādas zināmā mērā pārprastas ambīcijas un savu uzdevumu neizpratne. Tāpēc es uzskatu un, cik es zinu, arī citi deputāti, kas darbojas Latvijas komitejā, domā, ka ir kardināli nepieciešams pārvēlēt Latvijas komitejas vadību, lai šī vadības struktūra strādātu konstruktīvi un tieši Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanas labā. Saskaņā ar šo paziņojumu es domāju, ka Augstākajai padomei ir tiesības paust savu attieksmi pret šiem Latvijas komitejas paziņojumiem kā pret jebkuras iestādes vai organizācijas vēlētu pārstāvniecības orgānu paziņojumiem.

Latvijas komitejas vadības attieksmē pret Krievijas–Latvijas līgumu es saskatu lielas ambīcijas un lielu politisku naivitāti. Latvijas komiteja diemžēl nedarbojas reālā politiskās cīņas situācijā, bet pieņem dažādus vairāk vai mazāk juridiski pamatotus dokumentus. Ja Latvijas komiteja reāli iesaistītos politiskajā cīņā, es domāju, ka arī tās lēmumi būtu citādi. Tāpēc es uzskatu, ka, vēršoties pret Latvijas komiteju un tās vadību, mēs nekādā gadījumā nevēršamies pret Latvijas Republikas pilsoņu kustību, pret Pilsoņu kongresu, kas lielākā vai mazākā mērā pārstāv apmēram vienu miljonu Latvijas iedzīvotāju. Tādas ir manas personiskās domas šajā jautājumā.

Godājamie kolēģi! Mums ir gatavs dokumenta teksts, un mums par to ir jābalso. Lai mēs to varētu darīt, vispirms ir jāreģistrējas. Vairākas reizes jau zvanīja. Lūdzu sekretariātu vēlreiz intensīvi zvanīt.

No zāles. Vai drīkst par balsošanas motīviem?

Priekšsēdētājs: Mēs reģistrēsimies un tad runāsim. Pirmais bija Eglāja kungs par balsošanas motīviem. Ja visi ir reģistrējušies, tad lūdzu rezultātu! 89 deputāti ir reģistrējušies.

Par balsošanas motīviem pirmajam vārds Eglāja kungam.

V.Eglājs: Es domāju, ka šādu dokumentu var pieņemt, ja svītro pēdējo teikumu, kas, pēc manām domām, nav īsti labs. Varbūt par to arī var nobalsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

V.Šteins: Es lūdzu vispirms balsot par šī dokumenta nepieņemšanu vispār.

Priekšsēdētājs: Par dokumenta nepieņemšanu būs redzams pēc balsošanas rezultātiem. Ja dokuments nebūs ieguvis balsu vairākumu, tad tas netiks pieņemts. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Seiksts: Es personiski šo paziņojumu uzskatu par savlaicīgu un objektīvu, taču vienlaikus es lūdzu vai pieprasu sniegt nelielu izskaidrošanu, ja liekam tādā kontekstā, kā jūs, Krastiņa kungs, tikko izskaidrojāt, jo nesaprotošu cilvēku būs daudz. Lai nerodas iespaids, ka mēs šķeļamies. Es domāju, ka taisni jūs to varētu izdarīt, jo jūsu autoritāte ir liela gan vienā, gan otrā pusē. Bet, ja šāda izskaidrošanas darba nebūs, es baidos, ka mūs uzskatīs par šķeltniekiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Marjaša: Es piedāvāju varbūt tādu pēdējās rindkopas redakciju: “Tādējādi Latvijas komitejas vadība būtībā ir oficiāli atteikusies no turpmākas sadarbības un rīcības saskaņošanas ar Latvijas Republikas Augstāko padomi.”

Priekšsēdētājs: Es ceru, ka Marjašas kundze iesniegs arī rakstiski šo ierosinājumu. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Geidāns: Cienījamais plenārsēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Par balsošanas motīviem runājot, pēdējās rindkopas ideju jau mēs esam gan trešajā rindkopā no beigām, gan otrajā no beigām pateikuši, tāpēc es lūgtu balsot atsevišķi par šīs pēdējās rindkopas iekļaušanu vai neiekļaušanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Škapars: Kolēģi deputāti! Es tomēr lūgtu bezgalīgi nerediģēt un nemainīt, jo mēs bezgalīgi rediģējam. Mēs taču tik ilgi jau spriedām! Komisija vēlreiz strādāja un ieviesa precizējumus šajā tekstā. Es domāju, ka šis teksts ir pilnīgi normāls, ja ņemam vērā tos ļoti asos paziņojumus, kuri šeit tika citēti un par kuriem mēs šeit runājām. Tāpēc es domāju, ka šo tekstu vajadzētu pieņemt pavisam normāli. Tas ir mērens teksts, mērens paziņojums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

P.Simsons: Kur palika Bērza izvirzītais variants? Tas tika noraidīts, vai viņš atteicās no tā?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

K.Šļakota: Es domāju, ka ļoti būtiski būtu šinī paziņojumā tomēr ietvert šādu īsu tēzi, kas redakcijas komisijai tika iesniegta: “...atbalstot Latvijas Republikas pilsoņu kustības deklarētos darbības pamatprincipus.” Tie tomēr būtu jāatbalsta.

Priekšsēdētājs: Jaunajā redakcijā ir šī frāze.

Godājamie kolēģi! Atļaušos rezumēt to, kas galvenokārt saistīts ar pēdējo rindkopu. Tātad mums ir divi varianti. Izslēgt no dokumenta šo pēdējo rindkopu vai arī izteikt to deputātes Marjašas un deputāta Seiksta variantā, tas ir, “...tādējādi Latvijas komitejas vadība būtībā ir oficiāli atteikusies no turpmākās sadarbības un rīcības saskaņošanas ar Latvijas Republikas Augstāko padomi.”

Te gan varētu lietot tādu ne visai demokrātisku balsošanas veidu, balsojot par šo dokumentu kopumā un pēc tam– par pēdējās rindas redakciju. Tieši par pēdējo rindu atsevišķi. Mēs gan pāris reižu esam noraidījuši šādu ne visai demokrātiskas balsošanas metodi, bet es domāju, ka šajā gadījumā vispār citas iespējas nav.

Lūdzu vēlreiz reģistrēsimies. Dobeļa kungs aizgāja uz kafejnīcu pārliecināties, vai tur ir vēl deputāti. Turpināsim reģistrāciju. Dobeļa kungs ziņo, ka divi vai trīs cilvēki nākot plenārsēžu zāles virzienā. Reģistrācijas rezultāts: 97.

Pirmais balsojums par šo paziņojumu kā tādu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Es atvainojos, Endziņa kungs, es iebilstu. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Šeit, jūs redzat, ir savilkts kopā, jo te nav runas par pēdējo rindkopu. Te ir pēdējais teikums.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, pēdējais teikums vienkārši izvietots dokumentā kā rindkopa. Balsojam sākotnēji par visu šo paziņojumu kopumā. Rezultāts: par– 70, pret– 13, atturas– 9. Dokumentu kopumā esam pieņēmuši.

Tagad mums ir pēdējais teikums. Kā pirmo lieku uz balsošanu visradikālāko– izslēgt pēdējo teikumu. Ja mēs neizslēdzam, tad balsosim par redakcijas variantu vai par deputātu Marjašas un Seiksta variantu. Vai deputātus apmierina šāda balsošanas kārtība? Apmierina.

Balsosim par pēdējā teikuma izslēgšanu no šā dokumenta. Rezultāts: par– 18, pret– 44 un atturas– 26. Nav guvis vairākumu radikālākais variants par pēdējā teikuma izslēgšanu.

Balsosim par pēdējo teikumu redakcijas variantā. Rezultāts: 51– par, 19– pret un 15– atturas.

Nākamais balsojums būs par deputātu Marjašas un Seiksta variantu, kurš skan šādi: “Tādējādi Latvijas komitejas vadība būtībā ir oficiāli atteikusies no turpmākās sadarbības un rīcības saskaņošanas ar Latvijas Republikas Augstāko padomi.” Rezultāts: 55– par, 6– pret un atturas– 18. Līdz ar to ir pieņemts pēdējais teikums deputātu Marjašas un Seiksta ieteiktajā redakcijā.

Godājamie kolēģi! Mums jāturpina plenārsēde. Tātad darba kārtībā pēc šā saraksta, kas šodien iesniegts, ir likumprojekts “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”, likumprojekts “Par noziedzīgu darbību rezultātā vai juridisku personu vainas dēļ cietušo pilsoņu ārstēšanai patērēto līdzekļu atlīdzināšanu” un “Par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par pagastu pašvaldību”” pirmajā lasījumā. No vakardienas, kā man te aizrādīja, ir palicis likumprojekts par sociālā nodokļa grozīšanu pirmajā lasījumā.

Kādā secībā deputāti piedāvā izskatīt mūsu dienaskārtībā šos jautājumus? Sākt ar vakardienas nepabeigto. Vakar mēs to neiekļāvām dienaskārtībā, jo tas nebija gatavs. Varbūt Kehra kungs ziņos? Kā, pēc viņa domām, būtu vēlams šodien izskatīt šo jautājumu?

O.Kehris: Mūsu priekšlikums, protams, ir skatīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību, ja nav citu priekšlikumu. Šis jautājums ir sagatavots. Špoģa kungs ir gatavs ziņot.

Priekšsēdētājs: Kādas ir domas attiecībā uz likumprojektu par sociālā nodokļa grozīšanu?

E.E.Jurševics: Lauksaimniecības komisijas pārstāvji un Sociālās nodrošināšanas komisijas pārstāvji nāca pie slēdziena, ka ir jāizveido šā jautājuma risināšanai darba grupa no ieinteresētajām komisijām un no Sociālās nodrošināšanas ministrijas pārstāvjiem. Šā nodokļa apspriešanas vietā šodien varētu dot vārdu sociālās nodrošināšanas ministra vietniekam Platā kungam, kas sniegtu ziņojumu par šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Par ziņojumu mums ir atsevišķi jābalso, ja mēs darba kārtībā tādus ziņojumus iekļaujam, jo darba kārtībā mēs iekļaujam tikai dokumentu izskatīšanu.

E.E.Jurševics: Lūdzu likt uz balsošanu šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Tad mums būs jābalso par šāda ziņojuma papildu iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu, otrais mikrofons.

O.Kehris: Ja mēs balsojam par ziņojuma iekļaušanu darba kārtībā, tad es varbūt tomēr lūgtu nedaudz argumentēt, kādēļ tas ir nepieciešams. Es neizslēdzu, ka tas ir nepieciešams, lai gan parasti mums būtu jāskata konkrēti dokumenti, nevis jāklausās ziņojumi vai lekcijas. Bet ir vajadzīga argumentācija. Ja nē, tad es nevaru balsot par šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Jurševica kungs!

E.E.Jurševics: Es jau teicu, ka pārstāvji no Lauksaimniecības komisijas un Sociālās nodrošināšanas komisijas, apspriežot šo sociālā nodokļa jautājumu, nolēma, ka pašreiz nav jēgas to veikt, jo ir nepieciešama papildu informācija par to, kā šie grozījumi varētu ietekmēt sociālo nodokli. Jāzina drusku ekonomiskā informācija no tās puses, jo citādi mēs nebūsim sagatavoti šim lēmumam. Arī šie labojumi, kas piedāvāti no Lauksaimniecības komisijas, absolūti nav sagatavoti, nav izdarīti nekādi aprēķini. Šī informācija varētu sniegt palīdzību lauksaimniekiem, kuri varētu mums dot arī priekšlikumus šai darba grupai.

Priekšsēdētājs: Šāda informācija laikam gan vairāk būtu vajadzīga šai darba grupai, kas strādās ar dokumentiem. Mēs vienkārši nevaram atļauties. Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Krūmiņš: Es no Lauksaimniecības komisijas puses varētu piebilst, ka mēs būtībā vienojāmies ar Sociālās nodrošināšanas jautājumu komisiju, ka pamatā tomēr mums varbūt nebūtu jāuzklausa šeit kaut kāds ziņojums, bet mums vajadzētu visiem deputātiem to izdalīt, ja tāda vajadzība tiek atzīta. Mēs faktiski arī vienojāmies, ka informācija ir vajadzīga par šā labojuma finansiālo pusi, par to, kādas finansiālas sekas ir šim labojumam. To varētu sagatavot Sociālās nodrošināšanas ministrija, un nekādi citi paskaidrojumi nebūtu vajadzīgi. Vienkārši rakstisku materiālu iesniegt, un ar to varētu arī aprobežoties.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka mēs jautājumu atrisināsim, vienkārši nobalsojot par to, vai papildus mēs darba kārtībā iekļaujam šādu ziņojumu vai ne. Tas ir procedūras jautājums, te kvorumam nav būtiskas nozīmes. Balsojam ar balsu vairākumu no balsojošo skaita. Rezultāts: par– 30, pret– 7 un atturas– 11. Tādi rezultāti ir elektroniskajā balsošanā, tāpēc ka puse nepiedalās. Tie, kas piedalās, tie laikam vēlas klausīties ziņojumu, un tie, kas nepiedalās, ir aizgājuši un savu domu nepauž. Bet tas jau nenozīmē, ka mums tagad ir jāiekļauj darba kārtībā, mēs varam iekļaut darba kārtībā un noklausīties vēlāk, jo pašlaik Ekonomikas komisija ir gatava mums ziņot “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”. Šis likumprojekts ir trešajā lasījumā. Ieinteresētajai komisijai ir jāpadomā, vai tiešām mēs šodien klausīsimies ziņojumu.

E.E.Jurševics: Man vajadzētu zināt precīzi, jo tas cilvēks tad man ir jāizsauc, viņš pašlaik atrodas ministrijā.

Priekšsēdētājs: Man ir tādas aizdomas, ka šim cilvēkam vislabāk būtu strādāt ministrijā, jo sakarā ar to, ka pensionāriem ir jāizmaksā visas tās naudas un jāmaina, man liekas, ka viņam ir ļoti daudz darba. Es domāju, ka nekavēsim un nesauksim viņu. Ja šis cilvēks būtu šeit, tad būtu cita runāšana, bet, ja viņš ir ministrijā... Nu, tās ir manas voluntārās personiskās domas, bet es domāju, ka šoreiz būs labāk, ja viņš būs ministrijā, nevis šeit, gaidot, kamēr viņu noklausās.

Tagad likumprojekts “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”. Trešais lasījums.

K.Špoģis: Godājamie kolēģi! Pēc otrā lasījuma darbs pie šā likumprojekta noritēja divos aspektos pavisam konkrēti. Viens no tiem– valodnieku darbs, lai redaktori un pārējie speciālisti to savestu kārtībā. Viņi savu darbu ir padarījuši. Otrais aspekts bija juridiskais sakārtojums. Tāpēc arī darba grupas darbs notika tieši ceturtajā stāvā, Juridiskās pārvaldes telpās, kur kā speciālisti piedalījās šeit pielikumā minētie juristi kopā ar autoru. No autora puses– arī juridiskie darbinieki, protams, arī ekonomisti. Tādā veidā, šķiet, mums izdevās to novest arī juridiskā ziņā līdz tādam sakārtojumam, kuru var uzskatīt jau par pieņemamu. Līdz ar to Ekonomikas komisija pieņēma vienprātīgu lēmumu rekomendēt to trešajā lasījumā galīgai pieņemšanai.

Pārejot pie konkrētiem pantiem, es gribētu teikt, ka 2.pantā tas labojums un tāpat arī 4.1. un 4.3.punktā ir atrasta racionālāka un juridiski precīzāka izteiksme. Pēc mūsu ieskata, ja Birkava kungam nav īpašu pretenziju, nebūtu vajadzīga īpaša balsošana, jo tas ir redakcionāli vairāk sakārtots teksts ar attiecīgām piebildēm.

Tāpat arī 5.1.punktam ir ērtāks juridiskais sakārtojums. Liekas, ka tas būtību šeit neizmaina, arī balsošana šķiet nevajadzīga.

Noteikti būtu jābalso, pēc mūsu priekšlikuma, par 8.1.punktu, jo šī norma veidojās ilgstošās diskusijās, kas turpinājās būtībā visā šā likuma apspriešanas gaitā, un tapa no vairākiem variantiem diskusiju ceļā. Par to būtu jābalso, jo tas būtiski atšķiras no tās redakcijas, kāda mums bija otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Vai tas nozīmē, ka mēs varētu sākt balsošanu pa pantiem?

K.Špoģis: Jā, pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Tad jūs piedāvājat pirmo balsot 8.1.?

K.Špoģis: Jā, 8.1., jo iepriekšējos pantos, kā jau es teicu, ir racionālāka un juridiski precīzāka izteiksme bez būtiskām izmaiņām.

Priekšsēdētājs: Šis ir deputāta Edmunda Krastiņa labojums, kā te minēts, balsojam par 8.1.punktu jaunā variantā. Rezultāts: par– 47, pret– nav, atturas– 10. Labojums tiek pieņemts.

K.Špoģis: 8.2. un 8.3. ir gan jauni punkti, bet tās ir būtībā definīcijas. Tikai tāpēc vien šie punkti tika iestrādāti šeit, ka šis likumprojekts mums ir faktiski pēdējais, kurā priekšpusē sākumā nav dotas definīcijas visiem terminiem un visiem jēdzieniem, kas ir tekstā. Ja vispār par definīcijām ir jābalso, tad varētu arī nobalsot, bet šķiet, ka par definīcijām jābalso nemaz nav.

Priekšsēdētājs: Tomēr es piedāvātu nobalsot un par abiem diviem, lai nebūtu tā, ka mums būtu nebalsots kāds pants. Balsosim par 8.2. un 8.3.punkta akceptēšanu trešajā lasījumā. Rezultāts: 50– par, 1– pret, 5– atturas. 8.panta 2. un 3.punkts ir akceptēti.

K.Špoģis: Par 8.5. ir jābalso. Tas ir būtiski jaunā, pilnveidotā redakcijā. Galvenais mērķis, lai nesekmētu kapitāla lielāku koncentrāciju, kā arī pret monopola nozīmi.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem nav kas iebilstams? Neredzu. Balsošana par 8.5.punkta redakciju trešajā lasījumā. Rezultāts: par– 47, pret– 2, atturas– 4.8.panta 5.punkts ir akceptēts.

K.Špoģis: 10.2. ir Edmunda Krastiņa apvienots un redakcionāli koncentrētāk izteikts pirmais un otrais punktiņš. Nekādu izmaiņu nav, jābalso nebūtu. Tāpat 10.2. arī ir paskaidrojošs, precizējošs papildinājums un arī 13.1.– ziņas par darbiniekiem, arī te ir labāks teikumu sakārtojums. Liekas, ka balsošana nebūtu vajadzīga.

Būtu jābalso par 14.pantu, kur izlemts jautājums par intelektuālā īpašuma novērtēšanu un ieskaitīšanu, par kuru arī mums darba gaitā, kā atceramies, bija diskusija. Norma par intelektuālā īpašuma tēmu radās dziļu diskusiju rezultātā.

Priekšsēdētājs: Balsojam par 14.panta jauno redakciju. Rezultāts: 43– par, 2– pret, 3– atturas. Pants ir akceptēts.

K.Špoģis: 15.1.punktā arī ir atrasts piemērotāks vārds, kā izteikt to pašu domu. Par to, liekas, nebūtu īpaši jābalso.

16.4.– izsvītrot. Tā bija tāda lieki reglamentējoša norma, kurai īstā vieta ir sabiedrības statūtos. Tā vienprātīgi tika izsvītrota.

18.1. arī, kā redzam, šeit ir piemērotāks vārds, kas precīzāk izsaka būtību. Nevis “uzņēmējs”, bet “dibinātājs”. Arī ar 18.3. ir redakcionāls uzlabojums, labāk sakārtots. Tāpat arī 22.pantā– tas punktiņš bija lieks skaidrojums, kuru darba grupa komisijā akceptēja. Būtu balsojams 33.– lielas deputātu grupas kopējs formulējums, kur norma būtiski izmainīta, jo, kā atceramies, iepriekšējā paredzēja tiesību un arī naudiņas zaudējumu. Tagad tas ir pavisam citā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāti, balsosim par 33.pantu. Rezultāts: 47– par. Akceptēts.

K.Špoģis: Par 31.1. būtu jābalso, jo tas ir būtisks precizējums Birkava kunga redakcijā.

Priekšsēdētājs: Balsosim par 31.1. Rezultāts: 46– par. Akceptēts.

K.Špoģis: 31.3.– šis papildinājums ir loģiski iestrādāts, pārņemot no mūsu pašu likuma par akciju sabiedrību. Varētu tomēr nobalsot to, jo tas šajā dokumentā ir papildus no jauna.

Priekšsēdētājs: Ja deputātiem nekas nav iebilstams, balsosim par 31.3. Rezultāts: 44– par. Akceptēts.

K.Špoģis: 32.1. un 32.2.– redakcionāls labojums, konstruktīvs teikumu sakārtojums. Liekas, ka balsošana nebūtu vajadzīga. Arī 35.4. norma ir redakcionāli labāk sakārtota, it kā neprasās pēc balsošanas. Arī 4.1.1. ir loģisks uzlabojums. Jābalso būtu nākamais– 44.3., jo te ir runa par atalgojumu, par ko iepriekšējā lasījumā nebija.

Priekšsēdētājs: Vai par 44.3. ir kādam deputātam kas bilstams? Nav. Balsosim par 44.3.punkta akceptēšanu. Rezultāts: 50– par. Akceptēts.

K.Špoģis: 48.6. arī ir normas precizējums, turklāt diezgan būtisks. Būtu jānobalso.

Priekšsēdētājs: Vai kādam kas ir bilstams par 48.6.? Nav. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 45– par. Akceptēts.

K.Špoģis: Divi jauni punktiņi 49.pantā– par 1. un 2. ir jābalso. Tie ir savstarpēji cieši, sakarīgi saistīti.

Priekšsēdētājs: Vai kolēģiem ir kas sakāms? Nav. Balsojam par 49.1. un 49.2.punkta akceptēšanu. Rezultāts: 51– par. Akceptēts.

K.Špoģis: 50.1. ir būtisks precizējums, tādēļ ir jābalso.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kolēģi, vai kāds vēlas izteikties par 50.1.? Nav. Lūdzu, balsojam. Rezultāts: 53– par. Akceptēts.

K.Špoģis: 50.2. arī ir būtisks papildinājums, par ko ir jābalso.

Priekšsēdētājs: Balsojam par 50.2.! Rezultāts: 46– par. Akceptēts.

K.Špoģis: Tagad daži punkti, kuri neparādās šeit kā noraidītie, tāpēc ka darba gaitā darba grupa strādāja ciešā saskaņā ar autoriem. Autori nepieprasa skaidrojumu par noraidīšanu.

Priekšsēdētājs: Tādējādi var būt runa par visa likuma nobalsošanu kopumā trešajā lasījumā. Lai mēs tos izdarītu, ir jāzvana zvans un jāpārliecinās, cik ir darba spējīgu deputātu, jo, saskaitot balsis kopā– par, pret un atturas –, neiznāk nepieciešamais balsu skaits lēmuma pieņemšanai.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: 89 deputāti. Mēģināsim nobalsot. Kā redzams, pagaidām diskusijas gaitā nekādu pretenziju nevienam nebija pret šo likumprojektu. Paskatīsimies, kāda ir mūsu vienprātība balsojot. Balsojam par likumu “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” trešajā lasījumā un galīgajā variantā. Rezultāts: 85– par, 1– pret. Likums pieņemts.

Godājamie kolēģi, nākamais būs lēmums par spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu.

K.Špoģis: Paldies, kolēģi! Lēmums par spēkā stāšanās kārtību ir īss. Ja radīsies kādi jauni uzdevumi Tieslietu ministrijai vai citai institūcijai, tad mēs varēsim iestrādāt jebkurā citā nākamajā lēmumā par nākamo likumu.

Priekšsēdētājs: Ja nav nepieciešams te pa punktiem atsevišķi, tad es piedāvātu nobalsot. Endziņa kungam ir iebildumi. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Man būtu iebildums pret 1.punktu, ka likums stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu. Tas tomēr ir saimnieciskas dabas likums, kurš ir jāzina. Kādā veidā tad to novadīs? Es saprotu, ka tas dod iespēju aktivizēt saimniecisko darbību, uzņēmējdarbību kā tādu, bet tomēr man liekas, ka to vajadzētu vispirms publicēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

K.Špoģis: Neskatoties uz ļoti lielo spriedzi, kāda mums ir pašreiz republikā, interese par šo likumu arvien aug, īpaši šajā nedēļā, kamēr mēs to drusku aizkavējām. Topošie jeb potenciālie uzņēmēji ļoti interesējas, kad tas nāks gaismā. Par to ir diezgan daudz informācijas. Liekas, ka varētu varbūt kādu nedēļu nolikt vēlāk, bet labi jau būtu, ja varētu to tūlīt laist darbā, ja to varētu pat šovakar parakstīt. “Diena” ņem pretī, tas ir, kā saka, plāna likums, “Diena” to var kā atsevišķu pielikumu nodrukāt tūlīt, “Dienai” nekādu iebildumu nav. Es esmu runājis konkrēti ar tiem cilvēkiem. Tā ka, liekas, varētu to laist tūlīt darbā. Labi, tad ar 1.februāri.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, no vietas nevajag, vajag izteikt piedāvājumus. Viens piedāvājums ir 1.punktu nepieņemt. Tādējādi likums stājas spēkā parastajā kārtībā. Otrais ir– pieņemt 1.punktu. Turklāt vēl atsevišķi jābalso, ka tas varētu būt 1.februāris.

Pirmais balsojums, ka vispār šis 1.punkts ir izņemams no lēmuma projekta. Rezultāts: par to, lai izslēgtu šo punktu, ir 39, pret– 32. Tātad ar balsu vairākumu no balsojošo skaita mēs esam šo punktu izslēguši. Tas nozīmē, ka likums stājas spēkā parastajā kārtībā.

Otrais balsojums ir par 2.punktu, kur tiek piedāvāts mainīt datumu, 1.martu labojot uz 1.februāri. Rezultāts: 63 un 8. Pieņemts. Mainām 2.punktā uz 1.februāri.

Endziņa kungs vēlas izteikties. Lūdzu.

A.Endziņš: Es atvainojos, man liekas, ka šeit ir noticis pārpratums. Runa bija par 1.februāri ne jau 2.punktā, kur mēs uzdodam līdz 1.martam iesniegt Tieslietu ministrijai likumprojektu par nepieciešamajām izmaiņām spēkā esošajā likumdošanā, bet bija runa par to, ja mēs 1.punktu nepieņemam tādā redakcijā, ka tad šis likums stājas spēkā ar 1.februāri. Tā bija kā alternatīva. Praktiski to nav iespējams izdarīt.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā es atvainojos. Balsosim par to, ka mēs iepriekšējās balsošanas rezultātus anulējam. Sēdes vadītāja vainas dēļ. Rezultāts: esam anulējuši ar 69 pret 4 balsīm.

Balsojums par 1.punkta izslēgšanu. Rezultāts: par– 43, pret– 13, atturas– 12. Esam izslēguši.

Alternatīvais variants– 1.punktu izsakot šādā redakcijā: “Noteikt, ka Latvijas Republikas likums “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” stājas spēkā ar 1991.gada 1.februāri.” Lūdzu, balsojam par šo 1.februāri. Rezultāts: par– 69, pret– 1, atturas– 3. Pieņemts.

2.punktā labojumu nav. Tātad varbūt nav nepieciešams balsot. Tagad es lūdzu godājamos deputātus balsot par lēmuma spēkā stāšanās kārtību kopumā. Rezultāts: par– 73, pret– nav, atturas– 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts ir dokuments Nr.447.– par noziedzīgu darbību rezultātā un tā tālāk. Otrajā lasījumā. Lūdzu, laikam Endziņa kungs, ja es nemaldos.

Kolēģi, es jums ieteiktu neizklīst, jo pastāv lielas aizdomas, ka šis likumprojekts var tikt pieņemts otrajā lasījumā un arī galīgi– trešajā lasījumā, tā ka vajadzīgas 67 balsis. Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jums ir iesniegts otrajam lasījumam likumprojekts “Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Civilkodeksā”, kā arī likumprojekts “Par personu noziedzīgo darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu.”

Attiecībā uz dokumentu Nr.447 es jau pirmā lasījuma gaitā norādīju, ka ir nepieciešami atsevišķi precizējumi, saskaņojot ar izmaiņām Civilkodeksā, kuras pašreiz ir izstrādātas un kuras tuvākajā laikā tiks nodotas jūsu vērtējumam. Runa ir par lielu izmaiņu bloku Latvijas Republikas Civilkodeksā.

Ja mēs runājam par izmaiņām Civilkodeksā, jūs redzējāt, ka mēs piedāvājam šī Civilkodeksa 47. un 78.pantu pilnīgi jaunā redakcijā. Sabalansējot ar tām iestrādnēm, kuras jau ir izdarītas un kuras ir akceptējusi Likumdošanas komisija, kā arī tā darba grupa, kas strādāja tieši pie šā projekta sagatavošanas, projekts tagad ir savests atbilstošā kārtībā, ir arī, kā redzat, nācis klāt šis 2.punkts par PSRS aktu atzīšanu par spēkā neesošiem sakarā ar to, ka mēs paši pieņemam savu likumu.

Par izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu. Pašā likumā tika izdarīti precizējumi, kas saistījās ar juridisko personu. Tā kā mums var būt organizācijas, kas nav juridiskās personas, šeit ir izslēgts jēdziens “juridiskā persona” un tiek lietots vai nu jēdziens “fiziskā persona”, vai “organizācija”. Darba gaitā starp otro un trešo lasījumu bez pašas darba grupas ieviestiem labojumiem, precizējumiem citi priekšlikumi no deputātiem nebija saņemti, tāpēc man arī pašreiz nav priekšlikumu, ko likt uz balsošanu. Tas man būtu viss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie kolēģi, kādi ir jautājumi Endziņa kungam? Nav. Vai kāds vēlas izteikties konkrēti par punktiem vai pantiem? Nav. Lūdzu sekretariātu zvanīt. Es jau brīdināju deputātus, kuri izgāja no zāles, ka drīz būs zvans.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu godājamos deputātus ieņemt savas pastāvīgās darba vietas, lai mēs varētu nobalsot. Nepieciešami divi balsojumi. Par katru dokumentu jābalso atsevišķi.

Godājamie kolēģi, es jūs aicinu balsot otrajā lasījumā un arī galīgajā variantā, jo nekādi jauni priekšlikumi nav ienākuši,– par Latvijas Republikas likumu “Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Civilkodeksā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par– 82, pret– 2. Redzat, Caunes kungs, kad jūs palikāt mazākumā, tad nolēmāt mainīt savu pozīciju. (Zālē smiekli.) Būtiskākais ir tas, ka mums šis likums ir pieņemts otrajā lasījumā un, tā kā nebija ienākuši labojumi un papildinājumi,– arī trešajā lasījumā un kopumā.

Godājamie kolēģi, otrs balsojums mums ir par Latvijas Republikas likumu “Par personu noziedzīgo darbību rezultātā un organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu”. Balsosim par šo likumprojektu otrajā lasījumā un arī visā pilnībā par galīgo lēmumu. Rezultāts: 77– par, neviens nav pret, un neviens neatturas. Likums pieņemts otrajā lasījumā un arī galīgi, jo nav saņemti nekādi labojumi un papildinājumi.

Tagad seko likumprojekts par pagastu pašvaldību. Es nevienu ziņotāju neredzu, bet tas ir visai būtisks dokuments.

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka, lai mēs nenokļūtu neērtā situācijā, varbūt pasludināsim pārtraukumu uz 30 minūtēm un noskaidrosim situāciju, kur palikuši deputāti. Varbūt tas saistīts ar naudas maiņu... Starpbrīdī noskaidrosim, kas mums ir darāms, un, ja nekas nav darāms, tad arī izlemsim par nākamo nedēļu.

Cik mūsu ir palicis zālē? Laikam tie, kuru nav, ir labāk informēti par tādiem apstākļiem, ka mums šodien vairs nav ko skatīt plenārsēdē. Tāpēc viņi laikam nav ieradušies šeit, jo, kā mēs ar Dzintru nupat izspriedām, tad par pagasta pašvaldību Blažēviča kungs vēl nebija gatavs. Viņš nebija laikā saņēmis, un tāpēc bija nodoms tomēr šodien plenārsēdē šīs pagasta pašvaldības neskatīt, jo nav gatava ne komisija, ne arī deputāti. Tikai tagad ir izdalīts šis materiāls. Atklāti sakot, nav neviena ziņotāja par pašvaldību jautājumiem,– ne Blažēvica kunga, ne Škapara kunga,– tā ka laikam komentāru te nevajadzētu. Šo jautājumu mēs nevaram skatīt. Vienīgi, ja kādam ir kādi paziņojumi, ierosinājumi vai jautājumi, tad mēs tos varētu tagad apspriest, jo darba kārtība ir izsmelta. Mēs bijām nolēmuši, ka strādājam divas dienas nedēļā plenārsēdēs un pārējās ir komisiju dienas, jo komisijām, atklāti sakot, ir ļoti daudz darba.

Vārds Freimaņa kungam.

J.Freimanis: Vai ir zināma tā kārtība, kādā veidā deputāti, kuriem arī tomēr kāda kapeiciņa ir jāapmaina, to šeit, Augstākajā padomē, varēs izdarīt?

Priekšsēdētājs: Kā jūs lasījāt šajos vienotajos dokumentos, tad apmaiņa notiek darbavietās šodien, rīt un parīt. Es, atklāti sakot, taisos rīt stāvēt pie kases durvīm, jo es citu izeju vienkārši nezinu.

J.Freimanis: Šodien tā kase ir ciet.

Priekšsēdētājs: Kurš pirmais rīt nostāsies, tam arī pirmajam rīt samainīs, tādas ir aizdomas. (Zālē smiekli.) Kolēģis Freimaņa kungs jau aizgāja uz kasi. Lūdzu, otrais mikrofons. Kehra kungs, jūs vēlējāties ko teikt?

O.Kehris: Es gribētu ļoti aizstāvēt to, ka rīt ir jāstrādā komisijās, jo mums ir sakrājušies jautājumi. Jāsagatavo nopietni jautājumi nākamajai nedēļai, tai skaitā par republikas naudas koncepciju. Bet par šīm mūsu iekšējām lietām man ir priekšlikums to neizskatīt plenārsēdē. Ja tā ir sapulce, varam uzaicināt vai nu Brenčeva kungu, vai grāmatvedības darbiniekus, lai viņi to vienkārši pasaka un sniedz mazu informāciju.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka tiešām mēs varētu organizēt deputātu sapulci, jo plenārsēdē spriest, kā mainīs naudu deputātiem, tas nu drusku tā kā neder. (Zālē smiekli.)

I.Daudišs: (Smejas.) Arodbiedrība.

Priekšsēdētājs: Es, piemēram, neesmu nevienas arodbiedrības biedrs, tā ka man pavisam grūti būtu. Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Eglājs: Man ir priekšlikums nākamnedēļ beidzot ieslēgt dienas kārtībā jautājumu par cilvēku tiesībām, ko mēs izstrādājām. To vajadzētu pēc iespējas ātri pirmajā lasījumā pieņemt un publicēt.

Par naudu. Es tiešām domāju: ja mēs uzticamies paši sev un Godmaņa valdībai, tad tomēr pašreiz nevajadzētu nervozēt par naudu, jo Godmaņa valdība, ja nemainīs rubļos, tad latos tā kompensēs. Tā ka es lūgtu deputātus neuztraukties... (Zālē smiekli.)

Priekšsēdētājs: Kā redzam, Eglāja kungs mums dod absolūtu garantiju, ka nauda tiks samainīta vai nu rubļos, vai latos.

Lūdzu, trešais mikrofons. Par pirmo piedāvājumu– iekļaut darba kārtībā šo cilvēktiesību bloku. Eglāja kungs laipni ir lūgts dot savus priekšlikumus rīt Prezidija sēdē pulksten 16.00, kad tiks lemts par nākamās nedēļas darba kārtību.

Lūdzu, trešais mikrofons.

P.Laķis: Cienījamā “učuku” un “kultūrrēģeru” komisija, rīt pulksten 10.00 sanāksim šeit blakus telpās, jo mūsu telpas, kā jūs zināt, ir aizņēmuši tie, kas spēlē karu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Es gribētu informēt cienījamos deputātus, ka rītdien pulksten 11.00 ir Zemes komisijas sēde, kurā izskata nolikumu par zemes reformu. Sēde notiek Lauksaimniecības ministrijas telpās otrajā stāvā sēžu zālē pulksten 11.00. Lūgtu atnākt tos, kuri var atbrīvoties no citiem darbiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! No rīta bija Prezidija sēde, kurā tika nolemts, ka mums ir jāizstrādā savs paziņojums, kurš skar visas tās lietas, kas pašreiz notiek ar naudas zīmēm. Es jūtu, ka plenārsēde beidzas, bet pašreiz augšā darba grupa, no kuras es tikko izskrēju, raksta šo paziņojumu. Droši vien, ka mēs nepaspēsim to savairot un izdalīt. Man būtu lūgums: vai plenārsēde nevar akceptēt, ka arī šo paziņojumu Prezidijs pieņem rīt?

Priekšsēdētājs: Es nedzirdu nevienu balsi “nē”. Tā ka laikam nodosim Prezidijam akceptēšanai šādu jautājumu. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Tomēr naudas problēma ir Ministru padomes jautājums. Es domāju, ka mūsu kompetences līmenis šobrīd nav tāds, kāds tas ir Finansu ministrijai un Ministru padomei. Es lūdzu to izlemt Ministru padomei, nevis Augstākās padomes Prezidijam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Rīt pulksten 10.00 šeit Budovska kunga kabinetā Ārlietu komisijas sēde.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Dinēvičs: Es gribētu varbūt drusku oponēt Lagzdiņa kungam. Mums nav jāiejaucas mehānismā, ko realizē Ministru padome. Mums ir jāiejaucas taisni no politiskā vērtējuma. Mums ir jāparāda, ka tā ir tā pati boļševiku laupīšana, kas ir bijusi visus šos gadus. Tikai tiesa ir tiesīga noteikt, kas ir likumīgi vai nelikumīgi pelnīta nauda, un nevar PSRS prezidents paziņot, ka tā ir nelikumīga nauda.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Pilnībā piekrītot Dineviča kungam; vēl gribu pateikt, ka mums arī skaidri ir jāpasaka, kāda ir mūsu attieksme. Neaizmirsīsim, ka mūsu Konstitūcijas normās paši esam iebalsojuši, ka īpašums ir neaizskarams. Mums jāpasaka šīm komisijām, kas ir izveidotas, ka tāds arī paliek mūsu viedoklis un ka neviens nedrīkst uzņemties uz savas sirdsapziņas konfiscēt kāda cita cilvēka īpašumu. Tagad te tiks veidots kaut kāds “troiku” analogs, kas agrāk cilvēkam atņēma viņa dzīvības tiesības, bet tagad atņems viņa īpašumtiesības.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Seile: Es vēl gribēju pateikt to, ka es uz savu māju varu izbraukt tikai rīt pēcpusdienā, bet mājās es vēl netieku. Tāpēc es brīdinu, ka šie “tālie” deputāti vispār šo naudu, ja jau reiz mēs par to runājam, nespēj apmainīt. Mēs to spējam izdarīt tikai pirmdien, pat ja mēs rītvakar izbrauktu.

Priekšsēdētājs: Ja atceramies, tad PSRS prezidents Gorbačovs visiem noteica šo trīs dienu termiņu. Vārds Dineviča kungam.

J.Dinevičs: Es atvainojos, kolēģi! Vēl jānoskaidro, ka saglabājam to kārtību, ka rīt tomēr, kā vienmēr, deviņos sanāksim uz īso frakcijas sēdi. Pēc tam, protams, darbs komisijās. Tad mēs varam izvērtēt situāciju un nolemt, kad ir nākamā garākā un nopietnākā frakcijas sēde. Mēs varam tā darīt?

Dežūras– kā parasti. Tātad no komisijas cilvēks paliek, un viņam ir iespējas sazināties, ja kaut kas naktī mainās. Tad mēs varam atkal sanākt kopā.

Priekšsēdētājs: Dievs, nedod, ka naktī kaut kas mainītos... Bet tagad, godājamie kolēģi, es pasludinu plenārsēdi par slēgtu un mūsu darba sanāksmi par atklātu. Lūdzu, vārds Brenčeva kungam mūsu darba sanāksmē.

(Sēdes beigas)