1991.gada 29.janvāra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos –
Jāņa Dūma tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Apliecināsim savu klātbūtni, sākot šo plenārsēdi ar reģistrāciju! Rezultāts: 111 deputāti. Pirms sākam izskatīt mūsu darba kārtību šīs nedēļas plenārsēdēm, es gribētu sirsnīgi sveikt šeit Zviedrijas parlamenta delegācijas locekļus, kuri ir ieradušies apmeklēt Latvijas parlamentu pēc Vides aizsardzības komisijas ielūguma. Pēc šīs parlamenta delegācijas lūguma dodu vārdu Zviedrijas parlamenta loceklei Ingūnai Sēberlingai. (Aplausi.)

I.Sēberlinga, Zviedrijas parlamenta locekle: (Runā zviedru valodā. Seko sinhronais tulkojums latviešu valodā.) Prezidenta kungs, godātie deputāti! Manai partijai, tas ir, Zaļajai partijai, ir ļoti liels gods runāt šodien ar jums.

Pirmkārt, es gribētu nodot sveicienus no Zviedrijas. Šajos sveicienos ir izteikts tas, ka mēs sērojam kopā ar jums par tiem, kuri par savām brīvības tieksmēm samaksāja ar dzīvību. Bet no sērām rodas dusmas un apņemšanās cīnīties par to, lai demokrātija un brīvība uzvar. Un tā tam ir jābūt. Ierodoties Rīgā un redzot mierīgo pilsētu, skaisto pilsētu pēc tam, kad mēs Zviedrijas televīzijā vēl pirms nedaudzām dienām redzējām vardarbību un šaušanu, liekas, ka tas nav reāli. Bet barikādes un sargi pie galvenajām ēkām, dzeloņdrātis pie Ministru padomes runā skaidru valodu, ka miers ir tikai ārpusējs, ka valda sasprindzinājums un gatavība cīnīties par to, lai tas, kas varētu notikt, tomēr nenotiktu. Mēs ceram, ka vissliktākais ir garām un ka veselais saprāts uzvarēs.

Ar ļoti lielu gandarījumu un prieku mēs uzzinām, ka cīnītāji par demokrātiju ir arī Maskavā un ka tur arī ir spēki, kas atbalsta Baltiju. Tas rāda, ka pretrunas ir starp demokrātiem un demokrātijas pretiniekiem. Ir svarīgi, lai visā pasaulē cilvēki atbalstītu šo cīņu, kurā demokrātiem ir jāuzvar.

Tas, kas notiek Baltijā, nav Padomju Savienības iekšējā lieta. Tā ir starptautiska problēma, un tas ir starptautisks konflikts. Asinis, kas tiek izlietas Rīgā un Viļņā, nav traģēdija tikai Latvijai un Lietuvai. Tā ir traģēdija Eiropai un visai pasaulei.

Mēs bijām sākuši ticēt, ka saspīlējums Padomju Savienībā mazinās, ka notiek demokrātijas attīstība šajā valstī. Mēs vēlamies, lai mūsu kaimiņi, kas dzīvo ap Baltijas jūru, varētu brīvi pārvietoties, lai mums būtu labas kaimiņattiecības gan ar Igauniju, gan Latviju, gan Lietuvu, gan Krieviju un Ukrainu. Tādēļ mūsu pienākums ir parādīt gan morālu, gan ekonomisku atbalstu un cīnīties par Baltijas brīvību.

Baltijas jūras valstu Zaļās partijas ir ierosinājušas radīt Baltijas jūras padomi, lai šajā svarīgajā jautājumā varētu sadarboties gan ekoloģijā, gan ekonomikā. Mēs ceram, ka mūsu sadarbība notiks ārpus militārajiem blokiem, ka mēs varēsim sadarboties ar suverēnām Baltijas valstīm un ka šis rajons būs brīvs no kodolieročiem.

Mēs, Zviedrijas “zaļie”, prasām no Zviedrijas valdības un no parlamenta, ka tas, ka Zviedrija atzina Baltijas okupāciju, ir jāatsauc. Mēs uzskatām, ka Zviedrijai Baltijas valstis ir jāuzskata par patstāvīgām valstīm un jāatzīst to suverenitāte. Mēs uzskatām, ka Zviedrijai ir jāuzlūko padomju karaspēks Baltijā kā tāds faktors, kas veicina internacionālu konfliktu, un ka Baltijas jautājums ir jāizvirza Apvienoto Nāciju Organizācijā.

Kā jūs varbūt esat ievērojuši, Zviedrijas valdība uzstājas arvien kategoriskāk šajā Baltijas jautājumā, bet mēs vēl neesam apmierināti. Mēs domājam, ka beidzot arī Zviedrijas valdībai ir jāpāriet no vārdiem uz darbiem.

Mīļie draugi! Es varu apgalvot, ka mēs Zviedrijā sekosim līdzi attīstībai šajā reģionā Baltijā un ka mūsu parlamentārieši arvien biežāk jūs apmeklēs, lai jums palīdzētu un sniegtu atbalstu, cik vien mēs spējam. Droši vien jūs arī zināt, ka katru pirmdienu notiek lielas tautas manifestācijas. Tās sākās Stokholmā, bet tagad šādas sanāksmes pirmdienās aptver gandrīz visu Zviedriju. Šīs sapulces apmeklē ļoti daudz cilvēku. Šo sapulču dalībnieki izsaka atbalstu Baltijai. Mēs šīs sapulces turpināsim tik ilgi, kamēr Baltija būs brīva. Šīs sanāksmes nav īslaicīgas, tās notiek jau vismaz gadu. Tiešām, es atkārtoju, mēs beigsim šīs sapulces organizēt tad, kad Baltija būs brīva.

Nobeidzot, es jums gribu novēlēt mierīgu darbu parlamentā, lai jūs varētu nodoties svarīgām ekonomiskām un citām problēmām, arī ekoloģiskajām problēmām, demokrātijas problēmām un strādāt mierīgi un netraucēti. Vēlreiz ļoti silti sveicieni no Zviedrijas. Lai dzīvo brīvā Latvija! (Aplausi.)

Priekšsēdētājs: Sirsnīgi pateicamies Sēberlingas kundzei par uzrunu un Zviedrijas parlamentam par solidaritāti. Paldies. (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Par darba kārtību jums ir iesniegts projekts, kuru sagatavojis Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijs. 29.janvāra darba kārtību es ierosinu papildināt ar šādu jautājumu – Augstākās padomes priekšsēdētāja informācija un ziņojums par tikšanos ar Rīgas miliciju un PSRS Augstākās padomes Tautību padomes priekšsēdētāju Ņišanovu. Par to balsosim acīmredzot kā par papildinājumu.

J.Dinevičs: Priekšsēdētāja kungs, frakcijas sēdē ir saņemts deputātu grupas iesniegums. Te ir arī Latvijas Nacionālās neatkarības kustības tāda paša satura dokuments. Šo dokumentu būtība ir tāda, ka Augstākās padomes priekšsēdētājs Gorbunova kungs tiek lūgts griezties pie PSRS prezidenta Gorbačova ar prasību nekavējoties atbrīvot šā gada 20.janvārī nepamatoti apcietinātos kārtības sargus. Sakiet, lūdzu, vai jūs to varētu darīt šādā formā vai arī izmantojot citas formas, bez plenārsēdes lēmuma, vai arī mēs lūdzam tādā gadījumā, ja ir vajadzīgs, paredzēt šo jautājumu plenārsēdes darba kārtībā, par to nobalsojot, ja ir nepieciešams.

Priekšsēdētājs: Man liekas, ka mēs varētu to izskatīt Augstākās padomes Prezidijā. Es gribēju lūgt sanākt Augstākās padomes Prezidija locekļus pirmajā starpbrīdī. Mēs varētu izskatīt. Katrā ziņā es nenoliedzu iespēju izskatīt šeit plenārsēdē, nekādā gadījumā nenoliedzu tādu iespēju. Es saprotu, ka te ir runa, galvenais, par formulējumu. Es no tāda uzdevuma neatsakos, te tikai ir runa par to, kā to formulēt tīri saturiski un pēc formas. Kolēģi, kuri iesniedza šo iesniegumu, lai paši izlemj, vai vajag izskatīt Augstākās padomes Prezidijā vai plenārsēdē.

J.Dinevičs: Droši vien mēs varētu izskatīt šo jautājumu arī Prezidijā, Gorbunova kungs. Berklava kunga pašreiz nav uz vietas, bet pārstāvji saka, ka ir nolemts tā, ka varētu arī izskatīt Prezidijā.

Priekšsēdētājs: Ja Prezidija lēmums kaut kādu apsvērumu pēc neapmierinās, tad mēs tūlīt izskatīsim šo jautājumu un iekļausim dienas kārtībā. Man liekas, ka šeit kaut kādu īpašu problēmu nevar būt.

Vēl kādi priekšlikumi? Vai varam balsot dienas kārtību arī ar manu papildinājumu vai tomēr atsevišķi vajag? Nav iebildumu? Nav. Vai ir nepieciešamība reģistrēties? Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 115. Balsosim par darba kārtību ar papildinājumu, kuru es jums esmu nolasījis, par informatīvo ziņojumu. Rezultāts: darba kārtība apstiprināta.

Godātie kolēģi deputāti! Vakar no rīta notika mana un Ministru padomes priekšsēdētāja Ivara Godmaņa tikšanās ar Rīgas milicijas darbiniekiem.

Kā vēstīja radiopārraides svētdienā, jau no paša rīta rezultāts bija tāds, ka Dzeržinska klubs jeb kultūras nams bija stāvgrūdām pilns, un tikpat daudz cilvēku vēl atradās ārpus zāles un balkona, tāpēc tika pieņemts lēmums, un mēs visi zosu gājienā devāmies uz Universitātes aulu. Arī Universitātes aula un balkons bija pārpildīti.

Ļoti īsi par šo tikšanos. Es savā īsajā uzrunā mēģināju viņiem izklāstīt savu viedokli par politisko situāciju Latvijā. Neuzklausot manus argumentus līdz galam, daļa zāles reaģēja ļoti negatīvi. Tie, kas uzklausīja argumentus līdz galam, cik varēja spriest, šos manus argumentus pieņēma zināšanai.

Vērtējot kopumā šo tikšanos, es secināju, ka tādas tikšanās ir vajadzīgas – ja ne regulāras, tad ar zināmu secību un diezgan bieži. Šādas tikšanās ir vajadzīgas ne tikai Augstākās padomes vai Ministru padomes vadītājiem, bet visiem Augstākās padomes Prezidija locekļiem, it sevišķi attiecīgo komisiju vadītājiem.

Šīs tikšanās mērķis ir izskaidrot to, ko mēs šeit darām, atbildēt uz jautājumiem un uzklausīt viedokļus. Un vairāk neko. Tāpēc es katrā ziņā domāju, ka tas bija ļoti labi, ka mūsu vairākuma frakcijas vadītājs Dineviča kungs bija gan, kā jūs zināt, uz tikšanos ar daļu Rīgas milicijas Politiskās izglītības namā, gan piedalījās šajā tikšanās reizē, kura notika Latvijas Universitātes aulā, teica uzrunu un izklāstīja savu viedokli, runājot frakcijas vārdā. Šādas tikšanās jārīko daudz biežāk un nav jākautrējas no tā, ka tām ir zināma propagandistiska ievirze, jo bez uzskatu propagandas, bez argumentu propagandas nevar.

Notiek arī cita propaganda, un tas ir ļoti dabiski: opozīcija tādēļ arī ir opozīcija, lai kritizētu vairākuma frakciju, lai kritizētu valdību. Ja to nedara sistemātiski un mērķtiecīgi, tad rezultāts un sekas var būt ļoti negatīvas.

Tagad par galvenajiem jautājumiem, kas, manuprāt, uztrauc Rīgas miliciju. Es nosauktu faktiski trīs galvenos jautājumus. Protams, tur bija daudz jautājumu. Šī tikšanās bija ļoti smaga un gara un pārskaitīt jautājumus es negribu, jo tad ir vajadzīgs daudz laika, tad jāsāk komentēt un apspriest. Neko tamlīdzīgu es negribētu.

Faktiski bija trīs jautājumi. Pirmais jautājums bija pilsonības jautājums, otrais jautājums – sociālās problēmas, kas saistītas ar viņu ekonomisko situāciju, trešais – īpašo brīvprātīgo kārtības sargu vienību statuss. Protams, bija arī citi jautājumi. Viņi uzdeva jautājumus par valodu un vēl citus.

Par pilsonību es viņiem izklāstīju savu viedokli. Jums ir zināms, ka mums nav nedz likumu, nedz galveno principu, kur būtu akceptēts pilsonības jautājums un ar kuriem mēs varētu konkrēti uzstāties. To visu darīs parlaments savā darbā. Es tikai izteicu viedokli, ka to nevar izdarīt sasteigti un ka demokrātisku neatkarīgu Latvijas Republiku var veidot demokrātiski visi Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji.

Kas attiecas uz īpašo brīvprātīgo kārtības sargu vienību statusu, tad gan mans, gan arī Godmaņa kunga viedoklis bija stipri līdzīgs, tas ir, nevar būt pašreiz Latvijas Republikā dažādas pakļautības bruņoti kārtības sargāšanas orgāni vai vienības, var būt tikai viena Iekšlietu ministrija. Ja arī kaut kas tiek veidots, tad tikai tās sistēmā un tikai tai pakļauts. Pretējā gadījumā radīsies tas strupceļš, kurš var beigties atkal ar militāra spēka lietošanu.

Kas attiecas uz sociāliem jautājumiem, tad, kā es sapratu, valdība aktīvi darbojas, lai šos jautājumus risinātu. Man radās tāda pārliecība, ka tie arī zināmā mērā tiks atrisināti. Protams, zināmā mērā.

Kas attiecas uz valodu, tad es izklāstīju viedokli, ka Valodas likums paredz: ja diemžēl rodas tāda situācija, ka objektīvu iemeslu dēļ divos gados vai tajā termiņā, kurš nolikts, visi nevar apgūt valodu, tad šis jautājums var tikt izskatīts konkrēti par kaut kādu personu vai amatpersonu grupu un var būt pieņemts konkrēts lēmums. Likumā ir paredzēts, ka šis termiņš var būt arī pagarināts, bet to izskata, ievērojot konkrētu iesniegumu un konkrētus argumentus.

Pēdējais jautājums, kuru es nekādā ziņā nekomentēju, bet kurš tur tika dažādi apspēlēts gan runās, gan zāles emocijās, ir par iekšlietu ministru Važņa kungu. Tā kā piedalījās mūsu komisijas vadītājs Tālavs Jundzis un mūsu frakcijas vadība, šo jautājumu acīmredzot izskatīs pēc komisijas ierosinājuma. Ja izskatīs, tad es arī izteikšu savu viedokli, bet tagad es nekādā gadījumā negribētu izteikt kaut kādu noteiktu viedokli par šo problēmu.

Otrais. Vakardienas tikšanās ar PSRS Augstākās padomes Tautību padomes priekšsēdētāju Ņišanovu. Viņš ieradās ļoti negaidīti. Piezvanīja man svētdien, es tagad īsti neatceros. Tas notika vakarā, es atrados mašīnā, un šajā mašīnā ir ļoti slikti sakari, bet tomēr viņš sazvanīja mani. Es domāju, ka būs vēl kāds precizējums par programmu un par iemeslu, kāpēc ierodas. Bet vakar no rīta zvanīja, ka viņi tūlīt jau nolaidīsies Rīgas lidostā, minēja, ar kuru reisu, jo viņš ieradās ar speciālu lidmašīnu. Līdz ar to viņi bija šeit. Uz šo tikšanos bija uzaicināti visi deputāti, kuri pārstāv sabiedriski politisko spektru mūsu parlamentā. Ja kāds interesējas par šīs sanāksmes dalībniekiem, tad mums ir saraksts. Tur bija apmēram 20 cilvēku. Tai skaitā pēc viņu lūguma tika uzaicināts Baltijas kara apgabala pavēlnieks Kuzmins un Latvijas kompartijas pirmais sekretārs Alfrēds Rubiks. Tikšanās dalībnieki acīmredzot savas politiskās kustības vai partijas informēs, acīmredzot deputātus informēs atsevišķi. Šī tikšanās ilga sešas stundas, tāpēc mans īsais informatīvais ziņojums nebūt nevar aptvert visas nianses. Es tikai deputātiem gribu sniegt ļoti īsu informatīvu ziņojumu kopā ar mana subjektīvā viedokļa izklāstu. Visi dalībnieki varēja uzdot jautājumus un, kā pie mums ir pierasts, uzdodot jautājumu, arī izklāstīt savu viedokli. Tāda forma eksistēja. Pēc tam varēja tikai izklāstīt viedokļus. Praktiski visi izteicās, nevienam netika liegts vārds, ja nu vienīgi daži piecu minūšu vietā runāja piecpadsmit minūtes, bet tas ir cits jautājums. Taču arī tas netika liegts nevienam, vismaz man tā likās. Pēc principa – ja vienreiz jau ir runājis un kolēģis nav nevienu reizi runājis, tad tos, kas piesakās otrreiz, protams, es drusciņ bīdīju malā un ļāvu izteikties visiem pirmo reizi. Pēc tam arī izteicās visi otrreiz, ja bija vajadzība.

Par ko Ņišanovs iestājas, īsi sakot? Pirmkārt, viņš iestājas par to, lai mums šeit, parlamentā, tiktu radīta saskaņas komisija, parlamentārā saskaņas komisija. Tas, manuprāt, nav nekas jauns, jo šis darbs jau visu laiku šā vai citādi tiek veikts. Kā to nosaukt, to pats parlaments izlems, vai tā būs konsultatīvā saskaņas komisija vai kaut kā citādi, bet tā ir parlamenta iekšējā lieta.

Otrs. Viņš paziņoja, ka ir gatavs prezidenta dekrēts par sarunu sākšanu ar Igauniju, Lietuvu un Latviju. Jāsaka, ka mani personiski šī pozīcija nedaudz uztrauc. Kāpēc? Tāpēc, ka Ņišanova kungs paziņoja sekojošu formulu, no kā es izsecināju, ka viņam ir svētas jūtas pret PSRS Konstitūciju, kura ir neaizskarama, un, otrs, ka viņš ļoti ciena Latvijas PSR Konstitūciju, trešais – ka noteikti jāciena arī Deklarācija.

Man rodas zināmi jautājumi. Es ceru, ka jums arī rodas jautājumi. Protams, šādā situācijā sarunas acīmredzot sāksies – sarunas par sarunām. Kaut gan, protams, es atbalstu Ņišanova viedokli, ka jebkurā situācijā vajag sākt kaut kādas sarunas. Tas acīmredzot ir tāds vispārēji pieņemts un atzīts moments.

Tas ir mans subjektīvais viedoklis, kā es vienmēr pasvītroju. Proti, kas attiecas uz referendumu vai aptauju lietām, es dzirdēju par stratēģiskās grupas darbu, dzirdēju Kiršteina kunga uzstāšanos radio, manuprāt, tas bija svētdien, un es pilnīgi atbalstu viņa viedokli, ka ļoti, ļoti vajag izsvērt visus jautājumus, kas attiecas uz šo situāciju.

Bet mani personiski ļoti uztrauc tas, ka arī pretējā frakcija vakar paziņoja, ka viņi neatbalsta referendumu, un izteica savu viedokli, kāpēc neatbalsta. Tāpēc, ka tam neesot radīti noteikumi Latvijā. Pēc mana viedokļa... man liekas, ka, ja sāksies tikai šīs nemitīgās sarunas pēc formulas – PSRS Konstitūcija, Latvijas PSR Konstitūcija un Deklarācija, tad es personiski šīm sarunām kaut kādu atbalstu jeb atspēriena punktu neredzu, vismaz tagad ne. Acīmredzot tas var rasties pēc tam, bet tagad es neredzu. Tāpēc tiešām šo jautājumu vajadzētu visiem, visiem mūsu sabiedriski politiskajiem spēkiem, kuri atrodas parlamentā, ļoti, ļoti izsvērt parlamentārā darba ietvaros.

Ņišanovs noliedza Baltijas jautājuma izskatīšanu starptautiskā līmenī. Viņš vakar spēcīgi pasvītroja, ka tā ir tikai PSRS lieta, un izstāstīja, cik daudz viņš esot aizrādījis visiem ārzemju diplomātiem par viņu nekorektumu, kad viņi uzstājās par šo jautājumu. Viņš iestājas par pretspēka lietošanu politisko jautājumu risināšanā. Vēl viņš runāja par to, ka neviena PSRS komisija neatrisinās Latvijas jautājumu, lai cik bieži tā arī šurp brauktu, un ka to var atrisināt pats parlaments. Parlamentam ir jābūt atbildīgam par situāciju Latvijā, un parlamentam arī jāpieņem lēmumi, lai šo situāciju normalizētu.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, saskaņā ar apstiprināto darba kārtību nākamie jautājumi ir par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas likumā “Par pagastu pašvaldību” pirmajā lasījumā, par Konsultatīvās saskaņošanas komisijas izveidošanu un likumprojekts “Par biržām”, par kuru mēs bijām vienojušies, ka tas būtu skatāms tieši pulksten 15.00. Varbūt par šiem jautājumiem atbildīgie varētu izteikties par secību tieši sakarā ar uzaicinātajām personām un visu pārējo, lai mēs precīzi varētu noteikt.

Lūdzu, Kehra kungs, jums vārds.

O.Kehris: Likumprojektu par biržām mēs esam gatavi sākt izskatīt pulksten 12.00, jo mēs vadījāmies no tā, ka otrs jautājums var būt un var arī nebūt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Blažēvičs: Mēs esam gatavi sākt plenārsēdi ar jautājumu par izmaiņām likumā “Par pagastu pašvaldību”.

Priekšsēdētājs: Varbūt Dineviča kungs informēs par iespējām izskatīt arī otro dienas kārtības jautājumu par Konsultatīvās saskaņošanas komisijas izveidošanu? Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Dinevičs: Vakar ar Dīmaņa kungu man bija saruna. Viņš man zvanīs vēlreiz pulksten 11.30. Viņš pašreiz runā ar saviem kolēģiem. Labākajā gadījumā tas var tikt izskatīts dienas otrajā pusē.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā mēs esam noskaidrojuši situāciju un varam sākt ar dienas kārtības pirmo punktu “Par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par pagastu pašvaldību”” pirmajā lasījumā. Vārds Blažēviča kungam.

J.Blažēvičs: Godājamais sēdes vadītāj! Pašvaldības un sabiedrisko lietu pastāvīgā komisija piedāvā jums, cienījamie kolēģi, likuma “Par pagastu pašvaldību” faktiski jaunu struktūru un tekstu. Analizējot skaitļu valodā, tas šobrīd izskatās šādi: likums kļuvis kompaktāks, 72 pantu vietā ir 57, pārveidotas vai no jauna uzrakstītas ir trīs ceturtdaļas pantu.

Vērtējot izmaiņas kopumā, jāsaka, ka daudzas no tām satur mūsdienīgāku interpretāciju, kas parādās jau pieņemtajos Augstākās padomes likumos, tomēr dažas no tām būtiski izmaina pašvaldības struktūru vai kompetenci. Rodas loģisks jautājums: kāpēc likumam, kuram nupat būs tikai gads, vajadzīgas tik krasas izmaiņas un vai tas iederas esošajā vēlēšanu sistēmā?

Lai rastu atbildi, veikšu, pēc manām domām, objektīvu un subjektīvu faktoru analīzi. Vispirms Latvijas Republikas Augstākā padome un Ministru padome diemžēl no atsevišķiem elementiem tomēr veido valsts uzbūves un pārvaldes struktūru, kā arī ekonomisko sistēmu no jauna. Dabiski, ka pašvaldības nevar mierīgi iet uz šīm izmaiņām un sastingums jau sāk kaitēt attīstībai.

Otrkārt. Par jau pieņemtajiem likumiem. Tiek mainīts pašvaldību ekonomiskais pamats, tā veidošanas mehānisms. Varētu minēt piemērus. Pirmkārt, izmaiņas Konstitūcijā radīja jaunu īpašuma formu – pašvaldību īpašumu, otrkārt, tika pieņemts un darbojas likums par budžeta tiesībām, kas ir objektīvā pretrunā ar esošo pagastu pašvaldības likumu. Arī nodokļu uzskaitījums un darbība būtiski atšķiras no tikko pieņemtās nodokļu paketes. Treškārt. Likums par uzņēmējdarbību, akciju sabiedrību, valsts uzņēmumu un citi liedz iespēju pašvaldību amatvīriem noteikt sējas, graudu dīgšanas, aplaistīšanas un pļaujas laiku. Ceturtkārt. Saskaņā ar likumu par zemes reformu piedāvājam citu pagastu pašvaldību attieksmi pret tās teritorijā esošajiem dabas resursiem. Tātad trešā nodaļa “Pagastu pašvaldība – ekonomiskais pamats” tiek būtiski izmainīta.

Trešais objektīvais faktors ir tāds, ka ne tikai ekonomisko, bet arī citu cilvēka darbības sfēru regulēs likumi, piemēram, likums par tautas izglītību, pensiju likums un citi. Tas palīdz aizvietot to tukšo telpu, kur eksistē tikai atsevišķu cilvēku griba un pavēles ar tiesisku saturu, kā arī samazina esošajā likumā ietvertās deklarācijas, kas nav izvērstas citos likumos.

Ceturtais faktors. Pamazām izpaužas Latvijas Republikas Augstākās padomes pieņemto likumu orientācija uz vietējām tautas deputātu padomēm, aizvietojot agrāk pieņemtos principus un likumus, kuri reglamentē tikai izpildkomitejas rīcības brīvību un liedz iespēju padomei izlemt svarīgākos jautājumus. Tā, piemēram, Zemes kodeksu noteica tikai izpildkomitejas kompetence.

Piektais faktors. Esošais likums atšķiras no bijušā Latvijas Republikas likuma, bet tā vēl būtu maza bēda; tas atšķiras arī no pasaules prakses. Vairumā valstu tādu izpildkomiteju nepazīst.

Sestais. Mainās arī politiskā situācija. Demokrātiskāk tiek ievēlēti deputāti vietējās padomēs. Mums rodas zināma dramatiska pretdarbība pret šīm ievēlētajām padomēm, uzskatot, ka tur nav ievēlēti kompetenti cilvēki. Jā, ir izņēmumi. Daži negrib saprast objektīvās grūtības, bet kas var apgalvot, ka kāds no šiem cilvēkiem, deputātiem, vēl savai pilsētai, pagastam, rajonam sliktu? Kas būs, ja mēs profesionāli liegsim viņiem darboties, kā to darījām līdz šim?

Pievērsīsimies arī, manuprāt, subjektīviem un negatīviem faktoriem, kas parādījās, realizējot šo likumu, vispirms attiecībās starp padomes priekšsēdētāju un izpildkomitejas priekšsēdētāju. Daudzās vietās attiecības ir saspīlētas, jo likums paredz praktiski vienādu līmeni. Atbildība par kopējiem jautājumiem un lēmumiem ir dalīta un dubulta. Otrkārt, nav vienpersoniskas atbildības, tas ir būtisks pagasta pašvaldības likuma trūkums, man liekas, pats būtiskākais. Gan padomes priekšsēdētājs, gan izpildkomitejas priekšsēdētājs ir kolektīvu lēmējinstitūciju vadītāji. Šī bezatbildība un bezpersonība teritoriālās attīstības jautājumos ir viens no mūsu sociālās attīstības nabadzības cēloņiem. Mēs piedāvājam pagasta pārvaldi personificēt. Neapšaubāmi, ka šis faktors tiek uztverts neviennozīmīgi, jo tik lielas varas un atbildības pagastu pašvaldības sistēmā nav bijis nevienam, izņemot tos laikus, kad Latvijā trīsdesmitajos gados darbojās Latvijas pagastu paš­valdības likums.

Kā šim pagasta tautas deputātu padomes priekšsēdētājam iedot varu? Pasaulē eksistē divi ceļi. Līdz šim to darīja padomes deputāti, ievēlot šajā amatā savu kolēģi, vai arī to dara pagasta iedzīvotāji. Uzskatu, ka, attīstoties valstij, demokratizējot pārvaldes sistēmu, vērtīgāks ir otrs priekšlikums, taču pašlaik uz šo sasaukumu tas ir pāragri. Padomes priekšsēdētājs jāievēlē pagasta tautas deputātu padomei.

Kāpēc vajadzīgs padomes priekšsēdētājs vai pagasta vecākais? Jautājums ir diskutējams. Es lūgtu kolēģus arī izteikties, kā šo pagasta galveno cilvēku nosaukt – vai nu par pagasta vecāko, vai pagasta padomes priekšsēdētāju. Kāpēc tas vajadzīgs? Kaut vai tāpēc, ka jaunievēlētās padomes ir darboties gribošas, bet vāji organizētas. Pastāvīgajām komisijām vēl nav darbības prakses. Arī deputāti vēl nav apzinājušies savas pilnvaras. Vai aparāts būs ieinteresēts nodarboties ar šīm problēmām? Kā liecina līdzšinējā prakse, nebūt ne. Tas ir ne tikai pagastos. Mūsu piedāvājumā padomes priekšsēdētājs apvieno padomes, valdes un izpildvaras aparātu vienotiem mērķiem. Ceru, ka pagasta iedzīvotāju labā.

Tagad par valdi. Šeit ir daudz diskutējamu jautājumu un bija daudz diskutējamu jautājumu. Valdes likteni mēs izlēmām, komisijā balsojot. Mūsu variantā valde sastāv no deputātiem un sesiju starplaikā realizē padomes deleģētās lēmējinstitūciju funkcijas. Kolektīvus lēmumus, kas skar pagasta iedzīvotāju intereses, var pieņemt tikai deputāti, kuri pārstāv iedzīvotājus. Padomei, neapšaubāmi, ir iespējas mainīt valdes funkcijas, nododot daļu no savām pilnvarām vai otrādi. Tas nav paredzēts iepriekšējā likumā.

Ja ir runa par attiecībām ar izpildkomiteju un valdes lēmumu kvalitāti, par kuru ir zināmas bažas, to var uzlabot uzaicinātie speciālisti, kuru darbu apmaksā no pagasta budžeta atkarībā no rezultātiem. Pagasta padomes tiesības būtībā maz mainās, taču paliek konkrētākas un atbilstošākas mūsu pieņemtajai koncepcijai. Mēs speciāli pagaidām sīkāk nereglamentējam izpildvaras funkcijas, jo tās pamatā nosaka esošie likumi un padomes reglaments. Taču neapšaubāmi, ka šeit ir vajadzīgi precizējumi, vajag izvērst šīs izpildvaras funkcijas, tiesības. Mēs pie tā strādāsim, ja šis piedāvājums tiks pieņemts.

Par izpildvaru kā piemēru varētu minēt skolu. Skola varētu finansēties no budžeta un būt juridiskā persona. Nekādas citas vajadzības to komandēt un kaut kādā veidā administratīvi ietekmēt nav. Padome neapšaubāmi var algot jebkuru amatpersonu skaitu, var būt gan direktori, gan dažāda veida amatpersonas, zemes ierīkotāji un citas amatpersonas,
ja to var apmaksāt no budžeta un ja pagasta padome to uzskata par vajadzīgu. Vai to nosaukt par pagasta saimniecību pārvaldīšanu ar administratoru lielākajos pagastos, to pagasta padome izlemj pati, veidojot savu izpildvaras struktūru. Patiesības labad jāpiebilst, ka šeit būs jāpilda ne tikai likumi, bet arī Ministru padomes, kā arī atsevišķu ministriju lēmumi, kam ir valsts funkcijas.

Tātad vidējā pagasta pārvaldes struktūra ir šāda: padome – valde, padomes priekšsēdētājs jeb pagasta vecākais un pagasta sekretārs, kas var nebūt deputāts, jo līdz ar to mēs saglabājam daļu no 469 pagasta sekretāriem, kas ir ļoti profesionāli un zinoši cilvēki. Neapšaubāmi, var būt arī zināmas korektīvas šo kadru izvēlē. Bet mēs uzskatām, ka pagasta sekretārs var arī nebūt deputāts, bet labs un vērtīgs speciālists.

Ceturtā nodaļa – sabiedriskā pašvaldība pagastā. Ar balsošanu komisijā tika izslēgta nodaļa “Par sabiedrisko pašvaldību”, jo uzskatījām, ka sabiedrisko pašvaldību un vispār visas sabiedriskās lietas regulē atsevišķi likumi. Ir likums par partijām, likums par referendumu, par sabiedriskajām organizācijām, par kooperatīviem un iedzīvotāju apvienībām. Šeit regulēs citi likumi. Neapšaubāmi, tas, kas šajos likumos tiks paredzēts, pagasta pašvaldībai arī būs jāpilda. Sīkāk, vairāk par šo likumu nerunāšu, jo tā salīdzinošā analīze jums ir.

Ierosinu apspriešanu veikt pēc teksta, kas ir uzziņas labajā pusē, jo tas satur gan pārējo paliekošā teksta daļu, gan jaunos formulējumus. Es gribētu teikt, ka tomēr šeit ir nedaudz tehnisku kļūmju, 27.pants ir nedaudz izlaists. Tas būtībā neietekmē koncepciju, taču daži tādi momenti ir, ka vienkārši tehniski pāris teikumu ir izlaisti.

Pie šā likumprojekta strādāja ne tikai Pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija, šeit strādāja Augstākās padomes Pašvaldību nodaļa, kas apkopoja priekšlikumus, kuri nāca no pagastiem un kuri pamatā atbalsta šo koncepciju; strādāja Ministru padomes Municipālā departamenta vadība, Augstākās padomes Juridiskā pārvalde, kas mums palīdzēja izvērst šo likumu, izveidotā darba grupa, tās locekļi. Es kā aktīvākos varu minēt Rīgas rajona Tautas deputātu padomes priekšsēdētāju Jāni Ruško, Tautas frontes priekšsēdētāja vietnieku Ivaru Redisonu. No pagastiem – Mārtiņu Valteru, Pēteri Salkazanovu. Pagastu pārstāvji piedalījās šā likumprojekta izstrādē. Tāpat es varu pateikties deputātam Jurim Bojāram, kas sniedza informāciju par ārzemju paš­valdību.

Nobeigumā, aicinot jūs atbalstīt šo likumprojektu, vēlos pievērst uzmanību, manuprāt, diviem būtiskiem momentiem. Pirmkārt, mēs būvējam mūsu valsts struktūru un pārvaldi no sākuma, no apakšas. Kaut kāda jumta daļa mums ir, taču mums nav pamatprojekta visai konstrukcijai. Es ceru, ka mūsu Augstākās padomes vadība, Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs un Ministru padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis nāks klajā ar šo jaunas valsts uzbūves projektu.

Vismaz konceptuāli, skatoties Krievijas parlamenta sēdes, varam tikai apskaust, ka viņi jau šodien sāk izskatīt tādu jautājumu, kas ir būtisks visas valsts uzbūvei. Pašvaldības likumi nevarēs iet tālāk, ja nebūs pieņemts pirmajā lasījumā Augstākās padomes kārtības rullis, likums par Ministru padomi, likums par vietējo tautas deputātu statusu, likums par pašvaldību, par uzņēmumu, zemes, ūdens un mežu kodeksu. Galu galā jāvienojas šeit, kas tomēr pārzinās pašvaldības sistēmu. Manuprāt, tā varētu būt Ministru padome, taču šeit arī domas dalās.

Otrais. Šajā likumprojektā ielikta mūsu pašreizējā un bijusī pieredze. Arī šīs pamatnostādnes, kas bijušas Latvijas Republikas likumā par pagastu, ir ietvertas mūsu likumā. Taču tas ir par maz.

Es ļoti ceru, ka kopā ar mūsu komisiju Augstākās padomes Prezidijs atļaus izveidot dažāda līmeņa deputātu grupas domu apmaiņai ar Lietuvu, Igauniju, Krieviju. Būtu ļoti lietderīgi valsts veidošanā izmantot arī Zviedrijas, Vācijas, Amerikas Savienoto Valstu un citu valstu pieredzi, kur tiešos komandējumos varētu detalizēt mūsu izstrādnes. Es ceru, ka likums ir arī balstīts uz to, vismaz tuvināts Eiropas valstu nolikumam par vietējām pašvaldībām, kas pieņemts Strasbūrā 1985.gada 15.oktobrī. Neapšaubāmi, pagastus gaida grūts un nopietns darbs zemes reformas, sava īpašuma radīšanā, valsts īpašuma konversija un citi darbi. Ja mēs esam par jauno struktūru, tad tas jādara diezgan ātri, pretējā gadījumā reorganizācija var būtiski ietekmēt darba efektivitāti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu jautājumus. Ja būs daudz jautājumu, tad lūgšu pierakstīties sekretariātā. Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Vai ir izsvērtas šā likumprojekta politiskās sekas, un vai tomēr, vienkārši ievēlot pagasta vecāko vai padomes priekšsēdētāju deputātu sesijā, mēs nekopējam, kā saka, PSRS bēdīgo pieredzi, ievēlot PSRS prezidentu?

J.Blažēvičs: Politiskās sekas ir izsvērtas. Neapšaubāmi, šeit ir nedaudz pretrunu, taču, ja vērtē politiskās sekas, tad, manuprāt, pagasta līmenī tās būtiski nemainīsies. Kas attiecas uz padomes priekšsēdētāju vai pagasta vecāko, tad, manuprāt, šajā situācijā viņš tomēr jāieceļ padomei, jo mēs neesam sasnieguši tik demokrātisku attīstību, ka to varētu izdarīt pagasta iedzīvotāji. Taču es piekrītu jums, ka turpmāk pagasta vecāko jāievēlē pagasta iedzīvotājiem.

G.Grūbe: Bet vai par to neder padomāt arī pašreizējā momentā?

J.Blažēvičs: Var to izlemt, ja parlaments tam piekritīs, tikai tad jārīko jaunas vēlēšanas, jāpieņem likums par vēlēšanām un jāievēlē šis pagasta vecākais. Par to arī mēs diskutējām. Jūs varat iesniegt savus priekšlikumus, un mēs varam tos izskatīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Preinbergs: Jūs pieminējāt, ka sekretārs varētu būt neievēlēts cilvēks, ja ir labs cilvēks un labs darbinieks. Bet, ja viņš ir labs un vērtīgs darbinieks, tad taču nebūtu iemesla attiecīgā pagasta ļaudīm viņu neievēlēt. Vai te nav kaut kur pretruna ar demokrātijas pamatprincipiem?

J.Blažēvičs: Kas attiecas uz padomes sekretāru, tad mēs pieļaujam, ka viņš var nebūt deputāts. Viņš var būt arī tās padomes sekretārs, kas ir šodien pagasta izpildkomiteja. Viņu ieceļ pagasta padome, nevis kāds cits.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Zaščerinskis: Kā jūs personiski vērtējat, vai pagasts pašlaik var pildīt likumā paredzētās funkcijas tīri fizisko iespēju, ekonomisko iespēju ziņā? Kā tas saskaņojas, pēc jūsu domām, ar nodokļu likumu un tā tālāk?

J.Blažēvičs: Vispirms tiešām jāsāk no otras puses, ka likums tieši pašlaik šajā jaunajā tekstā tiek piedāvāts, saskaņojot ar nodokļu paketi. Pašlaik šo saskaņošanas procesu mēs esam izdarījuši, un visbūtiskākās izmaiņas ir tieši šajā trešajā ekonomiskajā pamatā, kad tiešām pagastiem jālemj par šiem nodokļiem.

Kas attiecas uz pagasta spēju izlemt šos jautājumus, grūti šeit teikt. Pagasti tiešām šodien daudzās vietās nav gatavi, bet mēs jau ar zemes reformu, ar nodokļu likumiem esam automātiski uzlikuši viņiem šo pienākumu – lemt. Un gribot negribot viņiem būs jāpieņem lēmumi. Mēs esam jau ar veselu likumu paketi viņiem pirms tam uzlikuši šīs funkcijas un tikai pašlaik šajā likumā piedāvājam šīs izmaiņas.

J.Zaščerinskis: Es gribētu tikai precizēt, ka ienākuma nodoklis ieiet rajona budžetā, kaut arī mēs esam ierakstījuši “vietējās nozīmes”, un pagasts atkal praktiski nonāk vecā stila lūdzēja lomā attiecībā pret rajonu.

J.Blažēvičs: Tas ir atsevišķa likuma jautājums. Analizējot Vents­pils rajona pagastu budžetus, šodien mēs redzam, ka četru pagastu budžets no tiem nodokļiem, kas ir, tiek burtiski dubultots. Viņiem nav vajadzīga tik liela naudas summa, ja viņi neņem pretī pašvaldības īpašumus – skolas, bērnudārzus un tā tālāk, no kā viņi atsakās. Bet jums ir taisnība, ka mums tālāk jāreglamentē šie nodokļi, jo nākotnē rajonos, ja mēs atsakāmies no rajona padomes, visus nodokļus reglamentēs tikai pagasti. Bet tas būs jau nākamajā posmā, tas ir paredzēts koncepcijā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Plotnieks: Izsakot visnotaļ atzinību godājamajam referentam, jo tas darbs, kas ir veikts, ir korekts un kvalitatīvs, ir viens principiāls jautājums, kas, man šķiet, tomēr nav šobrīd pietiekami argumentēts. Tas ir 11.pants 7.lappusē. Vai jūs, strādājot pie šā projekta, esat padomājuši par to, ka, ja pagasta padome atsakās realizēt kādu rajona izstrādāto projektu un ja jūs saskaņā ar šiem grozījumiem paredzat, ka rajons varēs izlemt, vai šajā gadījumā mēs pagasta padomi kā lēmējorgānu gandrīz vispār nelikvidējam un nepadarām to pilnīgi bezspēcīgu attiecībā pret to vai citu rajona iniciatīvu?

Otrs jautājums šajā pašā sakarībā attiecas uz visas republikas nozīmes projektiem. Vai jūs ņemat vērā gluži pretējo zināmo briesmu avotu, ka varētu gadīties situācija, kad pagasts un rajons bloķējas, un jautājumu, kas ir ļoti svarīgs republikas līmenī, gluži vienkārši ignorē? Man šķiet, ka iepriekšējā formula – “konflikta gadījumā izlemj republikas Augstākā padome” – ir daudz korektāka un lietišķāka.

J.Blažēvičs: Jā, šeit bija ļoti daudz strīdu par šo priekšlikumu. Mēs tiešām ierakstījām šo principu, kas ir ierakstīts arī Rīgas likumā par pašvaldību. Taču es jums varētu arī piekrist, ka to var izlemt Augstākā padome.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautātāji? Nav. Kuri no deputātiem ir pierakstījušies debatēs? Neviens.

Godājamie kolēģi, ja vēl kāds no deputātiem vēlas piedalīties debatēs, tad lūdzu, jo līdz pārtraukumam mums vēl ir 21 minūte.

J.Aizezers: Kolēģi deputāti! Šodien izskatāmais jautājums nenoliedzami ir svarīgs, tāpēc ka tas skar mūsu vietējās pašvaldības, skar to posmu, kurā praktiski realizējas likumi, ko mēs pieņemam, iniciatīvas, ko pieņem mūsu valdība. Pamatā piedāvāto projektu varētu atbalstīt, taču, manuprāt, mums tomēr būtu jāievieš skaidrība. Es ieteiktu skaidrību ieviest tieši to personāliju jomā, kas vada mūsu pagastus. Praktiski, runājot ar mūsu pagastu iedzīvotājiem, ar daudzu pagastu iedzīvotājiem, secinām, ka tomēr cilvēki vēlas savu pagasta vecāko ievēlēt tiešās vēlēšanās. Es nezinu, vai mēs varam diskutēt par mūsu cilvēku politiskā brieduma pakāpi vai kādām citām problēmām. Manuprāt, arī vēlēšanu sagatavošana un veikšana vienas personālijas ievēlēšanai nebūt nav tā sarežģītākā lieta. Cik ir iznācis būt pagastos, praktiski gandrīz neviens no pagastu iedzīvotājiem nav teicis: nē, mēs negribētu paši vēlēt savu pagasta priekšsēdētāju.

Runājot par nosaukumu, šeit ir minēts pagasta padomes priekšsēdētājs vai pagasta vecākais. Praktiski šodien jau reāli tautas valodā visur mūsu pagastu priekšsēdētājus sauc par pagastu vecākajiem. Tā ir realitāte. Turklāt, manuprāt, nosaukums “pagasta padomes priekšsēdētājs” tieši sašaurina pagasta vecākā nozīmīgumu un darbību, jo praktiski pagasta vecākais ir rīcības un izpildu funkciju veicējs, kas ar savu darbību tāpat palīdz deputātiem veikt savas pilnvaras un tā tālāk, pie tam šinī gadījumā tiek arī faktiski ievērots lēmējvaras un izpildvaras atdalīšanas princips.

Padome, bez šaubām, veic savās funkcijās nodotos jautājumus. Padomes deputātu pilnvaru realizācijā palīdzību sniedz gan valde, gan pagasta vecākais, bet tomēr padome ir augstākais lēmējorgāns savā teritorijā. Pagasta valde un pagasta vecākais nenoliedzami ir rīcības un izpildu institūcijas, un tādā veidā tiek arī nodalīti šie lēmējorgāni un izpildes orgāni.

Es ieteiktu pagasta vecāko ievēlēt tiešās vēlēšanās, par ko iestājas pagastu iedzīvotāji, un šo pagasta dzīves vadītāju saukt par pagasta vecāko, nevis par padomes priekšsēdētāju, kā arī 35.pantā ietvert papildinājumu, kas nosaka valdes darbību un raksturu, ka valde ir rīcības un izpildu orgāns. Valdes jēdziens savā būtībā ietver šo rīcības un izpildu orgāna jēgu, tāpēc šeit ir rakstīts: “Darbam sesiju starplaikā izveidot pagasta valdi.”

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Škaparam.

J.Škapars: Es piekrītu visam tam, ko savā referātā teica Jānis Blažēvičs, un arī tam, kas ir ieguldīts šajā projektā. Tikai gribu izteikt dažas domas sakarā ar jautājumiem, kas tika izvirzīti referentam.

Šis posms ir zemākais, taču galvenais pašvaldības sistēmā. Tas ir tikai viens no posmiem visā šajā lielajā reformu sistēmā. Mums tik tiešām jāķeras klāt pie reformām visas Latvijas mērogā un jātiek skaidrībā, kāda būs Latvija nākotnē, jo pretējā gadījumā, ja mēs netiksim skaidrībā vistuvākajā laikā ar šiem jautājumiem, mums var atkal, tāpat kā līdz šim, kaut kur ievīstīties, nosēsties, apsīkt visa šī pašvaldības sistēma, jo visa valsts būve, visas struktūras ir veidotas centralizētai autoritārai sistēmai. Tās joprojām ir saglabājušās, tāpēc katrā ziņā mums vistuvākajā laikā ir jāķeras klāt augstākiem ešeloniem. Diemžēl šis projekts, kurā bija paredzēts, ka mēs strādāsim pie Ministru padomes un citām struktūrām, ir palicis līdz šim nerealizēts. Konceptuāli bija domāts, ka pagasti un pilsētas būs pašvaldību zemākais līmenis un ka būs, patiesību sakot, viena līmeņa pašvaldības. Tādā nozīmē šeit šis izstrādātais likumprojekts ir sākums. Pašlaik mēs liekam pamatu šai pašvaldībai. Es domāju, ka praktiski šis likums būs pārejas laika likums.

Tagad tie jautājumi, kas radās sakarā ar iepriekšējā runātāja teikto. Vispirms par to, vai mēs esam gatavi pašvaldībai. Mēs neesam gatavi pašvaldībai šobrīd. Būtībā pāreja uz pašvaldību mums būtu jārealizē šā gada laikā. Mums nav pašvaldībai piemērotu īstu nodokļu likumu. Pareizi Zaščerinska kungs teica, ka nodoklis bieži ir paredzēts tikai vietējai pašvaldībai, bet nav noteikts, kuram posmam tas būtu paredzēts, jo lielā mērā pagasts būs atkarīgs no rajona labvēlības, vai rajons iedalīs to budžetu vai ne. Attiecībā uz budžetu pēc būtības ir jābūt pavisam jaunai sistēmai nodokļu, tas ir, budžetu, plānošanai. Līdz šim pastāv tā pati vecā nozaru sistēma, kur mēs plānojam budžetu nozarēm un vēl divos līmeņos. Pastāv republikas budžets, un pastāv pašvaldības budžets, kas būtībā ir orientācija uz rajona līmeni. Mēs neesam gatavi arī citādā ziņā. Vēl nav izšķirts jautājums par pašvaldību īpašumu.

Es domāju, ka nākamais jautājums ir kadru jautājums. Pašvaldības vēl ir samērā pavājas arī kadru ziņā. Es domāju, ka arī tur neradīsies cilvēki, kuri spējīgi organizēt pagasta dzīvi, ja viņi nesāks kārtot patstāvīgi šos jautājumus. Jautājums ir abpusējs, un tā tas arī ir jārisina.

Par pagasta vecāko. Mēs bijām domājuši, ka visi likumi būs orientēti uz pašvaldību un ka no sākuma mēs šos likumus izveidosim, neorganizējot jaunas vēlēšanas. Šobrīd jaunu vēlēšanu nastu uzkraut mūsu sabiedrības plecos diez vai vajadzētu. Mēs cietīsim zaudējumus šinī ziņā, jo cilvēki ir noguruši no šīm pastāvīgajām vēlēšanām. Tāpēc pašreizējās struktūras jāveido uz tām ievēlētajām struktūrām, kas jau ir, tas ir, uz pagastu padomēm, uz rajonu padomju bāzes un tamlīdzīgi. Lai kā mēs arī nesauktu šo amatu – par padomes priekšsēdētāju vai par pagasta vecāko –, šobrīd vēlēšanas, man liekas, nebūtu rīkojamas. Pagasta vecāko vajadzētu ievēlēt pagasta padomē.

Vēl viens, ko Aizezera kungs teica par valdi kā rīcības un izpildu orgānu. Mums tomēr visur ir paredzēta valde, arī konceptuāli ir paredzēta valde kā institūcija, kas darbojas padomes sesiju starplaikā. Līdz šim ievēlētas lielas padomes, un tām visu laiku sanākt un darboties nebūs iespējams. Vajadzēs operatīvāk izlemt jautājumus. Šajos starp­laikos to var izdarīt valde. Tāpēc domāju, ka nevajadzētu šo formulējumu pieņemt, ka valde ir rīcības un izpildu orgāns, vajadzētu atstāt to formulējumu, ko devusi komisija un ko mēs apspriedām, turklāt apspriedām arī ar vietējo pašvaldību un visi svērās uz tādu formulējumu, kādu šeit ir ielikusi komisija.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Lembergam. Atgādinu, ka līdz pārtraukumam ir 12 minūtes un pulksten 12.00 mums jāsāk skatīt jautājumu par biržām.

A.Lembergs: Cienījamie kolēģi, manas domas diemžēl atšķiras no komisijas domām. Es uzskatu, ka mēs taisāmies izdarīt kārtējo kļūdu, kā tas pieņemts attīstītā sociālistiskā sabiedrībā. Proti, mēs domājam, kā pārbīdīt krēslus un pārsaukt vecus nosaukumus jaunos nosaukumos, nemainot saturu. Tūlīt paskaidrošu, ko es domāju.

Pirms gada man vecā valdība uzlika ekonomisko sodu, tāpēc ka es atteicos taisīt izpildkomitejas un pilsētas pārvaldes jauno struktūru. Kāpēc es to neizdarīju? Es teicu tā: draugi mīļie, iedodiet mums spēles noteikumus, iedodiet man funkcijas un pienākumus, un tad mēs uztaisīsim struktūru, izejot no tiem spēles noteikumiem, kādi man ir doti. Šodien mēs taisām jaunu struktūru, atkal līdz galam neizzinājuši spēles noteikumus, tiesības, pienākumus un funkcijas. Tā rezultātā, lai labāk skanētu, mēs izpildkomiteju pārdēvējam par valdi un tās tagadējo locekļu vietā ieliekam deputātus, pataisot to par kaut kādu starpvēlēšanu orgānu, balsošanas orgānu starp sesijām. Bet kas tad būs izpildu un rīcības orgāns? Tas vispār paliek, gaisā karājoties. Vārdu sakot, mēs lemsim, bet par rezultātiem atbildēs kāds onkulis. Absurds. No tā nekas neiznāks. Tas tā kā burbulis pārsprāgs.
Pie tam mēs pazaudēsim vēl tos kadrus, kas uz vietām ciemos nemaz nav tik biezi un kuru nav nemaz tik daudz. Kas par tiem jautājumiem kaut mazliet ir painteresējies, to var viegli noskaidrot. Izpildu orgānos neviens nemaz tā neskrien iekšā. Tāpēc, pēc manām domām, ja mēs gribam taisīt kaut kādu reorganizāciju, šajā gadījumā reorganizācijai ir jābūt virzītai uz vienu – nostiprināt izpildu un rīcības orgānus. Ja mēs to neizdarīsim, tad mēs pazaudēsim reālo vietējās saimnieciskās dzīves vadību, vai mēs runājam par pagastu, par pilsētu, par Rīgas pilsētu vai par rajonu. Šobrīd mēs šo ceļu ejam.

Ar ko tas beigsies? Tas beigsies ar to, ka pēc gada mēs konstatēsim, ka šis likums nedarbojas, vajadzīgas izmaiņas. Ja jau mēs gribam kaut kādas izmaiņas, tad, man liekas, pagasti Latvijā ir tie, kur vajag tiešajās vēlēšanās ievēlēt pagasta veci, kurš uztaisa savu, tā teikt, administratīvo aparātu, lemj savus jautājumus uz vietām. Vietējai padomei tur atstāt ļoti precīzi reglamentētas funkcijas, kuras noteiktas ar likumu. Pirmkārt, tas ir budžets, otrkārt, normatīvie dokumenti, tas ir, spēles noteikumi, kadru jautājums, viens otrs iekšējais jautājums un attiecības ar augstāko rajona padomi. Viss. Par visiem pārējiem jautājumiem ir jāatbild tiešās vēlēšanās ievēlētajiem pagasta vecākajiem. Viennozīmīgi. No kā mēs baidāmies? Ka mūsu tauta nav izaugusi līdz demokrātijai? Kurā gadā viņa izaugs? Līdz 2000.gadam mēs taisīsim tautas audzināšanas, demokrātiskās audzināšanas programmu? Kuras partijas vadībā tā notiks – Rubika vai kādas citas?

Tā ka man ir lūgums: kolēģi, padomāsim nopietni par šiem jautājumiem. Es saprotu, ka daudziem maniem kolēģiem deputātiem ar vietējo pašvaldību darīšanas iznāk ārkārtīgi reti un diezgan patālu, tāpēc ir diezgan pagrūti lemt. Bet būsim ļoti uzmanīgi. Es domāju un vēlreiz atkārtoju, ka mēs šodien taisām reorganizāciju pēc reorganizācijas. Valde, kā man te saka, nebūs izpildu un rīcības orgāns. Absurds. Kas tad tā būs? Tā lems, un kāds cits pildīs? Viens lems, un otrs atbildēs par to lēmumu pareizību un izpildi? Kas tad tas tagad būs? Sievasmāte lems, un sieva atbildēs. No tā nekas neiznāks.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Grūbem. Līdz pārtraukumam septiņas minūtes.

G.Grūbe: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ja runā deputāta Lemberga vārdiem, tad es esmu pārāk tuvu šīm pagastu pašvaldībām, jo mana dzīvesbiedre strādā par sekretāri un es arī daudzas lietas jūtu, kas notiek rajonā. Šajā jautājumā es gribētu, lai jūs domātu un pieietu no citas puses.

Pirmkārt, lai vispār pārkārtotu pašvaldību jautājumus, jāpārkārto ekonomiskie jautājumi. Ja netiek atrisināts jautājums par pagasta ekonomiku, tad praktiski mēs varam sēdināt tur, ko gribam, – valdi, pagasta vecāko vai kaut ko citu. Ja ekonomiskie jautājumi nav atrisināti, tad mums nav ko saldēt nagus. Es varbūt rupji izsakos, bet toties skaidri un gaiši. Ja nav ekonomiskās varas, tad vienkārši pārsēdināt Jāni, Pēteri vai Miķeli nav nekādas jēgas. Bez šaubām, šis jautājums ir jāapspriež Augstākajā padomē, bet paralēli jāstrādā pie ekonomiskajiem jautājumiem, pretējā gadījumā mēs šos cilvēkus atkal iesēdinām peļķē.

Nākamais. Es tomēr gribētu izteikt savas domas par šiem pārejas vai pagaidu variantiem. No savas prakses zinu (es vismaz 20 gadus esmu nostrādājis ražošanā), ka tie ir visilgākie. Ja mēs kaut ko nosau­cam par pārejas vai pagaidu, tad tas stāv mūžīgi un nav nekādu cerību, ka kaut kas izmainīsies. Tāpēc manas domas ir, ka, jautājumu izvirzot tīri politiski, pagasta vecākais tomēr jāvēlē visiem pagasta iedzīvotājiem – un nekā citādi. Pagasta valdei jābūt izpildu un rīcības orgānam – un nekādā citādākā veidā.

Kas tad vēl būs pa starpu, vai vēl kaut kāda izpildkomiteja vai kaut kas tamlīdzīgs? Ja jau tā starp sesijām strādā, tad tai arī jāpilda sesijas rīkojumi un lēmumi un reizē arī jāatbild par tiem. Ne tikai jāizlemj, bet jāatbild, lai lēmumi būtu konsekventi.

Tātad pagasta valde, pagasta vecākais un pagasta sekretārs ir pagaidu izpildinstitūcijas. Lēmēji, bez šaubām, kārto par lemšanu, to kārto pagasta padome. Es domāju, ka šādā veidā mēs varam virzīties uz priekšu. Bet, kamēr nav atrisināti ekonomiskie jautājumi, es uzskatu, ka šo likumu varam pieņemt pirmajā lasījumā vai otrajā, bet katrā gadījumā nevaram to ieviest dzīvē.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Raimondam Krūmiņam. Līdz pārtraukumam četras minūtes.

R.Krūmiņš: Cienījamie kolēģi, es jau būtu norunājis savu sakāmo pie tā mikrofona, jo man būtībā ir tikai divi jautājumi. Es arī gribu atbalstīt tos kolēģus, kas uzskata, ka ir maksimāli jāpaplašina pagasta vecākā pilnvaras un jābūt ne vairāk kā divu pakāpju varas struktūrai. Tagad mums ir šajā projektā paredzēta padome, valde un pagasta vecākais, bet ir jābūt ne vairāk kā valdei un pagasta vecākajam. Varbūt pat var iztikt tikai ar pagasta vecāko. Es neesmu pārliecināts, ka pagastā ir nepieciešama pat kaut kāda padome, ja tiešām tiek ievēlēts šis pagasta vecākais. Šobrīd acīmredzot tā padome ir jāsaglabā, un jaunas vēlēšanas mēs diez vai rīkosim. Jādod tiesības tai ievēlēt šo pagasta vecāko un šinī likumā maksimāli jāpaplašina viņa pilnvaras.

Otrs jautājums ir tāds, ka es gribu iestāties par to, lai mēs nepieņemtu šodien šo visu likumu kā grozījumus, bet gan kā Latvijas Republikas likumu “Par pagastu pašvaldību”. Lēmumā par šā likuma spēkā stāšanās kārtību mēs noteiksim, ka LPSR attiecīgais likums zaudē spēku ar to brīdi.

Priekšsēdētājs: Deputātam Blažēvičam noslēguma vārds. Pēc tam izlemsim par šā likumprojekta likteni pirmajā lasījumā.

J.Blažēvičs: Godājamie kolēģi! Es gribētu uz diviem momentiem atbildēt. Neapšaubāmi, mums jāizšķir jautājums, vai ir vajadzīgs pagasta vecākais un vai viņu vēlēt. Mēs aicinām komisijas darbā uz otro lasījumu piedalīties visas ieinteresētās personas un tiešām izšķirt jautājumu, vai vēlēt pagasta vecāko vai ne.

Kas attiecas uz ekonomiskiem jautājumiem, tad noteikti ekonomiskie jautājumi ies paralēli. Tie jau šodien iet paralēli. Nodokļu likumu pakete ir pats pirmais pašvaldību ekonomiskais pamats. Pēc tam nāk arī citi. Es pilnīgi piekrītu deputāta Grūbes priekšlikumam, lai šie jautājumi tiek risināti paralēli.

Kas attiecas uz reorganizāciju kā tādu un jautājumu, kas pildīs šos lēmumus. Es domāju, ka pie mazgāšanās vajag nomazgāt visus burbuļus. Šeit ir skaidri un gaiši ierakstīts, ka pamatu pamatos pagasta vecākais organizēs un veiks visus darbus. Neapšaubāmi, arī padomes valde. Šeit citādāku domu arī nav bijis. Es domāju, ja jūs atbalstīsiet, es ļoti aicinātu visus ieinteresētos deputātus piedalīties mūsu komisijas darbā, risinot šo jautājumu tālāk.

Priekšsēdētājs: Paldies Blažēviča kungam. Lūdzu, reģistrēsimies. Pārtraukumā notiks Prezidija sēde Baltajā zālē. Rezultāts: 107, bet deputāti vēl nāk zālē.

Godājamie kolēģi! Debatēs un arī jautājumos izskanēja tikai divas domas par to, ko mēs šobrīd ar šo likumprojektu varētu darīt. Tas ir, akceptēt vai neakceptēt pirmajā lasījumā. Tā ka balsojums mums ir viens – par šā likuma akceptēšanu vai neakceptēšanu pirmajā lasījumā. Vai Škapara kungam vēl ir kāda cita ideja? Lūdzu.

J.Škapars: Pie motivācijas. Mums ir tāds priekšlikums – kad šo likumu apstiprināsim pirmajā lasījumā, mēs domājam pa reģioniem sasaukt visu pagastu vecākos jeb padomju priekšsēdētājus. To mēs darīsim februāra pirmajā pusē un ar viņiem kopā apspriedīsim projektu pirms otrā lasījuma. Tā ka šeit būs, es domāju, ļoti kompetents sastāvs.

Priekšsēdētājs: Viens arguments – par. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā dokumenta Nr.441 akceptēšanu vai neakceptēšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: 79 – par, 12 – pret, 16 – atturas. Likumprojekts ir akceptēts pirmajā lasījumā. 79 – par. Lūdzu atbildīgo komisiju pirms otrā lasījuma organizēt šo solīto sanāksmi ar visu pagastu pārstāvjiem.

Pārtraukums 30 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Likumprojekts “Par biržām” pirmajā lasījumā. Lūdzu atbildīgo ziņotāju tribīnē.

Ušakovs, likumprojekta izstrādes darba grupas pārstāvis (Stenogramma neuzrāda referenta vārdu. – Red.): Godājamie deputāti! Šodien izskatīšanai ir iesniegts likumprojekts par biržām. Man liekas, tas ir saprotams. Visas izziņas ir pieliktas klāt. Bet es gribēju vērst jūsu uzmanību uz dažādiem akcentiem.

Vispirms, birža kā tāda domāta kā patstāvīga statūtu sabiedrība ar ierobežotu biržas sabiedrības locekļu skaitu. Tas nozīmē, ka tur tiek izvēlēti pārstāvji. Tajā sabiedrībā neuzņem jebkuru. Nepieciešams izstrādāt sabiedrības locekļa statusu. Galvenais kritērijs, izvēloties biržas locekļus, būtu vispirms ražotās produkcijas kvalitāte, godīgums, autoritāte ražotāju un pircēju vidū.

Otrkārt, biržas sabiedrību stingri kontrolē Finansu ministrija. Ko nozīmē – kontrolē? Revīzijas komisijas priekšsēdētāju norīko finansu ministrs. Komisija strādā kopā ar Finansu ministrijas pārstāvi. Statūtus par biržu apstiprina finansu ministrs. Ņemot vērā, ka mums ir sarežģīts pārejas periods, mēs paredzējām projektā, ka sākumā birža strādās Ekonomikas ministrijas un Materiālo resursu ministrijas uzraudzībā. Šeit ir paredzēts, ka par biržas valdes locekļiem un priekšsēdētāju var būt Latvijas Republikas pilsonis. Jums ir jāizlemj, kā turpmāk rīkoties.

Biržas struktūra. Biržas struktūrā galvenais orgāns ir biržas biedru kopsapulce, kura izvēlē no sava sastāva biržas komitejas priekšsēdētāju. Pastāvīgie biržas locekļi varētu ņemt dalību jebkurā tirdznieciskā darījumā no savas puses arī kā pārstāvji, šajā gadījumā būdami starpnieki. Apmeklētāji pēc biržas komitejas pieņemta lēmuma var būt visi, kurus biržas komitejas uzskata par nepieciešamiem. Ar šo atļauju varētu apmeklēt biržu, bet nedrīkstētu slēgt darījumus no savas puses. To dara starpnieki, kuri strādā biržas kantorī.

Un pēdējais. Visus strīdus biržā izlemj biržas komiteja. Ja tur nepanāk vienošanos, tad strīdu izskata tiesa vai valsts arbitrāža.

Es nerunāju šeit par to, ka birža ir nepieciešama mūsu tirdzniecības ekonomikas apstākļos, ka tas ir viens no galvenajiem elementiem un tā tālāk. Pašreiz Latvijā veidojas divas biržas. Vienas biržas dibinātāji ir Ekonomikas ministrija, Materiālo resursu ministrija ar saviem pārstāvjiem. Kopumā ir jau deviņi dibinātāji. Starp tiem ir Zemnieku fonds, Rūpniecisko uzņēmēju asociācija, Lietišķās sadarbības asociācija un tā tālāk. Piektdien pulksten 10.00 viņi sanāks, lai parakstītu līgumus. Kopā statūtu fondā ir pāri par pusotra miljona rubļu.

Otra birža veidojas patērētāju biedrībā. Visi tās biržas dokumenti ir sagatavoti. Viņi pašreiz gaida, kad Augstākajā padomē tiks pieņemts likums par biržu.

Man šķiet, ka tas ir viss, ko es gribēju pateikt. Vēl jāpiebilst, ka mēs ņēmām par pamatu 1939.gada likumu par biržu Latvijā. Bija arī konsultācijas no ārpuses, it sevišķi ar Čikāgas biržas pārstāvjiem, kuri bija šeit un Maskavā. Pašreiz atrodas šeit prokurora kantora vadītājs no Amerikas, kurš arī lūdza, lai viņu pieņem par dibinātāju. No Vācijas Federatīvās Republikas saņemam konsultācijas. Tāpat mēs arī apmeklējām Maskavas biržu, Viskrievijas biržu un Ļeņingradas biržu. Visu to pieredzi mēs apkopojām un šeit jums iesniedzam šo likumprojektu apspriešanai.

Priekšsēdētājs: Kādi ir jautājumi ziņotājam? Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Man praktiski nav jautājums par likumprojektu, bet par jūsu informāciju, ka tiek dibinātas biržu sabiedrības un viens no dibinātājiem ir Ekonomikas ministrija. Vai Ekonomikas ministrijai ir kādi īpaši līdzekļi vai budžets, ka viņa var dibināt?

Ušakovs: Kodoliņa kungs, Ekonomikas ministrijas bilancē ir šī biržas ēka ar izīrētu platību.

A.Kodoliņš: Es atvainojos, bet manā izpratnē tas ir valsts iestādes īpašums. Ekonomikas ministrija jau nav īpašnieks.

Ušakovs: Ekonomikas ministrija ir iniciators dibināšanai. Es laikam pārteicos, atvainojos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lucāns: Es runāšu tieši par materiālu biržu. Vai jums neliekas, ka vispārēja materiālu deficīta apstākļos birža varētu kļūt par reālu oficiālu spekulācijas vietu, kas neatrisinātu pamatjautājumus, jo, ja normāli paceļ preces cenu, tad tā atgriežas atražošanā un veicina ražošanu, bet šinī gadījumā tā atražošanā vairs neatgriežas.

Ušakovs: Dibinātāji apsprieda pastāvošos apstākļus sakarā ar materiālu resursu deficītu, bet nāca pie slēdziena, ka nekāda spekulācija tur nevarētu notikt, jo cenas nosaka pircēji un pārdevēji. No otras puses, es jau teicu, ir uzraudzība no Finansu ministrijas un Materiālo resursu ministrijas, kā arī no Ekonomikas ministrijas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Mēs pašlaik izskatām konversijas mehānismu, privatizācijas mehānismu. Vai ir paredzēta biržas sistēma šajā konversijas mehānismā, kā realizēt īpašumus?

Ušakovs: Birža nenodarbosies ar īpašumiem, tā nodarbosies tikai ar materiālajiem resursiem un fondu vērtēšanu, vārdu sakot, ar vērts­papīriem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Strīķis: Vai šī birža attiektos arī uz lauksaimniecības produkciju un kādā veidā?

Ušakovs: Ar lauksaimniecības produkciju nodarbosies, cik es saprotu, patērētāju biedrības birža.

V.Strīķis: Šie noteikumi tad attiektos arī uz patērētāju biedrības biržu?

Ušakovs: Jā, šie paši noteikumi.

Priekšsēdētājs: Vairāk jautājumu nav. Paldies ziņotājam. Debatēs pagaidām ir pieteicies viens deputāts. Vārds deputātam Lucānam.

J.Lucāns: Cienījamie deputāti! Man gribas pievērst jūsu uzmanību apspriežamajam jautājumam no tāda viedokļa, ka mēs pašreiz gribam pielietot sistēmu, kura normāli darbojas un netraucēti un pareizi funkcionē brīvā tirgus apstākļos. Mēs šo sistēmu gribam sākt pielietot preču un materiālo vērtību deficīta apstākļos.

Es neiebilstu nekādā veidā pret vērtspapīru biržu, pret naudas biržu. Pret to man nebūtu nekādu iebildumu. Es runāju tikai par materiālu biržu. Manā izpratnē šī materiālā birža pārvērtīsies par visreālāko vietu, kur neierobežoti varēs spekulēt ar valsts monopola ražoto produkciju, jo, kamēr pastāvēs valsts monopols, kamēr 80 procenti rūpniecības valstī faktiski ir monopolizēta, tikmēr pastāvēs cenu regulēšana; kamēr pastāvēs cenu regulēšana, tikmēr pastāvēs arī deficīts. Lūk, šeit ir tā vieta, kurā mēs atejam no visām šīm kārtībām nost un, nodibinot attiecīgos sakarus, varam radīt brīnišķīgu mehānismu, kādā veidā tirgoties ar materiāliem par paaugstinātu cenu. Sliktākais šeit ir tas, ka šī papildus iegūtās naudas vērtība neatgriežas rūpniecībā atražošanas paplašināšanas vajadzībām, lai beigu beigās izietu no šā deficīta stāvokļa, bet nogulstas kādā citā kabatā, kura savukārt pretendē uz patēriņu. No šā viedokļa es nedzirdēju arī sakarīgu izskaidrojumu šim jautājumam. Es esmu pret šādu projektu un nevaru piekrist materiālu biržas veidošanai.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Špoģim. Viņš runās komisijas vārdā.

K.Špoģis: Godājamie kolēģi! Biržas darbība ir tikpat sena un tikpat veca, cik veca un cik sena ir pati preču ražošana, cik sena ir maiņa, cik sena ir tirdzniecība. Pati par sevi tā ir brīvas tirgus ekonomikas visnepieciešamākā sastāvdaļa, un tādai tai arī ir jābūt. Šī uzņēmējdarbības sastāvdaļa, īpatnējā uzņēmējdarbības forma, kā mēs zinām, ilgus gadus mums bija liegta. Tāpēc šis vārds “birža” un citi ar to saistītie termini, piemēram, mākleri un tamlīdzīgi, mums ir neierasti un bieži vien rada zināmu piesardzību, zināmu aizdomīgumu.

Bet kas tad ir preču birža, kas mums lielākajai daļai ir zināma? Tā ir preču, gatavu preču un izejvielu sagatavju, pusfabrikātu tirdzniecība speciāli iekārtotā ēkā pastāvīgā vietā ar īpašu mūsdienīgi noformētu tehnisko aprīkojumu, ar pienācīgas kvalifikācijas profesionāli sagatavotiem speciālistiem. Tur šis vairumtirdzniecības process notiek augstā līmenī un ir noderīgs kā uzņēmējam, tā ražotājam un tirdzniecības darbiniekam. Tur nonāk visi uzņēmēja plāni, viņa ieceres, ražošanas paraugi vai standarti, arī gatavi paraugi, tiek noskaidrots, ko pirks, par kādām cenām, kādas viņam izredzes, cik maksās un tā tālāk. Sākot uzņēmējdarbību, tas ir absolūti katra uzņēmēja plānveidīgas darbības pirmais nosacījums.

Tādā veidā, cienījamie kolēģi, mēs bez preču biržas, tas ir, bez īpaša likuma par biržām, mūsuprāt, nevaram īsti normāli un atraisīti sākt uzņēmējdarbību, nevar ar pilnu atdevi darboties likumi par uzņēmējdarbību, kurus mēs esam pieņēmuši un kurus turpināsim pieņemt. Vesela posma iztrūkums padara mazefektīvu uzņēmējdarbību un būtiski var kavēt uzņēmējdarbības efektivitāti.

Šķiet, ka ne mazāk nepieciešama un neatliekama ir arī fondu birža, kur notiks akciju un obligāciju apgrozība. No tā arī nevajadzētu baidīties. Fondu biržas darbības spektrs var būt, protams, ievērojami plašāks par vairumtirdzniecības tirgus operācijām, tas var sniegt pakalpojumus arī kases operācijās un profesionālos termiņu darījumos, kā arī citās darbībās, kā tas bija savā laikā Rīgas biržā.

Pēc uzņēmējdarbības formas mūsu biržas, kā jau teica, ir statūtu sabiedrības, taču īpatnējas statūtu sabiedrības. Tām ir ļoti daudzas konkrētas īpatnības, un likumā tas ir iestrādāts. Ar ko šīs statūtu sabiedrības atšķiras no akciju vai paju sabiedrībām? Ar šo atbildību.

Ekonomikas komisija šo likumprojektu akceptēja pirmajam lasījumam. Jau pirms vairākām nedēļām grupa to izstrādājusi savlaicīgi, bet gan mūsu pašu kautrības dēļ no neierasta vārda, gan citu faktoru ietekmē izskatīšana aizkavējās, bet tālāk, man liekas, mums tomēr nevajadzētu kavēt. Uzņēmējdarbība tomēr virzās uz priekšu. Ciešā kontaktā diendienā esot ar Uzņēmumu reģistru, mēs redzam, ka pašreiz noformēšanas stadijā jau ir vairāki simti uzņēmumu, kuri darbojas pēc uzņēmējdarbības likumiem. Tagad, kad ir pieņemts likums par uzņēmējdarbības sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, būs atkal jauns pieplūdums, jo to gaidīja daudzi uzņēmumi. Tiem ir vajadzīga šī preču birža un citas. Ja mēs šajā gadījumā kavēsim likuma sagatavošanu un formēšanu, katrā ziņā tas nedarīs labumu, bet var nodarīt zināmu ļaunumu mūsu uzņēmējdarbībai un tautsaimniecībai.

Es pilnīgi saprotu tās bažas, kuras šeit Lucāna kungs izteica. Ir iespējamas dažādas, kā saka, nianses, dažādi gadījumi, arī nekārtības un tā tālāk. Taču mums jāskatās biržas nozīme un darbība plašākā veidā.

Vēl divas piebildes. Pirmā – par telpām. Biržām, liekas, būtu jānodod biržas nams tūlīt bez sevišķas kavēšanās, jo tagad to izmanto ārkārtīgi neefektīvi. Otra reālā bāze laikam varētu būt Mežaparka izstāžu telpas, kurās darbību var sākt tūlīt, un liekas, ka tur arī jau kaut kas kārtojas.

Otra piebilde – par kadriem. Mums ārkārtīgi nopietna prob­lēma ir kadru profesionālā sagatavotība, talantu atrašana. Atlase būs ārkārtīgi izšķiroša. Tas būs nosacījums biržu sekmēm. Labi, ka mums rodas uzņēmēji profesionāļi un zināmā mērā tas process sākas. Protams, tās kļūdas, par kurām šeit runāja Ušakova kungs, ir jānovērš ministrijai, tas pats par sevi saprotams. Komisija cer uz jūsu lietišķiem priekšlikumiem, kā projektu pilnveidot, kā precizēt, lai to varētu virzīt uz priekšu. Baidīties, man liekas, nebūtu nekādas vajadzības.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Špoģa kungs pauda šeit komisijas viedokli, bet es tomēr gribētu vēl akcentēt vismaz trīs momentus. Vispirms tādus, ko arī mēs apspriedām komisijā un par kuriem varbūt šeit netika vēl sniegta informācija. Proti, tas ir jautājums par atklātību, par ekspertiem, kurus gatavojamies piesaistīt, un arī par biržu kā oficiālas spekulācijas vietu.

Vispirms par atklātību. Mēs pašreiz neizdalījām komisijas lēmumu, jo nepaspējām. Komisijas lēmums bija lūgt vienlaikus ar šā likumprojekta nodošanu apspriešanā plenārsēdē nodot to publicēšanai atklātībā. Es arī uzskatu par ļoti svarīgu to, lai mēs šo likumprojektu publicētu. Tiesa, mēs visi zinām, kādas pašlaik šeit ir grūtības. Tādēļ jau ir pieņemts Prezidija lēmums sekot, lai šis likumprojekts tiek rekomendēts publicēšanai. Acīmredzot tagad varbūt nav nepieciešams jauns plenārsēdes lēmums. Šīs lietas gan daudziem no mums, deputātiem, gan republikas iedzīvotājiem ir samērā jaunas, un domāju, ka šeit ir vietā šis atklātības maksimālisms.

Otrs, par ko mēs arī vienojāmies komisijā, ir tas, ka uz otro lasījumu (protams, ja projekts tiks pieņemts pirmajā lasījumā) projektu gatavotu tikai tad, kad būs vismaz trīs ārzemju pārstāvji to skatījuši. Mūsu priekšlikums bija par PDLA nacionālās stratēģijas grupu, iesaistot arī neitrālus ārzemju pārstāvjus, varbūt arī no Krievijas, kurai jau ir zināma pieredze biržās. Ar recenzijām un ekspertu vērtējumiem varētu iepazīties deputāti.

Šis likums tiek tulkots arī angļu valodā. Ja deputātiem būtu nepieciešams, viņi varētu to saviem konsultantiem vai ekspertiem dot arī citā valodā. To arī es uzskatu par ļoti svarīgu līdz otrajam lasījumam, lai mums būtu šāds ekspertu vērtējums.

Treškārt, gribu teikt to, ka tiešām birža ir oficiāla spekulācijas vieta. Tā tas arī ļoti lielā mērā paredzēts un izriet no teiktā, ka birža ir regulāri funkcionējoša vairumtirgus forma.

Ja būtu iespējams, es dažās minūtēs varbūt atļautos pastāstīt vienu piemēru. Proti, Maskavā ar šādu būtībā dažu spekulatīvu darbību palīdzību viens uzņēmīgs cilvēks nopelnījis 60 miljonus rubļu. Viņam bija iespējams no dāņu firmas nopirkt ļoti lielu kompjūteru partiju, un viņš zināja, ka Čeļabinskas rūpniecības komplekss ir gatavs no viņa to atpirkt. Viņš zināja arī to, ka starpība ir 60 miljoni rubļu. Aizņemoties naudu kādā Maskavas bankā uz divām nedēļām un maksājot dažus procentus, viņš šo operāciju realizēja un praktiski savā personiskajā rēķinā ieguva 60 miljonus rubļu.

Kāpēc es minēju šo piemēru? Ja mums ir šāda birža, tad praktiski šāds peļņas procents – 60 miljoni – nav iespējams, tāpēc ka jebkurš kaut cik domājošs cilvēks vispirms par interesējošiem produkcijas veidiem griezīsies biržā, lai noskaidrotu, kāds pašlaik ir kompjūteru, graudu vai metāla kurss. Vadoties no šā kursa, viņš var skatīties, vai viņam vajag labāku komplektāciju vai sliktāku. Proti, tiek izslēgta iespēja bez atklātības realizēt spekulatīvās darbības. Tādēļ biržas darbības uzsākšana lielā mērā ir tieši tas mehānisms, ar kuru iespējams salauzt šos fondus, salauzt šo sadali, piesaisti, ka katrs brauc atsevišķi ar savu koferīti, kurā kādreiz ir balzami vai konjaki, un tad saņem šos fondus un rīkojas tālāk. Visam būtu jānotiek atklāti ar biržas palīdzību. Tik tiešām to var uzskatīt par oficiālu spekulācijas vietu, vadoties no tā, ko mēs uzskatām par spekulāciju un ko – par komercdarbību.

Šis likums ir likums par biržām, vismaz tā mēs to izskatījām komisijās. Atbilstoši šim likumam var tikt radītas biržas, varbūt pat vairākas.

Mani nedaudz pārsteidza referents Ušakovs kungs. Varbūt tas bija nevis ziņojumā, bet atbildēs, kur viņš sāka izklāstīt vienas biržas nodomus. Varbūt tas ir vajadzīgs, bet manā izpratnē tas ir cits uzdevums. Tā ir jau atsevišķa problēma, kuru valdība vai šī sabiedrība iesniedz, bet šeit nav runas par vienu konkrētu biržu. Es tā arī to vismaz uztvēru. Gan komisijā, gan šeit mēs runājām par biržu, tāpēc atbilstoši šim biržu likumam var rasties vairākas iniciatīvas gan no mūsu puses, gan no ārzemēm. Protams, ka valdības ministrijām, pirmkārt, Materiālo resursu ministrijai, tāpat Patērētāju biedrību savienībai, ja tās izrādīs interesi veidot savu biržu, vai Ekonomikas ministrijai var būt zināma loma, bet dara drusku uzmanīgu šī doma, ka tiks veikta kaut kāda uzraudzība vai pārraudzība. Bet es pieļauju, ka tas ir mūsu cienījamā ziņotāja personiskais viedoklis šajā jautājumā.

Kā jau Špoģa kungs teica, mūsu komisijas viedoklis bija, ka projektu iespējams pieņemt pirmajā lasījumā, publicēt atklātībā, lai tieši ar apspriešanu pastiprinātu atklātības momentu. Pēc ekspertu slēdzienu saņemšanas mēs ceram organizēti un ātri virzīties uz nākamajiem lasījumiem, jo tik tiešām šī institūcija – birža, kā arī tās kadri ir ļoti nepieciešama sastāvdaļa valdības programmas realizēšanā, kuras pamatvirzienus mēs esam akceptējuši.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Bulam.

A.Buls: Cienījamais priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Šajā likumprojektā trūkst tā svarīgā sadaļa vai panta, kurš runā par dibinātājiem. Paskaidrojumā mēs sastopamies ar tādiem jēdzieniem kā “biržas dibinātāji”, arī 5.pantā ir runāts par rekomendācijām, kuras jādabū no biržas dibinātājiem. Bet, kas tie dibinātāji ir, mēs neredzam. Ja atšķiram likumu par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, tur viens no galvenajiem pantiem ir veltīts šo sabiedrību dibinātājiem, viņu tiesiskajam statusam. Te mēs to neredzam.

Mans priekšlikums būtu iestrādāt šo pantu par biržas dibinātājiem, paredzot šo dibinātāju statusu. Es kategoriski iebilstu, ka varētu būt dibinātāji arī biedri, ka varētu būt tādas juridiskās personas, kuras tiek finansētas no budžeta. Nekādā gadījumā nekāda Ekonomikas ministrija un nekāda Materiālo resursu ministrija nedrīkst būt ne par dibinātājiem, ne par biedriem. Par biedriem un par dibinātājiem varētu būt tikai tās juridiskās personas, kuras ir reglamentētas likumā par uzņēmējdarbību, tātad saimnieciskas darbības uzņēmumi – un tikai. Man ir lūgums otrajā lasījumā iestrādāt šīs divas normas.

Priekšsēdētājs: Līdz ar to debates, apspriežot likumprojektu par biržām pirmajā lasījumā, ir pabeigtas. Vairāk deputātu nav pierakstījušies. Es lūgtu sekretariātu zvanīt, lai deputāti ierodas zālē.

Mums, godājamie kolēģi, jāizlemj par tālāko darba kārtību. Tā kā vēl līdz šim laikam ir neskaidrs jautājums par šo Konsultatīvo saskaņošanas komisiju, ir ierosināts, ka Blažēviča kungs varētu ziņot par rītdienas darba kārtības jautājumu, tas ir, par grozījumiem un papildinājumiem likumā par pilsētu pašvaldību.

Lūdzu apspriest, kamēr mēs reģistrēsimies un balsosim. Pēc tam mēs izlemsim tālāk par savu darbību šodien. Pagaidīsim tos deputātus, kas steidzas uz plenārsēžu zāli. Reģistrēšanās rezultāts: 91 deputāts. Tagad balsosim par likumprojekta “Par biržām” akceptēšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: 75 – par, 2 – pret, atturas 7 deputāti. Līdz ar to likumprojekts ir akceptēts. Par otro lasījumu izlemsim atsevišķi, jo šeit ir lieli plāni sakarā ar otro lasījumu vēl ar konsultantiem un papildinājumiem.

Tagad lemsim par tālāko darbu. Ir divpadsmit un 44 minūtes. Līdz pārtraukumam vēl ir 45 minūtes. Tiek piedāvāts izskatīt rītdienas darba kārtības jautājumu par pilsētu pašvaldībām, ņemot vērā, ka sakarā ar vakardienas notikumiem un politiskajām aktivitātēm mums ir bijusi nepieciešama frakcijas sēde. Būtu vēlams izskatīt kādu jautājumu no rītdienai paredzētajiem, lai vairāk laika atliktu frakcijas sēdei.

Mums ir jābalso par jautājuma iekļaušanu šodienas darba kārtībā. Par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par pilsētu pašvaldību”. Tad uzreiz izdalīs arī papildu materiālus. Es domāju, ka mēs varbūt varam nebalsot, tā kā vispārējā darba kārtībā divām dienām šis jautājums ir paredzēts. Mēs varbūt brīvi varam grozīt šo kārtību. Tātad 456.dokuments, papildinājums pie dokumentiem Nr.435 un Nr.436. Blažēviča kungu mēs jau varētu aicināt sākt ziņojumu.

J.Blažēvičs: Godājamie deputāti! Es varbūt neminēšu argumentāciju, kāpēc jāmaina šis pašvaldību likums. Tas tika iepriekš izstāstīts. Es gribētu tikai pakavēties pie dažiem būtiskiem momentiem, kas šajā likumā ir jauni un prasa varbūt nelielu paskaidrojumu.

Vispirms es gribu teikt, ka šis likumprojekts tika plaši diskutēts ar pilsētu padomju priekšsēdētājiem. Šajā diskusijā piedalījās arī izpildkomitejas. Es varu kā piemēru minēt vienu vēstuli, kurā Saldus padome un arī Saldus pilsēta atbalsta šo likumprojektu. Atbalsta arī citas padomes. Neapšaubāmi, ir arī oponentu pulks, tai skaitā daži izpildkomiteju priekšsēdētāji; viņi uzskata, ka šeit tomēr tiekot mainītas viņu pašreizējās pilnvaras. Kas attiecas uz padomi, tai ir un paliek apmēram tās funkcijas un pilnvaras, kas iepriekšējā likumā. Padomes sēdes (atšķirībā no iepriekšējā likuma, kas noteica, ka vada priekšsēdētājs) vada spīkers vai padomes sēdes vadītājs, ko padome ievēlē uz savu sēžu laiku. Līdz ar to padomes priekšsēdētāja loma tiek mainīta. Viņš padomes sēdēs piedalās kā parasts deputāts. Padomei, bez šaubām, nāk klāt papildu funkcijas, kas saistītas ar nodokļu un nodevu ieviešanu, tāpat arī ar saistošiem noteikumiem, kurus izstrādā pilsētas padome un kuri ir vajadzīgi pilsētas dzīves reglamentācijai.

Vislielākos strīdus neapšaubāmi atkal izraisa valde. Valde mūsu piedāvātajā dokumentā sastāv no deputātiem, kas pilda padomes deleģētas funkcijas un pieņem lēmumus, organizē padomes lēmumu izpildi. Lai valde varētu strādāt profesionāli, bez šaubām, šeit bija jautājums, vai valdes sastāvā nevajag iekļaut arī speciālistus. Mēs uzskatām, ka tas ir diskutējams jautājums, taču visur un vienmēr svarīgākos lēmumus pieņem valde, pieņem deputāti, kuriem šīs funkcijas deleģējuši iedzīvotāji. Speciālisti var sagatavot lēmumus, var dažādi viņu darbu apmaksāt, bet lēmumus pieņem valde. Ir arī priekšlikums, kurš ir jums izsniegtajās lapiņās, proti, valde pieņem lēmumu un arī zināmā mērā rīkojas lēmuma izpildē bez sava lēmuma izpildes argumentēšanas. Padomes priekšsēdētājs no sākuma līdz beigām piedalās valdes sēdēs, vada valdes sēdes un ir tiesīgs izvirzīt savus priekšlikumus, lai pēc tam varētu tiešām arī veikt izpildi. Jauns ir tas, ka atrisināts šis mūžīgais jautājums, kas tagad izpaužas visasākajā formā, tas ir, pilsētas izpildkomitejas un pilsētas padomes priekšsēdētāja attiecības.

Pieņemts, ka pirmā un galvenā persona ir pilsētas padomes priekšsēdētājs. Varam mēs viņu nosaukt par mēru vai kā citādi. Varam teikt, ka tas ir Liepājas pilsētas galva, var diskutēt par šo nosaukumu, bet viņš ir vienīgais pirmais cilvēks pilsētā, kas pārstāv pilsētu un arī vada dažu izpildinstitūciju darbu. Padomes priekšsēdētāja pārziņā ir finansu iestāžu darbs, padomes priekšsēdētājs nosaka budžeta veidošanās kārtību un iespējas, pārzina pilsētas (mēs uzrakstījām – municipālās) policijas darbu. Redzot likumu par policijas darbu, varētu arī šeit rakstīt, ka viņš pārzina pilsētas iekšlietu iestāžu darbu. Šādas funkcijas mēri pilda visā pasaulē. Pārzina un nodarbojas ar pilsētas ekonomiskās attīstības plānošanu, tātad ir pilsētas plānu komisija vai šobrīd plānu un ekonomiskās attīstības daļa vai nodaļa, kas ir šā padomes priekšsēdētāja rīcībā. Viņš ar šīs nodaļas starpniecību, kā arī pats izstrādā un iesniedz valdei pilsētas attīstības pamatvirzienus, iesniedz priekšlikumus arī padomei budžeta izstrādāšanā. Tātad šī nodaļa ir vajadzīga, lai varētu šādus lēmumus izstrādāt un pieņemt. Šeit padomes priekšsēdētājam ir tās pasīvās veto tiesības, kas ierakstītas arī Tautas frontes kongresa lēmumos. Tātad viņš ir tiesīgs 10 dienu laikā sesijas lēmumus atgriezt pilsētas padomei, lai varētu atkārtoti izskatīt, ja viņš kādam no tiem nepiekrīt. Jautājums, kas uzsver šā padomes priekšsēdētāja īpašo statusu, ir arī tas, ka tomēr dažādu stihisku nelaimju seku novēršanā un citu pasākumu veikšanā viņš ir vienīgais cilvēks, kas šos pasākumus organizē.

Kas attiecas uz pilsētas valdi, tā izlemj sociālās attīstības jautājumus un jautājumus par tautas izglītības, veselības aizsardzības, sociālās nodrošināšanas darbu. Kas attiecas uz municipāldirektoru, ko mēs esam iekļāvuši, šeit es atbalstu daudzu manu kolēģu ierosinājumu, ka nevajadzētu sīki reglamentēt šā municipāldirektora jautājumu. Iespējams, ka lielās pilsētās šis komunālās saimniecības pārzinis ir vajadzīgs, taču mazās pilsētās (mēs varam šeit koncepcijā ierakstīt, ka mazās pilsētās un citur) šo municipāldirektoru padome pieņem darbā.

Var arī paredzēt citas amatpersonas, kas veic padomes īpašuma apsaimniekošanu un izlemj citas padomes deleģētās funkcijas. Šeit padomei ir liela rīcības brīvība. Tāpēc mazās pilsētās, kā bija ieteikts arī Valmieras variantā, konkrēti par Valmieru bija ieteikts, ka tikai padomes priekšsēdētājs veic šīs funkcijas. Ja viņam vajadzīgs, var arī ievēlēt šo municipālo direktoru pilsētas saimniecisko jautājumu izlemšanai.

Mēs vadījāmies šajā koncepcijā no daudzu valstu pieredzes, pamatā likām Amerikas Savienoto Valstu pilsētu pārvaldes pieredzi. Mēs konsultējāmies arī ar Ministru padomi, ar citiem speciālistiem. Arī viņi piekrīt šādai koncepcijai.

Neapšaubāmi, šeit pastāv šā darba reorganizācijas jautājums un pastāv arī problēma, ka pilsētas padomes priekšsēdētāju ievēlē visi pilsētas iedzīvotāji. Par to bija priekšlikumi, bet pagaidām komisija uzskata, ka pašlaik padomes priekšsēdētāju nevar vēlēt pilsētas iedzīvotāji. Iespējams, ka tas ir diskutējams jautājums un ka otrajā lasījumā mēs varam par šo jautājumu nobalsot, ja būs tādi priekšlikumi.

Līdz ar to, es domāju, mēs aicinātu arī šo projektu izskatīt. Es pilnīgi piekrītu iepriekšminētajiem deputātiem par ekonomisko jautājumu izlemšanu. Tiešām, ir vajadzīga kardināla analīze. Otrajā lasījumā mums ir jāmaina atsevišķi panti nodokļu likumos. Obligāti ir jāmaina. Mēs otrajā lasījumā nevaram iztikt bez nodokļu likumu analīzes, bez analīzes, kā šie likumi darbojas. Es domāju, ka jāpaiet apmēram kādam mēnesim līdz otrajam lasījumam, lai visas pilsētas varētu izskatīt šos nodokļus, noskaidrot attiecības ar rajona padomi. Mazās pilsētās būs šīs attiecības ar rajona padomi jānoskaidro. Ja mēs tiešām gribam šīm pilsētām radīt patstāvīgu ekonomisko bāzi ar visām izmaiņām nodokļu likumos, kas mums pieņemtas, un varbūt arī citos likumos, mums otrais lasījums būtu ļoti, ļoti vērtīgs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Kādas ir garantijas, ka starp municipāldirektoru un padomes priekšsēdētāju neveidosies tādas pašas sacensību attiecības varas funkcijās kā pašlaik starp padomes priekšsēdētāju un izpildkomitejas priekšsēdētāju?

J.Blažēvičs: Pašlaik izpildkomitejas priekšsēdētājs ir kolektīvā orgāna, ja tā varētu teikt, vadītājs. Municipāldirektors darbosies padomes pieņemtā reglamenta ietvaros.

E.Kide: Otrais jautājums, ja drīkst. Kā sadalās funkcijas starp rajona padomi un pilsētas padomi, kas ir rajona ietvaros? Tas pats attiecībā uz īpašumu starp rajona un pilsētas īpašumu. Kā to sadala šis likums?

J.Blažēvičs: Likums šo īpašumu sadali nenosaka. Tā nav šā likuma sūtība. Īpašuma sadalīšanas pamatā būs budžets, cik lielā mērā tas nodrošinās šā īpašuma apsaimniekošanu. Mēs paredzam nākotnē rajona posmu minimāli samazināt un pamatā budžeta līdzekļus, izmainot nodokļu likumus, pakāpeniski virzīt uz šo pirmo pamatposmu. Pēc jaunām vēlēšanām nebūs rajona padomes, bet būs valdības administrācija, kas regulēs daudzus jautājumus, kuri skar pilsētas un pagastu attiecības šajās teritorijās.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Karlsons: Man jautājums par 31.pantu. Šinī pantā pilsētas padomes valdei ir atļauts izlemt jautājumus par budžeta līdzekļu izlietošanu, ja to apjoms nepārsniedz piecus procentus no budžeta kopsummas. Šādu jautājumu gada laikā varētu sakrāties vairāk nekā desmit, tātad šinī gadījumā tiktu izlemts jau vairāk nekā par 50 procentiem no budžeta. Vai šeit nebūtu ieteicams noteikt kādu budžeta daļu, ar kuru varētu rīkoties pilsētas padomes valde?

J.Blažēvičs: Varētu jums piekrist, ka šis jautājums ir precizējams, bet te vajadzētu darīt tā, ka šos piecus procentus pēc tam nākamajā sesijā apstiprina padome. Jums ir taisnība, šeit vajag izlemt šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Es saprotu, ka mēs ejam varbūt veco ceļu, vadītājam vai arī atsevišķai institūcijai it kā nosakām funkcijas. Bet vai nebūtu tomēr pareizāk iet tādu ceļu, ka ierakstīt, kādas viņiem ir tiesības un kādi pienākumi? Tad mēs skaidri un gaiši zinātu, kādas funkcijas – ko vada, ko koordinē. Bet tiesības un pienākumi nekur nav ierakstīti. Esmu par to, ka jābūt skaidri un gaiši ierakstītam. Ja viņš ir direktors vai arī padomes priekšsēdētājs, viņam ir tiesības un arī pienākumi. Par tiem viņš atbild padomes priekšā, savu vēlētāju priekšā.

J.Blažēvičs: Šeit likumprojektā daļa šo tiesību ir. Bet es būtu ļoti pateicīgs Grūbes kungam, ja viņš iesniegtu konkrētus priekšlikumus, kā šīs tiesības atrisināt. Bet jūsu priekšlikums ir vērā ņemams.

Priekšsēdētājs: Kuri no deputātiem sekretariātā ir pierakstījušies debatēs? Sekretariāts ziņo, ka neviens deputāts nav pierakstījies debatēs šinī jautājumā. Varbūt kāds deputāts iedomājas, ka viņš tagad varētu debatēt bez pierakstīšanās? Arī nav. Lūdzu sekretariātu zvanīt zvanu. Godājamos kolēģus lūdzu domāt par tālāko darba kārtību.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: 86. Par pieciem deputātiem mazāk nekā iepriekšējā reģistrācijā. Balsosim par likumprojekta “Par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par pilsētu pašvaldību”’ pirmā lasījuma akceptu. Rezultāts: par – 60, pret – 6, atturas – 16. Ir akceptēts pirmajā lasījumā ar vairākumu no balsojošo skaita.

Godājamie deputāti! Līdz pārtraukumam 24 minūtes. Domāju, ka paildzināsim mūsu pusdienas pārtraukumu līdz pulksten 15.00 un trijos sapulcēsimies.

Vārds Buķeles kundzei.

E.Buķele: Pulksten 15.00 tomēr vajadzētu atsākt plenārsēdi un tad risināt jautājumu tālāk.

Priekšsēdētājs: Jā, tā tas arī domāts, ka pulksten 15.00 sākas plenārsēde. Tikai mazliet garāks pusdienas pārtraukums. Vai vēl kādi paziņojumi ir? Nav.

Atgādinu, ka pulksten 14.30 ir Prezidija sēde par šo jautājumu un par kandidātiem braucienam. Atgādinu visiem komisiju priekšsēdētājiem un sevišķi – Ārlietu komisijai.

(Pārtraukums)