Uzņēmumu pārskati

Valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija”
2004.gada publiskais pārskats

Atkārtota (pēc 7.06.2005., “LV” nr. 89, A22. lpp.) pilna publikācija

Stājoties valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” (turpmāk – Maksātnespējas administrācija) direktora amatā 2004.gada sākumā, par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem izvirzīju maksātnespējas procesa administratoru uzraudzības veicināšanu. Tagad, atskatoties uz paveikto, ar lepnumu varu secināt, ka iecerētais ir realizēts.
Domāju, ka viens no soļiem ceļā uz maksātnespējas procesa sakārtošanu valstī bija 2004.gadā organizētās tikšanās un vienošanās par sadarbību ar tiesībsargājošo institūciju vadību.
Ļoti pozitīvi vērtēju, ka pasaulē ir atzinīgi novērtēts maksātnespējas process Latvijā. Pasaules bankas 2004.gada pētījumā Doing Business Latvija ir minēta starp tām pasaules valstīm, kurās pēdējā laikā veikti būtiski uzlabojumi attiecībā uz bankrota procedūru efektivitāti, turklāt Latvija ir viena no desmit pasaules valstīm, kurās ir efektīvākā bankrota procedūra un īsākais maksātnespējas process. Manuprāt, šobrīd nav nemaz tik daudz rādītāju, kuros Latvija būtu labāko skaitā pasaulē, un es ar gandarījumu varu apgalvot, ka esam labāko vidū.
Kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs varu teikt, ka mani darbinieki aizvadītajā gadā ir paveikuši milzīgu darbu, strādājot gan pie maksātnespējas procesa administratoru uzraudzības, lai maksātnespējas procesa norisi padarītu efektīvu un caurskatāmu, gan izskatot pieaugošos darbinieku prasījumus.
Viens no aktuālākajiem jautājumiem 2005.gadā būs pārrobežu maksātnespējas procedūru piemērošana Latvijā. Tā risināšanā aicināsim sniegt arī politisku atbalstu, jo citādi sakārtot šo jautājumu nebūs iespējams. Otrs būtiskākais pasākumu kopums būs sabiedrības izglītošana, kam 2005.gadā plānojam pievērst īpašu uzmanību. Pats maksātnespējas process pēc būtības ir ar negatīvu “zīmi”, proti, negatīvu seku minimizēšanas process, tāpēc maksātnespējas procesa administratoriem un sabiedrībai kopumā ir svarīgi radīt izpratni par tā norisi.

V/a “Maksātnespējas administrācija” direktors Aldis Gobzems

1. MAKSĀTNESPĒJAS ADMINISTRĀCIJAS IZVEIDOŠANAS MĒRĶIS

Valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” (turpmāk – Maksātnespējas administrācija) mērķis ir īstenot valsts politiku maksātnespējas jomā, nodrošināt valsts un sabiedrības interešu aizsardzību, lai mazinātu iespējamo nelabvēlīgo sociālo seku iestāšanos uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību (turpmāk – uzņēmumu) maksātnespējas gadījumos.

2. MAKSĀTNESPĒJAS ADMINISTRĀCIJAS FUNKCIJAS UN UZDEVUMI

Maksātnespējas administrācijai ir divi galvenie uzdevumi:
1) nodrošināt valsts politikas īstenošanu un valsts un sabiedrības interešu aizsardzību maksātnespējas procesa jautājumos;
2) nodrošināt darbinieku interešu aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā.
Lai nodrošinātu valsts politikas īstenošanu maksātnespējas procesa jautājumos un valsts un sabiedrības interešu aizsardzību, Maksātnespējas administrācija:
pārstāv valsts intereses maksātnespējas jautājumos;
analizē maksātnespējas procesus un spēkā esošo normatīvo aktu piemērošanu;
izstrādā un virza apstiprināšanai nepieciešamos normatīvos aktus maksātnespējas procesa pilnveidošanai;
sagatavo, apmāca un sertificē maksātnespējas procesa administratorus;
iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratoru kandidātus;
uzrauga administratoru darbības likumību maksātnespējas procesā;
izskata sūdzības par maksātnespējas procesa administratoru lēmumiem un rīcību;
nodrošina informācijas pieejamību par maksātnespējas procesiem valstī;
sadarbībā ar citām institūcijām veic pasākumus faktiski maksātnespējīgo uzņēmumu atzīšanai par maksātnespējīgiem;
likumā noteiktajos gadījumos nodrošina maksātnespējas procesa administrācijas izmaksu segšanu.
Lai nodrošinātu darbinieku interešu aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā, Maksātnespējas administrācija:
atbilstoši likumam “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” ir darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu turētājs un rīkotājs;
pieņem un izskata maksātnespējīgo darba devēju administratoru pieteikumus par darbinieku prasījumu apmierināšanu;
apmierina darbinieku prasījumus no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem;
kontrolē darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu izlietošanas likumību.

3. MAKSĀTNESPĒJAS ADMINISTRĀCIJAS JURIDISKAIS STATUSS UN STRUKTŪRA

Maksātnespējas administrācija ir izveidota 2002.gada 16.janvārī un atrodas Tieslietu ministrijas pārraudzībā.
Maksātnespējas administrācijas statuss nostiprināts:
Publisko aģentūru likumā;
likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”;
likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”;
Ministru kabineta 2002.gada 17.septembra noteikumos nr.425 “Valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” nolikums”;
Starptautiskās Darba organizācijas konvencijā nr.173 „Par strādājošo prasību aizsardzību uzņēmēja maksātnespējas gadījumā”.
Ministru kabineta 2002.gada 17.septembra noteikumos nr.425 “Valsts aģentūras „Maksātnespējas administrācija” nolikums” noteikts, ka Maksātnespējas administrāciju vada direktors. Administrācijas darbības tiesiskumu un koleģiālu lēmumu pieņemšanu Maksātnespējas administrācijas darbības jautājumos nodrošina koleģiāla institūcija - Direktoru kolēģija. Tās locekļi saskaņā ar Maksātnespējas administrācijas direktora 2004.gada 28.decembra rīkojumu nr.126 ir Maksātnespējas administrācijas direktors, direktoravietniece juridiskajos jautājumos, Finanšu departamenta direktore, Finanšu departamenta direktora vietniece un Juridiskā departamenta direktora vietnieks. Līdz tam kolēģijas sastāvā bija tikai trīs personas - Maksātnespējas administrācijas direktors, direktoravietniece juridiskajos jautājumos un Finanšu departamenta direktora vietniece.
Pie Maksātnespējas administrācijas darbojas tieslietu ministra izveidota Konsultatīvā padome, kurai ir padomdevēja tiesības iestādes darbības jautājumos. Konsultatīvo padomi izveido tieslietu ministrs, un tā darbojas, lai veicinātu valsts politikas īstenošanu, analizētu problēmas un izstrādātu priekšlikumus maksātnespējas procesa jautājumos.

4. MAKSĀTNESPĒJAS ADMINISTRĀCIJAS DARBĪBAS PLĀNOTIE REZULTĀTI UN TO IZPILDES IZVĒRTĒJUMS

4.1. Maksātnespējas administrācijas vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģijā noteiktie galvenie uzdevumi un to izpildes izvērtējums
Maksātnespējas administrācijas darbības galvenais uzdevums ir nodrošināt valsts un sabiedrības interešu aizsardzību, risinot maksātnespējas jautājumus valstī, un veikt pasākumus, lai mazinātu iespējamo nelabvēlīgo sociālo seku iestāšanos uzņēmumu maksātnespējas gadījumos.
Šī uzdevuma izpildes nodrošināšanai Maksātnespējas administrācija 2004.gadā izstrādājusi šādus normatīvo aktu projektus:
- likums “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (pieņemts 31.03.2004);
- Ministru kabineta 2004.gada 6.janvāra noteikumi nr.5 “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 14.novembra noteikumos nr.397 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli””;
- Ministru kabineta 2004.gada 10.februāra noteikumi nr.77 “Maksātnespējas procesa administratora atlīdzības un administrācijas izmaksu segšanas kārtība un apmērs”;
- Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumi nr.815 “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 29.oktobra noteikumos nr.492 “Maksātnespējas procesa administratoru apmācības un sertificēšanas kārtība””;
- Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumi nr.816 “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 29.oktobra noteikumos nr.493 “Maksātnespējas procesa administratoru apmācības programmas””;
- Ministru kabineta 2004.gada 5.oktobra noteikumi nr.830 “Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtība”;
- Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumi nr.874 “Noteikumi par valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” sniegto publisko pakalpojumu izcenojumiem”;
- Ministru kabineta 2005.gada 4.janvāra noteikumi nr.10 “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaitāmās nodevas daļu 2005.gadā”.
Lai padarītu efektīvu un caurskatāmāku maksātnespējas procesu norisi, Maksātnespēja administrācija turpinājusi veidot kvalificētu maksātnespējas procesa administratoru institūtu un strikti uzraudzījusi to darbības tiesiskumu.
Pārskata gadā Maksātnespējas administrācijā palielinājies izskatīto sūdzību skaits, tādējādi atvieglojot tiesu darbu maksātnespējas lietu izskatīšanas jomā.
Ar administratoriem aktuālu jautājumu risināšanu 2004.gadā nodarbojās arī Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija.
4.2. Pārvaldes līgumā noteiktie kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji un to izpildes izvērtējums
Saskaņā ar pārvaldes līgumā noteiktajiem kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rādītājiem Maksātnespējas administrācija veikusi šādas darbības:
1) attiecībā uz maksātnespējas procesa administratoru apmācību: no plānotajām 50 personām apmācītas 65 personas. Lai paaugstinātu darbinieku profesionālo kvalifikāciju, noklausīties minēto apmācības kursu tika norīkoti arī 11 Maksātnespējas administrācijas darbinieki;
2) attiecībā uz maksātnespējas procesa administratoru sertificēšanu: no plānotajām 50 personām sertifikācijas pārbaudījumu kārtoja 57 personas. Pārbaudījumu sekmīgi nokārtoja un maksātnespējas procesa administratora sertifikātu saņēma 46 personas;
3) attiecībā uz administratoru atkārtotu apmācību: no plānotājām 32 personām atkārtoti tika apmācītas 56 personas, tajā skaitā, viens Maksātnespējas administrācijas darbinieks;
4) attiecībā uz administratoru atkārtotu sertificēšanu: no plānotajām 32 personām atkārtotas sertifikācijas pārbaudījumu kārtoja 52 administratori. Sekmīgi pārbaudījumu nokārtoja un maksātnespējas procesa administratora sertifikātu ar derīguma termiņu uz 5 gadiem saņēma 51 maksātnespējas procesa administrators;
5) attiecībā uz administratoru kandidātu ieteikšanu tiesai: Maksātnespējas administrācija pieņēmusi 1458 lēmumus par maksātnespējas procesa administratora kandidātu ieteikšanu tiesai.
Sadalījums pa tiesām:
Rīgas apgabaltiesa – 580;
Kurzemes apgabaltiesa - 251;
Latgales apgabaltiesa - 211;
Vidzemes apgabaltiesa - 226;
Zemgales apgabaltiesa - 190.
2004. gadā administratoru pienākumu veikšanai konkrētā maksātnespējas procesā kopā pieteicās 29 163 pretendenti.
6) attiecībā uz maksātnespējas procesa administrācijas izmaksu segšanu maksātnespējīgiem uzņēmumiem: no plānotajiem 890 uzņēmumiem izmaksas segtas 1197 uzņēmumiem;
7) attiecībā uz darbinieku prasījumu apmierināšanu: no plānotā darbinieku skaita – 1308, kuriem varētu rasties nepieciešamība segt darbinieku prasījumus, 2004.gadā faktiski darbinieku prasījumi apmierināti 2 791 darbiniekiem 80 uzņēmumos. 2004.gadā no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir apmierināti darbinieku prasījumi 1,285 milj. Ls apmērā, no tiem maksātnespējas procesa gaitā administratori no parādniekiem atguvuši un atpakaļ valsts budžetā ieskaitījuši 0,047 milj. Ls;
8) attiecībā uz sūdzību par administratoru rīcību un lēmumu izskatīšanu: 2004. gadā Maksātnespējas administrācijā ir saņemti un reģistrēti 736 iesniegumi, sūdzības, kas saistīti ar administratoru darbību maksātnespējas procesos.
Jāatzīmē, ka Maksātnespējas administrācija saņem sūdzības gan par sertificētu, gan nesertificētu administratoru (par kuriem sūdzības Maksātnespējas administrācija nav tiesīga izskatīt pēc būtības) rīcību un lēmumiem.
Maksātnespējas administrācija, neizskatot sūdzības pēc būtības, bet uzsākot attiecīgā maksātnespējas procesa gaitas izpēti, konstatējusi nesertificēto administratoru darbībā iespējamus normatīvo aktu pārkāpumus. Šādos gadījumos Maksātnespējas administrācija pieteikuma formā par administratora atcelšanu no administratora pienākumu pildīšanas konkrētajā maksātnespējas procesā informējusi tiesu par konstatētajiem faktiem. 2004.gadā Maksātnespējas administrācija 27gadījumos Latvijas apgabaltiesās iesniegusi pieteikumus par administratora atcelšanu no konkrētā maksātnespējas procesa.
9) attiecībā uz Padomes 2000.gada 29.maija Regulas (EK) nr.1346/2000 (turpmāk – Padomes regula nr.1346/2000) par maksātnespējas procedūrām piemērošanas nacionālajā tiesību sistēmā veicināšanu: Padomes regula nr.1346/2000 piemērošanas nodrošināšanai ar Ministru prezidenta 2004.gada 1.decembra rīkojumu nr.513 „Par darba grupu priekšlikumu izstrādei pārrobežu maksātnespējas procesa piemērošanas nodrošināšanai” tika izveidota starpministriju darba grupa 12 cilvēku sastāvā ar uzdevumu izstrādāt un Ministru kabinetā iesniegt priekšlikumus par pārrobežu maksātnespējas procesa piemērošanas nodrošināšanas modeli Latvijas tiesību sistēmā un nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos;
10) attiecībā uz informācijas nodrošināšanu par maksātnespējas procesiem valstī: jebkuram interesentam ir pieejama Maksātnespējas administrācijas mājas lapa, kurā izvietota svarīgākā un aktuālākā informācija (sīkāk par to skatīt šī publiskā pārskata 6.4.punktā). Tāpat jebkurai personai pieejama mutiska un rakstiska informācija par maksātnespējas procesiem Maksātnespējas administrācijas darbības vietā, kā arī rakstiska informācija, saņemot atbildi uz iesniegumu vai pieprasījumu.

5. PĀRSKATA GADĀ NOTIKUŠĀS BŪTISKĀKĀS IZMAIŅAS

Līdz ar iestāju Eiropas Savienībā 2004.gada 1.maijā Latvijā spēkā stājusies Padomes regula (EK) nr.1346/2000 par maksātnespējas procedūrām, kas reglamentē pārrobežu maksātnespējas procesa tiesisko jautājumu risināšanas starptautisko piekritību.
Stājoties spēkā Padomes regulai (EK) nr.1346/2000 par maksātnespējas procedūrām, tiek noteikti jauni pienākumi un tiesības maksātnespējas procesa administratoriem, dalībvalstu tiesām un kreditoriem, lai papildus dalībvalstu nacionālajās tiesībās definētajam maksātnespējas procesa regulējumam ar jaunu tiesību un pienākumu definējumu nodrošinātu efektīvu parādnieka maksātnespējas procesa norisi gadījumā, ja parādnieka darbības rezultātā uzsākts maksātnespējas process ar pārrobežu efektu.
2004.gada 21.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”, atbilstoši kuriem ierobežojums attiecībā uz apmierināmo darbinieku prasījumu kopsummu vienam darbiniekam palielinājās no 400 Ls uz 1 000 Ls.
2004.gadā 1.janvārī stājās spēkā Ministru kabineta 2003.gada 28.oktobra noteikumi nr.600 „Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaitāmās nodevas daļu 2004.gadā”, kuros valsts nodevas apmērs par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības, pārskata mēnesī tika noteikts 0,35Ls apmērā (2003.gadā valsts nodevas apmērs bija 0,75 Ls).

6. PASĀKUMI DARBA OPTIMIZĀCIJAI, PAKALPOJUMU KVALITĀTES UZLABOŠANAI, IZMAKSU SAMAZINĀŠANAI, PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANAI

6.1. Pasākumi izmaksu samazināšanai

Maksātnespējas administrācijas budžets 2004.gadā, salīdzinot ar 2003.gadu, tika ievērojami samazināts (atsevišķās pozīcijās līdz pat 50%), kā rezultātā 2004.gada pirmajos trīs ceturkšņos Maksātnespējas administrācijai veikt savas funkcijas pilnā apmērā bija apgrūtinoši. Neskatoties uz to, ka Maksātnespējas administrācijas darba apjoms nemitīgi pieauga, saistībā ar plānoto izdevumu samazinājumu 2003.gada 16.oktobrī Maksātnespējas administrācijā tika veikta reorganizācija, kuras rezultātā darbinieku skaits tika samazināts no 50 uz 33, un tāds tas saglabājās arī 2004.gada pirmajos trīs ceturkšņos.
Ņemot vērā to, ka visu nepieciešamo uzdevumu veikšana ar tik ierobežotiem cilvēku resursiem ir ļoti apgrūtinoša, 2004.gada 17.septembri tika veikti grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2004.gadam”, un Maksātnespējas administrācijai tika piešķirti papildus līdzekļi, taču kopējā finansējuma apmērs joprojām nesasniedz 2003.gada līmeni.

6.2. Ar administratoru sertifikāciju saistītie pasākumi

2004.gadā sertificēta maksātnespējas procesa administratora kvalifikācijas iegūšanai tika apmācītas 65 personas. Lai nodrošinātu Maksātnespējas administrācijas darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu, šo programmu apguva arī 11 Maksātnespējas administrācijas darbinieki. Šīs personas sertifikātu iegūšanas pārbaudījumu kārtos 2005.gada pirmajā ceturksnī.
Lai pilnveidotu izpratni par jautājumiem, kas saistīti ar maksātnespēju, 2004.gadā Maksātnespējas administrācija organizēja vairākus seminārus, kuros tika risinātas ar maksātnespējas procesiem saistītas aktuālas tēmas, piemēram, izsoļu organizēšana maksātnespējas procesā un maksātnespējas procesa krimināltiesiskie aspekti, kuros piedalījās gan sertificētie administratori, gan tiesneši. Ar šādu semināru palīdzību tika nodrošināta administratoru tālākapmācība un informēšana par maksātnespējas procesa aktualitātēm, kā arī veicināta pieredzes apmaiņa un sadarbība starp maksātnespējas procesa administratoriem un viņus uzraugošajām institūcijām. Bez tam informācija par jaunumiem administratoru sertifikācijas un uzraudzības darba plānojumā un procesā tika regulāri ievietota Maksātnespējas administrācijas mājas lapā un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
Organizējot administratoru apmācību un sertifikāciju, tika uzaicināti maksātnespējas jomā kompetenti un atzīti speciālisti – lektori gan no Latvijas Universitātes mācībspēku, gan praktizējošo administratoru, ekonomistu un finansistu vidus.

6.3. Administratoru darbības uzraudzība

2004.gadā tika ievērojami pastiprināta maksātnespējas procesa administratoru darbības uzraudzība. Pastāvīgi tika analizēti administratoru iesniegtie darbības pārskati par maksātnespējas procesa gaitu, kā arī izskatītas sūdzības un iesniegumi par administratoru rīcību konkrētos maksātnespējas procesos. 2004.gadā Maksātnespējas administrācijā tika saņemti un reģistrēti 6060 administratoru darbības pārskati par maksātnespējas procesu gaitu un 736 iesniegumi, sūdzības un citi dokumenti, kas saistīti ar maksātnespējas procesu norisi un administratoru darbību maksātnespējas procesos. Maksātnespējas administrācijā tika saņemti 1754 paziņojumi par kreditoru sapulcēm, un nepieciešamības gadījumā pilnvarots pārstāvis dalībai kreditoru sapulcē.
2004.gadā Maksātnespējas administrācijas Direktoru kolēģija izskatīja 129 jautājumus, kas saistīti ar administratoru rīcību konkrētā maksātnespējas procesā. Izteikti 32 aizrādījumi un brīdinājumi, 16 gadījumos apturēta maksātnespējas procesa administratora sertifikāta darbība, kā arī četros gadījumos anulēti sertifikāti. Sagatavoti un iesniegti tiesā 27 pieteikumi par administratora atcelšanu no konkrētā maksātnespējas procesa administrēšanas.
2004.gada otrajā pusē administratoru uzraudzības ietvaros tika veikta plānveida pārbaude 203 maksātnespējas procesos, pārbaudot un izanalizējot 27sertificēto administratoru darbības atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām konkrētos maksātnespējas procesos. Minētās pārbaudes rezultātā par konstatētajiem pārkāpumiem maksātnespējas procesos sešiem administratoriem tika izteikts aizrādījums, četriem – brīdinājums, septiņu administratoru darbībā tika konstatēti nebūtiski pārkāpumi, un dots norādījums turpmāk ievērot normatīvajos aktos noteiktās maksātnespējas procesa prasības, nepiemērojot likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” paredzētās sankcijas, par ko Maksātnespējas administrācija var lemt gadījumā, ja administratora darbībā tiek konstatēti pārkāpumi. Septiņos gadījumos administratīvās lietas tika izbeigtas faktu, uz kuriem pamatojoties varētu tikt izdots administratīvs akts, trūkuma vai arī lietderības apsvērumu dēļ. Trīs gadījumos par atkārtotiem un sistemātiskiem pārkāpumiem maksātnespējas procesos tika pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa administratora sertifikāta anulēšanu.

6.4. Interneta mājas lapas uzturēšana un darbības nodrošināšana

Saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 4.decembra instrukciju nr.7 “Kārtībā, kādā valsts institūcijas ievieto informāciju internetā” Maksātnespējas administrācijas interneta mājas lapas adrese ir: http://www.mna.gov.lv. Tās mērķis ir efektīvāka sabiedrības informēšana un dialoga veidošana, tādejādi nodrošinot informācijas pieejamību un atklātību par iestādes darbu, tās sagatavotajiem dokumentu un tiesību aktu projektiem, kā arī aktualitātēm maksātnespējas procesa jomā.
2004.gadā tika turpināts darbs pie Maksātnespējas administrācijas interneta mājas lapas pilnveidošanas un uzturēšanas, kas palīdz nodrošināt tās funkciju un uzdevumu izpildi.
Maksātnespējas administrācijas interneta mājas lapā ir pieejama plaša informācija par maksātnespējas procesiem valstī, Maksātnespējas administrāciju, darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtību. Tās apmeklētājiem ir iespēja iepazīties ar maksātnespējas procesu reglamentējošiem tiesību aktiem un informāciju par personu tiesībām un pienākumiem maksātnespējas procesā.
Īstenojot atklātības un informācijas pieejamības principu, interneta mājas lapā bez maksas publiski pieejamas maksātnespējīgo uzņēmumu un sertificēto maksātnespējas procesa administratoru datu bāzes. No 2003.gada 1.janvāra maksātnespējas procesa administratoriem tiek nodrošināta iespēja elektroniski pieteikt savu kandidatūru administratora pienākumu veikšanai konkrētā maksātnespējas procesā.
Informācija un pieejamības nodrošināšana datu bāzēm Maksātnespējas administrācijas interneta mājas lapā tiek aktualizēta pastāvīgi un nepārtraukti.
Laika posmā no 2004.gada 1.janvāra līdz 2004.gada 31.decembrim Maksātnespējas administrācijas interneta mājas lapa internetā ir apmeklēta 71051 reizi.

6.5. Starptautiskā sadarbība

2004.gada 1.maijā Latvijā spēkā stājās Padomes regula (EK) Nr.1346/2000 par maksātnespējas procedūrām, kas reglamentē pārrobežu maksātnespējas procesa tiesisko jautājumu risināšanas starptautisko piekritību. Saskaņā ar Zviedrijas Karalistes valdības un Latvijas Republikas valdības līgumu par Zviedrijas īstermiņa konsultantu tehniskās palīdzības fondu Maksātnespējas administrācija 2004.gada 18.oktobrī noslēdza līgumu ar Zviedrijas Nodokļu aģentūru (The Swedish Tax Agency) par juridisko palīdzību Padomes regulas (EK) nr.1346/2000 par maksātnespējas procedūrām piemērošanas procesā nacionālajā tiesību sistēmā.
Palīdzības projekta ietvaros Maksātnespējas administrācijai izveidojās cieša sadarbība ar diviem maksātnespējas procesus uzraugošās Zviedrijas institūcijas pārstāvjiem. Sadarbības gaitā Maksātnespējas administrāciju divas reizes apmeklēja minētie zviedru eksperti, sniedzot praktisku un teorētisku palīdzību Padomes regulas nr.1346/2000 piemērošanas risinājumos.
Pamatojoties uz sadarbības ietvaros gūto pieredzi, Maksātnespējas administrācija 2005.gada janvārī plānojusi organizēt starptautisku semināru par Padomes regulas nr.1346/2000 piemērošanu dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Apzinot semināra dalībniekus, Maksātnespējas administrācija radusi savstarpējus kontaktus ar Vācijas kompāniju CIMEJES GmbH, kas administrē pārrobežu maksātnespējas procesu datu bāzi Eiropas Savienības līmenī, Igaunijas Republikas Tieslietu ministrijas Tiesu departamenta Brīvo profesiju un publisko reģistru nodaļu, Lietuvas Republikas Ekonomikas ministrijas Uzņēmumu bankrota administrēšanas departamentu.
2004.gadā Maksātnespējas administrācija sadarbības ietvaros ar ārvalstīm izveidojusi savstarpējus kontaktus ar Maksātnespējas procesa uzraudzības institūciju starptautisko asociāciju (The International Association of Insolvency Regulators). 2004.gada 7.oktobrī Maksātnespēja administrācija piedalījās starptautiskās asociācijas organizētajā Centrāleiropas, Austrumeiropas un Baltijas valstu valdību un aģentūru uzraudzības institūciju sanāksmē, kur iegūta informācija par Krievijas, Somijas, Anglijas, Lietuvas, Īrijas, Austrālijas, Kanādas, Serbijas, Horvātijas maksātnespējas procesu uzraudzības sistēmām; sniegta informācija par Latvijā izveidoto maksātnespējas procesu uzraudzības sistēmu; izanalizēti jautājumi par dažādo maksātnespējas procesu uzraudzības sistēmu aktuālajām problēmām, un aktualizēta maksātnespējas procesus uzraugošo institūciju pieaugošā loma un darbības nepieciešamība.
Papildus iepriekšminētajam 2004.gadā Maksātnespējas administrācija turpināja sadarbību ar INSOL Europe (Maksātnespējas procesu uzraugošo un administrējošo institūciju un personu asociāciju).

6.6. Sabiedrības informēšana un sadarbība ar masu saziņas līdzekļiem

Maksātnespējas administrācijas sabiedriskās attiecības veido un sadarbību ar masu saziņas līdzekļiem veic direktora palīdze sabiedrisko attiecību un preses jautājumos.
2004.gadā ar ziņu relīžu un citu metožu palīdzību masu saziņas līdzekļi informēti par aktualitātēm, kas saistītas gan ar Maksātnespējas administrāciju, gan maksātnespējas procesu kopumā. Veiksmīga sadarbība tika veidota ar centrālajiem un reģionālajiem laikrakstiem, televīzijām un radio, kā arī ar ziņu aģentūrām.
Latvijas centrālajos laikrakstos un žurnālos iniciētas intervijas ar Maksātnespējas administrācijas vadību, kā arī publicēti raksti par maksātnespējas procesa aktualitātēm, tajā skaitā saistībā ar izmaiņām normatīvajos aktos.
Direktora palīdze sabiedrisko attiecību un preses jautājumos regulāri veica preses monitoringu un veidoja publikāciju arhīvu par Maksātnespējas administrāciju un maksātnespējas procesa gaitu Latvijā.
Liela nozīme sabiedrības informēšanā ir Maksātnespējas administrācijas interneta mājas lapai (sīkāk par to skatīt šī publiskā pārskata 6.4.punktā).
2004.gadā masu saziņas līdzekļi lielu interesi izrādīja par aktualitātēm attiecībā uz darbinieku prasījumu garantiju fondu un uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru.

7. ATSAUKSMES PAR MAKSĀTNESPĒJAS ADMINISTRĀCIJAS DARBU

Pasaules bankas 2004.gada pētījumā Doing Business Latvija ir minēta starp tām pasaules valstīm, kurās pēdējā laikā veikti būtiski uzlabojumi attiecībā uz bankrota procedūru efektivitāti, turklāt Latvija ir viena no desmit pasaules valstīm, kurās ir efektīvākā bankrota procedūra un īsākais maksātnespējas process.
Pēc maksātnespējas procesa administratoru apmācībām tās dalībnieki anonīmi vērtēja lektorus, līdz ar to netieši – arī Maksātnespējas administrācijas darbu, organizējot administratoru apmācību. Aptaujas rezultāti liecina, ka kopumā apmācības dalībnieki ir bijuši apmierināti gan ar mācību programmu, gan lektoru izvēli. Anketās minētos ieteikumus Maksātnespējas administrācija izvērtēja un ņems vērā, organizējot turpmāko apmācības procesu.
Lai veicinātu valsts politikas īstenošanu un Maksātnespējas administrācijas darba pilnveidošanu, analizētu problēmas un izstrādātu priekšlikumus maksātnespējas procesa jautājumos, ir izveidota Konsultatīvā padome, kurai ir padomdevēja tiesības Maksātnespējas administrācijas darbības jautājumos. 2004.gadā notikušas 15konsultatīvās padomes sēdes. Tajās tika analizēti jautājumi par Maksātnespējas administrācijas vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģijas izpildi, par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, izskatīti Maksātnespējas administrācijas izstrādātie normatīvo aktu projekti, kā arī jautājums par atkārtotās sertifikācijas plānu un citi jautājumi.

8. IEKŠĒJĀS KONTROLES SISTĒMAS NOVĒRTĒJUMS UN PASĀKUMI TĀS PILNVEIDOŠANAI

Saskaņā ar Iekšējā audita likumu iestādes iekšējās kontroles sistēmas novērtējumu un ieteikumus tās pilnveidošanā sniedz iekšējais audits.
Ierobežoto finanšu resursu dēļ ar Maksātnespējas administrācijas direktora 2003.gada 16.oktobra rīkojumu nr.359 Iekšējā audita nodaļa tika likvidēta, tās darbība netika atjaunota visu 2004.gadu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 11. decembra noteikumu nr.504 “Noteikumi par iekšējo auditu valsts aģentūrās” 15.punktu šīs funkcijas Maksātnespējas administrācijā 2004.gadā bija jāveic Tieslietu ministrijas Iekšējā audita nodaļai.
Tieslietu ministrijas Iekšējā audita nodaļa 2004.gadā auditu Maksātnespējas administrācijā neveica.
Maksātnespējas administrācijas vadība, struktūrvienību vadītāji ir nepārtraukti pilnveidojuši iestādes iekšējās kontroles mehānismus - ir precizēti darbinieku amatu pienākumi, struktūrvienību reglamenti, apstiprinātas dažādas iekšējās reglamentācijas, kas nostiprina finanšu, uzskaites un citas informācijas ticamību.
Lai Maksātnespējas administrācijas vadība varētu realizēt izveidotās iekšējās kontroles sistēmas pārraudzību situācijā, kad nenotiek tās neatkarīgs novērtējums (iekšējais audits), struktūrvienību vadītāji ir izmantojuši Kontroles pašnovērtējuma pieeju. Kontroles pašnovērtējums struktūrvienībās ir veikts, izmantojot kontroles pašnovērtējuma anketas, kā tas ir ieteikts Īpašo uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta 2000.gadā izdotajā Iekšējās kontroles sistēmas rokasgrāmatā.
Maksātnespējas administrācija ir pieprasījusi papildus finanšu resursus, lai 2005.gadā varētu atsākt iekšējā audita darbību.

9. MAKSĀTNESPĒJAS ADMINISTRĀCIJAS SNIEGTO PUBLISKO PAKALPOJUMU IZCENOJUMI UN IZCENOJUMU IZMAIŅAS PROGNOZE NĀKAMAJAM PĀRSKATA PERIODAM

Maksātnespējas administrācija izmaksas uz vienu sniegto publisko maksas pakalpojumu vienību aprēķina atbilstoši 2002.gada 5.maija Ministru kabineta noteikumos nr.93 “Publisko pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika” noteiktajai kārtībai. Līdz 2004.gada 23.oktobrim bija spēkā Tieslietu ministrijas 2002.gada 4.novembra rīkojums nr.1-1/499 ar kuru bija apstiprināti divpadsmit Maksātnespējas administrācijas sniedzamo publisko pakalpojumu veidi.
2004.gada 23.oktobrī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi nr.874 “Noteikumi par valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” sniegto publisko pakalpojumu izcenojumiem”. Šajos noteikumos ir apstiprināti sekojoši Maksātnespējas administrācijas sniedzamie publisko pakalpojumu veidi un izcenojumi (norādīti bez PVN):
par maksātnespējas procesu administratoru apmācību - 300 Ls;
par maksātnespējas procesu administratoru apmācību atkārtotai sertificēšanai- 150 Ls;
par maksātnespējas procesu administratoru pirmreizēju sertificēšanu- 200 Ls;
par maksātnespējas procesu administratoru atkārtotu sertificēšanu - 80 Ls;
par maksātnespējas procesu administratora sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanu - 50 Ls;
par maksātnespējas procesu administratora sertifikāta dublikāta izsniegšanu - 30 Ls;
par maksātnespējas procesu administratora sertifikāta atjaunošanu —50 Ls;
par semināriem —30 Ls par stundu;
par juridisko konsultāciju sniegšanu —20 Ls par stundu.
Izmaiņas izcenojumos tiks veiktas, ja:
tiks izdarīti grozījumi normatīvajos aktos saistībā ar būtiskām publisko maksas pakalpojumu izmaksu izmaiņām;
mainīsies maksas pakalpojuma izcenojuma kritēriji, un tādēļ izmaksas mainīsies par 10 % un vairāk.

10. FINANSĒJUMS UN TĀ IZLIETOJUMS

Maksātnespējas administrācija ir izveidota ar Ministru kabineta 2001.gada 27.decembra rīkojumu nr.632 „Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “MSB” reorganizāciju”. Maksātnespējas administrācijas darbība 2002.gadā un 2003.gada pirmajā ceturksnī tika nodrošināta no līdzekļiem, kas tika pārņemti 2002.gada 16.janvārī reorganizācijas ceļā no SIA “MSB”, kā arī ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem.
2004.gads bija pirmais, kad Maksātnespējas administrācijas valsts izpildvaras funkciju veikšana tika finansēta tikai no tai piešķirtajām valsts budžeta dotācijām un ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem. Maksātnespējas administrācijas 2004.gada budžetu noteica likums “Par valsts budžetu 2004.gadam”. Valsts budžeta līdzekļi izlietoti atbilstoši tāmei (skatīt pārskata pielikumu nr.1).

10.1. Valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, īpašiem mērķiem paredzētie (speciālā budžeta) ieņēmumi un to izlietojums

Maksātnespējas administrācijai gadskārtējā valsts budžeta likuma apropriācijas kārtībā tika piešķirts asignējumus divām valsts pamatbudžeta apakšprogrammām:
35.01.00 “Maksātnespējas administrācija”;
35.02.00 “Darbinieku prasījumu garantiju fonds”.
35.01.00 “Maksātnespējas administrācija”
Maksātnespējas administrācijas uzturēšanai 2004.gadā tika piešķirtas valsts budžeta dotācijas 371,5 tūkst. Ls apmērā. Optimāli plānojot savus izdevumus, Maksātnespējas administrācijai izdevās ietaupīt valsts budžeta dotācijas 21 tūkst. Ls apmērā.
Atbilstoši likumam „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” administrators ir tiesīgs griezties Maksātnespējas administrācijā, lai segtu maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas sākot no 2003. gada 1. janvāra.
2004.gadā izdevumi maksātnespējas procesa administrācijas izmaksu segšanai maksātnespējīgos uzņēmumos bija 530 tūkst. Ls, jeb viss piešķirtais finansējums tika izmantots pilnībā. Maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas segtas 1197 uzņēmumiem.
35.02.00 “Darbinieku prasījumu garantiju fonds”
Saskaņā ar likumu „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” Maksātnespējas administrācija apmierina darbinieku prasījumus no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem.
2004.gadā no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir apmierināti darbinieku prasījumi 1,285 milj. Ls apmērā, no tiem maksātnespējas procesa gaitā no parādnieka atgūti un ieskaitīti atpakaļ valsts budžetā 47 tūkst. Ls. Kopējā darbinieku prasījumu garantiju fonda izpilde veido 76% no kārtējiem darbinieku prasījumu garantiju fonda ieņēmumiem jeb 1,238 milj. Ls, kas ir 5 reizes vairāk nekā 2003.gadā. 2004.gadā darbinieku prasījumi apmierināti 2 791 darbiniekam 80 uzņēmumos.
Darbinieku prasījumu garantiju fonda atlikums uz 2004.gada 31.janvāri ir4,34milj. Ls.

10.2. Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un to izlietojums

Maksātnespējas administrācijai 2004.gadā viens no finansēšanas avotiem bija ieņēmumi no maksas pakalpojumiem. 2004.gadā par maksas pakalpojumiem tika iekasēti 58 tūkst. Ls.
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem tika izlietoti vienīgi maksas pakalpojumu sniegšanai. Ar publisko maksas pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas 2004.gadā sastāvēja no:
tiešajām izmaksām – Maksātnespējas administrācijas darbinieku atalgojums, valsts sociālas apdrošināšanas obligātās iemaksas, pakalpojumu samaksas, kā arī materiālu, energoresursu, ūdens un mazvērtīgā inventāra iegādes izdevumi;
netiešajām izmaksām - uz vienu maksas pakalpojumu vienību attiecināmās netiešās izmaksas (administratīvo izmaksu apjoms), kas ir aprēķinātas proporcionāli maksas pakalpojumu sniegšanā iesaistīto darbinieku patērētajam darba laikam.

10.3. Līdzekļu ekonomija, kas panākta, uzlabojot darba efektivitāti

2003.gada 16.oktobrī Maksātnespējas administrācijā tika veikta reorganizācija, kuras rezultātā darbinieku skaits tika samazināts no 50 uz 33, un tāds tas saglabājās arī 2004.gada pirmajos trīs ceturkšņos, attiecīgi radot ekonomiju arī Maksātnespējas administrācijas uzturēšanas izdevumos. Visu nepieciešamo uzdevumu veikšana ar tik ierobežotiem cilvēku resursiem bija apgrūtinoša.

11. VALSTS INVESTĪCIJU PROGRAMMĀ IETVERTO PROJEKTU ĪSTENOŠANAI PIEŠĶIRTO BUDŽETA LĪDZEKĻU IZLIETOJUMS

Maksātnespējas administrācijai nav projektu, kas tiek finansēti valsts investīciju programmas ietvaros.

12. PERSONĀLA IZGLĪTOŠANA UN KVALIFIKĀCIJAS PAAUGSTINĀŠANA

Maksātnespējas administrācijas darba kvalitāte atspoguļojas tās īstenotajās funkcijās, kas ir cieši saistīta ar personāla profesionalitāti. Maksātnespējas darbiniekiem, kuru amata pienākumos ietilpst iestādes pamatfunkciju nodrošināšana, ir jābūt izglītībai tiesību zinātnēs vai ekonomikā, vai finansēs, kas papildināta ar zināšanām maksātnespējas jautājumos un prasmi orientēties normatīvo aktu sistēmā.
Veicot darbinieku atlasi, īpaša uzmanība tiek pievērsta pretendenta profesionālajai kvalifikācijai, analizējot sasniegto un nosakot iespējamās mācību vajadzības.
2004.gada 31.decembrī Maksātnespējas administrācijā strādāja 38 darbinieki. No 40 amata vietām divas amata vietas bija vakantas, un viena no tām - uz darbinieka prombūtnes laiku.
Maksātnespējas administrācijā kopš tās izveides 2002.gadā strādā astoņi darbinieki jeb 20% no kopējā strādājošo skaita iestādē.
2004.gadā Maksātnespējas administrācija izbeigusi darba tiesiskās attiecības ar trīs darbiniekiem, kas ir mazāk nekā viens procents no kopējā strādājošo skaita. Mazā personāla mainība ir saistīta ar darbinieku augsto motivāciju strādāt Maksātnespējas administrācijā.
2004.gada 31.decembrī no kopējā strādājošo darbinieku skaita iestādē 60,5% bija sievietes (23) un 39,5% vīrieši (15).
Vidējais Maksātnespējas administrācijas darbinieku vecums ir 29 gadi. Visvairāk darbinieku ir vecuma grupās no 21 līdz 25 gadiem – 11 darbinieki, un no 26 gadiem līdz 30 gadiem – 12 darbinieki.
2004. gada beigās 11 Maksātnespējas administrācijas darbinieki studēja Latvijas augstskolās bakalaura grāda iegūšanai, 19 darbinieki bija ieguvuši augstāko izglītību, no tiem septiņi darbinieki ieguvuši maģistra grādu.
Darbinieku apmācības un kvalifikācijas paaugstināšanas mērķis ir paaugstināt darbinieku prasmju un zināšanu līmeni, atbalstīt un veicināt pašu darbinieku vēlmi pilnveidot savu kvalifikāciju, uzlabot darbinieku saskarsmi, sadarbību un iekšējo komunikāciju, lai panāktu izglītota un augsti profesionāla personāla motivāciju ieguldīt savas zināšanas un prasmes Maksātnespējas administrācijas tālākā veidošanā un attīstībā. 2004.gada laikā darbinieki profesionālās zināšanas un prasmes ir paaugstinājuši, piedaloties dažādās mācību programmās un semināros Latvijā un ārpus tās.
Mācību braucienos un darba komandējumos ārpus Latvijas 2004.gadā devās trīs darbinieki.

13. PROGNOZES UN PLĀNI NĀKAMAJAM GADAM

13.1. Plānotie pasākumi pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai

Likumdošanas pilnveidošana
Lai pilnveidotu maksātnespējas procesu regulējumu valstī, 2005.gadā plānots izstrādāt vairākus tiesību aktu projektus.
2004.gada 1.maijā Latvijā spēkā stājusies Padomes regula (EK) nr.1346/2000 par maksātnespējas procedūrām. Lai gan kopš Padomes regulas (EK) nr.1346/2000 spēkā stāšanās tā ir tieši piemērojama Latvijā, tās efektīvas piemērošanas nodrošināšanai nepieciešams izveidot sadarbību valsts pārvades, tiesu institūciju, kā arī maksātnespējas procesa subjektu starpā, vienlaikus konkretizējot katra minētā subjekta kompetences robežas. Līdz ar to Maksātnespējas administrācija ar Ministru prezidenta 2004.gada 1.decembra rīkojumu nr.513 „Par darba grupu priekšlikumu izstrādei pārrobežu maksātnespējas procesa piemērošanas nodrošināšanai” izveidotās darba grupas ietvaros 2005.gadā izstrādās priekšlikumus Padomes regulas (EK) nr.1346/2000 efektīvas piemērošanas nodrošināšanai.
2005.gadā tiks izstrādāts jauns Maksātnespējas likumprojekts, jo pašreizējais normatīvais regulējums neveicina maksātnespējīgu uzņēmumu maksātspējas atjaunošanu. Maksātnespējas likumprojekta mērķis ir veicināt parādnieka maksātspējas atjaunošanu un kreditoru interešu aizsardzību parādnieka ierobežotas maksātspējas vai maksātnespējas gadījumā.
Pašreiz spēkā esošajā likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” nav arī ietverts viss to subjektu loks, kuriem iespējama maksātnespēja, piemēram, biedrības un nodibinājumi, individuālie komersanti, fiziskās personas.
Likumprojektā paredzēts paplašināt maksātnespējas subjektu loku, attiecinot to arī uz komersantiem, citām juridiskajām personām (biedrības un nodibinājumi), kā arī fiziskajām personām.
Likumprojektā paredzēts iestrādāt arī normas, lai nodrošinātu Padomes regulas (EK) nr.1346/2000 par maksātnespējas procedūrām sekmīgu piemērošanu Latvijā.
Likumprojektā ir paredzēts izveidot elektronisku Maksātnespējīgo personu reģistru un datu bāzi, līdz ar to sakārtojot informāciju par visiem maksātnespējīgajā procesa subjektiem no uzņēmumu maksātnespējas pasludināšanas dienas līdz maksātnespējas procesa pabeigšanai.
Lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu ekonomiju, likumprojektā ir iestrādāta jauna finansēšanas kartība gadījumos, ja no maksātnespējīgā uzņēmuma naudas līdzekļiem vai no citiem maksātnespējas procesa finansēšanas avotiem nav iespējams izmaksāt atlīdzību administratoram vai pilnā apmērā segt maksātnespējas procesa izmaksas.
Likumprojektā paredzētās normas nodrošina Latvijā īstenotās komercdarbības reformas ieviešanu maksātnespējas jomā. Minētais novērsīs atšķirīgu tiesību normu interpretāciju un sekmēs maksātnespējas likumīgu un efektīvu norisi.

Administratoru uzraudzība un sertifikācija

2005.gadā plānots organizēt lokālos un starptautiskos seminārus ar mērķi veicināt sadarbību starp maksātnespējas procesa administratoriem, tiesnešiem un valsts pārvaldes institūcijām, iepazīstināt ar jaunāko likumdošanā, praktiskiem maksātnespējas procesa risinājumiem u.c.
2005.gadā plānots veikt pastiprinātu administratoru darbības kontroli, atkārtoti sertificēt tos administratorus, kuru darbībai izsniegtā sertifikāta termiņa derīgums beidzas 2005.gadā. Tā kā 2004.gadā pirmo reizi notika administratoru atkārtota sertificēšana, Maksātnespējas administrācija plānojusi izstrādāt šim procesam atbilstošus tiesību aktus, pieaicinot jau ilgstoši praktizējošus un zinošus speciālistus šī procesa norisē.
Lai nodrošinātu maksātnespējas procesu efektīvu un likumīgu gaitu, kā papildus pasākums 2005.gadā tiek plānota anonīmā telefona izveide, lai maksātnespējas procesos iesaistītās personas varētu informēt maksātnespējas administrāciju par iespējamajiem administratoru pārkāpumiem.

Sadarbība ar valsts pārvaldes iestādēm

2004.gada nogalē tika panākta vienošanās starp Maksātnespējas administrāciju un Valsts ieņēmumu dienestu par savstarpējo sadarbību attiecībā uz informācijas par darbinieku algām apmaiņu elektroniskā veidā, tādējādi veicinot informācijas apmaiņas efektivitāti un samazinot informācijas pieprasīšanas un sniegšanas termiņus. 2005.gadā sarunas ar Valsts ieņēmumu dienestu turpināsies, lai tehniski varētu nodrošināt datu apmaiņas īstenošanu.
2005.gadā Maksātnespējas administrācija plāno turpināt un uzlabot sadarbību ar valsts pārvaldes iestādēm, lai nodrošinātu savu funkciju kvalitatīvu veikšanu.

Personāla plānošana

Arī 2005.gadā personāla atlasē tiks saglabāts princips – augsta kvalifikācija, kas balstīta ne tikai uz izglītības līmeni, bet arī pieredzi attiecīgajā jomā.
Vienlaikus, atbilstoši Maksātnespējas administrācijas 2005.gada izdevumu tāmei un nepieciešamībai pilnveidot un paaugstināt darbinieku zināšanas un prasmes, kā arī lai nodrošinātu Maksātnespējas administrācijai noteikto funkciju izpildi, tiks plānota personāla apmācība.

13.2. Plānotie pasākumi resursu lietderīgai un taupīgai izmantošanai un administrēšanas sistēmas uzlabošanai

Lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu ekonomiju un taupīgu izmantošanu, 2005.gadā tiks pārskatīti Maksātnespējas administrācijas izdevumi, un iespēju robežās veikta administratīvo funkciju optimizēšana.

13.3. Maksātnespējas administrācijas finanšu saistības

Maksātnespējas administrācijai nav ieķīlātu aktīvu.
Zembilances kontā “Nomātie pamatlīdzekļi” ir uzrādīts nomātais pamatlīdzeklis – automašīna Mazda Premacy 2.0 exclusive saskaņā ar noslēgto līgumu nr.3-01/031716. Atlikusī nomas maksa par periodu no 2005.gada līdz 2006.gadam ir Ls 5965.

14. VALSTS KONTROLES VEIKTĀS PĀRBAUDES UN TO REZULTĀTI

Valsts kontrole 2004.gada otrajā pusgadā, pamatojoties uz 2004.gada 15.jūnija revīzijas uzdevumu, veica revīziju par Maksātnespējas administrācijas darbības atbilstību Publisko aģentūru likumam un finanšu vadības kontroles sistēmas novērtējumu 2004.gadā.
Valsts kontroles revīzijas ziņojumā norādīts, ka grāmatvedības organizācija kopumā atbilst Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu nr.585 „Par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” prasībām. Valsts kontrole ir uzdevusi Maksātnespējas administrācijai:
saskaņot ar Finanšu ministriju kreditora prasījumu tiesību atspoguļošanu finanšu pārskatos;
nodrošināt iekšējā audita funkciju;
sagatavot un iesniegt grozījumus Ministru kabineta 2002.gada 17.septembra noteikumos nr.425 “Valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” nolikums”, tādējādi nodrošinot Konsultatīvās padomes uzdevumu atbilstību Publisko aģentūru likuma prasībām.

PIELIKUMS NR.1. MAKSĀTNESPĒJAS ADMINISTRĀCIJAS FINANSĒJUMS UN TĀ IZLIETOJUMS

1.tabula. Aktīvi un pasīvi (kopsavilkuma bilance latos)

2.tabula. 2003.gada ieņēmumi un to izlietojums (latos)

* Paskaidrojums:
pašu ieņēmumi darbinieku prasījumu garantiju fondā – Ls 1737 314
maksas pakalpojumu ieņēmumi – Ls 57 690
Vidējais pārskata gadā nodarbināto skaits – 36.

3.tabula. 2004.gadā iekasētie naudas līdzekļi no maksas pakalpojumiem un to izlietojums (latos)

AAS SEESAM LATVIA 2004. gada saīsinātais finanšu pārskats

TEHNISKAIS REZULTĀTS NEDZĪVĪBAS APDROŠINĀŠANĀ

NETEHNISKAIS REZULTĀTS

BILANCE 2004. GADA 31. DECEMBRĪ

Sabiedrības pilna apjoma finanšu pārskati ir pieejami AAS SEESAM LATVIA reģistrētajā birojā Rīgā, Vienības gatvē 87H.

Ģenerāldirektors Aigars Freimanis
Galvenā grāmatvede Alda Avina

Revidentu ziņojums AAS Seesam Latvia akcionāriem

Mēs esam veikuši AAS Seesam Latvia 2004. gada finanšu pārskatu, uz kuriem balstoties ir sagatavots saīsinātais finanšu pārskats, revīziju. Mēs veicām revīziju atbilstoši Starptautiskās Grāmatvežu federācijas izdotajiem Starptautiskajiem revīzijas standartiem. Mūsu 2005. gada 27. aprīļa ziņojumā mēs sniedzām revidentu ziņojumu bez iebildēm par pilna apjoma 2004. gada finanšu pārskatiem, uz kuriem balstoties ir sagatavots saīsinātais finanšu pārskats. Mūsuprāt, klāt pievienotais saīsinātais finanšu pārskats visos būtiskākajos aspektos ir atbilstošs pilna apjoma finanšu pārskatiem, uz kuriem balstoties ir sagatavots saīsinātais finanšu pārskats. Lai gūtu pilnīgāku priekšstatu par Uzņēmuma finansiālo stāvokli un tā darbības rezultātiem pārskata gadā, kā arī par mūsu veiktās revīzijas saturu, saīsinātais finanšu pārskats būtu jālasa kontekstā ar pilna apjoma finanšu pārskatiem, uz kuriem balstoties ir sagatavots saīsinātais finanšu pārskats, kā arī mūsu ziņojumu par pilna apjoma finanšu pārskatiem.

PricewaterbouseCoopers SIA

Komercsabiedrības licence nr. 5
Juris Lapše Zvērināts revidents
Sertifikāts nr. 116 Valdes loceklis
Rīgā 2005. gada 18. maijā