Par Latvijas un Armēnijas divpusējām attiecībām

Otrdien, 7.jūnijā, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas deputāti tikās ar Armēnijas Republikas Nacionālās sapulces Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Armenu Rustamjanu un viņa vadīto delegāciju.
Tikšanās laikā pārrunātas Latvijas un Armēnijas divpusējās attiecības, situācija Dienvidkaukāzā, kā arī Armēnijas sadarbība ar Eiropas Savienību (ES) un NATO.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš Latvijas un Armēnijas attiecības, kas veidotas uz vispārējiem divpusējās sadarbības principiem un Latviju kā ES un NATO dalībvalsti, raksturoja kā stabilas un ar savstarpēju izpratni. Lai gan pēdējos gadus divpusējām attiecībām ir bijis epizodisks raksturs – tās nav bijušas politiski aktīvas, līgumtiesiskā bāze ir paplašināta vairākās jomās.
Runājot par situāciju Dienvidkaukāzā, Armēnijas Nacionālās sapulces Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Rustamjans to raksturoja kā ļoti sarežģītu, jo Armēnijai un Azerbaidžānai ir atšķirīgi viedokļi Kalnu Karabahas jautājumā, bet Armēnijas un Turcijas attiecībās sensitīvs ir jautājums par armēņu genocīdu, ko Turcija nevēlas atzīt.
Puses arī sprieda par jautājumiem, kas skar Armēnijas virzību uz dalību starptautiskajās organizācijās. Viesi pastāstīja, ka Armēnijai ir izveidojusies cieša sadarbība ar NATO, taču tā par ārpolitisko mērķi nav izvirzījusi integrāciju šajā aliansē. Armēnija nav deklarējusi arī virzību uz integrāciju ES, tomēr tās prioritāte ir dalība Eiropas Padomē un sadarbība ar ES valstu parlamentiem, tādējādi uzturot dialogu ar ES, veicot iekšējās reformas un piemērojot savu likumdošanu ES standartiem. Tostarp A.Rustamjans atzina, ka Baltijas valstīm virzība uz ES bijusi veiksmīga un Armēnija ir ieinteresēta, lai Latvija dalītos savā eirointegrācijas pieredzē. Armēnijas puse izteica arī vēlmi sadarbības formāta “3+3” (3 Baltijas valstis un 3 Dienvidkaukāza valstis – Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija) aktivizēšanā.
Tikšanās noslēgumā puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Armēnijas sadarbībai parlamentu līmenī vēl ir daudz iespēju, un izteica cerību par to turpmāku aktivizēšanos nākotnē.

Saeimas preses dienests