Valsts vērtspapīrus izsolīs pa jaunam

Aizvadītajā nedēļā Ministru kabinets pieņēma jaunus valsts vērtspapīru izlaišanas noteikumus (publicēti “LV” 03.06.2005., nr. 88), kas būtiski maina līdzšinējo valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas kārtību.

Kādēļ jauna kārtība

Līdz šim valsts vērtspapīru sākotnējo izvietošanu kā Finanšu ministrijas (FM) apstiprināts finanšu aģents veica Latvijas Banka (LB), bet kopš 2002.gada aprīļa valsts vērtspapīru sākotnējo izvietošanu fiksētas likmes jeb nekonkurējošās izsolēs – arī Latvijas Centrālais depozitārijs (LCD). Fiksētas likmes izsolēs dalībnieku solījumi tiek apmierināti pēc proporcionalitātes principa, atbilstoši pieprasītajam vērtspapīru apjomam.
Vaicāta, kādēļ bija nepieciešams mainīt līdzšinējo kārtību, FM Komunikācijas departamenta direktore Baiba Melnace skaidro, ka pēc LB ierosinājuma, jo valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas organizēšana nav centrālās bankas pamatfunkcija. Turklāt saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) prasībām un rekomendācijām centrālajai bankai jāievieš maksa par tādiem pakalpojumiem kā norēķini ar vērtspapīriem, tai skaitā par valsts vērtspapīru sākotnējo izvietošanu. Tādējādi LB piedāvājums valsts vērtspapīru sākotnējā izvietošanā jāsalīdzina ar jebkura cita iespējamā finanšu aģenta piedāvājumu. Turklāt joprojām iespējams apstiprināt par finanšu aģentu.
Jauni Ministru kabineta noteikumi par valsts vērtspapīru izlaišanu bija nepieciešami arī tāpēc, ka vajadzēja precizēt valsts vērtspapīru cenas un ienesīguma aprēķina metodes atbilstoši Eiropas Savienībā izmantotajai praksei, noteikt vienotu valsts vērtspapīru norēķinu veikšanas kārtību gan konkurējošā daudzcenu izsolē, gan nekonkurējošā izsolē, kā arī veikt citus atsevišķus mazāk būtiskus labojumus, kuri nākotnē ļautu valsts vērtspapīru tirgu padarīt vēl efektīvāku. 

Paplašinās investoru loku

Arī LB atbalsta lēmumu ieviest tiešās pārdošanas metodi, uzskatot to par alternatīvu iespēju izlaist valsts vērtspapīrus, teic LB Vērtspapīru norēķinu daļas vadītāja Anda Kalniņa.
Ar šo metodi Valsts kase ar tās izvēlēta finanšu aģenta starpniecību piedāvās izsoles dalībniekiem iegādāties vērtspapīrus par Valsts kases brīvi noteiktu cenu. Tiešajā pārdošanā vērtspapīri netiks pārdoti kādam konkrētam investoram, bet gan, izmantojot attiecīgā finanšu aģenta tirdzniecības sistēmu, dalībnieku pieteikumi tiks apmierināti to iesniegšanas secībā, ņemot vērā minimālo iegādes apjomu.
Pēc LB speciālistes domām, šādu dažādu metožu izmantošana ļaus ievērojami paplašināt investoru loku. LB organizētajās izsolēs šobrīd var piedalīties tikai Latvijas Republikā vai ārvalstīs reģistrētas kredītiestādes, kā arī starptautiskas institūcijas, kurām Latvijas Bankā ir konts norēķiniem latos un kuras piedalās LB organizētajā vērtspapīru norēķinu sistēmā.

Finanšu aģentu izvēles kritēriji

Finanšu aģentus valsts vērtspapīru izlaišanai izraudzīsies un apstiprinās FM. Pēc kādiem kritērijiem tas tiks darīts, pagaidām nav zināms, jo kritēriji finanšu aģenta izvēlei pašlaik vēl nav apstiprināti.
Tomēr B.Melnace min vairākus iespējamos variantus. Viens no kritērijiem varētu būt finanšu aģenta piedāvātās valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas sistēmas atbilstība valsts vērtspapīru emisiju organizēšanai. Tāpat potenciālajam finanšu aģentam nedrīkstēs būt interešu konflikts starp finanšu aģenta funkciju veikšanu un dalību valsts vērtspapīru sākotnējā izvietošanā.
Izraugoties aģentu, tiks ņemtas vērā arī paredzamās izmaksas, kas saistītas ar finanšu aģenta piedāvātās sistēmas ieviešanu, apkalpošanu un uzturēšanu, finanšu aģenta pieredze vērtspapīru sākotnējās izvietošanas organizēšanā, iespējas ar finanšu aģenta piedāvātās sistēmas palīdzību paplašināt valsts vērtspapīru investoru loku, iepriekšējās sadarbības pieredze, kā arī piedāvātās sistēmas elastīgums attiecībā uz jaunu risinājumu ieviešanu valsts vērtspapīru sākotnējā izvietošanā.

Iespējami ierobežojumi

Jaunajos noteikumos paredzēta iespēja noteikt ierobežojumus dalībai valsts vērtspapīru izsolēs. Skaidrojot, kādi tie varētu būt, B.Melnace norāda, ka te ir runa galvenokārt par ierobežojumiem, kuri var tikt noteikti, ieviešot tā dēvēto primāro dīleru sistēmu, kas pastāv lielākajā daļā ES valstu un ir plaši izplatīta arī citās attīstītajās pasaules valstīs. Tas nozīmē, ka apmaiņā pret dažādiem pienākumiem valsts vērtspapīru tirgus organizēšanā vairāki tirgus dalībnieki saņem zināmas priekšrocības dalībai valsts vērtspapīru izsolēs vai atsevišķos izsoļu veidos.
Galvenie pienākumi, kurus uzņemas šie “primārie dīleri”, ir nodrošināt līdzdalību valsts vērtspapīru sākotnējā izvietošanā, tādējādi nodrošinot arī pieprasījumu pēc valsts vērtspapīriem un zināmā mērā garantējot iespējas aizņemties nepieciešamos resursus, nodrošināt likviditāti valsts vērtspapīru otrreizējā tirgū, sekmēt nepārtrauktu valsts vērtspapīru tirdzniecību un cenas noteikšanu, veicināt citu investoru ieinteresētību par ieguldījumiem valsts vērtspapīros u.c.
Pašlaik šādas sistēmas ieviešana Latvijā gan netiek plānota, tomēr tā varētu kļūt aktuāla reizē ar Latvijas iekļaušanos Eiropas vienotajā finanšu tirgū.   

Speciālisti vērtē atzinīgi

“Latvijas Vēstneša” aptaujātie finanšu speciālisti jauno vērtspapīru izlaišanas kārtību vērtē pozitīvi. Rīgas Fondu biržas (RFB) valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne uzskata, ka jaunie “Valsts vērtspapīru izlaišanas noteikumi” sakārtos valsts vērtspapīru emitēšanu un sākotnējo izvietošanu mūsdienīgi un atbilstoši ES prasībām. Viņa arī pauž pārliecību, ka RFB spēs nodrošināt piemērotu infrastruktūru sākotnējās izvietošanas izsolēm. Gan birža, gan arī biržas biedri ir uzkrājuši ievērojamu pieredzi sākotnējo izsoļu organizēšanā SAXESS sistēmā, kurā jau vairākkārt notikušas korporatīvo parāda vērtspapīru sākotnējās izsoles.
Arī A.Kalniņa atzinīgi vērtē jauno sākotnējo izsoļu kārtību, norādot, ka tā ļaus mūsu valstij piesaistīt vairāk investoru.
Valsts vērtspapīru reģistrēšana un glabāšana, tāpat kā līdz šim, notiks Latvijas Centrālajā depozitārijā. Arī vērtspapīru un naudas norēķini notiks līdzšinējā kārtībā ar LCD starpniecību – līdzīgi kā par citiem biržā noslēgtajiem darījumiem.
Atbilstoši jaunajiem “Valsts vērtspapīru izlaišanas noteikumiem” valsts vērtspapīru emitents ir finanšu ministrs, kurš tos izlaiž valsts vārdā un uzņemas saistības samaksāt kārtējos maksājumus un noteiktajā laikā dzēst valsts vērtspapīrus. Ar valsts vērtspapīru izlaišanu, sākotnējo izvietošanu un dzēšanu saistītās darbības veic FM pakļautībā esošā Valsts kase. Visus valsts vērtspapīrus izlaiž dematerializētā formā un, kā jau minēts, reģistrē Latvijas Centrālajā depozitārijā.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv