Ārzemju presē

Poļu “Rzeczpospolita”: “Konstitūcija ir tā vērta, lai par to cīnītos. Aicinām arī citas valstis sekot Latvijas pēdās,” saka premjers Aigars Kalvītis. Ārlietu ministrs Artis Pabriks skaidro, ka Latvija uzskata balsojumu par signālu un aicinājumu citiem.”

•

Vācu “Der Spiegel”: “Vācijas ārlietu ministrs Joška Fišers American Academy izteicās par francūžu un nīderlandiešu “nē” nozīmi un iepazīstināja ar savām idejām par iespējamo turpmāko ceļu. Viņš domā, ka ES nedraud krīze. Tagad esot pienācis laiks elektorātam Eiropā balsot par Eiropas mēroga kandidātiem, kas nodarbotos ar Eiropas mēroga jautājumiem. Taču tas nav vienkārši. “Jums ir darīšana ar gadsimtiem ilgu pretestību,” sacīja Fišers.”

•

Šveices “Neue Zürcher Zeitung”: “Francūžu un nīderlandiešu “nē” ES konstitūcijai Centrālās un Austrumeiropas valstīs ir izraisījis atšķirīgu reakciju. Tikai nedaudzus austrumeiropiešus pārsteidza ES konstitūcijas neveiksme Francijā un Nīderlandē. Tur arī politiskās elites vidū ir atrodami pārliecināti eiroskeptiķi, kuri jau sen norādīja uz to, ka administratori Briselē nesapņo par to pašu, ko vienkāršie pilsoņi.”

•

Poļu “Gazeta.pl”: “Eiropas konstitūcijas izraisītā krīze diemžēl ir aktivizējusi vecos Eiropas dēmonus: bailes atvērties citām valstīm un integrācijas kā apdraudējuma sajūtu.”

•

ASV “The Washington Times”: “Vinstona Čērčila pēckara vīzija par Eiropas Savienotajām valstīm sabruka pagājušonedēļ, kļūstot par upuri vājai ekonomikai ar augstu bezdarba līmeni un bailēm zaudēt nacionālo suverenitāti. Francijas un Nīderlandes vēlētāju noraidījums konstitūcijai bija postošs signāls ES paternāliskajai, bieži arogantajai vadībai, ka tā virzās pārāk ātri centienos dot jaunu politisku spēku centralizētai valdībai Briselē, domā autors. Viņš salīdzina situāciju Eiropā ar ASV, sniedz ieteikumus tās uzlabošanai un pasvītro, ka ASV ir ekonomiski ieinteresēta spēcīgā, progresējošā Eiropā.”

•

Poļu “Rzeczpospolita”: “Vecā piecpadsmitnieka valstu sabiedrības uzlūko konstitucionālo līgumu kā pēdējo posmu procesā, kas aizsākās ar paplašināšanos un ir mainījis kārtību, pie kuras visi bija pieraduši un ar kuru bija apmierināti. Bagātībā slīgstošo rietumvalstu sabiedrības pieeju līgumam raksturo jautājums: “Cik ar to var zaudēt?”

•

Vācu “Frankfurter Allgemeine Zeitung”: “Indija vēlas kļūt par ANO Drošības padomes pastāvīgo locekli. Šķiet, to atbalsta arī Krievija un Ķīna. Taču, tā kā Ķīna nesen iebilda pret Indijas, Vācijas, Japānas un Brazīlijas rezolūcijas projektu, tad tās solījumam nav lielas nozīmes. Vienīgais sanāksmes taustāmais rezultāts ir Krievijas un Ķīnas vienošanās par robežlīniju starp abām valstīm.”

•

Krievijas “Izvestija”: “Pitalovas rajona iedzīvotāji pārcelties uz Latviju nevēlas, taču būt par “beigta ēzeļa ausīm” viņiem arī nepatīk.” Kā zināms, 23.maijā Krievijas prezidents paziņoja, ka Latvija dabūs nevis Pitalovu, bet “beigta ēzeļa ausis”, un līdz ar to “krieviem ir pilnīgi skaidra oficiālās Maskavas nostāja šajā ģeopolitiski sarežģītajā jautājumā”.

Pēc ĀM Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem.