Stars no garīgās Latvijas debesīm

Šodien kinoteātrī “Rīga” tiek rādīta “Studijas 2” dokumentālā filma “Gaismas lāse”, kas 3. jūnijā piedzīvoja pirmizrādi Lubānā, filmas varones Broņislavas Martuževas dzimtajā pusē. Režisors Zigurds Vidiņš filmu uzņēmis ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Zigurds Vidiņš daudzu gadu garumā ar kinokameru ir mēģinājis pietuvoties dzejnieces personībai. 1987.gadā uzņemtajā filmā “Daži stāsti bez epiloga” Broņislava Martuževa pārkāpa klusēšanas barjeru un atklāti runāja par komunistu okupācijā piedzīvotajām represijām. Filmā viņa pirmoreiz pati lasīja arī savu dzeju. Tajā laikā to publicēja jaunā dzejniece Eva Mārtuža ar savu vārdu, jo Broņislavai Martuževai tas nebija iespējams. Tādējādi dzejas vārds izskanēja tautā un kopā ar tautu nostājās cīnītāju pusē.
Filmā “Gaismas lāse” dzīves ritums ietverts trijos laiku lokos – cilvēka mūža, gadalaiku un diennakts ritumā. Poētiskā veidā ar dabas tēliem – mākoņiem, ūdeņiem, kokiem, puķēm – saaužas dzejnieces stāsti, dzejas un dziesmas, un skatītājam ir iespēja tuvplānā satikties ar likteni, pilnu latviskās zemnieka spītības un cildena garaspēka. Filmēšana notikusi Lubānas Lazdiņu bijušajā mājas vietā un tagadējās Dārziņu mājās, dzimtajā Bērzpilī, pie Liedes un Aiviekstes, pie Lubāna ezera un briestošā rudzu laukā… Savā Latvijā, kur “no viena stara, kas ienāk pa aizkaru šķirtuvi, saņemu to pašu, ko no veseliem saules un gaisa plūdiem, kas pāri brāž. Mazumu sirds izdzer bez atlikuma, ar lielumu nezina, ko sākt”.
Tāds ir bijis Dieva nodoms – uzlikt nastu un dot spēku to nest, visdramatiskākajos brīžos sniedzot to dīvaino gaismas lāsi, kas neļauj sabrukt. Broņislava Martuževa mūža gājumā ir ne tikai savā dzejā sludinājusi augstus morāles un tēvzemes mīlestības principus, bet arī dzīvojusi saskaņā ar tiem, pati kļūdama par gaismas lāsi ikvienam, kurš arī ilgojas sasniegt garīgās Latvijas debesis.
“Cilvēks apsēdās krastā, lai paraudzītos vilnī, un, kad viņš par jaunu pacēla acis, dzīve bija pagājusi, bet visi prieki, bēdas, šaubas, bailes tikai ūdens rakstos noredzēti... kas reāli gūts ? ...Tikai šis krasts. (..) Pasaule ir bijusi skaista nevis ar notikumiem, bet ar ilgām – pēc jauna, pēc neparasta, pēc dižena un mūžīgi skaista, kas turklāt nepazustu.” (No Broņislavas Martuževas dienasgrāmatas.)

“LV” informācija