1991.gada 5.februāra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt! Lūdzu, reģistrēsimies! Rezultātu! Ieradušies 100 deputāti. Par darba kārtību vārds deputātam Ojāram Kehrim.

O.Kehris: Ekonomikas komisija lūdz papildināt rītdienas darba kārtību ar diviem jautājumiem. Pirmais– Augstākās padomes lēmuma projekta “Par nodokli no pārdošanas” izskatīšana, šo lēmuma projektu ir iesniegusi Ministru padome un izskatījusi Ekonomikas komisija. Un otrais...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, minūtīti pagaidiet, lai kolēģi izrunājas, un tad turpināsim. Lūdzu.

O.Kehris: Un otrais jautājums– likumprojekts “Par ceļu nodokli”. Šā nodokļa projekts tika izskatīts iepriekšējā nedēļā, pašlaik trīs komisijas– Ekonomikas komisija, Arhitektūras un celtniecības, enerģētikas, transporta un informātikas komisija un Transporta ministrija– ir saskaņojušas šā ceļu nodokļa tekstu, un saskaņā ar sesijas lēmumu valdības pārstāvji ir gatavi piedalīties šā jautājuma izskatīšanā. Es lūdzu abus jautājumus iekļaut darba kārtībā rīt dienas pirmajā pusē, jo tas ir saistīts ar transporta ministra vēlmi un ar sesijas lēmumu par citu valdības pārstāvju piedalīšanos, jo parasti trešdienās pulksten 14.00 notiek Latvijas Republikas valdības sēdes.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons. Kurš no jums vēlas izteikties? Vārds deputātam Indulim Bērziņam.

I.Bērziņš: Es aicinu iekļaut darba kārtībā, ja tas nav izdarīts, Latvijas Republikas Augstākās padomes paziņojumu sakarā ar Irākas agresiju pret Izraēlas mierīgajiem iedzīvotājiem. Tas ir ļoti īss un konkrēts, un, ja tas nav iekļauts darba kārtībā, tad es lūdzu to izdarīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairs priekšlikumu nav? Lūdzu.

E.Krastiņš: Man rokās ir informācija par Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 20.decembra sēdi, tātad ir pagājis jau vairāk nekā mēnesis. Tajā Prezidija locekļi ir uzdevuši Lietu pārvaldei izstrādāt jautājuma atrisināšanas iespējas sakarā ar deputātu pieprasījumu par smēķēšanas aizliegšanu Augstākās padomes koplietošanas telpās. Nu ir pagājis jau vairāk nekā mēnesis, un tie deputāti, kuri šo pieprasījumu ir rakstījuši, gribētu rīt noklausīties Lietu pārvaldes izstrādāto šā jautājuma atrisināšanas plānu. Ja šāda plāna nav, tad Augstākajai padomei varbūt ir jāpieņem kāds lēmums šajā sakarā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairs priekšlikumu nav? Lūdzu, vispirms izsakieties par Augstākās padomes Prezidija piedāvāto darba kārtību, un pēc tam jau par visiem papildinājumiem balsosim atsevišķi. Tagad balsosim tikai par jums izsniegto darba kārtību, bet katru papildinājumu es nosaukšu atsevišķi. Tomēr reģistrēsimies, kaut gan neviens to nav lūdzis; visi jūtas omulīgi, arī tie, kuri ir nokavējušies... Lūdzu rezultātu. Paldies. Balsosim par jums izsniegto un Augstākās padomes Prezidija akceptēto darba kārtību. Lūdzu. Rezultātu. Paldies, ir akceptēti visi jautājumi, kurus ir iesniedzis Augstākās padomes Prezidijs. Tagad par papildinājumiem.

Deputāts Ojārs Kehris ierosināja rīt izskatīt divus jautājumus; ja ir nepieciešams, es nosaukšu abus viņa piedāvātos jautājumus: tie ir– “Nodoklis no pārdošanas” un otrais– likumprojekts “Par ceļu nodokli”. Lūdzu, deputāt Blumberg!

O.Blumbergs: Ceļu nodoklis šodien tiks izskatīts mūsu komisijā, tas ir, Arhitektūras un celtniecības, transporta, enerģētikas un informātikas komisijā, bet, tā kā pagājušajā sēdē deputāti saistīja šā nodokļa pieņemšanu ar ekonomikas ministra Āboltiņa kunga ierašanos šeit un informāciju par visu nodokļu paketi kopumā, tad mēs nevaram izskatīt šo jautājumu bez Āboltiņa kunga līdzdalības.

Priekšsēdētājs: Tas attiecas uz ceļu nodokli. Pirms mēs balsojam, vai deputāts Kehris sniegs kādu precizējumu? Lūdzu, deputāt Roland Repša!

R.Repša: Es gribēju precizēt, ka rīt pulksten 10.00 jau ir sarunāta ministra Āboltiņa kunga līdzdalība plenārsēdē. Tā ka nekādu prob­lēmu nebūs, tātad šis jautājums– ceļu nodoklis– tiks skatīts kopā ar ministra ziņojumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Informācija ir pietiekama, mēs varam balsot par abiem ierosinājumiem– par nodokli no pārdošanas un par ceļu nodokli, jo neviens neiebilst. Lūdzu rezultātu. Paldies. Abi jautājumi ir iekļauti darba kārtībā.

Nākamais jautājums– Ārlietu komisija jums piedāvā īsu paziņojumu sakarā ar agresiju pret Izraēlu. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Paldies. Šis jautājums iekļauts darba kārtībā.

Un pēdējais– Lietu pārvaldes informācija par pasākumiem cīņā par svaigu gaisu Augstākajā padomē. Jo es domāju, ka būtu nekorekti cīnīties pret smēķētājiem, ir vienkārši jācīnās par svaigu gaisu šeit, lai tas vairāk iekļūst telpās. Lūdzu rezultātu. Arī tas ir iekļauts darba kārtībā.

Lūdzu uzmanību! Mēs tūlīt sāksim izskatīt mūsu darba kārtību, bet zālē nav frakcijas “Līdztiesība” deputātu, un tāpēc būtu ļoti pareizi, ja mēs pirms kāda starpbrīža– pirmā vai otrā– tomēr dzirdētu informāciju no Tautas frontes frakcijas vadības, kādas perspektīvas ir turpmāk strādāt kopā ar frakcijas “Līdztiesība” deputātiem.

Sākam izskatīt darba kārtību. Vai jūs ierosināt pirmo izskatīt paziņojumu? Lūdzu.

I.Bērziņš: Cienījamie deputāti! Jums visiem pašlaik ir izdalīts Latvijas Republikas Augstākās padomes paziņojums, ar kura tekstu jūs paši varat iepazīties. Tas ir ļoti īss, un es uzskatu, ka tas ir ļoti korekts, ņemot vērā diezgan sarežģīto situāciju, kāda ir Persijas jūras līcī. Mēs nevaram uzņemties atbildību sniegt plašus un garus paziņojumus, kuros, tā vismaz domā mūsu komisijas vairākums, mēs izskaidrotu visu situāciju un kaut kādā veidā uzņemtos atbildību, tāpēc mums pats svarīgākais šobrīd ir nosodīt... Es uzskatu, ka pats drausmīgākais ir tas, ka tiek apšaudīti Izraēlas mierīgie iedzīvotāji, tās valsts iedzīvotāji, kura praktiski nav iesaistījusies šajā karadarbībā. Ņemiet vērā, ka šis paziņojums ir svarīgs arī no tā viedokļa, ka gadījumā, ja Izraēla iesaistītos karadarbībā, situācija Tuvajos Austrumos varētu mainīties ļoti strauji, un kara paildzināšanās, Izraēlai iesaistoties tajā, mums šeit, Baltijā, galīgi nav vajadzīga. Paziņojums jums ir rokā; ja ir kādi jautājumi, esmu gatavs atbildēt. Lūdzu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Mucenieks: Es esmu par šādu paziņojumu, taču domāju, ka vārdi “ar trauksmi un sašutumu Latvijas sabiedrība uztver notikumus Persijas līča valstīs” nav gluži pareizi, jo, godīgi sakot, sašutuma attiecībā par to, ka sabiedrotie... kā lai pasaka... cenšas atbrīvot Kuveitu, nekādā gadījumā nav, nekur pasaulē šāda sašutuma nav. Sašutums ir, protams, par to, ka Irāka uzbrūk Izraēlas mierīgajiem iedzīvotājiem, tā ka šo “sašutumu” vai nu vajag pārvietot kur citur, vai arī vispār to vajag izmest ārā.

I.Bērziņš: Es ļoti atvainojos, mēs, protams... Es jau uzreiz pateicu savā runā, ka mēs varējām uzrakstīt par visu– par naftas plankumu, par to putnu, kas sasmērējies, un tā tālāk. Būsim ļoti nopietni šajā jautājumā. Paskatieties, šeit ir viens teikums, un teikuma otrajā daļā ir nosodīta Irākas agresija, tātad ir pilnīgi skaidrs, pret ko ir vērsta trauksme un sašutums, jo punkta šeit nav. Es vēlreiz saku– protams, var uzrakstīt citādi, es absolūti neapšaubu to, ka var uzrakstīt šo paziņojumu citādi. Ticiet man, katrs no jums to var izdarīt... Mēs ierosinām šādu variantu, ja ne, es piekrītu, ka tiek izveidota atsevišķa komisija, kura izstrādātu šo jautājumu līdz galam.

V.Mucenieks: Var palikt viens teikums. Bet ir tas vārds “sašutums”. To var pārprast, it kā mēs esam sašutuši par to, ka sabiedrotie grib padzīt Huseina karaspēku no Kuveitas, nu tā taču nevar rakstīt. Nosodīt agresiju– jā, par agresiju mēs varam būt sašutuši, bet nekādā gadījumā par notikumiem Persijas līča rajonā vispār.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Geidān!

I.Geidāns: Man ir jautājums. Visā šo notikumu kavalkādē drusciņ ir kaut kā notušējies tas, kāda ir Izraēlas attieksme pret notikumiem Latvijā un Latvijas neatkarību. Varbūt to varētu pateikt?

I.Bērziņš: Es atvainojos, Izraēlā tiek slepkavoti mierīgie iedzīvotāji, kuri absolūti nav vainīgi pie tā, ka Latvija tika okupēta, ne pie tā, ka pašlaik šeit atrodas okupācijas karaspēks. Mums ir jānosoda šis fakts, ka tiek slepkavoti nevainīgie iedzīvotāji, un neko vairāk es pašlaik deputātiem negribu lūgt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Geidāns: Man neatbildēja uz jautājumu...

A.Krastiņš: Pilnīgi pareizi, deputātu Geidānu varētu komandēt uz Izraēlu, lai viņš pārliecinās, kāda tur ir attieksme... Tas ir viens. Un otrais– man būtu ierosinājums. Tiešām šis vārds “sašutums” var dažādi tikt saprasts, tāpēc es piedāvāju variantu... šim paziņojumam veidot šādu tekstu: “Ar trauksmi Latvijas Republikas Augstākā padome uztver notikumus Persijas jūras līča valstīs un kategoriski nosoda Irākas agresiju pret Izraēlas mierīgajiem iedzīvotājiem.” Un vārdu “sabiedrība” vajadzētu nomainīt ar “Augstāko padomi”, jo mēs runājam Augstākās padomes vārdā, nevis sabiedrības vārdā, tad ir lielāks svars. Tātad vārdu “sašutumu” varētu svītrot un aiz vārda “nosoda” ielikt vārdu “Irāku”, un tad viss ir skaidrs. Mani te vēl labo Silāra kungs, ka labāk būtu teikt– “ar satraukumu”, jo “trauksme”, ja to burtiski pārtulkos angliski, tad iznāks drusku... pārprasts. Šāds ir mans ierosinājums, es to iedošu...

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Godājamais referent un godājamie deputāti! Man šķiet, ka mēs pārāk vienkāršojam savu līdzdalību pasaules notikumos. Pirmkārt, mēs tiešām varam uzskatīt, ka neviens īpaši nepievērsīs uzmanību mūsu paziņojumam, bet, ja mēs tomēr ar to nākam klajā, tad acīmredzot mums ir jābūt skaidram, ko mēs gribam teikt. Šis teikums neizsaka nekā, un tas ir iekšēji pretrunīgs.

Otrkārt– ja mēs tomēr gribam vērtēt situāciju Persijas jūras līča valstīs, tad mums tā ir jāsaista ar Kuveitu, jo tas ir pirmais pamatjautājums, kura dēļ viss sākās. Un, neraugoties uz to, ka jebkurā tikšanās laikā ar ārvalstu parlamentāriešiem mēs salīdzinām situāciju Baltijas valstīs ar Kuveitu, mēs tomēr šeit nezin kāpēc par to vairs nerunājam. Līdz ar to vai nu iestāsimies par Kuveitu, vai neiestāsimies. Mēs nevaram prasīt, lai iestājas par mums, ja mēs neiestājamies par Kuveitu. Tāpēc šis jautājums ir jāizstrādā visās detaļās un noteikti jāiekļauj un jāsabalansē šīs divas pozīcijas, tad tas būs normāls paziņojums.

I.Bērziņš: Vai drīkstu atbildēt uz šo jautājumu?

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Bērziņš: Man ir ļoti žēl, ka deputāts Plotnieks nav pievērsis uzmanību mūsu atsevišķajam paziņojumam. Tiklīdz sākās agresija pret Kuveitu, republikas Augstākā padome pieņēma speciālu paziņojumu šinī jautājumā, tā ka mēs esam pilnībā izteikuši savu attieksmi pret šo jautājumu. Šobrīd jautājums ir viens– kāpēc Ārlietu komisija ir ierosinājusi šo paziņojumu? Tas ir jautājums par to, ka Irāka slepkavo Izraēlas mierīgos iedzīvotājus. Es pilnīgi piekrītu tiem labojumiem, kurus ieteica Krastiņa kungs, jo viņš precizēja situāciju, tiem var pilnīgi piekrist. Taču es jau teicu– ja deputātiem ir priekšstats, ka paziņojuma tekstu vajag pārstrādāt, tad tādā gadījumā ir jāizveido atsevišķa komisija, kura ar to nodarbosies, lai gan mums ir liela pieredze, kā šādā veidā iekavēt jautājumu... Tomēr, ja mēs gribam reaģēt uz konkrēto gadījumu, tad ar Krastiņa kunga labojumiem es aicinu šo paziņojumu pieņemt. Kaut arī es vēlreiz saku, ka nenoliedzu jūsu priekšlikumu izveidot komisiju un...

A.Plotnieks: Es atvainojos, es tikai uzziņu... Ja mēs toreiz, kad Irāka izdarīja agresiju, izteicām savu pozīciju, tad tas nenozīmē, ka šinī situācijā tā nebūtu jāatkārto. Tā ir parasta prakse, ka, vērtējot situāciju tajā vai citā reģionā, kaut arī būtu kādā detaļā izteikts viedoklis, to tomēr vērtē kopumā, un no šīs prakses nevar atteikties.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Geidān! Priekšlikumu vairs nav?

I.Geidāns: Cienījamais referent! Es tā nebiju domājis, man nav skaidrs, kam mēs adresējam? Varbūt tomēr prasītos augšā uzrakstīt, citādi tas viss iznāk tāds abstrakts. Un otrais– jūs tomēr esat Ārlietu komisijas sekretārs, kam gan citam šajā brīdī jāprasa un arī jāzina Izraēlas attieksme pret... Tas nav saistīts ar šo dokumentu, es vienkārši izmantoju situāciju, ka redzu dzīvu Ārlietu komisijas sekretāru. Nevajag sašust par jautājumiem.

I.Bērziņš: Vai sekretāram ir grūti uzprasīt? Kā es redzu, Ārlietu komisijas sekretāra pašlaik nav zālē. Bet tas ir jau cits jautājums. Es paskaidrošu, kāpēc mēs paziņojuma nosaukumā nelikām iekšā, kam tas ir adresēts. Mēs ilgi domājām, kam to adresēt– Irākai vai Izraēlai? Mēs to adresējām visiem; tas ir Augstākās padomes paziņojums, un jebkurš, kas ar to grib iepazīties, var to izdarīt. Ārlietu komisija to nosūtīs uz visām iespējamām instancēm, lai pasaules sabiedrība iepazītos ar mūsu attieksmi pret to jautājumu. Tas ir attiecībā uz pirmo jautājumu.

Runājot par otro jautājumu, jāteic, ka es nezinu, vai ir vērts pašlaik par to– par Latvijas un Irākas attiecībām– tik gari stāstīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāt Vulfson, lūdzu!

M.Vulfsons: Es domāju, ka Augstākā padome varētu uzticēt Ārlietu komisijai strādāt pie šā paziņojuma, ņemot vērā arī mums tuvo Skandināvijas valstu pozīciju, to ārkārtīgo trauksmi par to, ka pašreiz sāk izvietot Irākas raķešu pozīcijas, tankus un tā tālāk bērnudārzos un skolās, tā jau ir pavisam barbariska rīcība.

Otrkārt. Tā kā tuvākajās dienās draud masu iznīcināšanas ieroču lietošana, visā pasaulē notiek demonstrācijas, arī šo faktu mēs varam ņemt vērā, paplašinot rezolūciju.

Un visbeidzot ir jāpadomā un jārunā arī par mandātu, par drošības mandātu pārkāpumu. Bija viens mandāts, un tagad tas tiek izmantots citādi. Taču es saku, ka par šo jautājumu domas dalās. Es domāju, ka jūs uzdosit Ārlietu komisijai strādāt pie šā dokumenta.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ir dažādi viedokļi. Jūs uzstājat par balsošanu?

I.Bērziņš: Vulfsona kunga nebija klāt. Vakar Ārlietu komisija ar šo jautājumu ir iepazinusies, un tās viedokli jūs redzat. Mēs, protams, varam turpināt strādāt vai arī veidot atsevišķu komisiju, kurā tiešām būtu visplašākā deputātu kompetence, lai tā tad arī izlemj.

Priekšsēdētājs: Taču mēs varam dažādi lemt, mēs varam to uzticēt Ārlietu komisijai un tiem kolēģiem, kuri šeit izteica savus priekšlikumus. Viņi tūlīt blakustelpā vai komisijas telpās varētu pastrādāt, un, tiklīdz viedoklis būs kaut cik vienots, mēs tūlīt balsotu. Taču mēs varam balsot arī tūlīt– gan par jūsu priekšlikumu, gan par Krastiņa kunga labojumu. Jūs, lūdzu, ierosiniet paši!

I.Bērziņš: Es atrodos tribīnē, tāpēc varu ierosināt, ka pārējie deputāti principā noteikti var balsot par Krastiņa kunga papildinājumu. Mēs varētu to likt uz balsošanu, bet, ja deputāti noraida, tad, protams, komisija turpinās darbu vai arī mēs sastādīsim speciālu komisiju, kā tika ierosināts.

Priekšsēdētājs: Ja jūs uzstājat par balsošanu, tad, lūdzu, nolasiet, par ko balsosim.

I.Bērziņš: “Ar satraukumu Augstākā padome uztver notikumus Persijas jūras līča valstīs un kategoriski nosoda Irākas agresiju pret Izraēlas mierīgajiem iedzīvotājiem…”

Priekšsēdētājs: Paldies. Citus argumentus jūs arī dzirdējāt, tāpēc tos neatkārtosim, bet Indulis Bērziņš ierosina balsot. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi. Rezultātu! 58– par, 11– pret, 24– atturas. Kāda ir jūsu attieksme? Tātad pret ir 12. Lēmums ir pieņemts ar balsojošo vairākumu.

Godātie kolēģi, es atvainojos, tomēr būs korektāk, ja nobalsosim arī par deputāta Vulfsona priekšlikumu. Un tad, par kuru priekšlikumu būs vairāk balsu, tas arī paliks, jo mūsu reglamentā laikam nav teikts, cik balsu vajag paziņojumam. Vajag 67, vai ne? Vai zālē ir Eglājs?

V.Eglājs: Par paziņojumu tas nav minēts, bet saskaņā ar mūsu kārtības rulli visam, ko paraksta Augstākās padomes priekšsēdētājs un sekretārs, vajag saņemt vismaz 67 balsis. Man tā vismaz liekas.

Priekšsēdētājs: Paldies, lūdzu, Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Es varu vienkārši nolasīt Konstitūcijas normu: “Latvijas Republikas Augstākā padome savās plenārsēdēs pieņem likumus, lēmumus un citus aktus”...

Priekšsēdētājs: Paldies. Lai būtu korekti, nobalsosim par deputāta Vulfsona priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par– 73. Tātad Ārlietu komisija strādā tālāk pie šā dokumenta kopā ar tiem kolēģiem, kuri izteica konkrētus priekšlikumus.

Godātie kolēģi, es atkal lūdzu jūsu atļauju doties citos darbos, es uzmanīgi sekošu līdzi sesijai un piedalīšos visās svarīgākajās balsošanās.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Pārejam pie lēmuma projekta “Par papildu atvieglojumu piešķiršanu grūtniecēm” un likumprojekta “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Darba likumu kodeksā” pirmajā lasījumā. Lūdzu.

E.E.Jurševics: Cienījamais sapulces vadītāj, cienījamie kolēģi, cienījamie viesi! Šodien mēs jums piedāvājam izskatīšanai lēmuma projektu “Par papildu atvieglojumu piešķiršanu grūtniecēm”, kā arī no šā lēmuma izrietošus labojumus Darba likumu kodeksa 173. un 176.pantā.

Kāpēc tas ir nepieciešams? Mediķiem, es domāju, šis lēmums ir nepieciešams un arī šie labojumi Darba likumu kodeksā. Pirmkārt, mēs sagaidām, ka pēc šā likuma pieņemšanas uzlabosies un kļūs efektīvāka grūtnieču agrīnās patoloģijas diagnostika, kā arī augļa agrīnās patoloģijas diagnostika. Jo tieši šīs 12–14 nedēļas, par kurām šajā lēmumā ir runa, ir tas laiks, kad ir iespējams agrīni noteikt patoloģiju gan grūtniecei, gan arī auglim un veikt nepieciešamos pasākumus tās novēršanā, un galarezultātā veicināt vesela bērna piedzimšanu. Šeit gan jāpiebilst, ka dzīve mūs jau ir spiedusi spert attiecīgus soļus un ar ministrijas pavēli šis lēmums jau daļēji darbojas, taču ir nepieciešams šo lēmumu padarīt juridiski pamatotu. Tādēļ piedāvājam jums šodien izskatīšanai šos divus projektus.

Jāpiebilst, ka šajā lēmumā ir ietvertas dažas normas, kas paredz papildu atvieglojumu piešķiršanu ne tikai grūtniecēm, bet arī atsevišķos gadījumos– bērna tēvam vai kādai citai personai, kura faktiski kops šo bērnu, ja mātei nav iespējams kopt jaundzimušo– mātes nāves gadījumā, viņas veselības stāvokļa dēļ un citos. Šādu gadījumu praksē nav visai daudz, tomēr tādi ir, un mēs uzskatījām par vajadzīgu arī tos ņemt vērā. Vēl šajā lēmumā mums papildus ir ietvertas normas par papildu sankciju pieņemšanu pret tām sievietēm, kuras ir atteikušās no vesela vai ārstējama bērna tālākas aprūpes, kā arī papildu atvieglojumi tām ģimenēm, kuras ir adoptējušas bērnus.

Ņemot vērā, ka šis lēmuma projekts ir visai specifisks un deputātiem nav viegli uzreiz saprast lietas būtību, kas īsti formulēts šajos atsevišķajos pantos, es drusciņ skaršu dažus pantus, paskaidrošu tos. Bez tam esmu spiests atvainoties, ka manas neapdomīgās rīcības rezultātā– es iesniedzu jau iepriekš deputātam Silāram apskatīties šo lēmuma projektu– tajā ir radušies labojumi. Galvenokārt tie ir redakcionāli un šeit nav ietverti, tie, kā saka, nav redzami, bet būs saklausāmi. Tie gan būtiski neietekmē šo lēmuma projektu, bet ievieš lielāku skaidrību. Jāsaka paldies deputātam Silāram par viņa ierosinātajiem labojumiem.

Tātad neskaidrības galvenokārt varētu būt 2. un 3.punktā sakarā ar to, ka, piemēram, 2.punktā ir teikts: “Sievietēm, kurām sakarā ar grūtniecību medicīniskā aprūpe uzsākta ārstnieciskajā iestādē…” Šeit ir jāņem vērā, ka var būt gadījumi, kad šī ārstēšana ir uzsākta nevis tiešā sakarā ar grūtniecību, bet tā varētu būt saistīta ar kādu citu patoloģiju, kaut vai, piemēram, traumu vai lūzumu, kad ilgstoši jāārstējas Traumatoloģijas institūtā vai kad notikusi kāda ķirurģiska ārstēšana un sieviete nav varējusi griezties pie sava iecirkņa ginekologa tieši līdz tai 12.nedēļai. Tāpēc šeit ir nepieciešami skaidrojumi. Mums tekstā šeit, pēc 3.punkta, ir komentāra iestrāde, atstājot Veselības aizsardzības ministrijas kompetenci. Mēs šeit lūdzam papildus labot 2., 3. un arī 5.punktu, kur būs neskaidrības. Lai būtu skaidrākas šīs nostādnes un šis lēmums varētu labāk darboties, mēs atstājam Veselības aizsardzības ministrijai tiesības šos punktus vēl papildus komentēt.

Vēl nepieciešams pakavēties pie 5.punkta. Tur pirmajā atkāpītē ir minētas 42 pēcdzemdību perioda dienas. Kāpēc tieši 42, nevis kāds cits skaitlis? Tas ir tā sauktais puerperālais periods, laiks, kad sievietes nāve pēc dzemdībām tiek klasificēta kā mātes nāve. Pēc šā perioda tas tā vairs nenotiek. Arī visi sarežģījumi, kas notiek šajā periodā, tiek klasificēti kā pēcdzemdību sarežģījumi. Tāpēc ir ietvertas tieši šīs 42 dienas.

Gadījumi, kad mātes veselības stāvokļa dēļ nav iespējama bērna kopšana, ir minēti 2.punkta atkāpītē. Pagājušajā gadā tādi ir bijuši deviņi, tie ir gadījumi, ka mātei bijusi kāda smaga saslimšana, piemēram, trešās un ceturtās pakāpes onkoloģiskās saslimšanas, kas varbūt tieši paasinās grūtniecības laikā un pēc dzemdībām, un tad nekādi nav iespējama bērna kopšana. Šis tad būtu tieši tas gadījums, kad varētu piešķirt šo darba nespēju 70 kalendāro dienu apjomā tai personai, kura faktiski bērnu kopj. Šis jautājums mums arī komisijā ir bijis strīdīgs: kāpēc minētas 70 dienas, bet nevis 56 dienas. Ja kādam būtu šaubas par šo jautājumu, tad to varētu likt uz balsošanu, taču komisija nosliecās uz to, ka šeit vajadzētu atstāt šīs 70 kalendārās dienas.

Un trešā atkāpīte ir par to, ka māte atteikusies no bērna audzināšanas. Tādi ir bijuši daži atsevišķi gadījumi, un galvenokārt tieši šā momenta dēļ mēs šā punkta komentāru atstājam Veselības aizsardzības ministrijas pārziņā, jo šis punkts tik tiešām ir jākomentē. Šeit praktiski ir domāts tāds gadījums, kad māte pametusi bērnu dzemdību namā, to patvaļīgi atstājusi, un viņa praktiski nav atrodama, viņa atrodas bezvēsts prombūtnē. Faktiski paies ilgs laiks, kamēr nokārtos visas šīs formalitātes un visu juridisko pusi par vecāku tiesību atņemšanu, un tāpēc mēs arī domājam, ka šis gadījums būtu jāattiecina uz bērna tēvu, piešķirot viņam 70 kalendāro dienu ilgu papildu atvaļinājumu.

Tā, un tad vēl 7.punktā ir sīki redakcionāli labojumi. Dakteris Silārs mums piedāvāja otrajā rindkopiņā, kur ir runa par ģimenēm, kas ir adoptējušas bērnus vecumā no diviem mēnešiem līdz trim gadiem, vienam no ģimenes locekļiem bērna kopšanai noteikt papildu apmaksātu atvaļinājumu. Bet dakteris Silārs arī ieteica šeit pielikt klāt vārdu “vienreizēju”. Ja tas nav paredzēts, tad varētu izpausties negodīga rīcība, kad cilvēki prasa atkārtot šo atvaļinājumu. Tad mēs nolēmām, ka varētu arī šo normu ietvert un izteikt to šādā redakcijā: “Papildus apmaksāt vienreizēju atvaļinājumu 14 kalendārās dienas.”

Te uzreiz jāsaka, ka, runājot par grozījumiem Darba likumu kodeksā, šie formulējumi praktiski neatšķiras no lēmuma formulējumiem, un mēs pat lūdzām izdarīt vēl vienu labojumu 173.pantā, jo mums ir nedaudz citādāks šis formulējums nekā lēmumā. Tomēr mēs nolēmām, runājot par šiem gadījumiem, kad sieviete var atrasties tikai ārstniecības iestādē, 173.panta otro rindkopiņu labojumā atstāt tieši tādu pašu, kāda tā ir lēmuma 2.punktā, tātad praktiski atstāt to bez grozījumiem.

Tad vēl ir labojums ceturtajā rindkopā. Tas bija deputāta Silāra priekšlikums, tur ir runa par mātes nāves gadījumu. Mēs nebijām ietvēruši normu no 5.punkta par mātes veselības stāvokli, tāpēc lūdzam šeit ietvert šo momentu par mātes nāves gadījumu vai mātes veselības stāvokli, kad viņai nav iespējams kopt bērnu, un tālāk kā tekstā.

Runājot par šo lēmumu, mēs uzskatām, ka ir nepieciešams vēl 8.punkts, kas uzdod Ministru padomei līdz 1.martam atrisināt šā lēmuma finansēšanas jautājumu, un šī norma mums noteikti ir jāietver. Tas praktiski man ir viss. Un es lūdzu atļauju mūsu veselības aizsardzības ministram nedaudz komentēt šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Labi. Paldies. Lūdzu tribīnē veselības aizsardzības ministru, bet pēc tam uzdosim jautājumus.

E.Platkājis, veselības aizsardzības ministrs: Cienījamie deputāti! Es principā atbalstu to, ko šeit teica kolēģis Jurševics, jo mēs kopīgi strādājām pie šā lēmuma projekta, tāpat arī pie šiem grozījumiem Latvijas Darba likumu kodeksā. Domāju, ka šodien šo lēmuma projektu, ietverot labojumus, kurus izteica deputāti, vajadzētu pieņemt. Vajadzētu pieņemt tādēļ, ka citas mūsu kaimiņrepubliku Augstākās padomes šo lēmumu jau ir pieņēmušas pagājušā gada decembrī, un grūtnieces šos pabalstus jau saņēmušas. Mēs esam nedaudz aizkavējušies ar šiem jautājumiem. Tas ir viens.

Un otrs– mēs kopīgi ar Sociālās nodrošināšanas ministriju strādājam pie jaunām instrukcijām par slimības lapu izdošanu, un šis bloks zināmā mērā aizkavē šo jauno instrukciju izstrādāšanu, tādēļ būtu lūgums pieņemt šo lēmumu, lai mēs varētu pabeigt šā bloka izstrādāšanu un laist to jau darbā, lai pirmā kvartāla beigās mēs varētu pāriet uz šīm jaunajām instrukcijām visās republikas ārstniecības iestādēs. Kolēģis Jurševics to neminēja, taču, manuprāt, šeit lēmumā varbūt vajadzētu ielikt vēl 8.punktu, kurā uzdot Ministru padomei izskatīt finansēšanas jautājumus sakarā ar šo grūtniecības, pirmsdzemdību un pēcdzemdību pabalstu apmaksāšanu. Tā ka būtu lūgums vēlreiz šo lēmumu apspriest un to pieņemt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kolēģi, kuriem ir jautājumi, uzdodiet tos ministram un darba grupas vadītājam. Vārds deputātam Lagzdiņam.

E.E.Jurševics: Jā. Es lūgšu sarunā piedalīties arī grupas ginekologu, kas mums līdzdarbojās, dakteri Hartmani.

Priekšsēdētājs: Jā, jā. Lūdzu.

J.Lagzdiņš: Pilnībā atbalstu šā lēmuma burtu un garu, kā arī tā pieņemšanas nepieciešamību, taču man ir daži jautājumi, lai nebūtu neskaidrību par tā piemērošanu. Tie attiecas uz 5.punktu, kolēģi! Tātad bērna tēvs varēs saņemt slimības lapu 70 kalendāra dienu garumā, ja viņa sieva, tātad viņa bērna māte, veselības stāvokļa dēļ nespēs kopt bērnu. Šāds stāvoklis varētu būt diezgan bieži, relatīvi bieži. Tātad sievietes varēs arī atrasties mājās, bet kaut kādu apstākļu dēļ viņas nevarēs kopt bērnu. Varbūt šeit ir domāts, ka stacionārā?

E.E.Jurševics: Es jums jau teicu, ka 5.punktam būs Veselības aizsardzības ministrijas speciāli komentāri, kas paredzēs tieši šos konkrētos gadījumus, tieši uz kurām slimībām un kādām to stadijām attieksies šie gadījumi. Jā, te būs atsevišķi gadījumi. Taču tas nebūs tā, ka sieviete būs saslimusi, sēdēs mājās un nekops bērnu, pat ja viņa to varēs izdarīt. Šie visi punkti tiks komentēti ar atsevišķu lēmumu.

J.Lagzdiņš: Skaidrs. Un tad vēl jautājums par šā 5.punkta pēdējo rindiņu– par mātes atteikšanos no bērna audzināšanas. Atsacīšanās šeit ir minēta, bet man kā juristam ir zināms, ka tai ir daudz un dažādu veidu. Var būt tā, ka māte vienkārši atstāj bērnu un pati aiziet, bet atsacīšanās notiek likumā noteiktā veidā– viņa oficiāli uzraksta iesniegumu, ka viņa ir atsacījusies. Šeit vajadzētu formulēt– “mātei atsakoties likumā noteiktajā kārtībā no bērna audzināšanas un uzturēšanas”.

E.E.Jurševics: Šis punkts, tieši tāpat kā citi, būs pakļauts Veselības aizsardzības ministrijas komentāram. Es varētu pat piekrist jūsu ieteikumam un to varbūt varētu atstāt.

J.Lagzdiņš: Tad vēl viens priekšlikums. Jūs šeit paredzat, ka būs Veselības aizsardzības ministrijas instrukcijas, arī līdz šim ir bijušas instrukcijas, nevis komentāri. Tādā gadījumā problemātisks ir jautājums– vai lēmums var stāties spēkā ar tā pieņemšanas brīdi? Jūs saprotiet, praksē būs daudz neskaidrību, tāpēc padomājiet, lūdzu, kolēģi!

E.E.Jurševics: Nē, lēmums pats var stāties spēkā, bet šo punktu skaidrojumi– tas varbūt nav precīzi teikts– nevis komentāri, bet skaidrojumi palīdzēs neskaidrības novērst. Es domāju, ka tas lēmuma darbību neietekmēs.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ozols: 2.punktā ir teikts: “Bērna tēvam kā personai, kas faktiski bērnu kopj, nosaka darba nespēju 70 kalendāra dienas, izmaksājot darba nespējas pabalstu vidējās izpeļņas apmērā.” Tajā pašā laikā saskaņā ar 7.punktu pilnīgi analogā situācijā ir ģimenes, kas adoptējušas bērnu, tur tieši par šādu pašu funkciju– bērna kopšanu– tiek noteikts dzemdību atvaļinājums. Vai nevajadzētu šeit analoģiski būt vienādai nostādnei, jo faktiski, adoptējot bērnu, tas jau vairs nav dzemdību atvaļinājums, jo tur neviens nedzemdē?

E.E.Jurševics: Es jums pateikšu, kāpēc mēs vadījāmies pēc šāda principa. Tomēr vajag saprast to, ka 5.punktā minētie gadījumi principā nav plānoti, tie psiholoģiski ir daudz smagāk pārdzīvojami, jo tur ir mātes slimība vai mātes nāve, bet, izšķiroties par adopciju, cilvēki jau ir zināmā mērā tam sagatavojušies, tādējādi tas ir vairāk vai mazāk plānots, un tieši šīs psiholoģiskās atšķirības dēļ ir domāts par šīm 70 dienām, tāpēc mēs to uzsveram.

J.Lagzdiņš: Taču viens “bet” tomēr ir. Jūs pieļaujat tikai to, ka sieviete būs šī kopēja, bet var būt ģimene, kurā būs tēvs, kas bērnu kops, un tas būs ļoti kuriozi, ka vīrietim būs apmaksāts dzemdību atvaļinājums.

E.E.Jurševics: Nu, zināt…

J.Lagzdiņš: Tā atsevišķos gadījumos var būt.

E.E.Jurševics: Jā, tā var būt, taču es domāju, ka šeit nekāda kurioza nav.

J.Lagzdiņš: Nākamais jautājums ir par 7.punktu. 7.punktā mani interesē priekšpēdējā rindkopa– “papildu apmaksāts atvaļinājums”. Vai tas ir domāts kā darba nespējas atvaļinājums vai atvaļinājums no darba algas fonda?

E.E.Jurševics: Tas būs no darba algas fonda.

J.Lagzdiņš: Tātad tas domāts no darba algas fonda? Paldies.

E.E.Jurševics: Vēl par 5.punktu… Ja jūs uzstājat par tām 70 dienām, par to var nobalsot. Taču es domāju, ka tīri psiholoģiski nebūtu ētiski balsot par šo momentu. Tādas vismaz ir manas personiskās domas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Saskaņā ar mūsu reglamentu, iesniedzot likumprojektus, kas prasa papildu līdzekļu izdalīšanu, ir jāpievieno aprēķins par šādiem līdzekļiem. Tā kā tas rakstiski nav izdarīts, varbūt jūs varētu sniegt mutisku uzziņu, cik lielus papildu līdzekļus prasīs šā likuma pieņemšana un no kādiem fondiem tas tiks izdarīts?

S.Hartmane, ārste ginekoloģe, Veselības aizsardzības ministrijas pārstāve: Cienījamie deputāti! Aprēķins principā ir izdarīts, vadoties pēc divām pozīcijām: ir aprēķināts, ka šie līdzekļi varētu būt vai nu 4,5, vai 6,5 miljoni. 6,5 miljoni ir aprēķināti, vadoties pēc iepriekšējā gada dzimstības, kā arī vadoties pēc tā, ka visām grūtniecēm tiek apmaksāts 70 dienu ilgs pirmsdzemdību atvaļinājums. Savukārt 4,5 miljoni ir nepieciešami, ja pieiet diferencēti– apmaksājot 70 dienas grūtniecēm, ja viņas līdz 12 nedēļai stājušās grūtniecības uzskaitē, un vadoties pēc pašreizējās dzimstības, kura, kā mēs zinām, progresīvi samazinās.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.E.Jurševics: Šie līdzekļi ir plānoti no budžeta. Nē, no budžeta! No budžeta līdzekļiem.

S.Hartmane: Jā, no budžeta līdzekļiem, kā jau tas ir.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, no vietas varbūt nevajadzētu runāt…

S.Hartmane: Oktobrī šis jautājums tika iesniegts Ekonomikas ministrijā Āboltiņa kungam. Un kopējie aprēķini izdarīti pēc šā pasūtījuma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Silārs: Man ir virkne jautājumu. Pirmkārt, par lēmuma 5.punkta otro normu: sakiet, kur tā ir paredzēta darba likumdošanas kodeksā?

E.E.Jurševics: Es jau teicu, ka mēs lūdzām redakcionālu labojumu, es jau tieši pieminēju, ka tā mums nav ierakstīta, mēs neesam vēl paspējuši izlabot. Tātad es lūdzu to fiksēt pēc dzirdes.

I.Silārs: Vai tā norma būs?

E.E.Jurševics: Jā, tā norma būs.

I.Silārs: Skaidrs. Tālāk par 3.sadaļu. Mani interesē, kur tā ir ietverta darba likumdošanas kodeksā?

E.E.Jurševics: Vai jūs domājat 3.punktu?

I.Silārs: Tā ir tā pati 5.punkta 3.sadaļa par to, ka māte atsakās no bērna audzināšanas.

E.E.Jurševics: Tur laikam būs atsevišķi jāpieņem, jo grozījumus darba likumdošanas kodeksā mēs neizdarījām, ņemot vērā to, ka praktiski tādi ir viens vai daži gadījumi, tāpēc mēs neuzskatījām par vajadzīgu labot šīs normas.

I.Silārs: Bet, ja šī norma nebūs darba likumdošanas kodeksā, vai tā būs spējīga darboties?

S.Hartmane: Cienījamais deputāt, principā mēs esam ministrijā izanalizējuši šādus gadījumus par pēdējiem trim gadiem. Tādu nav vairāk par 11. Turklāt interesanti ir tas, ka runa nav tik daudz par mātēm, kas atteikušās, bet par tām mātēm, kas aizbēgušas. Kamēr tiek nokārtota dokumentācija un kamēr ar tiesisku procesu aizbildnim tiek piešķirts bērns, jo likumdošanā tas ir iekšā, paiet diezgan ilgs laika periods. Un šajā laika periodā katram tēvam, kurš turpina audzināt šo bērnu, ir jānodrošina garantijas, lai viņš bērnu varētu audzināt par papildus piešķirto apmaksu.

I.Silārs: Tādā gadījumā man tūlīt rodas no teiktā izrietošs jautājums: kā jūs noteiksit, ka viņš ir bērna tēvs? Kāda sieviete ir atnākusi, dzemdējusi un aizmukusi, un jūs tādā gadījumā sakāt– “bērna tēvam”?

S.Hartmane: Mēs vispār varam daudz iedziļināties tādos jautājumos, taču es domāju tā– ja laulība ir reģistrēta, tad tādā situācijā viņš ir bērna tēvs.

I.Silārs: Kas to noteiks? Jūsuprāt, viņš ir bērna tēvs, bet, lai piešķirtu, darbojas likuma kodekss, uz kura pamata var maksāt, un tas, kurš piešķir šo maksājumu, neskatīsies uz to, ka, jūsuprāt, tas ir bērna tēvs, jo no tā izriet tālejošas sekas.

S.Hartmane: Es jums piekrītu, taču es arī domāju, ka jebkura sieviete var griezties tiesu orgānos, lai noteiktu paternitāti, un tad viņiem tas ir jādara– šī paternitāte jānosaka.

I.Silārs: Bet šajā gadījumā viņa ir aizmukusi…

E.E.Jurševics: Bet tas, kuram radīsies šaubas, lai iesniedz prasību noteikt paternitāti.

I.Silārs: Redziet, iznāk tā– jūs paredzat, lai mēs pieņemam šo lēmumu, un jūs paredzat, ka šeit tālāk būs Veselības aizsardzības ministrijas komentāri. Bet, kamēr šo komentāru nav, jūs jau gribat, lai mēs šo punktu paredzam tādu, kāds tas šeit ir uzrakstīts. Jūs saprotiet– šis punkts ir visizplūdušākais un neskaidrākais un juridiski pilnīgi nepamatots.

S.Hartmane: Es nezinu, vai vārda “komentārs” nozīme sakrīt ar vārdu “skaidrojums”, bet principā pēdējo trīs gadu laikā savāktie objektīvie materiāli ir pietiekami skaidri un pārliecinoši, ka mēs šo pozīciju pašreiz nevaram apiet.

I.Silārs: Tālāk man ir jautājums par lēmuma 4.punktu. Es domāju, ka tikai ginekologi akušieri var iedziļināties šajā problēmā, un tādēļ to visu tomēr vajadzētu šeit iztirzāt. Redziet, ir pieņemts, ka grūtniecības atvaļinājumu piešķir no 32.grūtniecības nedēļas. Tātad ir noteikta zināma norma, kad grūtniecei pienākas atpūta. Bet šeit mēs paredzam citādus gadījumus. Ja grūtniece dzemdē, kad viņai vēl nepienākas grūtniecības atvaļinājums, mēs tomēr pēc dzemdībām piešķirsim viņai līdz 70 dienu garu atvaļinājumu. Es saprotu, ka viņai noteikti pienāktos 14 dienas, ja viņa kā visas grūtnieces ir stājusies uzskaitē līdz 12.nedēļai un tālāk turpinājusi visu grūtniecības laiku novērošanu. Taču es šaubos, vai viņai vajadzētu piešķirt vēl plus 56 dienas.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, Silāra kungs, bet jūs esat pieteicies arī debatēs…

I.Silārs: Tādēļ gribu dzirdēt pamatojumu tam.

S.Hartmane: Pamatojums, es domāju, ir ļoti īss, es varu ātri paskaidrot. Vispirms es gribu teikt, ka visas pasaules prakse rāda, ka dzemdības notiek no 22.grūtniecības nedēļas. Mūsu republikā no 1.janvāra visus bērnus, kas ir dzimuši 500 gramu svarā, uzskatīs par bērniem. Vai viņi izdzīvos vai nedzīvos– tas ir cits jautājums. Tātad jebkurā situācijā… es runāju pašreiz, ņemot vērā pasaules veselības aizsardzības organizācijas datus… Tātad– ja bērns, sākot ar 500 gramu svaru, ir izdzīvojis septiņas dienas, viņš tiek ierēķināts bērnu mirstībā un tātad ir pakļauts absolūti visiem pabalstiem un atvieglinājumiem, kādi eksistē.
Šajā sakarībā, ja šis bērns, kaut viņš ir 600 vai 700 gramu smags, ir nodzīvojis septiņas dienas, šai sievietei, ja viņa šos pabalstus nav saņēmusi, pienākas grūtniecības atvaļinājums 70 dienas, ja bērns ir plānots, gribēts un nācis pasaulē, un 56 dienu ilgs grūtniecības atvaļinājums, ja viņa nav novērojusies, dzemdību nodaļā iestājusies no ielas un dzemdējusi. Pēcdzemdību atvaļinājums, bez šaubām, būs 70 dienas, kā jau patoloģijas gadījumā pienākas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lucāns: Es nešaubos par lēmuma iniciatoru labo gribu, taču gribu minēt vienu analoģiju un pēc tam uzdot jautājumu. Pirms kāda laika mātēm sāka maksāt par bērna kopšanu mājās. Un šā lēmuma darbības rezultātā, šīs kārtības ieviešanas rezultātā izrādījās, ka tieši nelabvēlīgās, tā saucamās nelabvēlīgās ģimenes ir tās, kas visaktīvāk izņem bērnus no bērnudārziem. Mēs esam panākuši, pēc manām domām, sliktu rezultātu, un droši vien drīz būs jāatgriežas pie šā lēmuma. Tātad jautājums ir tāds: vai šajā lēmumā, kas pašreiz ir izstrādāts, ir ņemti vērā šie iespējamie negatīvie momenti, ir iestrādātas aizsargnormas?

S.Hartmane: Es gribu tikai paskaidrot, ka starp šiem abiem lēmumiem tiešas analoģijas nav. Jo, ja mēs pieņemtu grūtniecības atvaļinājumu simtprocentīgi visām grūtniecēm 70 dienas, tad būtu analoģija. Neatkarīgi no tā, vai grūtnieces atbild par sava bērna veselību vai neatbild, viņām būtu pilnīgi vienādi pabalsti. Šeit tātad ir diferencēta pieeja. Ja grūtniece vēlas veselu bērnu un ja valsts viņai var garantēt veselu bērnu ar agrīnu grūtniecības uzskaiti, tikai tādā gadījumā viņa saņem 70 dienas. Tas ir tas, ko es jums skaidroju sākumā attiecībā uz naudas fonda ekonomiju.

J.Lucāns: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Zeile: Ne mirkli neapšaubot šā dokumenta humāno un sociālo nozīmību, gribu jautāt: kādi un kur ir tie ekonomiskie aprēķini un ko tas vispār republikai summāri maksās, pirmkārt, no sociālās apdrošināšanas budžeta un, otrkārt, no valsts budžeta? Es gribētu saņemt šādus materiālus. Apvienotā budžeta komisija tādus nav izskatījusi. Man ir stipras bažas par to, ka tas būs papildno­slogojums sociālās apdrošināšanas budžetam, un mūsu ieceres, ka mēs pēc pirmā kvartāla varētu samazināt sociālās apdrošināšanas likmi– 37 procentus, arvien vairāk mazināsies. Bez tam mēs zinām, ka budžets ar lielām mokām ir iztaisīts nulles variantā, tas ir, izdevumi ir vienādi ar ienākumiem. Cik tad un no kurienes mēs ņemsim šos papildu līdzekļus? Ja šāda runa Ekonomikas ministrijā ir bijusi un jūs esat saņēmuši akceptu, tad tādā gadījumā Apvienotā budžeta komisija vēlētos redzēt šos aprēķinus, jo tik un tā, ja lēmums stāsies spēkā ar tā pieņemšanas brīdi, tūlīt pēc nedēļas jums būs jāizdara izmaiņas budžetā.

S.Hartmane: Es, nebūdama ekonomiste, varu tikai pateikt, ka tas laikam ir viens no visvienkāršākajiem aprēķiniem, vadoties no dzemdību skaita, no gada laikā uzskaitē esošo grūtnieču skaita, pievienojot klāt 14 dienas, izejot diferencēti no tā, cik kārtīgi sieviete ir apmeklējusi konsultāciju. Tomēr katrā ziņā es domāju, ka deputātei Zeilei ir pilnīga taisnība. Mums burtiski diennakts laikā jāiesniedz aprēķini, tā es to saprotu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Kinna: Es esmu par šāda lēmuma pieņemšanu, bet katrā ziņā saprotu, ka lēmuma nosaukums neatbilst patiesībai, jo visā lēmumā ir runāts par atvieglinājumu piešķiršanu tām grūtniecēm, kuras pirms aiziešanas dekrēta atvaļinājumā strādājušas algotu darbu. Taču vēl joprojām tām grūtniecēm, kuras ir strādājušas– vai nu bijušas kādas radošas profesijas pārstāves, vai strādājušas uz līguma pamata –, nekādi atvieglinājumi netiek paredzēti un acīmredzot arī netiks paredzēti, vai es jūs pareizi esmu sapratis?

S.Hartmane: Es vienkārši gribu tikai piebilst, ka, tiklīdz stāsies spēkā apdrošināšanas medicīnas principi, tūlīt tiks pieņemts likums vai tiks radītas atsevišķas pozīcijas, un tādā gadījumā darbosies atvieglinājumi arī grūtniecēm, kuras strādā līgumdarbos, vai arī viņas tiks apdrošinātas ar vīra darbavietas starpniecību. Visas pasaules prakse to pierāda.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Es diemžēl esmu spiests otrreiz uzdot jautājumu. Man rodas priekšstats, ka šie aprēķini tomēr nav iekļauti, sastādot budžetu. Un, lūk, atbilde par algotu darbu arī rāda, ka mēs sociālo budžetu veidojam ar sociālā nodokļa palīdzību. Man liekas loģiski, ka šie izdevumi būtu jāatmaksā tieši no šīs budžeta daļas, un tādā gadījumā būtu jāmaksā nevis tām sievietēm, kas strādā algotu darbu, bet tām, kas ir maksājušas sociālā nodokļa maksājumus, piemēram, zemnieku saimniecībā sievai, kas maksājusi šo sociālo nodokli. Tāds risinājums man liktos loģiskāks. Arī Zeiles kundzei nekas nav zināms par šiem aprēķiniem. Lai arī cik patīkamas mums liktos šīs visas izmaiņas, kas uzlabo šo sieviešu stāvokli, taču mēs tās nevaram pieņemt, ja nav skaidri zināms, no kādiem līdzekļiem un kādā veidā tie tiks izdalīti. Tikai to visu zinot, mēs varam pieņemt arī šos lēmumus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautātāju vairs nav. Paldies ziņotājiem. Debatēs ir pierakstījušies divi deputāti– deputāts Silārs un deputāts Lagzdiņš. Lūdzu, Silāra kungs, jums pirmajam vārds. Laiks– desmit minūtes.

I.Silārs: Cienījamie deputāti! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šis lēmums ir viennozīmīgi nepieciešams, jo šī problēma– kā palīdzēt topošajām māmiņām un jaunajām māmiņām– mums visus gadus ir bijusi ārkārtīgi smaga. Tomēr ir viens moments, pie kura es gribu pakavēties, kurš, manuprāt, nav īsti skaidrs no juridiskā viedokļa. Un es personiski esmu pret to. Tas ir– 5.punkta pēdējā sadaļa, kas paredz normu, ka bērna tēvam vai personai, kas faktiski bērnu kopj, piešķir pabalstu gadījumā, ja māte atsakās no bērna audzināšanas. Apskatīsim kaut vai šādu momentu, ja reiz Augstākās padomes lēmums paredz šādā gadījumā piešķirt pabalstu personām, kas faktiski bērnu kopj. Šajos gadījumos bērnu dzemdību nodaļā kopj bērnu māsa, bet, ja bērnu nodod zīdaiņu namā,– tad zīdaiņu nama auklīte. Tā ir, viņas bērnu faktiski kopj šajā laikā, ja māte ir atteikusies. Lai gan māsa vai auklīte saņem valsts algu, saskaņā ar šo likumu viņa var vēl pieprasīt arī šādu pabalstu, jo viņa faktiski kopj šo bērnu. Un ko vispār nozīmē šāda norma: “Mātei, atsakoties no bērna audzināšanas...”?

Vēl ir otrs variants. Viņa dzemdē, viņa nesaka neviena vārda, ka ir atteikusies no bērniņa. Viņai ir pat piešķirts pirmsdzemdību atvaļinājums un atvērta pēcdzemdību atvaļinājuma darba nespējas lapa. Viņa pasaka, ka viņai nav naudiņas, lai aizbrauktu uz mājām. Viņai vajag saņemt pēcdzemdību atvaļinājumu, tāpēc viņai noslēdz pēcdzemdību atvaļinājuma lapu. Nav pamata atteikties pēcdzemdību atvaļinājuma lapu noslēgt, lai viņa varētu saņemt savas darbavietas grāmatvedībā pēcdzemdību atvaļinājuma samaksu. Viņa to saņem un pasaka– sveiki! Un pēc tam kāds atkal varēs pieprasīt par to pašu naudu, ja viņa ir atteikusies no audzināšanas. Tādējādi manā izpratnē šī norma ir ārkārtīgi divdomīga, vēl ņemot vērā to, cik maz ir šo gadījumu. Ja tā paliek šādā veidā, tad es esmu pret to. Jo pat tad, ja mēs ierakstītu, ka māte ir atteikusies no bērna likumā noteiktajā kārtībā, tad tas vēl neizslēdz visus zemūdens akmeņus, kādi te varētu būt. It īpaši, ja šeit ir paredzēts pabalsts arī tiem, kuri faktiski bērnu kopj. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Godātais sēdes vadītāj! Es nebūtu pierakstījies debatēs un uzstājies par šo jautājumu, ja šeit daži mūsu kolēģi pirms debatēm nebūtu uzdevuši jautājumus, kas liecina, ka var būt negatīvs balsošanas rezultāts par šo ļoti svarīgo un vajadzīgo lēmumu. Kāpēc tas ir tik svarīgs un vajadzīgs? Savas priekšvēlēšanu platformas pamatā es biju licis akcentu uz to, ka mums pirmām kārtām ir jācīnās par savas tautas fizisko izdzīvošanu un pastāvēšanu šeit, mūsu dzimtenē Latvijā.
Un šis nelielais lēmums, kolēģi, manuprāt, ir viens no mūsu parlamenta pirmajiem praktiskajiem soļiem, lai mēs kaut nedaudz uzsāktu demogrāfiskās problēmas risinājumu. Demogrāfu kolēģija ir izpētījusi un var apliecināt, ka, lai stimulētu dzimstību, laiku pa laikam ir jāpieņem kādi dzimstību stimulējoši lēmumi. Periodiski, apmēram divu gadu laikā vienam šādam lēmumam ir jābūt, jo pretējā gadījumā dzimstība krītas, un šobrīd situācija Latvijas Republikā ir tāda– par to liecina pēdējie statistikas dati –, ka dzimstība pēdējā gadā Latvijas Republikā ir strauji samazinājusies. Tiesa, kā liecina 1990.gada dati, tas noticis galvenokārt uz cittautiešu dzimstības samazināšanās rēķina, bet šajā gadā demogrāfi prognozē, ka arī latviešu tautas dzimstība samazināsies.

Tagad par tiem četriem it kā būtiskajiem iebildumiem, kurus, uzdodot jautājumus, izteica kolēģi. Kolēģis Krastiņš, runājot par to, gribēja zināt, no kādiem līdzekļiem tiks maksāti šie daži miljoni. Es pilnīgi pievienojos kolēģim Krastiņam, tas ir ļoti būtisks jautājums, un komisijai īsā laikā, līdz mēs pieņemsim projektu nākamajos lasījumos un izdarīsim labojumus Darba likumu kodeksā, ir jādod precīza atbilde. Šajā sakarā es tomēr ierosinu noteikt vēlāku lēmuma spēkā stāšanās termiņu. Tas ir nepieciešams, kolēģi, kaut vai no tā aspekta, ka ir nepieciešams izstrādāt Veselības aizsardzības ministrijas instrukcijas.

Tālāk. Šeit kolēģis Silārs apšaubīja lēmuma 5.punkta korektumu– un, proti, ka mēs šeit nevarēsim noteikt, kas ir bērna tēvs, ka mums šajā lēmumā nav paredzēta kārtība, kādā tas tiek noteikts. Es varu aizrādīt kolēģim Silāram, ka mums jau sen stājies spēkā un darbojas Darba likumu kodekss, kurā visa šī kārtība ir ļoti precīzi noteikta, kādas personas tiek uzskatītas par bērna tēvu un kādā tiesiskā kārtībā tas tiek fiksēts. Tā ka šeit nekādu problēmu nevar būt un lēmumā šie jautājumi nav jārisina.

Kolēģim Silāram bija arī tāds iebildums, ka varētu būt problēmas ar to cilvēku kategoriju, kuras faktiski bērnu kopj. Kāds šobrīd ir stāvoklis? 81 procents no visiem 1989. un 1990.gadā dzimušajiem bērniem ir dzimuši reģistrētā laulībā, tātad šajā ziņā problēmu nevar būt. Runa var būt tikai par tēvu. Tālāk. 10 bērni tika reģistrēti pēc vecāku kopēja pieteikuma, bet viņi nav dzimuši laulībā; es atvainojos, nevis 10, bet 12 procenti. Tātad arī šeit nav problēmu, jo, griežoties Civil­aktu reģistrācijas iestādēs, bērna tēvs tiek fiksēts atbilstoši dokumentācijai. Tikai septiņi procenti no visiem dzimušajiem bērniem tika reģistrēti pēc mātes vienpersoniska pieteikuma. Tātad tas ir aptuveni 2,5 tūkstoši bērniņu gadā. Jautājums ir par to, ka starp šīm 2,5 tūkstošiem māšu varētu būt tādas, kuras atstājušas bērnus, kuras negrib bērnus kopt. Es jums varu parādīt faktiskos datu krājumus, ka gada laikā ir bijušas apmēram 200–300 tādas mātes. Acīmredzot šeit problēmas nevarētu būt, jo parasti šajos gadījumos bērnus kopj vai nu vecāsmātes, vai vecietēvi. Es domāju, ka problēmu varētu atrisināt, ja mēs mazliet redakcionāli precizētu 5.punkta pirmās divas rindiņas. Es iesniegšu projekta izstrādātājiem savus priekšlikumus šajā jautājumā.

Kolēģi, es uzskatu, ka mums šodien šis lēmums ir jāpieņem, jo pretējā gadījumā mēs šo svarīgo problēmu risināt neuzsāksim. Te nav runa par 4 vai 3 miljoniem, šeit ir runa par mūsu principiālo nostādni, kā mēs sāksim risināt mūsu tautai tik svarīgo problēmu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Debatēs vairs neviens nav pierakstījies. Tad lūgsim tribīnē darba grupas vadītāju Jurševica kungu un izlemsim par šo divu dokumentu– lēmuma “Par papildu atvieglojumu piešķiršanu grūtniecēm” un likumprojekta “Par grozījumiem Darba likumu kodeksa 173. un 176.pantā”– pieņemšanu.

E.E.Jurševics: Es domāju, ka sakarā ar to, ka 5.punkta trešo atkāpi deputāts Silārs uzskatīja... Es tā sapratu, ka viņš uzstāj par balsošanu tieši par šo atkāpi, ja? Vai es pareizi sapratu?

No zāles: Jā.

E.E.Jurševics: Tad varbūt mums vajadzētu atsevišķi balsot par šo atkāpi. Jā, un vēl par lēmuma 8.punktu: “Uzdot Ministru padomei līdz 1.martam atrisināt šā lēmuma finansēšanu.” Tas bija vēl papildus iekļautais 8.punkts. Deputāts Lagzdiņš piedāvāja šo termiņu pagarināt. Varbūt par to būtu atsevišķi jānobalso?

Priekšsēdētājs: Tur būtu vajadzīgs rakstisks formulējums.

E.E.Jurševics: Jā.

Priekšsēdētājs: Vajadzētu vismaz nolasīt visu formulējumu, nevis kādu frāzi.

E.E.Jurševics: Un praktiski tad varētu balsot par lēmumu kopumā, ja mēs šos divus punktus– 5.punkta trešo atkāpīti un 8.punktu– nobalsotu atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Varbūt Lagzdiņa kungs vēlas izteikties šajā sakarībā? Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Kolēģi, mans priekšlikums par 7.punkta pēdējo rindiņu ir šāds: “Lēmums stājas spēkā ar 1991.gada 1.martu.” Līdz tam brīdim mēs būsim to pieņēmuši, tad mēs akceptēsim šo lēmumu, kā arī labojumus un papildinājumus Darba likumu kodeksā, un es ceru, ka arī Veselības aizsardzības ministrija būs izstrādājusi šīs instrukcijas, jo pretējā gadījumā juristiem būs problēmas ar šīm sievietēm, kuras nāks konsultēties.

E.E.Jurševics: Mums principā šis 8.punkts, ko mēs pielikām klāt par finansēšanu– ka Ministru padomei līdz 1.martam... jau būtībā paredz to, ka tas var stāties spēkā ar 1.martu.

Priekšsēdētājs: Gluži tā nebūs gan...

E.E.Jurševics: Mēs varam to pielikt klāt, es domāju, ka tas ir pieņemams un nav pat jābalso. Līdz ar to mums atliek balsot tikai par 5.punkta trešo atkāpi.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, mums vispirms ir jāizlemj, vai mēs balsosim šo lēmumu pa punktiem vai tikai tos punktus, kuros ir kādas pretrunas un neskaidrības, vai arī balsosim visu kopumā. Mums ir jāizlemj šis jautājums. Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Man būtu priekšlikums tagad izlemt jautājumu tikai par projekta pieņemšanu pirmajā lasījumā un grozījumiem Darba likumu kodeksā. Jo tad, ja mēs pieņemsim lēmumu bez izmaiņām Darba likumu kodeksā, šis lēmums nedarbosies. Tāpēc lēmuma pieņemšana pašreiz nebūtu vajadzīga. Tā būtu vajadzīga tad, ja mēs to pieņemtu galīgajā variantā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Zeile: Es, kolēģi, ļoti lūdzu– kāpēc jūs tik ļoti negribat parādīt ekonomiskos aprēķinus, ko šis lēmums mums, republikai, maksās? Mēs atkārtoti ejam to pašu ceļu, ko mēs jau esam gājuši līdz šim,– mēs ļoti gribam būt humāni, taču nezinām, ko tas mums budžetā maksās. Esiet taču reiz reālisti! Ja tie aprēķini ir, bet tikai šodien nav iesniegti, tad tas ir nedēļas jautājums, un šo jautājumu vajag izskatīt. Ja tas tiek skatīts Ministru padomē, tad vajag izskatīt līdz galam, bet tomēr Augstākajai padomei ir jāzina, kādas izmaiņas katrs lēmums un likums ienesīs mūsu finansiālajā stāvoklī.

E.E.Jurševics: Jā, es jums piekrītu. Un tāpēc, es domāju, mēs varētu piekrist Endziņa kungam, ka mēs šodien pieņemam pirmajā lasījumā Darba likumu kodeksa labojumus un...

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad darba grupas domas saskan ar Likumdošanas komisijas domām– šodien mēs lēmumu nepieņemam un vairs nediskutēsim, bet pagaidīsim līdz nākamajai plenārsēdei, lai mēs varētu pārliecināties par tā ekonomisko pamatojumu, tam, protams, ir jābūt rakstveidā, un deputātiem ar to ir jāiepazīstas– sākotnēji, protams, Apvienotajai budžeta komisijai, Ekonomikas komisijai un citām ieinteresētajām komisijām. Tātad pašlaik mums ir jālemj tikai par likumprojektu “Par grozījumiem Latvijas Darba likumu kodeksa 173. un 176.pantā”, par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā. Citus balsojumus mēs pašlaik laikam nevaram izdarīt. Es lūdzu godājamos kolēģus tomēr reģistrēties, jo mūsu sastāvs ir izmainījies. Reģistrācijas režīmu! Rezultātu! Tā, daži kolēģi vēl nav paspējuši reģistrēties. Lūdzu rezultātu. Zālē atrodas 96 deputāti.

Un tagad mums būtu jābalso par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, kaut gan laikam būtu vēlams, lai turpmāk šis dokuments tiktu atdalīts atsevišķi no lēmuma ar savu numuru, jo tam ir ejams cits ceļš nekā šim lēmumam. Tātad, lūdzu, pirmais balsojums par likumprojekta “Par grozījumiem Latvijas Darba likumu kodeksa 173. un 176.pantā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! 80 balsis par, pret– nav, atturas– 8. Tātad likumprojekts tiek pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu godājamo darba grupu uz turpmākajām plenārsēdēm sagatavot lēmuma ekonomisko pamatojumu un gatavoties tā otrajam lasījumam.

Godājamie kolēģi, tā kā mums vēl ir vairākas minūtes līdz pārtraukumam, tad man ir viens paziņojums. Lūdzu uzmanību! Neejiet projām no savām vietām! Pēc tam, es domāju, iesim pārtraukumā un atsāksim plenārsēdi pulksten 12.00.

Tātad pagājušajā naktī miris 1991.gada 20.janvārī ievainotais kinooperators Gvido Zvaigzne. Pieceļoties godināsim viņa piemiņu ar klusuma brīdi. Paldies.

Līdz pulksten 12.00 būsim brīvi.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Paldies.

Nākamais mūsu darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par pašvaldības uzņēmumu” pirmajā lasījumā. Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jūs vakar saņēmāt dokumentu Nr.459, kurā ir likums “Par pašvaldības uzņēmumu” un lēmums par šā likuma spēkā stāšanos kārtību. Un šorīt jūs saņēmāt dokumentu bez numura, kurā ir pavairoti tie komisiju iesniegumi un ierosinājumi, kurus Rūpniecības pastāvīgā komisija bija saņēmusi līdz ceturtdienai, tur ir lasāms arī Rūpniecības komisijas dažos pantos izdarītās redakcionālās izmaiņas. Tirdzniecības komisijas ierosinājumus mēs saņēmām šorīt un šorīt saņēmām arī Ministru padomes Municipālā departamenta ierosinājumus.

Šajā likumā ir runa par visai daudzskaitlīgu uzņēmumu grupu– par pašvaldības uzņēmumiem. Runa ir par unitāriem uzņēmumiem, tas ir, uzņēmumiem, kur pašvaldība ir vienīgais īpašnieks. Ja pašvaldība uzņēmumā nav vienīgais īpašnieks, tad šādu uzņēmumu darbu regulē likums par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, likums par akciju sabiedrībām, un es ceru, ka šodien tiks pieņemts likums par līgumsabiedrībām. Protams, pašvaldības uzņēmums zināmā mērā ir līdzīgs valsts uzņēmumam, tāpēc jūs droši vien jau būsit konstatējuši, ka arī šis likums ir stipri vien līdzīgs, līdzīga ir arī tā centrālā prob­lēma par uzņēmēja, tas ir, pašvaldības, attiecībām ar uzņēmumu. Valsts pārvaldes institūcijas, tas ir, ministrijas, tikai ļoti nosacīti var uzskatīt par uzņēmēju attiecībā pret valsts uzņēmumu, bet pašvaldību saikne ar savu uzņēmumu ir daudz ciešāka, un tādēļ arī šajā likumā ir atšķirības. Likumā ir paredzēts, ka pilnībā tiesības rīkoties ar paš­valdības uzņēmumu mantu ir tikai pašvaldībai. Paredzēti arī peļņas atskaitījumi pašvaldībai. Tas ir ārpus valsts nodokļiem, tādi ir paredzēti. Likumā ir apskatīts pašvaldības pasūtījums, un tas ir obligāts pašvaldību uzņēmumam. Viss iepriekšminētais nosaka arī pašvaldības atbildību par savu uzņēmumu. Ja pašvaldība nenodrošina apstākļus savu uzņēmumu rentablam darbam, tai ar pašvaldības līdzekļiem, tas ir, ar pašvaldības budžetu, ir jāatbild par iespējamām sekām, arī par bankrotu.

Šajā likumā diskutablas varētu būt tās normas, kuras vairāk attiecas uz pašu pašvaldību, nevis uz tās uzņēmumu. Precīzāk sakot, tās ir normas par pašvaldības un tās uzņēmumu attiecībām. Tādas ir 4.panta normas par pašvaldības tiesībām iegādāties cita īpašnieka uzņēmumu un 13.panta normas par pašvaldības pasūtījumu, paredzot, ka īpaša likuma par pašvaldības pasūtījumu varētu arī nebūt. Pēc Rūpniecības komisijas ieskata, šis pants pietiekamā mērā varētu regulēt šo pašvaldības pasūtījumu. Komisiju priekšlikumi, ja jūs būsiet izskatījuši šorīt saņemto dokumentu, galvenokārt ir redakcionāli– tie ir stila un terminoloģijas labojumi. Mēs esam it īpaši pateicīgi Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijai.

Gribu minēt dažus no šorīt saņemtajiem priekšlikumiem. Es personiski atbalstu Salenieka kunga, tas ir, Ministru padomes Municipālā departamenta vadītāja, iesniegto normu par zaudējumu atlīdzināšanu no pašvaldības budžeta pašvaldības uzņēmumiem, ja pakalpojumu tarifi ir zemāki par pašizmaksu. Tā ir aktuāla lieta, komisija to izskatīs un acīmredzot līdz otrajam lasījumam izlems, vai tas ir vajadzīgs vai ne. Personiski es to atbalstu.

Būtisks jautājums, kas šodien būtu laikam jāizlemj, ir Juridiskās pārvaldes un arī Municipālā departamenta priekšlikums par to, ka pašvaldībai nebūtu pilnīgi jāatbild par savu uzņēmumu. Ja tiek izlemts, ka pašvaldībai nav jāatbild par savu uzņēmumu, tad tādā gadījumā tomēr ir jāmaina daudzi likuma panti, jo tad ir apstrīdams jautājums par šo pašvaldības pasūtījumu, par tā obligāto raksturu un vēl daži citi panti. Tas šodien būtu nopietni jāizdiskutē un varbūt arī jāizlemj. Katrā ziņā Rūpniecības komisija ir par to, ka uzņēmējam, tas ir, pašvaldībai, ir jāatbild par savu uzņēmumu. Līdzīga nostāja mums bija par valsts uzņēmumu, bet tur bija maza nianse, tā kā valsts uzņēmuma likumu mēs attiecinājām arī uz vissavienības pakļautības uzņēmumiem. Tur šī atbildība bija jau ļoti riskanta, un tāpēc Rūpniecības komisija izlēma, ka par valsts uzņēmumiem valsts neatbild. Tomēr es lūgtu izteikties arī par to. Taču Rūpniecības komisijas viedoklis ir tāds, ka pašvaldība atbild par šiem uzņēmumiem. Tas man būtu viss. Lūdzu, uzdodiet jautājumus!

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, uzdodiet jautājumus ziņotājam! Lūdzu, deputāte Briņķe!

I.Briņķe: Sakiet, lūdzu, kādas ir šā uzņēmuma attiecības, piemēram, ar Rīgas pilsētas pašvaldībām? Man, piemēram, ir zināma tāda situācija: vienā rajonā, Ziemeļu rajonā, tiek dibināts šāds pašvaldības uzņēmums. Cik lielā mērā likums regulē šīs attiecības ar Ziemeļu rajona izpildvaru? Un kādas ir attiecības ar pilsētu?

I.Ēlerts: Es saprotu tā, ka pašvaldības uzņēmums var piederēt tikai vienai pašvaldībai– vai nu Ziemeļu rajonam, vai Rīgas pilsētai. Piemēram, Rīgas pilsētas Labiekārtošanas pārvalde acīmredzot pieder Rīgas pilsētai, bet, teiksim, Ziemeļu rajona Sabiedriskās ēdināšanas kombināts pieder Ziemeļu rajonam. Es tā saprotu.

I.Briņķe: Paldies. Tātad var būt– vai nu, vai nu?

I.Ēlerts: Vai nu– vai nu, citas iespējas neredzu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lucāns: 18.pantā pēdējā rindkopa ir šādā redakcijā: “Strīdus jautājumus par uzņēmumu darbības apturēšanu izšķir arbitrāža, izņemot gadījumus, kad uzņēmumu darbību aptur aizsardzības komiteja.” Aiz kādiem apsvērumiem ir izdarīts šis izņēmums?

I.Ēlerts: Apsvērums ir tāds... Es atvainojos, komisijas vainas dēļ ir slikta kopija, tur teikts– “aptur Vides aizsardzības komiteja”. Tātad likumā par Vides aizsardzības komiteju ir paredzēts, ka tās lēmumu var atcelt tikai Augstākā padome. Šis ir izņēmums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Endele: Sakiet, lūdzu, vai 16.pants nepieļauj to, ka šīs te cenas noteiks pašvaldība un beigu beigās tā uzņēmumu nostādīs tādā stāvoklī, ka tas nebūs spējīgs pats darboties?

I.Ēlerts: Jā, tas... Tāpēc jau es teicu, ka atbalstu Salenieka kunga vadītā Municipālā departamenta ierosinājumu, ka šādā gadījumā zaudējumi tiek segti no pašvaldības budžeta. Tātad tiem tiek maksāta subsīdija, dotācija, kā jūs vēlaties.

J.Endele: Un otrais. Tātad es saprotu, ka peļņu, to, kas mums ir noteikta ar peļņas likumu, šis uzņēmums maksā? Un tādā gadījumā tam vēl ir jāmaksā peļņas daļa pašvaldībai? Peļņas nodoklis?

I.Ēlerts: Ir paredzēts, ka pašvaldības uzņēmums maksā visus valsts noteiktos nodokļus, ja vien uz to neattiecas nodokļu atvieglojumi, un bez tam tā peļņa saskaņā ar statūtos ierakstītiem noteikumiem vēl tiek sadalīta starp uzņēmumu un pašvaldību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Mans jautājums varbūt ir precizējošs– tātad pašvaldība šinī gadījumā ir uzņēmējs?

I.Ēlerts: Jā, kaut gan 4.pantā ir precizējums, paskatieties labojumos, ja nemaldos– 3.panta labojumu, tad redzam, ka pašvaldību izpildinstitūcijām ir visas likumā par uzņēmējdarbību noteiktās uzņēmējtiesības un pienākumi.

G.Grūbe: Tātad tai ir jāatbild arī par savu uzņēmumu darbības rezultātiem?

I.Ēlerts: Jā, tādas ir manas domas.

G.Grūbe: Pilnīgi un galīgi, ja?

I.Ēlerts: Jā.

Priekšsēdētājs: Vai vēl jautājumi būtu? Nav. Paldies Ēlerta kungam. Lūdzu, kurš ir pieteicies debatēs? Vārds debatēs Lucāna kungam. Lūdzu.

J.Lucāns: Tie pašvaldības uzņēmumi, kurus te referents jau minēja, pateicoties savam īpatnējam stāvoklim, tomēr, manuprāt, rada arī dažus sarežģījumus. Es negribu pret šo stāvokli nekādā ziņā iebilst, es saprotu tā jēgu, taču man šajā sakarībā liekas būtiskas dažas piebildes, konkrēti 8.pantā “Par pašvaldības uzņēmumu struktūru” ir izklāstīts, kas var būt līdzīpašnieki un tamlīdzīgi. Man liekas, ka vēl būtiska būtu šāda piebilde, tā ir: “pašvaldības uzņēmuma sastāvā kā līdzīpašnieki nevar ieiet pašpārvaldes valdes vai izpildkomitejas locekļi”, jo tiešā pakļautība varētu radīt kaut kādu neobjektivitāti starp augstāko pārvaldītāju un pašu uzņēmumu. Un tādā pašā sakarā 3.nodaļas 9.panta beigās, man liekas, būtu lietderīgi ielikt vēl šādu teikumu: “Šīs materiālās vērtības nevar iegādāties pašvaldības valdes locekļi.” Jo šāda teikuma neielikšana šajā nolikumā varētu atkal radīt kaut kādas neobjektīvas rīcības. Un nedaudz tālāk: “...jeb par sadarbības iespējām labdarības mērķiem”. Man liekas, ka būtu lietderīgi pievienot vēl vienu teikumu: “Šīs labdarības saņēmēji nevar būt valdes, izpildkomitejas pašvaldības valdes vai izpildkomitejas locekļi.”

Un pēdējais labojums, ko man gribētos ierosināt, ir par 4.nodaļu “Pašvaldības uzņēmumu pārvaldīšana”. Tur 11.pantā ir šāds teiciens, ka “uzņēmuma vārdā direktors var dibināt un likvidēt filiāles un pārstāvniecības”. Tas varētu attiekties arī uz ļoti plaša mēroga rīcību, un tāpēc, manuprāt, te vajadzētu ielikt piebildi iekavās “saskaņojot ar valdi”, lai šī rīcība tomēr būtu pašpārvaldei zināma un pamatota. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ekonomikas komisijas vārdā runās deputāts Špoģis. Ja vēl kāds vēlas uzstāties, lūdzu, piesakieties sekretariātā.

K.Špoģis: Godātie kolēģi! Ekonomikas komisijas vārdā es gribētu pievērst jūsu uzmanību vispirms tam, ka pašvaldības uzņēmumi, par kuriem ir runa šajā mūsu izskatāmajā likumprojektā, aptver ļoti daudz nozaru uzņēmumus, organizācijas...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Špoģa kungs, man būtu lūgums kolēģiem deputātiem: ja sarunas ir ļoti nepieciešamas, dariet to citā vietā, jo šeit absolūti nedzird. Es redzu, ka vairāki deputāti sasprindzina dzirdi, lai vispār kaut ko dzirdētu. Lūdzu, turpiniet, Špoģa kungs!

K.Špoģis: Šajā grupā vispirms ietilpst pirmās sfēras nozaru uzņēmumi, kas saistīti ar ceļiem, ar sakariem, ar energoapgādi un materiāli tehnisko apgādi, ar servisu un lauksaimniecības rīku ražošanu un tā tālāk. Tāpat, neapšaubāmi, pašvaldības uzņēmumi var būt arī otrās sfēras uzņēmumi, kas saistīti ar lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību, dārzsaimniecību un tā tālāk. Un tām būs ļoti daudzveidīgi arī trešās sfēras uzņēmumi, teiksim, vietējās saldētavas, pienotavas, lopkautuves un tā tālāk, kas būs kā valsts uzņēmumi, ja nebūs pārveidojušies par uzņēmējsabiedrībām, un tāpat arī lauksaimniecības produkcijas akumulācijas starpposmi– dažādi pārstrādes, glabāšanas, realizācijas uzņēmumi. Ja mēs gribētu paskatīties uz šo problēmu citā skatījumā, tad pagastu, pilsētu un rajonu pašvaldību ziņā ir jābūt visai daudzveidīgiem ražošanas infrastruktūras un sociālās infrastruktūras uzņēmumiem, organizācijām. Visai šai gammai būtu jābūt pašvaldību, teiksim, pagastu, pilsētu, rajonu, pārziņā.

Otra būtiska īpatnība, mūsuprāt, ir tā, ka to darbības galvenā jēga, to uzdevums un mērķis ir uzņēmējdarbības veicināšana, sekmēšana un nodrošināšana savā teritorijā, vienalga, vai tas ir pagasts, rajons vai pilsēta, kā arī kultūras, sadzīves, izglītības, veselības aizsardzības un visas pārējās sociālās sfēras, arī sociālās sfēras iestāžu, organizāciju, uzņēmumu labas funkcionēšanas nodrošināšana pagastā, rajonā, savā attiecīgajā teritorijā. Un tāpēc arī pašvaldības uzņēmumu veidošanas mērķiem un uzdevumiem, manuprāt, jābūt centrētiem tieši uz uzņēmējdarbības un sadzīves sekmēšanu attiecīgās teritorijas cilvēku un uzņēmēju interesēs. Tas ir ļoti būtiski. Man liekas, ka pie šiem formulējumiem mums vajadzēs mazliet pastrādāt, gatavojoties otrajam lasījumam. Un vēl, cienījamie kolēģi, gribētos piebilst, ka bez šo paš­valdības uzņēmumu mērķtiecīgas darbības un sekmīgas funkcionēšanas nevarēs pienācīgi veidoties ne zemnieku saimniecības, ne mazās uzņēmējsabiedrības, ne cita veida mazie uzņēmumi, nevarēs notikt privatizācijas process vispār.

Ņemot vērā šo uzņēmumu ārkārtīgi lielo daudzveidību un to ciešo savstarpējo sakarību, trešā īpatnība, konceptuālā īpatnība, ir tā, ka paš­valdību uzņēmumu sastāvā var būt gan peļņas uzņēmumi, gan arī bezpeļņas uzņēmumi. Var būt pat tieši dotējami uzņēmumi, ja tas vietējai pašvaldībai būs pieņemams, iespējams un nepieciešams. Tāpēc par šāda likuma nepieciešamību nemaz nebūtu jāšaubās, kaut gan es to saku tāpēc, ka mums komisijā bija neliela diskusija par šo jautājumu, kad mēs to nesen pieņēmām. Taču šobrīd liekas, ka nevajadzētu būt kādām šaubām par šā atsevišķā likumiņa nepieciešamību. Mēs esam ļoti pateicīgi– arī komisijā tas tika atzīmēts– kolēģim Ivaram Ēlerta kungam un kolēģiem, kas viņam palīdzējuši, par to, ka šis likumprojekts ir izstrādāts, ka tas ir tapis, ka tas ir iesniegts. Ekonomikas komisija ir izskatījusi šo likumprojektu, apspriešanas rezultātā tas ir uzlabojies, par to Ēlerta kungs jau šeit runāja. Un komisija to akceptēja pirmajam lasījumam.

Pēc tam, jau pēc izskatīšanas, tika saņemti, kā šeit referents jau minēja, arī Pašvaldību departamenta priekšlikumi. Tāpēc arī tiem runātājs jau pieskārās. Es vakar, rūpīgi salīdzinot projekta sākotnējo un galīgo variantu, konstatēju, ka lielākā daļa priekšlikumu ir sakritusi. Paši autori lielāko daļu no priekšlikumiem, kas minēti Pašvaldību departamenta priekšlikumos... jau ir iestrādāti. Piemēram, par 3.pantu. Acīmredzot pareiza ir Rūpniecības komisijas priekšlikumos ierosinātā balsošana par valsts vai pašvaldību atbildību par savu uzņēmumu darbības rezultātiem. Ņemot vērā to, kā jau es teicu, ja padome to atzīs par iespējamu, tad pašvaldības uzņēmumu skaitā būs, varēs būt, un es pieļauju, ka tādi arī būs, bet atsevišķos gadījumos būs pat nepieciešami un funkcionēs ļoti dažādi uzņēmumi, kas varēs dot peļņu, bet būs arī dažādi citi, varbūt ar mazu peļņu vai pat bez peļņas. Mēs saprotam, par ko ir runa, tie ir visdažādākā veida sociālās infrastruktūras objekti, uzņēmumi, kuru mērķis nav... kuri nav vajadzīgi mūsu uzņēmumos, bet paredzēti ir. Tāpēc šeit būtu ļoti uzmanīgi viss jāapsver, pirms mēs balsosim, pirms izlemsim jautājumu par to, vai pašvaldība ekonomiski atbild par savu uzņēmumu vai neatbild. Pēc Pašvaldību departamenta priekšlikuma, it kā nebūtu jāatbild, jo tas uzņēmums slēgs dažādus citus līgumus, bet autori ir ierakstījuši, ka pašvaldībai ir jāatbild. Manuprāt, atbildības jautājums ir ļoti nopietni jāapsver. Man liekas, ka šī atbildība būtu nepieciešama, jo citādi jau nav iespējams. Ja tie būtu visi līdzīgi– teiksim, tiem būtu peļņas gūšanas mērķis un būtu iespējams tiešām visiem strādāt augsti rentabli, gūstot peļņu, tad būtu pavisam cita lieta, bet šinī gadījumā liekas, ka tas nav iespējams. Tāpēc par 3.pantu šodien, gatavojoties otrajam lasījumam, par departamenta vai kādiem citiem priekšlikumiem būtu jāpadiskutē. Spriežot pēc departamenta priekšlikumiem, arī par 13.pantu, var būt, ka tas ir 12.pants... varētu mērķtiecīgi izdarīt, kā jau es teicu, centrētu iestarpinājumu, piemēram, tādu, ka “pašvaldības uzņēmumi saskaņā ar statūtiem vai pagastu, rajonu iedzīvotāju un uzņēmēju interesēs”, un tālāk kā tekstā. Par to ir jāpadomā.

Tālāk par 15. un mazliet arī par 17. un 19.pantu. Liekas, ka arī 1.panta tekstā varbūt varētu ierakstīt tādā veidā, kā es jau teicu. Pieņemsim komisijas priekšlikumu– šodien akceptēt, balsot konceptuāli, bet varbūt nebalsot atsevišķi par šo “atbild” vai “neatbild”. Jūsu priekšlikumi ir reāli, mēs tik tiešām būsim pateicīgi autoriem, komisijai par lietišķajiem priekšlikumiem, kurus mēs šodien vai rītdien saņemsim, lai varētu virzīt darbu uz priekšu un sevišķi šā jautājuma izskatīšanu nekavēt. Tas ir ļoti, ļoti nepieciešams sīko uzņēmumu darbībai pagastos un pilsētās. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai, lūdzu, vēl ir debatētāji šajā jautājumā? Nav. Vai Ēlerta kungam būtu kas sakāms, noslēdzot šīs īsās debates?

I.Ēlerts: Pāris vārdu par Lucāna kunga ierosinājumiem, ka līdzīpašnieki nevar būt valdes locekļi. Tātad mēs apskatām uzņēmumu, kuram ir tikai viens īpašnieks,– un tā ir pašvaldība, bet nevis, teiksim, sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurā daļa īpašuma varētu būt pašvaldībai un daļa– tās locekļiem. Tā ka šis ir citu lēmumu vai likumu jautājums. Tāds jau reiz radās Augstākajā padomē. Tas bija, runājot par valsts un pašvaldību institūciju, amatpersonu, ja nemaldos, aizliegumu un ierobežojumiem piedalīties uzņēmējdarbībā vai kaut kas tamlīdzīgs, es precīzi neatceros šo lēmumu nosaukumu. Par mantas iegādāšanos, es ceru, Lucāna kungs iesniegs priekšlikumu. Tikai te ir problēma: teiksim, ja pašvaldība dzīvo no uzņēmumu peļņas un no tās algo arī savus darbiniekus. Tādējādi te rodas maza problēma, bet, teiksim, par to, ka patiešām labdarības veidā nevarētu piešķirt, šaubu nav. Jāpiekrīt par filiālēm, pārstāvniecībām. Tas patiešām ir ļoti labs ierosinājums. Paldies.

Tālāk– Špoģa kunga ierosinājums par pašvaldības teritorijas iedzīvotāju interesēm. Es gan to izteicu jau Ekonomikas komisijas sēdē, ka tas būtu statūtu jautājums, jo pašvaldība naudas pelnīšanai varētu turēt arī uzņēmumus, kuri ir tikai naudas interesēs, un tie varētu nebūt saistīti ar pašvaldības iedzīvotāju interesēm. Tā ka tas vēl ir diskutabls jautājums. Protams, mēs esam ar mieru diskutēt ar jebkuru un lūgt rakstiskus ierosinājumus– un pēc iespējas ātrāk, jau varbūt uz ceturtdienu, un tādā gadījumā šo likumu varētu skatīt otrajā lasījumā jau pēc nedēļas vai arī pēc divām nedēļām, kā nu izlems Prezidijs. Paldies.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, ir viens jautājums– par 3.pantu. Vai mēs varam pašlaik nobalsot? Vai ir kāds formulējums?

I.Ēlerts: Es nedzirdēju nevienu iebildumu no deputātiem, ka kāds būtu atbalstījis tēzi– pašvaldībai nevajag atbildēt par savu uzņēmumu! Visi līdz šim ir atbalstījuši tēzi, ka tai ir jāatbild par savu uzņēmumu. Ja kāds deputāts aizstāv un pamato pretējo tēzi, tad ir jēga balsot. Bez pamatojuma laikam te ir grūti balsot. Līdz šim ir bijis pamatojums, ka ierosinātājs atbild.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai citu domu nav? Tātad mēs varam balsot par likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu, gatavosimies balsošanai. Kamēr deputāti nāk plenārsēžu zālē, es gribētu dot vārdu paziņojumam Caunes kungam. Viņam bija paziņojums jau pirms šā pārtraukuma, bet objektīvu iemeslu dēļ to nevarēja sniegt. Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Caune: Cienījamie kolēģi! No Satiksmes ministrijas ir saņemta informācija, ka deputāti gadījumos, ja viņi nevar ierasties autoostā pieteikt braukšanas vietu autobusā, personīgi var piezvanīt pa telefonu 213826– katru dienu no pulksten 8.00 līdz 17.00, bet ne vēlāk kā pusstundu pirms autobusa atiešanas, izņemot sestdienas, svētdienas un svētku dienas. Tātad– 213826. Viss, paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es redzu, ka deputāti ir ieradušies zālē. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies. Paldies. Rezultātu! Zālē ir reģistrējušies 92 deputāti. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Par pašvaldības uzņēmumu” akceptēšanu pirmajā lasījumā. Rezultātu! Par– 88, pret– 1, atturas– 2. Tātad likumprojekts ir akceptēts pirmajā lasījumā. Lūdzu, iesniedziet komisijai savus priekšlikumus un ierosinājumus!

Godājamie kolēģi, mums ir jāizlemj par savu tālāko darba kārtību. Mums šodienas darba kārtībā ir palikuši divi jautājumi. Viens– kā saka, ļoti tiešs un precīzs. Un otrais– globāls. Tātad tika izteikts laikam visai objektīvs ierosinājums, ka būtu vēlams tagad tomēr ķerties pie likumprojekta par līgumsabiedrībām trešajā lasījumā un tikai pēc tam pie kārtības ruļļa, jo pastāv tāda hipotēze, ka gadījumā, ja mēs tagad sāksim ar kārtības rulli, tad dienas beigās nebūs, kas nobalso par likumprojektu “Par līgumsabiedrībām”. Laikam tas ir ļoti objektīvi un pareizi, un tāpēc man ir ierosinājums mazliet grozīt mūsu darba kārtību un tagad uzsākt likumprojekta “Par līgumsabiedrībām” apspriešanu trešajā lasījumā. Vai būtu kādi iebildumi? Nav. Tātad apspriedīsim likumprojektu “Par līgumsabiedrībām” trešajā lasījumā. Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ, nāciet tribīnē!

E.Krastiņš: Cienījamie kolēģi! Vienīgais sarežģījums, par kuru man būtu jāpakonsultējas ar jums, ir tas, ka diemžēl dažādu pārpratumu dēļ tiek nodalīts pats likumprojekts no tā stāšanās spēkā. Tādā gadījumā viss ir kārtībā.

Tātad mums jārunā par dokumentu Nr.462, kurš jums tika izdalīts, ja nemaldos, šorīt no rīta, un par dokumentu Nr.467, tas ir, lēmumu par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Gribu jūs informēt par to darbu, kas ir veikts periodā starp otro un trešo lasījumu. Pēc otrā lasījuma deputātu rakstiski priekšlikumi netika saņemti. Taču mēs turpinājām iestrādāt tos priekšlikumus, kurus bija iesniegusi Juridiskā pārvalde, kā arī dažus mutiski izteiktos deputātu priekšlikumus. Bez tam bijusi tikšanās ar Universitātes docentu Rozenfelda kungu, kā arī ar Juridiskās pārvaldes darbiniekiem, lai papildinātu un precizētu trešajam lasījumam sagatavojamo likumprojektu.

Tagad informēšu jūs par tām izmaiņām, kuras ir izdarītas. Saskaņā ar Juridiskās pārvaldes ieteikumiem nedaudz ir mainīta struktūra, proti, 3.nodaļa, kas otrajā lasījumā skanēja “Līgumsabiedrību izveidošanas un likvidācijas kārtība”, ir sadalīta divās nodaļās: 3.nodaļa ir palikusi “Līgumsabiedrību izveidošanas kārtība”, un savukārt ir pievienota jauna 7.nodaļa– “Līgumsabiedrību likvidācija”, attiecīgi pārkārtojot pantus un mainot to numerāciju, bet tās normas, kas attiecas uz dažādu, ar līgumsabiedrību darbību un dibināšanu saistītu personu atbildību, tagad visas ir koncentrētas 4.nodaļā– pamatā 11.pantā, tātad tās, kas iepriekšējā lasījumā bija izkaisītas pa dažādiem pantiem, dažādām nodaļām.

Un tagad īsi par tām normām, kuras ir pievienotas no jauna. Pēc Juridiskās pārvaldes priekšlikuma 9.pantā ieslēgta norma, ka iemaksu nevar izdarīt vērtspapīra veidā. 11.pantā iestrādāts nosacījuma, ka atbildība var būt proporcionāla ne tikai ieguldījumam līgumsabiedrībā, bet arī saskaņā ar līgumā noteikto daļu.

Tālāk. Pēc Ekonomikas komisija ieteikuma 19.pantā iestrādāts nosacījums, ka bankas konts var tikt atvērts arī uz līgumsabiedrības vārda. 23.pantā pēc Juridiskās pārvaldes ieteikuma precizēts jēdziens par to, kā tiek samazināta dalībnieka īpašuma daļa līgumsabiedrības mantā par viņam aprēķināto zaudējumu daļu. 24.pantā iestrādāts jauns nosacījums, ka dalībnieks var pieprasīt savas peļņas daļu, ja viņa iemaksa nav samazinājusies. 26.pantā izdarīts precizējums par atpakaļ­atdodamo mantu– ka tiek atdota tā manta, kura reāli ir saglabājusies natūrā.

Pēc Rozenfelda kunga priekšlikuma 29.pantā ir iekļauts nosacījums par pilnvarotā dalībnieka pilnvaras atcelšanu. 34.pants pievienots jauns. Tas noticis saskaņā ar deputātu Ēlerta un Muciņa izteiktajiem priekšlikumiem un Rozenfelda kunga rakstisko priekšlikumu par to, kādā veidā turpināma līgumsabiedrības darbība kāda komplimentārā dalībnieka nāves gadījumā.

Un 36.pantā pēc Rozenfelda kunga priekšlikuma iekļauts nosacījums par komanditpriekšrocības tiesībām ieguldījumu saņemšanā un sabiedrības likvidācijas gadījumā. Bez tam pēc Rozenfelda kunga priekšlikuma visā likumā ir izslēgts jēdziens par pamatkapitālu, visur konsekventi lietojot īpašumu vai mantas jēdzienu, tādējādi to izslēdzot arī no 1.nodaļas terminiem.

Pamatā tie ir visi galvenie labojumi, kas izdarīti šajā likumprojektā. Un vēl viens labojums. Pēc Rozenfelda kunga un Juridiskās pārvaldes prasības un arī saskaņojot šo jautājumu Ekonomikas komisijā, ir izslēgta tā prasība, kas bija parādījusies otrajā lasījumā, un proti, par nepieciešamību līgumu un tā izmaiņas notariāli apliecināt, uzskatot, ka valsts reģistra apliecinājums jau ir līdzvērtīgs šajā ziņā. Un tātad notariāls apliecinājums būtu tikai par to mantu, tās mantas nodošanu līgumsabiedrības rīcībā, kur šāda prasība ir saskaņā ar pastāvošo likumdošanu. Tas man būtu viss, ko gribēju teikt par likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kādi ir jautājumi ziņotājam? Jautājumu nav. Paldies. Taču es domāju, ka Krastiņa kungam nav jāiet prom no tribīnes, jo man ir tādas aizdomas, ka arī debatētāju šajā jautājumā nav. Manas aizdomas ir apstiprinājušās, jo neviens debatēs nav pieteicies. Līdz ar to mēs varam pieņemt, lūk, šo likumu trešajā lasījumā, kā mums tas ir noteikts, pa pantiem, jo rakstisku iesniegumu šeit nebija. Mums tomēr ir jāpārliecinās, vai kāds no deputātiem nav aizmirsts, vai ir izskatīti viņa ieteikumi un vai kādam nav pretenziju pret kādu no pantiem. Lai tas nebūtu tikai formāli, tad jāvaicā deputātiem, vai kādam no viņiem ir pretenzijas pret šiem pantu formulējumiem, pantu kārtību un visu pārējo, kas ir šajā likumprojektā. Neredzu. Tad arī rezumējumam nebūtu vietas? Un vai pastāv iespēja, ka mēs to pieņemam kopumā?

No zāles: Jā.

Priekšsēdētājs: Jo ne par vienu pantu ne deputātu iebildumus, ne pretenzijas es neredzu. Tātad jums nav nekādu iebildumu, ka mēs pieņemam šo likumu trešajā lasījumā kopumā? Kādas domas ir ziņotājam šajā jautājumā? Lūdzu, Krastiņa kungs! Laikam nav nekādu, jo, šķiet, būtu diezgan absurdi, ja mēs tagad sauktu visus pantu numurus un pēc tam tos skatītu. Tātad paldies ziņotājam, un stāsimies pie balsošanas. Un pēc tam atkal lūgsim... Varbūt Krastiņa kungs pie viena varētu ziņot arī par likuma spēkā stāšanās kārtību?

E.Krastiņš: Jā, lēmums par likuma spēkā stāšanos ir ļoti īss, proti, par to laiku, kad tas stājas spēkā, un par nepieciešamību sagatavot attiecīgus grozījumus un papildinājumus esošajā likumdošanā. Bez tam deputāts Špoģis ir iesniedzis priekšlikumu– šajā lēmumā iekļaut arī šādu punktu: “Noteikt, ka līgumsabiedrības, kuru īpašums pārsniedz 500 tūkstošus rubļu, reģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs, bet pārējās līgumsabiedrības reģistrē rajonu un pilsētu valsts notāri.” Jo likumā par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru attiecībā uz līgumsabiedrībām šī norma nav noteikta. Būtībā iznāk, ka tās ir jāreģistrē attiecīgajā vietā, kur tās tiek izveidotas. Es nezinu, varbūt Špoģa kungs var vēl īpaši pamatot šo savu prasību? Man šajā ziņā grūti ko teikt. Man liekas, ka tādā gadījumā šis lēmuma pants varētu nonākt zināmā pretrunā ar likumu par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru.

K.Špoģis: Vai drīkstu?

Priekšsēdētājs: Pirmais laikam bija Grūbes kungs, bet tā kā šis jautājums... Lūdzu, trešais mikrofons.

K.Špoģis: Redziet, likumā par Uzņēmumu reģistru mums ir noteikts, ka tiek reģistrētas visas statūtsabiedrības, vārdu sakot, akciju sabiedrības, kurām ir kapitāls līdz 500 tūkstošiem rubļu, ir galvenās šeit Uzņēmumu reģistrā pie galvenā notāra. Taču tur nav minētas līgumsabiedrības. Tieši tāpēc arī šis punkts būtu nepieciešams, lai to pašu normu, kas attiecas uz statūtsabiedrībām, attiecinātu arī uz līgumsabiedrībām, lai lielās līgumsabiedrības reģistrētu šeit, bet mazās– attiecīgi teritoriālajos reģistros. Tādā veidā tas ir domāts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Man ir jautājums par 2.punktu, kā saka, ļoti interesants jautājums– sakarā ar to, ka mēs vairākos Augstākās padomes lēmumos esam uzdevuši Ministru padomei vai arī Juridiskajai pārvaldei izdarīt attiecīgus grozījumus pastāvošajā likumdošanā. Man jāsaka, ka daudzos gadījumos mēs neesam saņēmuši atbildi, arī par beidzamo pieņemto lēmumu, tur Lauksaimniecības komisija, piemēram, ierosināja par celmu naudām. Runājot par zemes nodokli, bija paredzēts, ka šādu lēmumu mēs pieņemam, bet uz 1.janvāri bija jāiesniedz daži labojumi, taču uz 1.februāri tie vēl nav iesniegti. Vai jums ir kādas garantijas, ka šie labojumi, projekti tiks iesniegti līdz šim laikam? Vai tikai mēs nepārvēršamies par papīru rakstītājiem?

E.Krastiņš: Mēs esam papīru rakstītāji, bet, no otras puses, vienīgā garantija ir tā, ka esmu redzējis sagatavotus likumprojektus, kuros saskaņā ar likumu par uzņēmējdarbību ir sagatavotas arī dažas izmaiņas, kas skar līgumsabiedrības. Jo jau pašā likumā par uzņēmējdarbību ir parādījies šis līgumsabiedrību jēdziens. Protams, man nekādu citu cerību nav par šo lietu. Diemžēl vēlāk– jau pēc šā lēmuma apspriešanas Ekonomikas komisijā– man radās doma, ka daudz būtiskāk būtu uzdot kādam noteikt to kārtību, kādā līgumsabiedrībām ir atverami bankas konti un ar to starpniecību veicamas operācijas. Manuprāt, tur var rasties daudz lielāki sarežģījumi, tā kā līgumsabiedrības nav juridiskās personas un tā būtībā ir pavisam jauna parādība. Taču, atklāti sakot, es neredzu, kam īsti uzdot šo darbu– vai tas ir jāuzdod Ministru padomei? Bet, redziet, mūsu izveidotā Latvijas Valsts banka nav reāls naudas resursu rīkotājs, savukārt, uzdodot to PSRS Valsts bankas Latvijas Republikas nodaļai, man liekas, mums varētu rasties zināmas grūtības. Tāpēc man liekas, ka šī ir daudz svarīgāka problēma nekā 2.punkts.

G.Grūbe: Jā, bet tad man ir otrs jautājums šajā sakarībā: likums stājas spēkā ar 15.februāri, bet labojums likumdošanā tiks iesniegts tikai 15.martā, un droši vien ātrāk par 1.jūniju tas varbūt netiks pieņemts. Vai šeit nav pretrunas?

E.Krastiņš: Es domāju, ka lielu daļu no tā, ko ir iespējams veikt, var izdarīt arī bez šiem labojumiem un grozījumiem, jo uz līgumsabiedrībām pašlaik attiecas likums par uzņēmējdarbību, šis likums un civilkodekss tādā mērā, cik tas nav pretrunā ar likumu par līgumsabiedrībām un likumu par uzņēmējdarbību. Un, protams, attiecas arī likums par Uzņēmumu reģistru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

Z.Ziediņš: Savu attieksmi pret izstrādāto likumu es izteikšu balsojot– tā ir negatīva. Bet šoreiz es gribēju runāt par citu jautājumu– par šo lēmumu par likuma spēkā stāšanās kārtību. Un mani vēl interesē, vai šajā jautājumā tiks atklātas arī debates. Varbūt es varu pusminūtē nolasīt jums Kalniņa kunga sūtīto vēstījumu un šeit uz vietas izdarīt no tā secinājumus?

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

Z.Ziediņš: Kungi, visu rajonu pašvaldību vadītāji, rajonu izpildkomiteju vadītāji ir saņēmuši šādu Ministru padomes vēstuli: “Latvijas Republikas Ministru padome paskaidro, ka, reģistrējot uzņēmumus atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai, visos gadījumos ir nepieciešams iepriekš saņemt rajona vai pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas piekrišanu. Katra rajona vai pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomiteja patstāvīgi noformē piekrišanu uzņēmumu reģistrācijai vai arī pilnvaro to darīt pagaidu tautas deputātu padomes izpildkomitejas.” Parakstījis A.Kalniņš. Nr.8112. 1991.gada 22.janvārī.

Šī vēstule ir galīgi voluntārs mūsu lēmuma tulkojums, kas atkal pilnībā saglabā visu esošo rajonu pašvaldību vadības un iedarbības mehānismu attiecībā uz reģistrētajiem uzņēmumiem. Un man te ir vairāki jautājumi. Vai tagad, kad mēs apstiprināsim šā likuma spēkā stāšanās kārtību, mēs varam pieļaut, ka šos uzņēmumus reģistrē tautas deputātu padomes? Vai tās reģistrē tā, kā to prasa likums, notārs? Varbūt labāk lai Uzņēmumu reģistrs iet caur Tieslietu ministriju? To mums vajadzētu kaut kā iestrādāt, jo Kalniņa kunga parakstītā vēstule ir pilnīgā pretrunā ar visiem likumiem, ko mēs esam pieņēmuši par Uzņēmumu reģistru Latvijas Republikā. Un, ja mēs izskatām šo jautājumu, tad to vajadzētu ņemt vērā, jo šāda vēstule jau darbojas, to ir saņēmuši visu rajonu izpildkomiteju priekšsēdētāji. Man tas ir viss.

E.Krastiņš: Tātad jautājums ir par to, cik lielā mērā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs pakļausies šai, arī manā skatījumā, pretlikumīgajai vēstulei. Jo mēs skaidri pateicām, ka uzņēmumiem, lai tie reģistrētos, nekādas pašvaldību atļaujas nav vajadzīgas. Savukārt, runājot par Ziediņa kunga negatīvo attieksmi pret likumu par līgumsabiedrībām, es domāju, ka tas ir viens no tiem likumiem, ko pašlaik gaida daudzi cilvēki, kuri ir atraduši iespējas līdz šim realizēt savu uzņēmību, savu iniciatīvu, saimniecisko darbību kooperatīvu veidā. Un, tā kā mēs ar savu lēmumu, pieņemot likumu par uzņēmējdarbību, esam noteikuši, ka līdz šā gada 1.jūlijam tiem uzņēmumiem, kuri neatbilst likumam par uzņēmējdarbību, tajā skaitā arī kooperatīviem, ir jāpārveidojas tajās organizatoriskajās formās, kādas ir noteiktas likumā par uzņēmējdarbību, tad šā likuma aizkavēšana daudziem cilvēkiem vienkārši liegs iespēju turpināt savu tālāko saimniecisko darbību– ar visām no tā izrietošajām sekām. Pie tam šīs sekas būs jo smagākas tieši tāpēc, ka šie cilvēki veido pamatus tām brīvā tirgus attiecībām Latvijas Republikā, kādas kaut nedaudz tomēr ir sākušas veidoties.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Attiecībā uz reģistrāciju un to, ko šajā jautājumā ierosināja profesors Špoģis. Tā kā mums Uzņēmumu reģistrs aptver visas uzņēmējdarbības formas, vai tomēr būtu racionāli šajā atsevišķajā lēmumā par līgumsabiedrībām iestrādāt šo reģistrācijas normu? Manuprāt, daudz vienkāršāk ir Uzņēmumu reģistrā, tur, kur rakstīts vārds “statūtsabiedrības”, nosvītrot pirmo daļu “statūt-” un tajā vietā ielikt “uzņēmējsabiedrības”, un izdarīt izmaiņu šajā likumā, lai šis likums attiektos pilnīgi uz visām uzņēmējdarbības formām. Bet šajā lēmumā to neparedzēt.

E.Krastiņš: Es varētu piekrist Bula kungam.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Laikam mums ir izskanējušas debates arī par šo lēmumu, bet tagad es, kamēr deputāti nav atstājuši zāli, palūgšu jūs reģistrēties un sākumā balsot par likumprojektu trešajā lasījumā. Varbūt sekretariāts varētu vēlreiz dot zvanu un organizēt balsošanu, jo viens otrs no deputātiem, kuri iegāja zālē, uzreiz atkal izgāja. Tagad nobalsosim par likumu un pēc tam par lēmumu pa punktiem. Lūdzu, ieslēgsim reģistrācijas režīmu, lai varētu reģistrēties tie deputāti, kuri vēl nāk klāt. Lūdzu, reģistrēsimies. Paldies. Rezultātu! Reģistrējušies 87 deputāti.

Godājamie kolēģi, un tagad es palūgšu ieslēgt balsošanas režīmu un tikpat lielā vienprātībā, kādā mēs atteicāmies no debatēm par šo likumprojektu, nobalsot arī par likumu par līgumsabiedrībām trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. 84– par, pret– 1, atturas– 1. Likums par līgumsabiedrībām ir pieņemts. Paldies.

Nākamo mēs balsosim lēmumu par likuma “Par līgumsabiedrībām” spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu, izsakieties par 1.punktu! Vai ir kādi citi varianti balsojumam? Nav. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma 1.punktu. Rezultātu! 84– par, pret– nav, atturas– 1. 1.punkts ir pieņemts. Lūdzu, par 2.punktu! Kādi iebildumi ir par tā formulējumu? Nav. Lūdzu, balsosim par 2.punktu. Rezultātu! 76– par, pret– nav, atturas– 6. Punkts ir pieņemts. Tā, vēl bija 3.punkts. Vēlreiz nolasīsim tā formulējumu un pēc tam balsosim. Lūdzu.

E.Krastiņš: Paredzēts šis punkts nebija, bet Špoģa kungs to ir iesniedzis rakstiski: “Noteikt, ka līgumsabiedrības, kuru manta pārsniedz 500 000 rubļu, reģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs, bet pārējās līgumsabiedrības reģistrē rajonu un pilsētu valsts notāri.” Deputātu attieksmi un nostāju jūs jau dzirdējāt.

Priekšsēdētājs: Vai Špoģa kungs gribēja vēl ko teikt? Lūdzu, trešais mikrofons.

K.Špoģis: To varētu arī nelikt uz balsošanu. Pēc kāda laika, kad radīsies konkrēta vajadzība, mēs izdarīsim grozījumus. Vienkārši gribējās, lai vēlāk nebūtu likums jāmaina, tagad varētu izmantot situāciju un pieņemt šo papildinājumu. Taču ja deputātiem ir šaubas...

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Tātad jūs nepastāvat uz balsošanu?

K.Špoģis: Nē, nepastāvu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tad arī nav problēmas. Un tagad mums ir jāpieņem šis lēmums kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmumu “Par Latvijas Republikas likuma “Par līgumsabiedrībām” spēkā stāšanās kārtību”. Tas ir dokuments Nr.467. Lūdzu rezultātu. 82– par, 1– pret, atturas– 3. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Godājamie kolēģi! Mums šodienas darba kārtībā ir palicis viens jautājums– kārtības rullis. Kādi būtu apsvērumi par tā apspriešanas kārtību, jo, ja atceraties, mēs savulaik pārtraucām tā pirmo lasījumu. No zāles ir ierosinājumi, ka tas esot “jārullē” vaļā. Mums ir palikušas 35 minūtes līdz pārtraukumam. Lūdzu ziņotāju nākt tribīnē!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Mēs laikam pārtraucām apspriešanu tāpēc, ka te šaudījās, bija barikādes un visādi citādi traģiski dzīves notikumi. Mēs tagad varam atsākt šo darbu, taču es gribu jums pateikt, ka man līdz ar to nav nekādu jaunu ziņojumu, ne arī precizējumu. Vienīgi gribu atgādināt, ka, izņemot Krastiņa kunga oficiālo iesniegumu, nekādi citi labojumi rakstiski nav iesniegti un darba grupā ienākuši. Tā ka es uzklausīšu jūs.

Priekšsēdētājs: Varbūt ir jautājumi? Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Repše: Bojāra kungs, es jums rokā iedevu savus rakstiskos labojumus…

J.Bojārs: Atvainojiet, tādā gadījumā tiem vajadzētu būt sekretariātā, jo viss, kas ir ienācis, viss ir atdots. Tādā gadījumā man vairs nav.

E.Repše: Bet es jums rokās iedevu…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēlreiz otrais un tad trešais mikrofons.

E.Cilinskis: Es savukārt savus ieteikumus iesniedzu Eglāja kungam, bet principā tie būtu jautājumi uz otro lasījumu. Taču katrā ziņā es ceru, ka tie ir.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Caune: Bojāra kungs, arī es jums personiski rokā iedevu savus labojumus. Un pie tam vēl divas reizes.

J.Bojārs: Ja tie ir iesniegti, tad tie visi ir atdoti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Bojārs: Agrāk nekā uz otro lasījumu mēs nevaram neko sagatavot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

M.Budovskis: Bojāra kungs, man arī tāda skumja…

Priekšsēdētājs: Budovska kungs, visi jūs pēc balss nepazīst.

M.Budovskis: Piedodiet!

J.Bojārs: Tas ir nodrukāts, ko jūs iesniedzāt, un, kā jūs redzat, tad šeit ir jūsu variants.

M.Budovskis: Tad tas ir priekšlikums?

J.Bojārs: Tas ir jūsējais, to taču neviens neapšauba. Jūs taču esat saņēmis savu variantu jau pavairotu.

M.Budovskis: Es varu teikt tikai paldies par jūsu atzinumu.

J.Bojārs: Atvainojiet, tas bija jau pirms pirmā lasījuma, kad jūs iesniedzāt. Viss ir kārtībā, viss ir normāli.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, kādi vēl būtu jautājumi vai pretenzijas Bojāra kungam? Nav. Turpmāk, iesniedzot priekšlikumus, lūdzu, pārliecinieties, ka šie jūsu dokumenti tiek reģistrēti, citādi pretenzijas grūti pieņemt. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Ja viss ir tā, ka visi mani priekšlikumi ir saņemti, tad rodas jautājums, kāpēc tie nav rakstiski izdalīti, jo tie ir konceptuāli priekšlikumi, par kuriem, noslēdzot pirmo lasījumu, kā es saprotu, mums ir jānobalso…

J.Bojārs: Jā, tad ir jājautā sekretariātam, vai tie visi ir gājuši cauri sekretariātam. Pavairo un sadala sekretariāts.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi…

J.Bojārs: Jūs atvainojiet– vēlreiz vienosimies par to, kas ir noticis. Mēs pārtraucām pirmo lasījumu. Tagad mēs it kā beidzam pirmo lasījumu. Tad, kad beigsies pirmais lasījums, apkoposim visu, kas ir bijis iesniegts. Puslasījumā mēs nevaram apkopot. Visu, kas būs iesniegts, izskatīsim vēlreiz darba grupā, pēc tam sekretariāts pavairos un otrajā lasījumā mēs nobalsosim par šiem jautājumiem. Es to saprotu tā. Varbūt es kļūdos? Pirmo lasījumu mēs pārtraucām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Bojārs: Jo tieši laika trūkuma dēļ mums toreiz neizdevās to novest līdz galam.

Priekšsēdētājs: Jā, jā. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Repše: Tāpēc jau mēs pārtraucām pirmo lasījumu, jo parādījās konceptuāli priekšlikumi, kuri bija nododami konceptuālai balsošanai. Tika nolemts, ka šie priekšlikumi tiks rakstveidā iesniegti un pavairoti, un tad mēs atgriezīsimies plenārsēdē pirmajā lasījumā pie konceptuālo nostādņu balsošanas, lai pēc tam darba grupa jau varētu iestrādāt uz otro lasījumu konkrētus formulējumus. Un arī es noteikti uzturu to prasību, ko izvirzīja Edmunds Krastiņš, proti, ka šie priekšlikumi ir jāatrod, tie ir ātri jāpavairo, un tad mēs varēsim turpināt darbu. Varbūt pat šodien. Paldies.

J.Bojārs: Tādā gadījumā vienosimies.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs iesaka vienoties ar deputātiem.

J.Bojārs: Vienosimies, ko mēs darīsim. Varbūt tad meklēsim ātri rokā, kur tie sekretariātā nogrimuši, varbūt vēl kaut kas ir palicis pie Eglāja kunga, kurš ir mūsu darba grupā, un ātri tos pavairosim. Un tagad nobalsosim, ka vairs neturpināsim runāšanu. Varbūt darīsim tā?

Priekšsēdētājs: Tātad gaidām informāciju no sekretariāta.

J.Bojārs: Ir trīs cilvēki, kuri ir iebilduši. Vairāk nav.

Priekšsēdētājs: Sekretariāts ir atradis deputāta Einara Repšes rakstiskus iesniegumus, kas, protams, nav pavairoti, tie ir reģistrēti ar 10.numuru 1991.gada 9.janvārī. Tā ka es pašlaik svinīgi varu nodot tos Bojāra kungam rokās. Bet tie, protams, nav pavairoti. Taču nekādi citi pieteikumi sekretariātā nav atrasti.

J.Bojārs: Es ļoti šaubos, vai mēs varam balsot tikai pēc dzirdes. Varbūt vispirms pavairosim un tad balsosim, lai viss būtu normāli un civilizēti. Jā, jūsējos arī.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, tādā gadījumā mums ir jāizlemj principiāli. Jūtot deputātu auditorijas noskaņojumu attiecībā uz šiem jautājumiem, man ir lielas aizdomas, ka mēs pašlaik nevaram turpināt nopietni apspriest tik nopietnu dokumentu, kāds ir mūsu pašu kārtības rullis. Tātad Bojāra kungs izteica piedāvājumu, ka ir jāsameklē, lūk, šie visi konceptuālie labojumi un papildinājumi, tie jāpavairo, jāizdala deputātiem, lai varētu nopietni balsot šos konceptuālos jautājumus. Taču pašlaik, kad mēs neesam gatavi turpināt kārtības ruļļa apspriešanu pirmajā lasījumā, vai ir kāds, kas ierosina, ka mēs tomēr varam šo kārtības rulli pašlaik skatīt?

Lūdzu, deputāt Eglāj!

V.Eglājs: Man būtu kāds priekšlikums. Taču vispirms pateikšu, ka pie manis ir Jūras lietu komisijas iesniegtais priekšlikums, kas bija datēts ar 7.janvāri. Un mēs vienojāmies, ka uz otro lasījumu tas tiks izskatīts. Tāpat arī Cilinska kungs iesniedza diezgan daudz ierosinājumu. Taču man būtu tāds priekšlikums: darba grupai vajadzētu sanākt kopā ar šiem cilvēkiem, kuri iesnieguši labojumus, un savā starpā mēģināt izdiskutēt šos labojumus, bet tos, par kuriem nevarēsim vienoties, varētu pavairot un likt uz balsošanu plenārsēdē. Jo man liekas, ka darba grupā kopā ar pārējiem var ļoti daudz ko vēl atrisināt, un pēc tam tikai tos jautājumus, kuri ir konceptuāli un par kuriem nevar vienoties, tos tad nākamreiz varētu pavairot un likt uz balsošanu.

J.Bojārs: Varbūt mēs, visi protestētāji, lai nestieptu lietu garumā, tūlīt pēc pusdienas varētu salasīties tepat kaut kur blakuszālē un to jautājumu izlemt. Vai ir kādi iebildumi? Caunes kungam? Viņš iestiprināsies un pēc tam arī mūs stiprinās ar savām idejām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Caune: Es atvainojos, nevis Caune iestiprināsies, bet pēc pusdienām mums uzreiz ir komisijas sēde.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, pēc pusdienām uzreiz bija paredzēta plenārsēde. Tā ka...

I.Caune: Nē, nē. Pusdienu pārtraukuma laikā.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs taču piedāvā pēc pusdienu pārtraukuma. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Repše: Bez tam tur, darba grupā, šobrīd vairs, manuprāt, nekas nav strādājams, jo viedokļi jau izskanēja. Darba grupa vienā jautājumā domā tā, mēs citādi. Ir jānobalso par dažiem ļoti skaidri saprotamiem konceptuāliem principiem. Pēc tam var strādāt pie formulējumiem. Manuprāt, tas ir darbs tieši plenārsēdē.

J.Bojārs: Tādā gadījumā ir jāpajautā sekretariātam, vai tas var līdz rītam pavairot. Un tad rīt mēs varētu nobalsot šos konceptuālos jautājumus. Nē, rīt mēs tos nevarēsim balsot, jo rīt dienas kārtība jau ir sadalīta pa stundām. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Man ir grūti spriest, ko mēs, satiekoties ar darba grupu, varētu izlemt. Mani priekšlikumi tiešām ir konceptuāli, bet Bojāra kunga attieksmi esmu jau dzirdējis. Iespējams, ka tā varētu būt, bet par to ir jābalso šeit. Un ar otro priekšlikumu ir gluži tāpat. Ir divi konceptuāli priekšlikumi, ko mēs darba grupā varam izlemt.

J.Bojārs: Tādā gadījumā sekretariātam vienkārši ir jāpavairo šie priekšlikumi un mums jāstājas pie balsošanas jebkurā laikā, tad, kad varēs to ietvert darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Labi. Paldies Bojāra kungam. Mums tagad ir jāizlemj balsojot. Vai mēs šādos apstākļos varam šodien turpināt pirmo lasījumu vai mums tas ir jāatliek uz citu reizi.

J.Bojārs: Nē, man liekas, ka te nav ko runāt.

Priekšsēdētājs: Protams, bet tas mums ir jāizlemj, jo mēs esam šo jautājumu iekļāvuši darba kārtībā un uzsākuši to skatīt. Ja es tagad paziņošu, ka plenārsēde ir slēgta, tad diemžēl tas nebūs pārāk demokrātiski attiecībā pret kolēģiem. Tāpēc lūdzu balsošanas režīmu.Balsosim par ierosinājumu atlikt šā jautājuma izskatīšanu līdz tā tehniskajai sagatavošanai. Ir ierosinājums atlikt šā jautājuma izskatīšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par– 60, pret– 14, atturas– 7. Tādējādi mēs esam atlikuši kārtības ruļļa skatīšanu. Kad visam būs tehniskais nodrošinājums, tad spriedīsim, kad mēs to iekļausim darba kārtībā, Prezidija sēdē– noteikti ceturtdien.

Bet tagad, godājamie kolēģi, tā kā diena vēl ir tik tikko pusē, kādi būtu komisiju vai kāda cita priekšlikumi? Kuri no jautājumiem būtu sagatavoti šodien izskatīšanai plenārsēdē? Šādu priekšlikumu nav. Tādā gadījumā plenārsēde... Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Repša: Man ir paziņojums. Pulksten 14.00 Arhitektūras un celt­niecības, enerģētikas, transporta un informātikas komisija komisiju mājas 3.stāva zālē izskatīs ceļu nodokli. Tiek aicināti arī citi interesenti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet paziņojumiem vēl nebija pienācis laiks... Taču, ja tas ir jau izskanējis, lūdzu, interesenti, ņemiet vērā! Tātad nav neviena priekšlikuma, kas būtu izskatāms plenārsēdē? Tad paldies, un plenārsēdi turpināsim rīt pulksten 10.00.

Un tagad, lūdzu, vārds paziņojumiem. Es atvainojos, es runāju par darbu plenārsēdē. Kādi ir paziņojumi? Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Dobelis: Cienījamā frakcija, neaizmirstiet, lūdzu, ka mēs rīt pulcējamies pulksten 8.30, lai apspriestu mums zināmo jautājumu. Tātad– pusdeviņos no rīta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Repše: Jūs vakar saņēmāt Latvijas Bankas padomes izstrādāto Latvijas naudas attīstības koncepciju un tās ieviešanas programmu. Īss paskaidrojums par šo dokumentu. Dokuments ir izskatīts Ekonomikas komisijā, un tika nolemts to kā koncepciju uz apspriešanu atsevišķi nevirzīt, bet virzīt uz to jau konkrēti sagatavotus dokumentus– lēmumus, likumus, kuri izriet no šīs koncepcijas. Šādi lēmumi šobrīd tiek gatavoti, un mēneša laikā tie tiks celti priekšā. Runājot par koncepciju, ja kādam šobrīd ir kādi iebildumi vai piebildes, lūdzu, iesniedziet tos Ekonomikas komisijā vai Latvijas Bankas padomē. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

Mežsaimniecības ministrijas pārstāvis (Stenogramma neuzrāda pārstāvja uzvārdu.– Red.): Lūdzu grupas pārstāvjus uzkavēties piecas minūtes šeit, plenārsēžu zālē. Varbūt vēl arī citus deputātus, kuri ieinteresēti šajos jautājumos...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi vēl ir paziņojumi? Nav. Paldies. Tātad tiekamies plenārsēdē rīt pulksten 10.00. Veiksmīgu darbu komisijās!

(Sēdes beigas)