2005. gada 2. jūnija stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 2.jūnija sēdi.
Pirms tiek izskatīta sēdes darba kārtība, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas Juridiskās komisijas lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 2.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 19. un 20.darba kārtības punktu – likumprojektu “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai nepieciešamajā teritorijā” un likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām””. Vai deputātiem ir iebildumi par darba kārtības izmaiņu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas 2.jūnija sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projekta “Par Rolanda Krauzes atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata” izskatīšanu darba kārtības otrajā sadaļā pēc darba kārtības 18.jautājuma. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus identiskus deputātu iesniegumus. Tātad viens iesniegums ir politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas pārstāvju Kabanova, Buzajeva, Aleksejeva, Sokolovska, Plinera un Tolmačova iesniegums, un otrs identisks iesniegums ir deputātu Grīnblata, Tabūna, Seiles, Rasnača un Imanta Kalniņa iesniegums ar lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 2.jūnija Saeimas plenārsēdes darba kārtībā un izslēgt darba kārtības 30.punktu – likumprojektu “Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai”.
Deputāts Māris Grīnblats ir pieteicies runāt “par” darba kārtības izmaiņām.
M.Grīnblats (TB/LNNK).
Godātie Saeimas deputāti! Daži vārdi par mūsu apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu: izslēgt no darba kārtības 30.jautājumu par Eiropas Konstitucionālā līguma ratifikāciju.
Pirms diviem gadiem 20.septembrī Latvijas tauta atbilstoši Satversmei ar 2/3 balsu vairākumu nobalsoja par iestāšanos Eiropas Savienībā. Tas ir viens no nozīmīgākajiem lēmumiem Latvijā pēc 4.maija Deklarācijas pieņemšanas. Šim lēmumam paliek būtiska nozīme neatkarīgi no tā, kādas izmaiņas notiek Eiropas Savienībā vēlāk. Latvija ir un paliek Eiropas Savienības valsts. Pēdējo pāris gadu laikā pēc ļoti sarežģītas un pretrunīgas saskaņošanas ir pieņemts jauns Konstitucionālā līguma projekts, kura apspriešanā piedalījušies arī Latvijas pārstāvji. Tie ir centušies ietekmēt šo projektu Latvijai labvēlīgā virzienā. Daudz ir sasniegts, bet atsevišķas lietas, protams, varēja būt labākas, it sevišķi, kas skar tiesības katrai valstij saglabāt komisāru uz ilgstošiem laikiem.
Uzskatām, ka šis dokuments ir pietiekami vērtīgs kompromiss, tai pašā laikā ir būtisks nosacījums, ka Konstitucionālais līgums var stāties spēkā tad, ja pastāv Eiropas Savienības dalībvalstu vienprātība, ja visas 25 valstis atbalsta šo dokumentu.
Vai šāda vienprātība pastāv? Jā, līdz pēdējam brīdim likās, ka šāda vienprātība tiešām ir. Taču šobrīd redzams, ka Francija to neatbalsta, to nav atbalstījusi arī Nīderlande.
Vai Francijas viedoklis Latvijai ir jāņem vērā? Protams, Eiropas Savienībā ir gan ļoti nozīmīgas valstis, gan mazāk nozīmīgas valstis. Francija ir viena no sešām Eiropas Savienības dibinātājvalstīm. Francija pieder pie tām valstīm, kuras kopīgi ar Vāciju, reizēm arī kopīgi ar Lielbritāniju veido Eiropas Savienības pamatpolitiku.
Tātad – vai šis balsojums ir nozīmīgs vai maznozīmīgs? Širaka kungs, kurš ir viens no nozīmīgākajiem politiķiem Eiropā, nav spējis pārliecināt savu tautu balsot “par”. Žiskārs d’Estēns, bijušais Francijas prezidents, kurš ielicis daudz pūļu Eiropas konventa darbībā un jaunas Konstitūcijas izstrādāšanā, nav spējis pārliecināt savus vēlētājus. Kāda būs Francijas tālākā nostāja? Vai Latvijas valdība to šobrīd zina? Vai Latvijas parlaments to zina?
Mūsuprāt, būtu jāievēro arī tas, ko teicis Eiropas Komisijas prezidents Barrozu. 16. un 17.jūnijā notiek Eiropas dalībvalstu līderu sanāksme. Tajā tiks spriests par tālāko rīcību, un droši vien šī rīcība būs tāda, kādā veidā panākt, lai divas valstis, kas ir bijušas “pret”, turpmāk balsotu “par”, kas ir ļoti sarežģīts un delikāts jautājums, kādā veidā panākt, lai Lielbritānija vai vēl kāda valsts nebalsotu “pret”, vai kādā veidā diskutēt par to, vai šajā līgumā būs kādas izmaiņas vai nebūs izmaiņas un cik ilgu laiku tas aizņems.
Tie ir pietiekami būtiski motīvi, lai Latvija nesekotu nekādā gadījumā, bet atliktu šo nevajadzīgi sasteigto balsojumu, dotu iespēju juristiem un lingvistiem piestrādāt pie gaužām neveiksmīgā teksta literāras un juridiskas uzlabošanas, kas nāktu šim līgumam tikai par labu, un atcerētos, ka Latvijas sabiedrība ir pelnījusi šā līguma sīkāku izskaidrošanu. Ja reiz tāda veca Eiropas valsts kā Francija, pat neskatoties uz sava ievērojamā līdera pūlēm, nav spējusi izprast šā līguma jēgu un nobalsot “par”. Vienalga, vai viņa kā centrālos izvirzīja iekšpolitiskos motīvus vai Eiropas tālāko attīstību. Tāds ir šis mūsu frakcijas motīvs – atlikt šo balsojumu, nogaidīt, kāda ir šī situācija Eiropā, ko teiks Latvijas valdība, ko teiks Francijas valdība, ko teiks Eiropas valstu vadītāji, kā tālāk virzīties šajā situācijā, jo Francijas viedoklis diemžēl nav maznozīmīgs no Eiropas tālākās attīstības viedokļa.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, pret darba kārtības izmaiņu ir pieteicies runāt deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP).
Godātie kolēģi deputāti! Es noteikti iebilstu pret to, ka mēs šodien neizskatītu šo mums ārpolitiski un iekšpolitiski ļoti svarīgo starptautisko līgumu. Tā būtu apbrīnojama, nožēlojama gļēvulība, ja mēs atteiktos no šā līguma ratifikācijas, no Konstitūcijas ratifikācijas. Man ir ļoti žēl, ka frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pēdējā brīdī ir kļuvusi tik vārga, ka neatbalsta šo svarīgo dokumentu.
Es aicinu ne tikvien neizslēgt no darba kārtības, bet gan iekļaut to kā pirmo likumprojektu pie darba kārtības izskatīšanas atbilstoši iesniegumam.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par” darba kārtības izmaiņām, lai izslēgtu likumprojektu, tātad likumprojekts “Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai”. Viens deputāts ir runājis “pret” darba kārtības izmaiņu, lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņu, izslēdzot likumprojekta “Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai” izskatīšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 64, atturas – 1. Darba kārtība nav izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas deputātu Dalbiņa, Šņepstes, Lagzdiņa, Slaktera, Estas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 2.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā un pārcelt likumprojekta “Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai” izskatīšanu kā pirmo sadaļā nr.3 “Likumprojektu izskatīšana”. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu balsosim par darba kārtības izmaiņu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 13, atturas – 8. Darba kārtība ir izmainīta. Paldies.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas deputātu Jaundžeikara, Šmita, Ūdres, Bērziņa, Lagzdiņa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas darba kārtībā un sadaļā “Par iesniegtajiem likumprojektiem” iekļaut izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas deputātu Ozoliņa, Bērziņa, Šadurska, Jaundžeikara un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 2.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Par iesniegtajiem likumprojektiem” iekļaut izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas lūgumu izslēgt no darba kārtības 41.darba kārtības jautājumu – likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” šā gada 2.jūnija sēdē. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt darba kārtību!
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Jaundžeikaram par procedūru.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Lūdzu šo likumu nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai. Tas it kā būtu viņiem vairāk.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Marekam Segliņam.
M.Segliņš (TP).
Ir lūgums nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai.
Sēdes vadītāja.
Kā atbildīgajai, ja? Vai deputātiem ir iebildumi, ja tiek mainīta atbildīgā komisija un noteikts, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Tātad lūdzu balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Induļa Emša, Dzintara Jaundžeikara, Augusta Brigmaņa, Pētera Kalniņa, Staņislava Šķestera iesniegto likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Pret” pieteikusies runāt deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Es pievēršu jūsu uzmanību faktam, ka Meža likums ir bijis šajā sesijā jau atvērts divas reizes. Un varēja grozījumus ierosināt arī tajā laikā. Bez tam vēl Tautsaimniecības komisijā pašā sākumā ir izskatāms likumprojekts “Grozījumi Meža likumā”, kurā varēja iesniegt priekšlikumus.
Manuprāt, mēs par daudz bieži daudzkārtīgi atveram likumus un tērējam gan savu, gan Valsts prezidentes laiku, šos likumus izsludinot, mēs varētu tos visus apspriest, ja rūpīgi apdomātu iesniedzamos priekšlikumus.
Bet tagad par priekšlikumu būtību.
Ja pirmie trīs priekšlikumi labojumiem ir faktiski tikai tādi precizējoši, tad 4., 5. un 6.priekšlikums ir ārkārtīgi būtiski, jo šajā gadījumā, ja šis likumprojekts tiktu pieņemts tādā redakcijā, kā tas ir iesniegts, tad notiktu valsts meža zemes privatizācija, kura būtu iespējama... vai arī pārdošana, kura būtu iespējama ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, kā ir teikts šajā likumprojektā.
Vai tad “Latvijas valsts meži”, akciju sabiedrība, kas pārvalda Latvijas mežus, kas ir ieguldījusi lielus līdzekļus, vai viņa strādā slikti? Vai Latvija jūtas slikti, ka mums ir daudz mežu valsts īpašumā, kas dod lielus ienākumus, ka mēs jau sākam domāt, kā dalīt šos ienākumus no valsts mežiem, kas tiek saņemti, realizējot koksni?
Manuprāt, šādi grozījumi ir pārsteidzīgi, un es aicinu tos noraidīt. Bez tam ņemiet vērā, ka jau tā liela daļa valsts mežu ir izsniegti nomā dažādām personām, un acīmredzot šīs personas tad būs tieši tās, kuras pirmām kārtām varēs iegūt meža zemi īpašumā. Līdz šim pastāvēja aizliegums, un tikai atsevišķos gadījumus ar ikreizēju Saeimas lēmumu varēja valsts meža zemi atsavināt. Un, kā jūs jau paši redzat, kopš 7.Saeimas laikiem šādi gadījumi vairs nav bijuši.
Protams, ka likums ir noteicis šos gadījumus. Spēkā esošais likums ir noteicis šos gadījumus, kuros Ministru kabinetam ir tiesības atsavināt meža zemi. Un, manuprāt, tam ir jāpaliek noteiktam likumā, nevis pilnīgi brīvi interpretējamam, un es nevarētu pieļaut, ka valsts mežu zeme tiek sadalīta.
Es gribu pievērst arī jūsu uzmanību, ka tā saucamie zaļās zonas meži ap Rīgu, Rīgas meži, praktiski ļoti lielos apjomos tiek transformēti par apbūves zemēm, un mežu apjoms Latvijā aizvien samazinās.
Es aicinu Saeimas deputātus pieiet atbildīgi šim iesniegtajam likumprojektam un to noraidīt.
Sēdes vadītāja.
“Par” likumprojekta nodošanu komisijai pieteicies runāt deputāts Indulis Emsis.
I.Emsis (ZZS).
Godātie kolēģi! Meža likuma 44.pants ir jālabo. Šis pants paredz absurdu situāciju, ka meža zemju maiņu veic Saeima, ka ar meža zemes maiņu nodarbojas Tautsaimniecības komisija. Kad sāka strādāt šī Saeima, ne reizi šī panta garā neviens maiņas pasākums nav veikts, neviens meža atsavināšanas gadījums nav noticis, kaut arī mēs šajā gadījumā nepildām likuma prasību.
Tautsaimniecības komisijā ir sakrājies biezs pieteikumu apjoms, kur cilvēki, paļaujoties uz to, ka Latvijā likumus ievēro, iesniedz priekšlikumus par zemes maiņu. Taču vienlaikus mums ģenerālprokurors ir uzrakstījis vēstuli, kurā skaidro, ka 44.pants pašreizējā redakcijā ir pretrunā ar Satversmi. Tad ko mēs gribam darīt? Mēs izliekamies šeit par tādiem, kas neredz patiesību, kas nesaprot, ka šāda panta redakcija turpmāk eksistēt nevar. Un ko mēs šajā likumprojektā piedāvājam, kas, protams, ir tikai debatējams jautājums? Mēs piedāvājam, ka šī kompetence piekrīt Ministru kabinetam, nevis Saeimai. No kura laika Saeima nodarbojas ar zemes mīšanu? Tas taču ir pilnīgs absurds.
Un tāpēc mums ir jāiet ārā no šī strupceļa. Cilvēki, kuriem ir meža zemes īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, mums sūdzas par to, ka nav nekāda risinājuma, ka viņi netiek no šīs zemes vaļā, jo viņi saimniekot tur nedrīkst, samainīt šo zemi nevar, jo likuma 44.pants netiek darbināts. Tad, kolēģi, mums ir jāķeras pie šī panta, lai arī kā tas nepatiktu. Jo pašreizējā redakcija ir pilnīgi bezjēdzīga, un mums ir jāstrādā pie normālas panta redakcijas. Un, ja kāds neuzticas valdībai, tad es ceru, ka tā ir opozīcija. Bet es ceru, ka pozīcija savai valdībai uzticas un tāpēc balsos “par”.
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens deputāts ir runājis “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 36, atturas – 13. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Induļa Emša, Dzintara Jaundžeikara, Augusta Brigmaņa, Pētera Kalniņa, Staņislava Šķestera iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” nodot Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 27, atturas – 18. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Vai Silva Bendrāte ir pieteikusies runāt par procedūru? Nē. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lindas Mūrnieces, Kārļa Šadurska, Ērika Zundas, Augusta Brigmaņa, Māra Grīnblata iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot Juridiskajai komisijai un visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Satversmes grozījumi – tā ir pārāk nopietna lieta. Nevar pieļaut, lai grozījums notiktu tikai tāpēc, lai izdabātu vēlētāju zemiskajai gaumei, it īpaši kad runa ir par Satversmes pantu, kas praktiski nemainīgā veidā pastāv jau vairāk nekā 80 gadus.
Satversmes 30.pants pieder pie šo nemainīgo pantu skaita. Tā sākotnējā redakcija ir šāda: “Par noziedzīgu nodarījumu nevar uzsākt pret Saeimas locekli tiesas vai administratīvo vajāšanu bez Saeimas piekrišanas.” 1997.gada grozījumi tikai padarīja šā panta terminoloģiju daudz mūsdienīgāku, bet nemainīja tā būtību.
Cienījamie kolēģi! Kāpēc pēkšņi tieši tagad ir nepieciešams grozīt šo pantu? Jā, protams, 1922.gadā ne jau visiem deputātiem piederēja automašīnas un tie nebraukāja tajās alkohola reibumā. Arī šodien dažam, piemēram, man, mašīnas nav. Kaut gan Satversmes 30.pants manā deputāta pilnvaru laikā attiecībā pret mani tika pielietots četras reizes un vēl divas – pret maniem kolēģiem no frakcijas. Visi šie gadījumi ir absolūti nepārprotama politiskā vajāšana – vajāšana par mītiņu mūsu bērnu aizstāvībai organizēšanu. Mītiņu, kas pulcināja desmitiem tūkstošu cilvēku, kas neviennozīmīgi liecina par tā saucamās izglītības reformas vardarbīgo raksturu. Šajos mītiņos neviens cilvēks nebija piekauts, nebija izsists neviens loga stikls, nebija apgāzta neviena mašīna. Administratīvās lietas pret deputātiem, kuri izpildīja savu pienākumu vēlētāju priekšā, tika ierosinātas vai nu tieši pēc Drošības policijas norādījuma, vai nu – vēl labāk – pēc bijušā Ministru prezidenta norādījuma. Tomēr mums bija palikušas tiesības no Saeimas tribīnes izskaidrot gan valdošās koalīcijas neobjektivitāti, gan papildus piesaistīt uzmanību pašas izglītības reformas barbariskajam raksturam. Tieši šo iespēju mums arī grib laupīt likumprojekta autori. “Griezieties tiesā!” – atbild viņi. “Likuma priekšā visi ir vienlīdzīgi.”
Jā gan! Mūsu “dzīvnieku fermā” visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet tomēr daži ir vienlīdzīgāki par citiem. Tādēļ, piemēram, Saeima nepiekrita tiesas vajāšanas uzsākšanai pret kolēģiem no Zaļo un Zemnieku savienības un no Latvijas Pirmās partijas, pareizi diagnosticējot politiskos motīvus pret viņiem uzsāktajās administratīvajās lietās. Toties attiecībā tieši pret mums tiesa pastāv kā valsts pārvaldības rasistiskās segregācijas sistēmas daļa.
Neskatoties uz to, tomēr pastāv vienkāršs algoritms: jo tālāk no parlamenta atrodas kāda valsts iestāde, jo vairāk tā respektē likumu. Tāpēc tikai vienā no sešiem gadījumiem deputāts tika nosodīts. Šis apšaubāmais gods bija lemts man. Turklāt tiesa, izņemot citas man piemītošās pozitīvās īpašības, atklāja manī arī telepātiskas spējas, proti, es biju sodīts par to, ka vadīju pusotra tūkstoša skolnieku gājienu apkārt Ministru kabineta ēkai, neskatoties uz to, ka tanī brīdī atrados ēkas iekšienē, pie tam, klātesot kādam ducim žurnālistu, es piedalījos sarunās ar toreizējo izglītības un zinātnes ministru.
Godātie kolēģi! Bīstieties piedalīties sarunās ar Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministriem! Privātie kontakti ar viņiem maksā pārāk dārgi – saskaņā ar cenrādi tiek vērtēti no 100 līdz pat 500 latiem.
Lūdzu neatbalstīt šo Satversmes grozījumu un balsot par demokrātiju, balsot pret šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Linda Mūrniece.
L.Mūrniece (JL).
Cienījamie kolēģi! Deputātu neaizskaramības galvenais uzdevums ir nodrošināt normālu, netraucētu parlamenta funkcionēšanu. No tā izriet, ka galvenais deputāta neaizskaramības uzdevums ir nodrošināt paša deputāta brīvību, kas vairāk vai mazāk koncentrējas deputāta neaizskaramībā un aizsardzībā no dažādiem negatīviem piespiedu līdzekļiem.
Patlaban deputāta neaizskaramības saturs Latvijā salīdzinoši ir plašs, jo tikai ar Saeimas piekrišanu iespējams deputātu saukt pie kriminālatbildības un administratīvās atbildības.
Taču, kā zināms, šodien pasaulē deputāta neaizskaramības institūta saturs tiek nevis palielināts, bet tieši pretēji – samazināts. Jau Satversmes izstrādāšanas laikā, diskutējot par Satversmes 30.pantu, tika izvirzīts jautājums par deputāta privilēģiju un deputāta pienākumu robežām. Izstrādātie grozījumi paredz mainīt 30.panta redakciju, vienlaikus saglabājot nepieciešamību pēc Saeimas atļaujas deputāta izdošanai kriminālvajāšanai.
Arī kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā – parlamenta piekrišana nav vajadzīga deputāta administratīvai sodīšanai. Jautājums par deputāta saukšanu pie administratīvas atbildības kaimiņvalstīs tiek izlemts vispārējā kārtībā.
Atteikšanās no Saeimas lēmuma nepieciešamības deputāta administratīvās sodīšanas gadījumā nekādā ziņā nebūtu pretrunā ar deputāta neaizskaramības mērķi. Lemjot par deputāta izdošanu administratīvai sodīšanai, nekādi nevarētu tikt aizkavēts normāls parlamenta darbs un tā funkcionēšana kopumā.
Grozot Satversmes 30.pantu, pēc būtības netiek aizskarts Satversmes 29.pants. Arī izveidojusies prakse deputāta administratīvās sodīšanas realizācijā Latvijā ir demokrātiskā valstī nepieņemama. Zināms, ka parlamenta lēmumi līdzīgos gadījumos nav bijuši līdzīgi. Šī nevienlīdzīgā attieksme, sabiedrībai neizprotamie lēmumi nenoliedzami met ēnu uz parlamentu kopumā. Domājams, ka parlamenta autoritāte kā institūta kopumā ir svarīgāka par vēlmi palikt deputātiem ārpus likuma kontroles. Tādējādi deputāta neaizskaramība nevar tikt stādīta augstāk par paša parlamenta prestižu.
Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka, atsakoties no Saeimas lēmuma nepieciešamības, lai deputātu sauktu pie administratīvās atbildības, netiek iedragāts parlamenta locekļu neaizskaramības institūts kopumā. Un deputāta neaizskaramības ideja tiks saglabāta un realizēta ar Satversmes 29.panta palīdzību.
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens deputāts ir runājis “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 10, atturas – 14. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lindas Mūrnieces, Kārļa Šadurska, Ērika Zundas, Augusta Brigmaņa, Māra Grīnblata iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 10, atturas – 10. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lindas Mūrnieces, Kārļa Šadurska, Ērika Zundas, Augusta Brigmaņa un Māra Grīnblata iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 10, atturas – 16. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ieroču aprites likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kultūras institūciju likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Dzīvokļa īpašumu likums” nodot Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Annas Seiles, Māra Grīnblata, Jura Dobeļa, Pētera Tabūna, Jāņa Straumes iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Nē, par Krimināllikumu!”) Par Krimināllikumu?... Es atvainojos, šeit parādījās jūsu uzvārds.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Mūsu frakcija šoreiz ir neatlaidīga. Mēs jau trešo reizi ierosinām Saeimā apspriest grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, lai tiktu pagarināts termiņš tiem cilvēkiem, kuri vēlas aiziet pirmspensijas... kuri vēlas saņemt pensiju divus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas.
Šādu cilvēku ir ļoti daudz, un šo skaitu ir apkopojusi arī Labklājības ministrija, un arī Sociālo un darba lietu komisija jau ir pieņēmusi lēmumu, ka vajadzētu šo termiņu pagarināt, bet tas termiņš ir 1.jūlijs šajā gadā, un ārkārtīgi ātri ir jāpieņem šis likums.
Tāpēc es ierosinu Saeimai šodien nobalsot par mūsu sagatavoto likumprojektu, un, ja Sociālo un darba lietu komisijai kaut kas šeit nepatiks tajās dažās rindiņās, tad viņi var sagatavot alternatīvo likumprojektu, bet likumprojekts tādā gadījumā virzīsies ātri uz priekšu, jo, ja tikai nākošajā ceturtdienā šis likumprojekts tiek nodots komisijām, tad praktiski nav iespējams līdz 1.jūlijam vēl šo termiņu izmainīt.
Tāpēc es lūdzu deputātus šoreiz nespriest ne politiski, ne no pozīcijas, vai opozīcijas viedokļa, bet ņemt vērā šo cilvēku vēlēšanos aiziet pirms termiņa pensijā, ja viņiem nav darba.
Es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu. Domājiet reāli!
Sēdes vadītāja.
“Pret” ir pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (TSP).
TB/LNNK frakcija! Ja jūs interesē Sociālo un darba lietu komisija, tad kāpēc neviens deputāts no jums nestrādā šajā komisijā? Nevajag melot tautai. Sociālā sfēra jums neinteresē. Ja jums interesē, lūdzu, nāciet komisijā, izstrādāsim kopīgus priekšlikumus un sniegsim ne tā, lai tikai klaji parādītos un pateiktu: mēs labie, mēs glābjam pirmspensijas cilvēkus. Bet reāli strādāsim pie likumprojektiem! Jūs ļoti labi zināt, ka Sociālo un darba lietu komisija pieņēma lēmumu pagarināt šo termiņu uz trim gadiem. Jūs ļoti labi zināt, ka visas frakcijas, kurām interesē šī problēma, atbalstīja šo projektu. Un nākamnedēļ šis projekts tiks izskatīts. Tad nevajag taisīt lielu populismu. Ja jūs nodarbojaties ar nacionālu problēmu, tad jūs nodarbojaties ne ar sociāliem, bet ar saviem jautājumiem, kuri jums labi izdevās. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 1, atturas – 60. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Grīnblata, Dzintara Rasnača, Jura Dobeļa, Annas Seiles un Imanta Kalniņa iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija!
“Par” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Diemžēl Latvijā dzīvo pārāk daudz tādu cilvēku, kas gandrīz katru dienu jauc divus jēdzienus – tiesības un pienākumi. Ļoti bieži runā par tiesībām, ieskaitot cilvēktiesības, bet tikpat kā nemaz par saviem pienākumiem. Tas pats attiecas arī uz sabiedrisko pasākumu rīkošanu. Jā, piesaka piketus, gājienus, dažādas sapulces un to dara ļoti aktīvi. Bet tad, kad lieta nonāk līdz tam, kā vajag uzvesties šādu sabiedrisko pasākumu laikā, tad parādās visādas īpatnības. Un šogad jau vairākkārt šādi pārkāpēji ir ārkārtīgi centušies, lai ar dažādiem paņēmieniem izraisītu valstī nekārtības.
Daži piemēri. 16.marts. Oficiāli pieteikts gājiens. Saskaņots. Un te parādās strīpaini huligāni, vēl pielīmējuši sev Dāvida zvaigznes priekšā un pakaļā un ālējas netālu no Brīvības pieminekļa, ņirgādamies par noslepkavotajiem ebrejiem, ņirgādamies par visu pasaulē. Protams, to visu filmē Maskavas televīzija un parāda, kā pret jums izturas – pret šādiem jaukiem cilvēkiem, kuri jau priekšlaicīgi bija sev uzvilkuši arestantu apģērbu.
Tālāk. 4.maijs. Vēl kliedzošāk. Mierīgi iet gājiens uz Brīvības pieminekļa pusi, lai klusi un ļoti tādā svinīgā atmosfērā noliktu ziedus pie pieminekļa. Kas notiek? Kliegšana, bļaušana, ne sevišķi pieklājīgu vārdu lietošana, mētāšanās ar ziediem un tamlīdzīgi.
Nu redziet, līdz šim par tādām izrīcībām bija paredzēts administratīvais sods. Nu tur iedod kaut kādus latus samaksāt, var uz kādām dienām aizturēt. Taču tas acīmredzot īpaši neietekmē šādus te strīpainos huligānus. Taču, ja viņam nāksies pasēdēt drusku pēc savām aktivitātēm, es domāju, ka viens otrs stingri nāks pie prāta.
Un tāpēc mēs ierosinām papildināt Krimināllikumu ar 226.¹ pantu, kurš runā par šādām te rīcībām un par to, kā darīt, ja šādas rīcības parādās. Tātad, ja atkārtoti gada laikā pārkāpj sabiedriskos pasākumos kārtību, tad var nonākt līdz pasēdēšanai valsts maizē. Bet kā gan citādi rīkoties? Es domāju, ka tos, kas 16.martā un 4.maijā ālējās, mierīgi varētu uzskatīt par pirmajiem potenciālajiem kandidātiem. Jo tāda ņirgāšanās par cilvēkiem diezgan sen nebija pieredzēta. Šie cilvēki apzināti rīkojas, lai tracinātu sabiedrību, neaizmirstot nekādā gadījumā kaimiņvalsts – Krievijas – televīziju un dažādus žurnālistus.
Un tāpēc sāksim apvaldīt šos dauzoņas! Darīsim to likumīgi! Un, ja viņi to zinās savlaicīgi, varbūt viens otrs vismaz iemācīsies nedaudz pieklājīgāk uzvesties un varbūt arī zinās, kad lipināt Dāvida zvaigzni sev pie krekla un kad to nelipināt.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Arvīds Ulme.
A.Ulme (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es pilnīgi saprotu “tēvzemiešu” sāpi un rūpi par konkrēto situāciju, sevišķi ņemot vērā notikumus pie Brīvības pieminekļa. Bet lieta tomēr ir nedaudz savādāka. Es domāju, ka šāda veida aktivitātes, kurās tiek... nu tādas darbības, kādas te noris pie pieminekļa, par ko, es domāju, galvenokārt “tēvzemieši” ir satraukušies, tā ir cita likuma kompetence. Tur ir gan naida kurināšanas, gan dažādi citi likumdošanas...
Bet mēs te konkrēti par sabiedrisko pasākumu organizēšanu. Tas ir, nu... Piemēram, visvairāk tas atsauksies nu konkrēti, es domāju, uz tām organizācijām, kas veido dažādas aktivitātes, piemēram, pret kādu tur kāpu apbūvi vai pret kādu citu nelietību. Un šajā... Ir reizes, kad nav iespējams, kā saka, gan tās trīs dienas nogaidīt, kamēr tur dabū to atļauju, vai arī to atļauju izsniedz, piemēram, kaut kur tādā vietā, kur faktiski nav šai akcijai nekādas jēgas. Kā, piemēram, tas bija, kad Vides aizsardzības klubam iedeva atļauju piketēt Buša vizītes laikā, pateikt, ka mēs esam pret to, ka viņi neparaksta Kioto protokolu, kā rezultātā mūsu planēta faktiski smok nost, un mums iedeva atļauju piketēt pie zooloģiskā dārza – it kā Bušs būtu zooloģiskā dārza iemītnieks! Un rezultātā, dabīgi, bija pilnīga ņirgāšanās par sabiedrisko organizāciju tiesībām izteikt savu viedokli tādā jautājumā, ka faktiski planēta smok nost, ka tu vienkārši nevari pateikt, tevi sūta uz zooloģisko dārzu. Diemžēl es nebiju klubā, es nebiju Latvijā tajā brīdī, bet... un Vides klubs izpildīja un tur tiešām arī rīkoja pērtiķiem kaut kādu demonstrāciju. Bet faktiski... faktiski, ja nepiekristu, kas būtu loģiski, un sarīkotu kaut kur ceļa malā, kur viņš brauc, vai pie viesnīcas, jau būtu viens gadījums... jau būtu pirmais. Otrais gadījums, ka, piemēram, Vides klubs grib apsveikt Franciju par to, ka viņa nobalsoja referendumā pret šo Eiropas Konstitūciju. Un ierastos tagad pie Francijas vēstniecības tajā dienā, lai pateiktu: “Lai dzīvo Francija!” un iedotu viņiem ziedus, – mēs būtu jau otrs... Un nākamajā dienā es jau sēdētu cietumā.
Nu vispār ir jau kaut kādas... nu tomēr kaut kā jādomā patiešām, kā šādu naida kurināšanu... šos pantus, šos likumdošanas... ņirgāšanās... Jo, piemēram, ieejot kāda baznīcā, kādi citi baznīcā ņirgājoties, ja, tā jau nebūs sabiedrisko pasākumu norises kārtība. Tas ir cits likums, kuru vajag pastiprināt un patiešām izbeigt tādas nelietības, kādas notiek. Bet tas nedrīkst atsaukties, ka tu vispār citādi domājošais... tu vispār nevari, kā saka, nekur parādīties. Visur tev draud nu jau ar cietumu. Trakāk kā PSRS laikos!
Lūdzu, aicinu – nebalsojiet! Un lūdzu “tēvzemiešus”, izprotot jūsu vēlmi, varbūt padomāt par citu likumu, zem cita definējuma šo likt. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Bravo, Ulme! Bravo!”)
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 21, atturas – 18. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Žanetes Vasaraudzes, Valda Ģīļa, Dzintara Ābiķa, Ērika Zundas, Jāņa Škapara un Jāņa Porieša iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dzintara Jaundžeikara, Augusta Brigmaņa, Jāņa Šmita, Ingrīdas Ūdres un Leopolda Ozoliņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 10, atturas – 2. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dzintara Jaundžeikara, Augusta Brigmaņa, Jāņa Šmita, Ingrīdas Ūdres un Leopolda Ozoliņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts komisijai nodots.
Nākamais darba kārtības jautājums – par atvaļinājuma piešķiršanu – nav izskatāms, jo deputāte ir lūgusi atsaukt savu iesniegumu par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Edītes Knēgeres iecelšanu par Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Edītes Knēgeres iecelšanu par Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju” un atbalstījusi to.
Lūdzu arī jūs atbalstīt šo lēmuma projektu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Guntas Sokolovas iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Guntas Sokolovas iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”. To atbalstījusi.
Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 78, pret – 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Antras Zutes iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Antras Zutes iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” un ir to atbalstījusi.
Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Rolanda Krauzes atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Rolanda Krauzes atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”, to atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies.
Pirms tālāk izskatām sēdes darba kārtību, vārds paziņojumam ārlietu ministram Artim Pabrikam.
A.Pabriks (ārlietu ministrs).
Godātie Latvijas parlamentārieši un parlamentārietes! Man ir viens īss paziņojums, kas savā ziņā ir arī lūgums un aicinājums.
Šodien liela daļa Eiropas masu mediju, Eiropas acis ir pievērstas tieši Latvijai tādēļ, ka mēs esam pirmā valsts pēc, teiksim tā, graujošajiem iznākumiem referendumā par Eiropas Savienības Konstitucionālo līgumu Francijā un Nīderlandē, kurai ir iespēja tomēr pateikt “jā” šai Konstitūcijai.
Kāpēc “jā”? Un es šeit gribētu minēt trīs argumentus. Trīs lietas.
Pirmais ir mūsu pašapziņa. Otrs – ir mūsu saprāts, un trešais ir mūsu principi.
Pašapziņa. Šī lieta, manuprāt, mums ir skaidra, jo mums pašiem ir sava galva uz pleciem, un mums nav jāiet pavadā tiem cilvēkiem, kas dažādu sociālu apsvērumu vai baiļu dēļ šajos baiļu referendumos balsoja pret Eiropu, balsoja pret Eiropas Konstitūciju.
Tad, kad man jautāja radio BBC šodien no rīta, vai tad ir jēga Latvijā, šeit balsot pēc tam, kad Francija balsoja “pret”, es uzdevu pretjautājumu: vai, ja Latvija būtu sestdien vai svētdien balsojusi “pret”, un nobalsojusi pret šo Konstitucionālo līgumu, vai ziņu aģentūras arī frančiem prasītu, vai pēc Latvijas balsojuma ir jēga balsot “par” vai “pret”? Nē. Viņi to neprasītu vienkārši tāpēc, ka daudziem prātos mēs vēl neesam pietiekami vienlīdzīga valsts Eiropas divdesmitpiecniekā kā daža laba lielā. Mums pašiem ir sava pašapziņa, mums ir jābalso “par”, jo arī mūsu saprāts to diktē. Un saprāts, proti, ir tāds: nenoliedzot šī Konstitucionālā līguma negatīvās puses, tas nav perfekts līgums, es tomēr gribu uzsvērt, ka mums kā mazai Eiropas Savienības valstij, kā vitālai Eiropas Savienības valstij, kā jaunai Eiropas Savienības valstij, kā potenciālai Eiropas Savienības valstij šī Konstitūcija dod daudz lielākas iespējas. Šī Konstitūcija ļauj mums vairāk iespaidot Eiropas politiku. No mums baidās. Mums ir jābalso “par”, un mums ir jāpasaka: ka no mums nav jābaidās, mācieties no mūsu parauga, kā iet uz priekšu.
Un trešais, es domāju, ir principiāls jautājums. Neatkarīgi no tā, kā veidosies Eiropas Savienība tālāk pēc šiem dažādajiem balsojumiem dažādās valstīs, mums, latviešiem, pašiem ir jāmāk pieņemt savu lēmumu un jāpasaka, kur mēs stāvam. Mūsu nostāja ir par labu šai konkrētajai Konstitūcijai, šim Konstitucionālajam līgumam, neatkarīgi no tā, ko dažs labs sociālists vai baiļu nomākts balsotājs kādā citā Eiropas Savienības valstī par to domā.
Kā teica viens no opozīcijas pārstāvjiem, varbūt pagaidīsim, kamēr Eiropa izlems, un tad pievienosimies.
Ziniet, stājoties ārlietu ministra amatā, es jau sen teicu, ka man ir apnicis gaidīt. Es negribu, ka mēs gaidām, ka citi izlemj mūsu vietā, kā ir pareizi un nav. Izlemsim paši šodien, un tūlīt un pēc tam Eiropas Padomē tad runāsim, ko darīt ar pārējiem, kas nav spējīgi izlemt. Paldies. (Starpsauciens no zāles: “Lai dzīvo Pabriks!”)
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP)
Ļoti atvainojos, ka vēl joprojām komisijas priekšsēdētājs.
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Ārlietu komisija nesaņēma uz otro lasījumu nekādus priekšlikumus un nobalsoja “par” šīs Konstitūcijas atbalstīšanu. Tāpēc, ka apmēram 70–80% no tiem priekšlikumiem, kas ir iestrādāti šajā Konstitūcijā, ir ļoti svarīgi Latvijai un ir visādi atbalstāmi.
Tomēr pa šo laiku pēc Ārlietu komisijas iepriekšējās sēdes notika zināmas izmaiņas. Divas no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm – Francija un Nīderlande – šo Konstitūciju tautas aptaujās ir noraidījušas, izteikušas savu vēlētāju gribu, un līdz ar to stāsti, ka Konstitūcija šādā veidā varētu pastāvēt, ir pilnīgi nepatiesi. Konstitūcija nevar pastāvēt, ja Eiropas Savienībā paliek tikai 23 vai 22, vai, teiksim, 19 valstis, un nav šo galveno dibinātājvalstu.
Protams, ka šīs iestrādātās idejas nezudīs. Es pilnīgi piekrītu tam, ko šodien arī teica iepriekšējie runātāji, bet ir viens liels “bet”: kas notiks tālāk? Kad mēs šo jautājumu uzdevām Eiropas Savienības komisāram Piebalgam, viņš teica, ka padomē sanāks valstu vadītāji un lems, kādā veidā labākās idejas iestrādāt jaunā dokumentā. Vai tas sauksies Satversme, vai tas būs jauns līgums, kas nomainīs Nicas līgumu, vai tas būs cits dokuments, vēl diemžēl tas nav zināms. Es lūgtu ārlietu ministru arī nemānīt deputātus un nemānīt mūsu vēlētājus. (Starpsauciens no zāles: “Pareizi!”)
Otrs jautājums. Konstitūcija ir mirusi kā tāda. Steidzīgi balsot par Konstitūciju šodien, būtu tas pats, kas balsot par Jāni Čaksti, ievēlot viņu par jauno Saeimas priekšsēdētāju. Sasteidzot mēs nonākam ārkārtīgi dīvainā situācijā. Nesagatavotu dokumentu, kurš sver vairākus kilogramus, kurā ir vairāk nekā 100 kļūdas, neizlabojot šīs kļūdas, jo mums laiks tagad ir pietiekams līdz rudenim, mēģinot...
Sēdes vadītāja.
Kiršteina kungs, jūs runājat komisijas vārdā vai izsakāt savu personīgo viedokli?
A.Kiršteins.
Jā, protams, es tūliņ arī beigšu, Ūdres kundze, nepārtrauciet mani!
Sēdes vadītāja.
Kiršteina kungs, es izsaku jums piezīmi par nepieklājīgu attieksmi pret sēdes vadītāju.
A.Kiršteins.
Paldies, Ūdres kundze.
Tātad komisijas priekšlikums bija Ārlietu ministrijai sarunās panākt tādu situāciju, ka valsts pati izlabo savas kļūdas, nevis tā kā tad, kad Tulkošanas un terminoloģijas centrs šīs kļūdas izlabo, mums atsūta vīzdegunīgu atbildi, ka komisija neuzskata par vajadzīgu izlabot visas pārējās kļūdas, jo viņa atbalsta tikai tās kļūdas, kas ir būtiskas, kuras ir izlabotas. Mēs neesam dzimtcilvēki, un mēs šo prasību uzturam. Tas ir komisijas viedoklis, godājamā priekšsēdētājas kundze.
Es gribētu nobeigumā arī pateikt. Tātad Ārlietu komisija atbalsta to, ka jaunajā Konstitūcijā paliek veto tiesības ārlietās, aizsardzības un iekšlietās, nodokļos un sociālajā politikā, kas ļauj saglabāt Latvijas ekonomisko attīstības dinamiku. Bet jaunajai darba grupai, kurai būs jāstrādā un jāsagatavo priekšlikumi valsts vadītājam uz šo padomi, un acīmredzot nākamajās sēdēs, vai tas būs konvents, ir jāpanāk tas, lai veto tiesības valstij būtu arī uz bēgļu un imigrācijas politiku, nevis lai šos jautājumus izlemtu ar vairākumu. Lai nebūtu tā kā tagad Nīderlande, ka masveidīgi deg skolas, kurās mācās imigrantu bērni. Mēs to nevēlamies.
Tāpēc mans priekšlikums, godājamie deputāti, pašreiz ir cienīt tomēr savus vēlētājus, ļaut viņiem apspriesties un nebalsot pašreiz, bet atgriezties pie šī jautājuma rudenī, lai mēs skaidri pasakām saviem vēlētājiem, ka būs dokuments ar 30 vai 40 lapām, ko varēs noturēt katrs bērns, kur būs iestrādāti visi šie labākie principi un kur mums būs skaidrs, ko mēs gribam.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Cienījamais Kiršteina kungs, jūsu uzdevums bija izteikt komisijas viedokli, nevis savu personīgo viedokli.
Cienījamie kolēģi, tā kā nav iesniegts neviens priekšlikums, debates arī nav iespējamas, jo otrajā lasījumā debates saskaņā ar Kārtības rulli tiek uzsāktas tikai tādā gadījumā, ja ir priekšlikumi. Tad par katru priekšlikumu atsevišķi tiek debatēts.
Tā kā saskaņā ar Kārtības rulli šis ir starptautisks līgums, tad starptautiskus līgumus, kuros starptautiskām institūcijām tiek deleģēta daļa no valsts institūciju kompetences, Saeima var apstiprināt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Tādēļ lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam! Lūdzu!
Pirms mēs reģistrējamies kvorumam, lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Pēterim Tabūnam par procedūru. Lūdzu!
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Ir absolūti nepieļaujami un nepieņemami, ka par šādu ārkārtīgi svarīgu lietu, kāda ir Eiropas Savienības Konstitūcija, mēs nevaram debatēt. Tas nav pieļaujami. Tas nav normāli!
Sēdes vadītāja.
Cienījamais Tabūna kungs! Ja jūs labi pārzināt Saeimas Kārtības rulli, tad jums... un, ja jums bija priekšlikumi, jūs varējāt otrajam lasījumam iesniegt priekšlikumus, un mēs par šiem priekšlikumiem varētu debatēt pilnā apjomā, kā tas ir paredzēts Saeimas Kārtības rullī. Diemžēl jūs vai jūsu frakcija ir nokavējusi šādus priekšlikumus iesniegt, tāpat kā arī jebkura cita no frakcijām.
Tādēļ lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam! Lūdzu zvanu! Cienījamie kolēģi! Tūlīt iedegsies gaismiņa “reģistrācija”! Nospiediet, lūdzu, šo pogu! Reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies kopā 75 deputāti. Tātad mēs varam pieņemt lēmumu.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsosim par likumprojektu “Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 5, atturas – 6. Likums pieņemts. (Aplausi.)
Es apsveicu deputātus ar Latvijas izdarīto izvēli un ar likuma “Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai” pieņemšanu! Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Maksima Jakovļeva atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Trešais lasījums.
Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā – deputāte Anta Rugāte.
A.Rugāte (TP).
Labrīt, godātie kolēģi deputāti! Trešajam lasījumam likumprojektam nav iesniegts neviens priekšlikums. Tādēļ lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par Maksima Jakovļeva atzīšanu par Latvijas pilsoni” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 4, atturas – 2. Likums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par arhīviem””. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā...
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par arhīviem””. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS).
Labdien, cienījamie kolēģi! Priekšsēdētājas kundze! Es atvainojos...
Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija par arhīviem ir saņēmusi vienu priekšlikumu. Tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par dokumentu izvešanu no Latvijas Republikas. Tas komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, es lūgtu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
S.Šķesters.
7.jūnijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 7.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Prokuratūras likumā”. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Likumprojekta trešajam lasījumam ir iesniegti divi priekšlikumi.
1.priekšlikumu ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums “Grozījums Prokuratūras likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā”. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Strādājam ar dokumentu nr.4267. Likumprojekta trešajam lasījumam priekšlikumi netika iesniegti. Komisija likumprojektu izskatīja 25.maija sēdē, un aicinu to pieņemt trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums “Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Likumprojektam “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” trešajam lasījumam ir saņemti divi priekšlikumi.
1. – deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs cītīgi un neatlaidīgi meklējam tos, kas ir vainojami divkopienu valsts izveidošanā Latvijā. Meklējam naida sējējus un starpnacionālo nesaskaņu kurinātāju. Es vienmēr biju apgalvojis un arī šodien apgalvoju, ka, meklējot vainīgos, tālu nav jāiet.
Ar visu minēto regulāri un mērķtiecīgi nodarbojas valsts augstākā likumdošanas institūcija. Pie tam to dara nevis tie deputāti, kurus ievēlēja Latvijas nacionālās minoritātes. Un pat ne tie deputāti, kas sēž zāles labajā pusē, ja lūkotos no tribīnes. Ar to nodarbojas tieši tas kvalificētais vairākums, kas jau 15 gadus pieņem diskriminējoša rakstura likumus, augstprātīgi nospļaujas uz visām starptautiskajām rekomendācijām.
Par to arī neapšaubāmi un pārliecinoši liecina daudzveidīgie likumdošanas akti, kas nosaka absurdas atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem.
Lūk, piemēram, kas pie mums nevar strādāt par ugunsdzēsēju? Latvijas nepilsoņi, bijušais kriminālnoziedznieks, ārvalstu spiegs un terorists. Tieši šis kvalificētais vairākums, kas jau 15 gadus darbojas Latvijas Saeimā, ir vainojams tajā, ka pusei nelatviešu ir piešķirts godpilnais nepilsoņa statuss. Virkne šādu diskriminējošu likumu ir pielīdzinājuši šos Latvijas nepilsoņus kriminālnoziedzniekiem, spiegiem un teroristiem. Šajā sakarā par kādu sabiedrības integrāciju var vispār runāt? Par kādu cieņu pret cilvēka tiesībām un nacionālo minoritāšu tiesībām?
Mana kārtējā likumdošanas iniciatīva ir šāda: piešķirt nepilsoņiem tiesības dzēst ugunsgrēkus pašiem savās mājās. Saprotams, ka šis manējais mēģinājums līdzinās centieniem dzēst ugunsgrēku ar ūdens glāzi. Taču, cienījamie kolēģi! Ugunsdzēšamais aparāts atrodas jūsu rokās. Kā parlamentārais vairākums tieši jūs varat vai nu piemest klāt vēl kādu malkas pagali un pieliet petroleju starpnacionālā naida ugunskuram, lai tas spožāk deg, vai arī šīs bīstamās liesmas dzēst, jo visi jūs, šeit sēdošie, esat pilsoņi, un jums ir tiesības un pienākums ne tikai uzkurināt, bet arī dzēst ugunsgrēku.
Sēdes vadītāja.
Buzajeva kungs, jūs arī esat pilsonis...
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nekas komisijas vārdā nav piebilstams, tad lūdzu deputātus balsot par 1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 24, pret– 57, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
2.priekšlikums. Iesniedzis zemkopības ministrs Rozes kungs. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Trešajam lasījumam likumprojektam “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” ir saņemti 11 priekšlikumi. Izskatīti komisijas sēdē.
1.priekšlikums. Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
2.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
3.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
4.priekšlikums. Iesniedz Saeimas deputāts Klementjeva kungs. Komisija priekšlikumu atbalsta savā 6.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītāja.
Pret 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
5.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi savā 6.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītāja.
Pret 5. un 6.priekšlikumu deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
7.priekšlikums. Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Turlā kunga priekšlikums. Tiek atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
8.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
9.priekšlikums. Deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav... Deputāti lūdz balsojumu par 9. – deputāta Klementjeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 48, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
10.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
11.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP),
Godātie kolēģi! Izskatām tos priekšlikumus, kas tika iesniegti uz trešo lasījumu.
1.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
2.priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
3. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
4. priekšlikums – atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Par 4. un 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
6. priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
7. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
8. priekšlikums – atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Par 8. un 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
10. priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
11. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
12. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
13. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
14. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
15. priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts 16.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Par minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
17. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
18. priekšlikums – atbalstīts daļēji, iekļauts 19., kurš atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Par 18. un 19.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
20. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
21. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
22. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
23.priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 24.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
25.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
26.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
27.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
28.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
29.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
30.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
31.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
32.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
33.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
34.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
35.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
36.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
37.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
38.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
39.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
40.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
41.priekšlikums – atbalstīts daļēji, iekļauts 42.priekšlikumā, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
43.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
44.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
45.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
46.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
47.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
48.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
49.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
50.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
51.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
52.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
53.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts 54.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
55.priekšlikums – nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu par 55. – deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 56, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
56.priekšlikums – atbalstīts daļēji, iekļauts 57.priekšlikumā, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
58.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts 59.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
60.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
61.priekšlikums – atbalstīts daļēji, iekļauts 62.priekšlikumā, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
63.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
64.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
65.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
66.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
67.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu par 67. – deputāta Simsona priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 38, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
68.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
69.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
70.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
71.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
72.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.73.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
74.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
75.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
76.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
77.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
78.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
79.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
80.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
81.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
82.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
83.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
84.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
85.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
86.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
87.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
88.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
89.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
90.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
91.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
92.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
93.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
94.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
95.priekšlikums – atbalstīts daļēji, iekļauts 96.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
97.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
98.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
99.priekšlikums – atbalstīts daļēji, iekļauts 100.priekšlikumā, un 100.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
101.priekšlikums – atbalstīts daļēji, iekļauts 102.priekšlikumā, un 102.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
103.priekšlikums – atbalstīts daļēji, iekļauts 104.priekšlikumā, un 104.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
105.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
106.priekšlikums – atbalstīts daļēji, iestrādāts 107.priekšlikumā, un 107.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
108.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
109.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
110.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
111.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
112.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
113.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
114.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
115.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
116.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
117.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
118.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
119.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
120.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
121.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
122.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
123.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
124.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums “Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par grozījumiem Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās papildu protokolā”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Godātie kolēģi! Priekšlikumi Ārlietu komisijā nav saņemti. Tātad komisijas vārdā es jūs aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Konvenciju, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Šeit arī priekšlikumi nav saņemti. Tātad es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likums “Par Konvenciju, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” (reģistrācijas numurs 1180).
Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Es lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
V.Stepaņenko.
2005.gada 10.jūnijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 10.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP).
Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 1181). Es lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
V.Stepaņenko.
Šā gada 10.jūnijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 10.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodesā” (reģistrācijas nr.1184). Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā, un es lūdzu Saeimu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
V.Stepaņenko.
Šā gada 10.jūnijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 10.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP).
Strādāsim ar likumprojektu “Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (reģistrācijas nr.1196). Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu un to atbalstīja.
Es lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojektu “Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 11, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
V.Stepaņenko.
Šā gada 10.jūnijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 10.jūnijs.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (reģistrācijas nr.1198). Juridiskā komisija izskatīja minēto likumprojektu un to atbalstīja.
Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 10, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
V.Stepaņenko.
2005.gada 10.jūnijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš šā gada 10.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP).
Strādāsim ar likumprojektu “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” (reģistrācijas nr.1197). Juridiskā komisija izskatīja minēto likumprojektu un to atbalstīja.
Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 13, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
V.Stepaņenko.
Šā gada 10.jūnijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš šā gada 10.jūnijs. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Atvainojos! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (TP).
Cienījamie Ārlietu komisijas dalībnieki! Lūdzu starpbrīdī uz Ārlietu komisijas sēdi! Būs ārkārtīgi interesanta slēgtā sēde. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde Sociālo un darba lietu komisijas telpās pulksten 10.35. Piecas pāri pusvienpadsmitiem.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Marekam Segliņam.
M.Segliņš (TP).
Aicinu Juridiskās komisijas deputātus uz Juridiskās komisijas sēdi!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai nolasīt reģistrācijas rezultātus.
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Golubovs, Oskars Kastēns, Uldis Mārtiņš Klauss, Paulis Kļaviņš, Vitālijs Orlovs, Viesturs Šiliņš... arī ir klāt. Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Prezidijs izsludina pārtraukuma turpināšanu līdz pulksten 11.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi.
Pirms turpināsim izskatīt sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Dalbiņa, Rugātes, Mūrnieces, Šadurska, Porieša un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus šā gada 2.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas par likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” maiņu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.
Tad Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Slaktera, Lagzdiņa, Paegles, Mūrnieces, Ābiķa, Pietkeviča un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 2.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Aleksandra Kiršteina atsaukšanu no Saeimas Ārlietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: “Ir!”) Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu balsosim par darba kārtības maiņu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 8, atturas – 27. Darba kārtība ir izmainīta. Paldies.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Lagzdiņa, Rugātes, Paula, Estas, Brieža un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 2.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Lagzdiņa atsaukšanu no Saeimas Ārlietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Lagzdiņa, Rugātes, Paula, Estas, Brieža un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 2.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Lagzdiņa ievēlēšanu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Deputāti Rugāte, Esta, Slakteris, Vasaraudze, Porietis un citi deputāti lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 2.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Antas Rugātes atsaukšanu no Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Lagzdiņa, Pietkeviča, Paula, Zundas, Brieža un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Antas Rugātes ievēlēšanu Saeimas Ārlietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ceriņas, Kalniņa, Kantānes, Circenes, Bendrātes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 2.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Kārļa Šadurska atsaukšanu no Ārlietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Kā arī Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ceriņas, Kalniņa, Kantānes, Circenes, Bendrātes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 2.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Kārļa Šadurska ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta. Turpinām izskatīt sēdes darba kārtību.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Eiropas Savienības un Islandes Republikas, un Norvēģijas Karalistes līgumu par to, kā piemērot dažus 2000.gada 29.maija Konvencijas par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās un tās 2001.gada Protokola noteikumus”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Godātie kolēģi! Nosaukumā ir jau pateikta visa likumprojekta būtība, un komisijas vārdā es jūs aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
I.Solovjovs.
10.jūnijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 10.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi “Likumā ar ostām”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tātad strādāsim ar dokumentu reģistrācijas nr.1158) “Grozījumi Likumā par ostām”. Otrais lasījums.
Tātad 1. – deputāta Kalniņa priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
2.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 22, atturas – 35. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Peters. 3. – deputāta Kalniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Par kuru priekšlikumu ir nepieciešams balsojums? Par 3.? Lūdzu deputātus balsot par 3. – deputāta Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 4, pret – nav, atturas – 76. Priekšlikums nav atbalstīts.
Vai ir iebildumi pret 4. – deputāta Petera priekšlikumu? Ir. Tad deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – nav, atturas – 23. Priekšlikums ir atbalstīts.
K.Peters.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
K.Peters.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 10.jūnijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 10.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām””. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Alberts Krūmiņš.
A.Krūmiņš (JL).
Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu nr.1209, un Ministru kabineta nosūtīto likumprojektu komisija ir izskatījusi un lūdz atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
A.Krūmiņš.
7.jūnijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 7.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Alberts Krūmiņš.
A.Krūmiņš (JL).
Strādājam ar likumprojektu nr.1210. Arī komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu, un lūdzam atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Krūmiņš.
7.jūnijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 7.jūnijs. Paldies.
A.Krūmiņš.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījums Krimināllikumā””.
Tātad lēmuma projektā piedāvāts mainīt Aizsardzības un iekšlietu komisiju un noteikt kā atbildīgo komisiju Juridisko komisiju.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 3 deputāti, atturas – 1 deputāts. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Aleksandra Kiršteina atsaukšanu no Saeimas Ārlietu komisijas”. Lūdzu deputātus balsot par...
Atvainojos! Pirms balsojuma atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Man liekas, mēs atrodamies ļoti nožēlojama lēmuma nobalsošanas priekšā. Un es uzrunāju tomēr šoreiz tieši valdošo koalīciju: nepieļaujiet, ka vienas partijas iekšienē notiekošais liek jums balsot tā vai citādi, nerēķinoties ar savu godaprātu! (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Pareizi!”)
Kādas jums ir tiesības ierobežot cilvēka darbību kādā no komisijām? Kādas jums uz to ir tiesības? Ja viena partija nevar sakārtot savās rindās savas attiecības, kāpēc ir jājauc iekšā visi pārējie Saeimas deputāti? Cik reizes tas te vēl atkārtosies?
Man ir jālasa zili brīnumi, ka bijušais Tautas partijas biedrs (es nezinu, vai viņš ir bijušais, vai nav – Aleksandrs Kiršteins, nu vismaz avīzēs raksta, ka esot izslēgts) esot bijis aģents, esot bijis tur kaut kāds ziņotājs un vēl nezin kas. Kas par viņu to pasaka? To pasaka cilvēks, kas ar viņu no Augstākās padomes laikiem kopā ir strādājis. Piecpadsmit gadus! Tad jāprasa, cik tam cilvēkam ir prāta palicis vēl. (Starpsaucieni no zāles: “Nosauc to!”) Palasiet avīzēs! Man nav paradums šeit tā kā vienam otram atcerēties nezin ko, pašam nesaprotot, kas tas ir. (Starpsauciens: “Nosauc to!”)
Turpinām runāt par šo jautājumu. Mums nav nekādu tiesību, kolēģi, nav nekādu tiesību ierobežot katra deputāta vēlmi strādāt kādā no komisijām. Es saprotu, ka ir vienam otram vēlme vienkārši izrēķināties ar cilvēku, kas domā citādi. Vienkārši izrēķināties un izmest ārā, neraugoties ne uz ko, – vai viņš ir Saeimas deputāts, vai viņš nav. Tātad šeit vairs nav runa par ideju. Šeit ir vienkārši runa par izrēķināšanos. Tieciet paši, Tautas partija, galā! Kāpēc jūs iesaistāt visu Saeimu? Protams, šis flangs ar lielu baudu nobalsoja kopā ar jums. Šoreiz veidojas jauna koalīcija – kreisie un Tautas partija pret Kiršteinu. (Starpsauciens: “Kāds kauns!”) Ļoti interesanta koalīcija, ko parāda arī balsojuma izdruka. Vai tiešām jūs citādi šo jautājumu nevarējāt nokārtot?
Jau tāpat šad un tad viens otrs deputāts atļaujas ļoti neglīti izteikties par otru saziņas līdzekļos, it īpaši izmantojot to, ka otra deputāta nav klāt. Tas ļoti, ļoti labi raksturo cilvēku kā tādu. Un, ja var cilvēks nostrādāt 15 gadus kopā ar savu kolēģi un pēc 15 gadu kopīga darba, balsojot kopā par 4.maija Deklarāciju, balsojot kopā par Latvijas neatkarības atjaunošanu, balsojot kopā, piedaloties visos pasākumos kopā, šo otru cilvēku nosaukt par aģentu, tad tas nosaucējs ir vienkārši nožēlojams. Nožēlojams, nodzēries politiķis un nekas cits vairāk! Diemžēl.
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, es jums izsaku aizrādījumu.
J.Dobelis.
Es ļoti precīzi pateicu, ko es domāju, un es varu atkārtot šo viedokli. Un diemžēl šoreiz jāsaka tā arī Prezidijam un vadībai: “Vai tiešām jūs gribat pieļaut šādu rīcību pret deputātu? Vai tiešām jūs neprotat ar savu viedokli paust kaut ko citu, pierādīt, ka kāds no deputātiem neprot strādāt?” Es nezinu, atrodiet argumentus, bet nevis vienkārši atsaukt no komisijas cilvēku, kas šinī brīdī ieņem komisijas priekšsēdētāja amatu. Kā jūs tā vienkārši to varat izdarīt? Tur jau vēl ir daži smieklīgi piedāvājumi. Vajadzēja kaut ko izdarīt Ārlietu komisijā – divi vīri šausmīgi veikli uz turieni aizskrēja. Tagad, nostrādājuši, es nezinu, vienu vai pusotru dienu šajā komisijā, viņu spēki ir izsīkuši, viņi vairs tanī komisijā negrib strādāt, viņi grib strādāt citās komisijās.
Nu, redziet, vēsturē jau jūs ieiesiet visi vienādi, bez izņēmumiem. Un tomēr kaut kur vajadzētu padomāt. Ja mēs pārvērtīsim šeit, Saeimu, par izrēķināšanās vietu ar saviem kolēģiem, kā jūs zināt, kādā stāvoklī kāds no jums var nonākt attiecīgajā brīdī? Cik te no jums nav tādu cilvēku, kas ir mainījuši trīs, četras, piecas partijas? Ir viņi! Vesela rinda tādu ir! Bet sēž šeit. Nu, lai sēž! Kāda vaina? Bet tādā gadījumā, kā jūs varat vispār vēl turpināt nodarboties ar izrēķināšanos?
Labi. Es pieļauju, ka Tautas partija joprojām dzīvo zem spēcīga diktāta, es viņiem jūtu līdzi. Diez vai viņi visi domā vienādi, bet viņi ir spiesti rīkoties vienādi. Diemžēl!
Bet par pārējiem. Par pārējiem koalīcijas partneriem. Kāda jums tā koalīcija, ja jūs šādā veidā izrēķināsities viens ar otru? Cik tālu tas aizies? Cik tālu aizies šis pieņemtais paņēmiens, ja mēs vienkārši: cilvēks mums nepatīk, mēs salasām pietiekami daudzas balsis un viņu vienkārši novācam nost no komisijas.
Es taču nerunāju par komisijas priekšsēdētāja amatu. Tā ir komisijas kompetence. Lūdzu, komisija, vēliet, nevēliet. Pilnīgi Kārtības rullis jums atļauj to darīt! Bet kā var cilvēku no komisijas atsaukt? Uz kāda pamata? Ģīmis nepatīk? Kaut ko ne tā pateicis? Tad nāciet un pasakiet, ko ir pateicis. Un, kā jūs šinī jautājumā domājat, diemžēl argumentu nav. Ir absolūts klusums. Ir vienkārši papīrītis – to atsaukt, to piesaukt, to izmest, to izvēlēt, to ievēlēt. Un jau gandrīz bez debatēm šo jautājumu mēs vienkārši izlēmām.
Man var patikt, man var nepatikt kāds no jūsu izteicieniem. Un otrādi. Mani izteicieni arī jums var nepatikt. Pieņemu, ka tas tā ir. Taču tanī pašā laikā tas nedrīkst būt par iemeslu – neļaut cilvēkam strādāt.
Ja ir runa par Aleksandru Kiršteinu, es ar viņu netaisos dibināt kaut kādu kopīgu partiju, kā viens otrs te pļurkšķēja, man nākot uz šejieni. To es jums uzreiz pasaku, un jūs to varēsiet arī apskatīties. Bet es arī neesmu partijā, kurai jāmaksā katram 25 000 latu, ja gadījumā viņš atkāpjas no Saeimas deputāta vietas. Tādā partijā arī es neesmu.
Lūk! Līdz ar to pateiksim skaidri un gaiši: “Nāciet un pamatojiet, kāpēc Aleksandrs Kiršteins nevar strādāt! Nevar strādāt komisijā?” Es nerunāju par komisijas priekšsēdētāju. Nāciet un pamatojiet! Lūdzu! Turpināsim šo diskusiju, jo diskusija būs sāpīga vienam otram. Nāciet, pierādiet! Pierādiet, ka viņš nezina nevienu svešvalodu, pierādiet, ka viņam nav pieredzes starptautiskajā darbībā, pierādiet, ka viņam nav pieredzes ārlietās. Nāciet šurp un neraustieties! Lūdzu! Nāciet un parunāsim. Es jums atbildēšu pēc tam, kad jūs viņam kaut ko pārmetīsiet, dzirdēsiet no manis manus argumentus.
Un es jums pasaku – nožēlojami izskatās tie, kas šādā veidā izrēķinās ar cilvēku! Un es šeit nerunāšu ne par partijām, ne par uzvārdiem. Es runāšu par principu.
Es aicinu kolēģus: balsosim “pret” šādu lēmumu! Balsosim vienkārši “pret” un dosim iespēju šai komisijai darboties un lai viņa pati tad tiek ar savām lietām galā!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Man ir jāatvainojas, ka man neizdevās sevi atsaukt no Ārlietu komisijas priekšsēdētāja amata un arī komisija neizteica vēlēšanos mani noņemt, jo es nebiju līdz komisijas sēdei saņēmis valdes lēmumu rakstītā veidā, kāpēc tad es īsti esmu izslēgts.
Nevainosim šeit ne Tautas partijas frakcijas zicpriekšsēdētāju, ne citus, jo Tautas partijā ne valde, ne priekšsēdētājs neko nelemj.
Es jums tūlīt pateikšu. Par nepieciešamību aiziet no Ārlietu komisijas vadītāja amata es uzzināju sarunā ar Andri Šķēli šī gada aprīlī. Galvenais iemesls bija Valsts prezidentes neapmierinātība un spiediens uz Aigaru Kalvīti par diviem jautājumiem – Ārlietu komisijas lēmums par nepieciešamību starpvalstu līgumos ar Krieviju atsaukties uz 1920.gada Miera līgumu un aktualizētais Krimināllikuma skaidrojums par atbildību nelikumīgu robežu izmaiņu gadījumā, kā arī Krievijas izstrādātās deklarācijas par starpvalstu attiecībām noraidīšanu Ārlietu komisijā.
Pēkšņo izslēgšanu no partijas pēc Minoritāšu konvencijas ratificēšanas, kur mēs sēdējām ar Jāni Lagzdiņu līdz pēdējai minūtei, gandrīz līdz deviņiem un Lagzdiņš vēl mani uzslavēja par labu darbu. (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: “Neuzslavēju!”) Un pēc tam aizskrēja un aizmuguriski sāka tur kaut ko stāstīt, ka es mēģinu dibināt partiju ar Juri Dalbiņu, kas izrādījās meli... Tātad šo iemeslu izraisīja tas, ka Ārlietu komisija noraidīja Krievijas vēstnieka Kaļužnija lūgumu atlikt Komunistiskā režīma politikas nosodījuma deklarācijas pieņemšanu līdz 18.maijam, kad bija paredzēta robežlīguma parakstīšana ar Igauniju un bija cerības, ka šo līgumu varētu parakstīt arī ar Latviju.
11.maijā šīs cerības zuda, un visžēlīgi premjerministrs Kalvītis ar partijas īpašnieka atļauju darīja zināmu frakcijai, ka Saeima drīkst ratificēt minēto deklarāciju.
Atteikšanās svītrot no šīs deklarācijas pantu par nepieciešamību turpināt Krievijas militārpersonu repatriāciju, un otrs pants par to, ka ir jāpiešķir materiālā palīdzība, noslēdzot īpašu nolīgumu ar Krieviju, tām personām, kas vēlas pašas izceļot uz savu etnisko vai vēsturisko dzimteni, un ģimenes locekļiem, bija pēdējais piliens.
Tāpēc es vēlreiz atkārtoju, ka ne partijas valde, ne zicpriekšsēdētājs šos lēmumus nelemj, jo priekšā sēdētāji kādreiz ir vājāki kā aizmugurē sēdētāji. Un tāpēc jums ir jāzina Tautas partijas uzbūve, vai jūs to vispār saprotat.
Nākamais. Bija tagad jārada kaut kāds melu mehānisms, lai paskaidrotu, kāpēc tad, ja komisija ir ar manu darbu apmierināta, es varētu tikt no šīs komisijas atsaukts. Tāpēc tika safabricēts pirmais valdes lēmums, ka es it kā esmu mēģinājis uzaicināt dažus cilvēkus dibināt kaut kādu partiju. Nu, kā es jau teicu, tie bija meli. Tad parādījās otrs cilvēks mums, tāds Dzintars Ābiķis, nu ziniet... es neizteikšos neko... Aiciniet viņu uz citām partijām.
Nākamais. Tad, kad vakardien man bija saruna ar Ati Slakteri un es teicu, ka tiešām es esmu gatavs pats atsaukt sevi jeb pateikt, ka es atkāpjos no Ārlietu komisijas priekšsēdētāja amata, un prasīju, kur ir lēmums, man tika skaidrots, ka sēdes laikā, valdes sēdes laikā neesot piedalījies sekretārs, tāpēc valdes lēmums nav noformēts.
Šorīt es vēlreiz lūdzu Atim Slakterim piestādīt šo lēmumu. Viņš teica, ka vakar esot bijusi otra valdes sēde, kurā iepriekšējais lēmums tā kā esot uzlabots drusciņ.
Tad parādījās stāsts par to, ka es esot antisemīts... Es gribu pateikt, un šodien tiks izplatīts mans paziņojums, ka tas, ko es teicu par 1940.gadu, ir no grāmatas, ko ir uzrakstījis Franks Gordons, Izraēlas pilsonis, grāmata saucas “Latvians and Jews Between Germany and Russia”, un grāmatā... Plinera kungs, priekš jums... Tātad mans citāts ir Izraēlas vēsturnieka Dova Levina rakstītais Jeruzalemes izdevumā “Newsview”, 1980.gada 10.augusts. Citēju: “Ir jānorāda, ka pašā latviešu tautā vēstures gaitā allaž atradās krietni daudz lišķu, iztapoņu un verga dvēseļu, kas centīgi kalpoja te vienai, te otrai svešu kungu varai. Taču šajā konkrētajā gadījumā 1940.gada vasarā bija pamats runāt par zināmu interešu sadursmi starp latviešu vairākumu un daudziem ebrejiem. Un tādējādi tika sēta sēkla turpmākajām nesaticībām.”
Tātad šis teiciens ir no Izraēlas pilsoņa un vēsturnieka publicētā raksta žurnālā, ko es arī izplatīju šodien visām ziņu aģentūrām.
Līdz ar to arī šie meli atkrita, un tā kā es neredzēju, kāpēc tad es īsti esmu izslēgts, es diemžēl ierosināju atrisināt šos jautājumus un balsot vienkārši slēgtā balsojumā nākošo ceturtdien vai trešdien.
Bet, tā kā neviens negrib balsot par manu izslēgšanu, tad acīmredzot vajadzēja šo te lēmumu par manu atsaukšanu no komisijas.
Līdz ar to es gribētu arī uzsvērt, ka tikai politologs Freimanis pateica, ka manai atsaukšanai ir viens iemesls, tātad sākās tas viss ar robežlīgumu... Es gribu jums arī pateikt, ka ir vajadzīga “kabatas” Ārlietu komisija, jo pašreiz tiek gatavota jauna deklarācija, kuru pieliks pie robežlīguma, lai to parakstītu, kur katrā gadījumā tā neko daudz neatšķirsies no iepriekšējās, es domāju šeit – Krievijas sastādītā deklarācija par starpvalstu attiecību pamatiem... Tāpēc mani ir jānovāc...
Bet es gribētu tikai pateikt vienu lietu. Tie, kas balsos... Es pilnīgi piekrītu te iepriekšteiktajam, paskatīsimies balsošanas rezultātus, piekritīs, ka pēc Otrā pasaules kara, pēc Muntera mums atkal būs ministrs, kurš solīs pēc Krievijas vēstnieka tiešā zvana ietekmēt parlamenta darbību, solot apturēt vai paātrināt atsevišķu lēmumu pieņemšanu, un tikpat paklausīga viņam būs arī Ārlietu komisija.
Ja Ģenerālprokuratūra grib pārbaudīt par šiem tiešajiem ietekmēšanas zvaniem manu vārdu pareizību, es lūdzu viņu tātad pārbaudīt mobilo telefonu izdrukas: Krievijas vēstniecība, ārlietu ministrs, Ārlietu komisija, ja.
Paldies par uzmanību! Aicinu noraidīt!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Koalīcijas deputāti, es gribu jūs uzrunāt! Pēdējā laikā, pēdējos mēnešos jūs dzīvojat kaut kādā dīvainā agonijā. Patiešām savādāk to nenosauksi. Nezinu, kas to ir izraisījis, kāda mīna tur apakšā palikta un kas grasās aizdegt attiecīgo auklu, bet šī agonija izpaužas katrā plenārsēdē jau nu jo īpaši. Nezinu, varbūt tāpēc, ka jums viss “izdodas” (pēdiņās, protams) – tas, kas jums izdodas. Bet tas ir nožēlojami, draugi mīļie!
Es negrasos šodien aizstāvēt Aleksandru Kiršteinu, bet es gribu aizstāvēt deputāta tiesības, kuras jūs gribat aizskart. Es saprotu, ka jūs negribat Kiršteinu redzēt Ārlietu komisijas vadītāja krēslā. Tas ir saprotami. Bet kāpēc jūs gribat viņu atsaukt no komisijas, kur deputātam ir visas tiesības, un tas ir rakstīts Kārtības rullī, strādāt komisijā? Pie tam, Tautas partijas deputāti, jums vairs nav morālu tiesību ierosināt atsaukt Kiršteinu no šīs komisijas, jo viņš vairs nav jūsu partijas biedrs. Vai to arī jūs neapzināties? Un Lagzdiņa kungs, kurš bieži vien piesaukts kā godīgs deputāts, nu jūsu pašlaik tas godīgums ir sašķobījies, jo jūs tomēr ar šo piegājienu kā frakcijas vadītājs graujat demokrātijas principus, kuriem jāeksistē vispirms parlamentā. Vispirms parlamentā!
Redziet, kamēr Kiršteins bija jūsu partijā un – pirms vēlēšanām it īpaši – iestājās par nacionālām idejām, par nacionālām lietām, viņš jums bija ļoti izdevīgs, jo vajadzēja pēc iespējas vairāk iegūt spēku pašvaldību vēlēšanās. Tagad jums viņš vairs nav vajadzīgs, un izmetat ārā. Nu, bet tā ir jūsu pašu darīšana. Kā redzat, pašreiz no Kiršteina runātā, jūs dabūjāt un dabūsiet vēl nākotnē par to diezgan krietnu sutu. No viņa paša.
Redziet, Kiršteins iestājās pret to, arī šodien ko jūs izdarījāt kā neapturams buldozers, par kuru es jau šeit esmu runājis no Saeimas tribīnes, kurā katru rītu ielejat degvielu un laižat vaļā.
Jūs pieņēmāt šodien, ratificējāt Eiropas Savienības Konstitūciju. Neskatoties uz visu. Absolūti nesaprotama ir jūsu rīcība! Eiropas Savienības prezidents Barrozu kungs jums skaidri un gaiši teica...
Sēdes vadītāja.
Es atvainojos! Viņš ir Eiropas Komisijas prezidents.
P.Tabūns.
Skaidri un gaiši teica sekojošu lietu: “Nesteidzieties, vismaz līdz 16., 17.jūnijam!” Nē! Jums tas jādara!
Un tā arī par visām citām lietām. Par Mazākumtautību konvencijas ratifikāciju. Un, redziet, tāpēc, ka Kiršteins iestājās pret šīm lietām, jums viņš bija nevajadzīgs.
Tad nemēģiniet vairs nākotnē, it īpaši Tautas partija, pušķoties ar svešām spalvām! Nacionālās lietas jūs vairs neinteresē. Vienīgi tad, kad nāks, tuvosies 9.Saeimas vēlēšanas, tad atkal jūs mēģināsiet pušķoties ar šīm “nacionālajām spalvām”, piedēvēt sev to, lai gūtu panākumus vēlēšanās.
Es domāju, ka tauta izdarīs secinājumus no tā. Un jūs dabūsiet to, ko jūs esat pelnījuši. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāte Ināra Ostrovska.
I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Cienījamie kolēģi! Cienījamie deputāti! Ja mēs runājam par demokrātisku valsti, tad demokrātiska valsts sākas pirmām kārtām ar to, ka tā ir vārda brīvība. Cilvēka brīvība un vārda brīvība. Tas ir galvenais, kas raksturo jebkuru demokrātisku valsti.
Šodien parlaments nobalsoja par Eiropas Konstitūciju. Un tajā šis brīvības vārds skanēja ļoti plaši. Mūsu valsti ir apmeklējuši cilvēki no dažādām valstīm un vienmēr ir atzīmējuši šo demokrātiju diezgan augstā līmenī, bet šodienas Saeimas lēmums – aicināt deputātu, kuru ir ievēlējuši Latvijas valsts pilsoņi, atsaukt no komisijas – ir viens no nedemokrātiskākajiem, no nedemokrātiskākajām rīcībām, kādas mēs esam izdarījuši 8.Saeimā. Būtībā tas ir ļoti negodīgi.
Mēs varam diskutēt par cilvēka nostāju. Mēs varam runāt par to un pārliecināt, ka kaut kāds lēmums nav pareizs, bet atsaukt cilvēku no komisijas – tā ir ļoti nekrietna metode. Vēlētāji ir devuši katram no mums 100 deputātiem savu mandātu, un katram ir sava nostāja un ir tiesības izteikt savu viedokli, un balsojumā mēs daudz ko arī pasakām.
Es uzskatu, ka tā ir šodien Latvijai demokrātiski melnā diena. Mēs pārkāpjam šo cilvēka un vārda brīvību.
Šodien mēs sākam savu sēdi ar to, ka mums ir šie ierobežojumi. Es domāju, ka mums nav jābūt šādām, varbūt personiskām, kaut kādām aizskarošām lietām. Mums ir jāpārvalda sava valsts, bet mums nav nekādā gadījumā jāvēršas pret cilvēkiem, kuri ir demokrātiski ievēlēti.
Žēl, ka notiks šāds lēmums.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi! Partija “Jaunais laiks” bija pirmā, kas jau pagājušo trešdien, tikai pāris stundas pēc tam, kad Kiršteina kungs bija nācis klajā ar saviem klaji provokatīvajiem paziņojumiem, absolūti patiesībai neatbilstoši interpretējot dažādus vēstures faktus, “Jaunais laiks” bija pirmā partija, kas izplatīja paziņojumu, kurā pauda un sagaidīja no Latvijas... gan no Tautas partijas, gan no citiem politiķiem pavisam precīzus vērtējumus notikušajam. Pirmais, ko mēs pateicām, – ka mēs nosodām jebkuru rasu neiecietību, nacionālā naida un antisemītisma izpausmes Latvijas sabiedrībā. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Kur tas ir teikts?”)
Mēs iestājamies par Latvijas vēstures visdrūmāko lappušu vispusīgu un patiesu atspoguļojumu zinātnieku un publicistu darbos, īpaši pētot nacistu un viņu kolaborantu darbību, īstenojot holokaustu Latvijā.
Mēs skaidri atgādinājām, ka 1941.gada 14.jūnija deportācijās proporcionāli visvairāk cietusī grupa starp Latvijas nacionālajām minoritātēm bija Latvijas ebreji. Mēs uzsvērām, ka atbildība par pastrādātajiem noziegumiem ir un var būt tikai individuāla. Šī atbildība nekādā mērā nevar būt kolektīva un attiecināma uz kaut kādu grupu.
Mēs vaicājām, vai Aleksandrs Kiršteins, vai viņa darbība, kopš viņš ir kļuvis par Latvijas Republikas Saeimas Ārlietu komisijas vadītāju, nav klaji provokatīva? Vai tā nav vērsta uz to, lai apzināti kaitētu Latvijas valsts starptautiskajam prestižam un līdz ar to arī Latvijas Republikas interesēm?
Mēs sagaidījām skaidru un viennozīmīgu Ministru prezidenta un Tautas partijas vērtējumu un nosodījumu šīm Latvijas starptautiskajai reputācijai kaitnieciskajām darbībām un Aleksandra Kiršteina darbībai. (Starpsauciens no zāles: “Tieši otrādi!”)
Godājamie kolēģi! Šeit nav runa par kaut ko personisku. Šeit nav ... Dieva dēļ, ja ir kāds... ja ir kāda politiska organizācija, ko es personiski esmu kritizējis no pirmās dienas, kopš esmu ievēlēts Saeimā, tad tā ir Tautas partija. Un nebūtu man lielāka prieka kā redzēt, kā viņa savstarpēji iekšā kašķējas.
(Starpsaucieni no zāles: “Ak šitā!”)
Bet, ja šeit... bet ja šeit konkrētajā gadījumā mums ir situācija, kurā Tautas partija ir spējusi pieņemt vienīgo pareizo lēmumu, vienīgo Latvijas Republikas interesēm atbilstošo lēmumu izslēgt provokatoru... izslēgt cilvēku, kurš kaitē Latvijas valstij, kurš multiplicē, pauž antisemītiskus uzskatus, uz to spekulē, tādējādi it kā ceļot savu personisko politisko reitingu, tad es ar viņiem solidarizējos. Es balsošu par šo lēmumu. Es uzskatu, ka šis lēmums ir vienīgais iespējamais, jo arī mums kā parlamentam šodien ir jāpauž attieksme, kā parlamenta attieksme pret to, ka viena Saeimas institūcija tiek izmantota šādiem provokatīviem mērķiem, ka viņa tiek izmantota ar antisemītiskiem uzskatiem uz robežas balansējoša politiķa darbībai, viņa personiskajai savtīgai darbībai, kam nav nekāda sakara ar kaut kādu Latvijas interesēm atbilstošu politiku.
Kiršteina kungs te mums būra šodien tādu briesmu ainu, kas tad diez notiksies tajā brīdī, kad viņš tiks atcelts no Ārlietu komisijas vadītāja amata. Kiršteina kungs, ne jūs pie tās deklarācijas, pie tā robežlīguma strādājāt, ne, paldies Dievam, kādreiz jūs tur kāds laidīs klāt pie tās strādāšanas. Kā viņa bija, tā viņa paliks, un “Jaunais laiks” ir viena no partijām, kas ir kā garants tam, ka robežlīgums, kurš būtu pretrunā Latvijas Republikas interesēm, nekad netiks parakstīts. Par to, Kiršteina kungs, jūs varat būt drošs!
Godājamie kolēģi! Es īpaši vēršos arī pie Latvijas Pirmās partijas, kas bieži vien ir runājusi par tādām vērtībām kā iecietība Latvijas sabiedrībā. Par tādām vērtībām... par tādām lietām, ka ir jāizskauž tādas izpausmes kā nacionālā naida kurināšana, antisemītisms un tamlīdzīgi. Es sagaidu šodien no jebkura deputāta atbildīgu lēmumu.... atbildīgu balsojumu kā Saeimas deputātam, domājot par to, kā mūsu valsts izskatās no malas.
Es balsošu “par” un aicinu tā rīkoties ikvienu šajā ēkā. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamais Jaunupa kungs! Ja kādu dokumentu izstrādā Saeimā, tad jebkuram deputātam ir tiesības piedalīties šī dokumenta sagatavošanā. (Starpsauciens no zāles: “Jaunskungs vēl nezin to!”)
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Dobelis. Otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Gribot negribot jānāk otrreiz, jo šeit izskanēja tādi interesanti vārdi “valsts intereses.”
Runāsim par valsts interesēm! Tātad aizies Aleksandrs Kiršteins no Ārlietu komisijas – it kā tas esot valsts interesēs. Kas komisijā paliks valsts interesēs? Paliks cilvēks, kas savu ģīmīti ir noslaucījis Latvijas karogā – valsts interesēs! –, paliks cilvēks, kas, slēgtās Ārlietu komisijas sēdēs piedaloties, pēc tam publicē slepenus materiālus laikrakstā, kas nebūt nav labvēlīgi noskaņots pret Latviju, – tātad pret valsts interesēm! –, cilvēks, kas vienīgais veiksmīgi šeit apvieno deputāta un žurnālista pienākumus, labi juzdamies gan vienā, gan otrā vietā, un kura raksti bieži vien robežojas ar starpnacionālā naida kūdīšanu, ar Krievzemes slavināšanu un līdzīgām lietām. Šis cilvēks tātad varēs palikt komisijā un valsts interesēs turpināt strādāt šajā komisijā. Tātad, lūdzu, pasakiet man tagad, kurš tad jums ir tuvāks un simpātiskāks. Ar savu balsojumu jūs to parādīsiet, vai jums ir simpātiskāks Aleksandrs Kiršteins, vai Nikolajs Kabanovs. Jūsu balsojums to parādīs! (Starpsauciens no zāles: “Viens nav karotājs!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Atis Slakteris.
A.Slakteris (TP).
Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Tādās dramatiskās notīs mēs runājam. Bet Tautas partija savu politisko lēmumu, izšķiršanos ir veikusi jau pirms laba brīža. Tas visai sabiedrībai ir zināms, un arī zināmi iemesli, kāpēc Tautas partija izslēdza no savām rindām Aleksandru Kiršteinu. Tas nebija vienkāršs lēmums, bet skaidrs, saprātīgs, jo Tautas partija nepieļaus tādu situāciju, ka mūsu politiku varētu tulkot kā antisemītisku, naidu kurinošu vai kaut kā tamlīdzīgi. Un pat, ja gadījumā Kiršteina kungs tika pārprasts, tas bija viņa pienākums – sabiedrībai skaidrot, ka tas tā ir. Tas nenotika. Un tāds ir lēmums.
Bet šodien mēs nerunājam par to. Kolēģi! Aleksandrs pats publiski arī izteicās, ka viņš atkāpsies no Ārlietu komisijas vadītāja amata, pēc kāda brīža viņam šī amata palika žēl, un veids, ko mēs piedāvājam, ir vienkārši viņam no šī amata atvadīties. Un viņš vienkārši izmisīgi turas pie šī amata. Un te nekā vairāk lemjama šodien īsti nav. Un, ja viņš nav gatavs pats to izdarīt, tad ar parlamenta spēkiem tas ir jāizdara. Un tas ir arī šīsdienas viss stāsts. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Pirms mēs turpinām debates, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Pietkeviča, Šņeptes, Porieša, Lagzdiņa un Vasaraudzes iesniegumu ar lūgumu turpināt šā gada 2.jūnija Saeimas sēdes darba kārtības jautājumu izskatīšanu bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Turpināsim debates par lēmuma projektu.
Aleksandrs Kiršteins, otro reizi.
A.Kiršteins (TP).
Ļoti īsi. Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Es pilnībā piekrītu Jaunupa kungam, ko viņš teica, un vēlreiz atkārtoju: es pat neesmu sniedzis nekādu paziņojumu. Es devu atbildi... es sniedzu atbildi uz vienu paziņojumu, kurā es biju nosaukts, ka manā patronāžā ir parādījušies raksti par Cukuru un ir uzņemta filma. Tātad raksti bija avīzēs “Telegraf” un “Diena”, ko es lasīju, un tik tiešām, Jaunupa kungs, man ar to nav nekāda sakara.
Es arī piekrītu Slaktera kungam, jo es jau nebiju šeit, ja, lai es visu varētu pagūt, bet es šo paziņojumu un to citātu, ko es nolasīju šeit, Dovu Levinu, to es tiešām arī izplatīšu. Un tur ir teikts, ka arī latvieši ir pie daudz kā vainīgi. Tā ka tur nav, es domāju, nekādu problēmu. Es tikai brīnos par to, ka neviens neatsauc, teiksim, to paziņojumu, ka es būtu kaut kādā saistībā rīkojis kaut kādas izstādes par Cukuru vai vēl kaut ko.
Bet lieta jau nav par to. Es jau pateicu, Slaktera kungs, ka es esmu ar mieru atkāpties, ja es dabūju šo valdes pamatojumu. Tagad pēc sēdes jūs man iedodiet papīrīti, kur ir teiks, ka, “pamatojoties uz vienu pantu un tā tālāk...”. Bet es arī sevi atsaucu. Es taču netaisos sēdēt, ja es neesmu nevienā partijā, un Slaktera kungs nav informēts, jo viņš nebija mūsu Ārlietu komisijas sēdē. Es tikai teicu, ka es gribu vienu lietu: lai mums Ārlietu komisijā ir priekšsēdētājs, kas nav parlamentārais sekretārs. Un es piedāvāju šo jautājumu atrisināt nākamajā nedēļā.
Un es šeit publiski vēlreiz varu pateikt: tā kā es neesmu nevienas partijas biedrs – un to es esmu pateicis arī žurnālistiem, tad loģiski, ka es nevaru būt Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, jo tas ir koalīcijas lēmums tādā gadījumā, kas tad vada šo komisiju? Ja ir koalīcijas lēmums par Vairu Paegli… lai šis lēmums būtu, bet ir divas problēmas: tas, ka viņa ir parlamentārā sekretāre, un tas, ka viņai nav šī pielaide pagaidām. Bet ar lielu prieku es viņai nākamtrešdien vai ceturtdien, mums ir valdes sēde, tradicionālajos laikos parādīšu gan to, ko mēs esam darījuši. Un, starp citu, Atis Slakteris vakar redzēja, ka es jau sāku krāmēt visas šīs lietas. Tā ka nevajag šeit stāstīt, ka es neatkāpjos. Nav nekādu problēmu ar manu atkāpšanos. Ir jautājums: kas tad būs šis priekšsēdētājs? Vai viņš var strādāt ar dokumentiem, vai viņš būs parlamentārais sekretārs? Un es lūdzu komisijai priekš tā vienu nedēļu. Nu nevajag šeit stāstīt muļķības! (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Pareizi!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Kā kolēģis Edgars Jaunups jau sacīja, partijas “Jaunais laiks” valde zibenīgi reaģēja uz Kiršteina kunga paziņojumiem, kuros mēs saskatījām antisemītisma iezīmes. (Starpsauciens: “Kas par muļķībām!”) Un partijas valdes šajā lēmumā bija arī aicinājums Tautas partijai, kuras biedrs bija Aleksandrs Kiršteins tobrīd, sakārtot šīs lietas.
Par mūsu paziņojumu mēs jau esam saņēmuši pateicību no Latvijas Ebreju kopienas vadības. Tātad šeit ir pilnīga saskaņa un saprašanās šajos būtiskajos jautājumos. (Zālē starpsaucieni: “Paldies Dievam!”)
Ja godātie deputāti man ļaus, tad es turpināšu. Šodien Ārlietu komisijas sēdē bija runa par komisijas vadības maiņu. Un tas, ka Kiršteina kungs ir gatavs atkāpties no komisijas vadības, tas ir “Jaunajam laikam” pieņemami un atbalstāmi.
Ja Tautas partija nevar nodrošināt šā mērķa sasniegšanu ar pieļaujamiem līdzekļiem, bet tā vietā cenšas ierosināt Kiršteina kunga atsaukšanu no komisijas vispār, tad ir jautājums: kurā komisijā Kiršteina kungs strādās pēc tam, jo katram deputātam ir šīs divas komisijas. Šķiet, ka tas netiek atrisināts.
Tāpēc mūsu frakcijā ir dažādi viedokļi par mērķa un līdzekļu samērojamību. Un mūsu frakcijā būs brīvais balsojums, un katrs no deputātiem balsos atbilstoši savai izpratnei un savai sirdsapziņai. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Kolēģi deputāti! Šeit kārtējo reizi no Dobeļa mutes izskanēja maldinoša informācija par to, kas notiek mūsu komisijā un tā tālāk. Tie ir personāli aizvainojumi. Bet es ar šo cilvēku pēc tam parunāšu. Varbūt tiesā.
Bet situācija kāda ir? Dobelis nestrādā mūsu komisijā un nezina, kas tur notiek. Es tur strādāju, diezgan veiksmīgi, un mani pienākumi ir šeit aizstāvēt Latvijas minoritāšu pozīciju Latvijas ārpolitikā.
Un man ir jautājums: “Bez Kiršteina, vai mūsu ārpolitika mainīsies?” Es stipri šaubos. Man šķiet, ka, teiksim, koalīcijas mērķis ir uztaisīt viģes lapu uz mūsu ārpolitiku, it kā mums vairs nav ne antisemītisma, nekā? Bet, ziniet, es domāju, ka uzskati, kurus diemžēl pauž Kiršteina kungs, tie ir ļoti plaši, teiksim tā, pārstāvēti mūsu politiskajā spektrā. Neviens... Kiršteina kungs izteic, teiksim, simpātiju leģionāriem, simpātiju, teiksim tā, cilvēkiem, kuri cīnījās pret antifašistiem… Arī, teiksim, informācija par Krieviju šeit bija. Kiršteins grib izspēlēt Krievijas kārti. Vai šajā ziņā viņš ar kaut ko atšķiras no Pabrika? Kiršteins, viņš tiešām, teiksim tā, ir vairāk svēts nekā pāvests. Un jūs tieši par to gribat viņu izslēgt?
Būsim taisnīgi cilvēki! Jūs esat tie paši, kas Kiršteins, bet jūs tikai gribat apmaldīt Ameriku un Eiropu. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns. Otro reizi.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Kolēģi! Šadurska kungs! Es vairs jūs nepazīstu, tik traki esat pārmainījies. Un, ak šausmas, tikko kaut matiņš... nevis nokrīt, bet draud nokrist no ebreju galvas, jūs saucat: ak šausmas! Bet nekad nerunājat par to, ka latvietim vai latviešiem kopumā vai krieviem, ukraiņiem, poļiem un tā tālāk... Bet kas tā par panisku tādu reakciju?! Paniska reakcija kaut kāda.
Ļoti dīvaini. Un Jaunupa kungs arī pieturās pie principa – sitīsim savējos, lai svešie baidās. Bet svešie nebaidās. Kāpēc jūs nesitat tos, kurus vajag sist patiešām, kuri šeit sēž Saeimā un ārpus Saeimas un dara visu pret šo valsti un pret latvieti? Kāpēc? Kāpēc nedarāt? Kāpēc latvietim, man personīgi kā Saeimas deputātam... vairs nevaram mierīgi aiziet pie Brīvības pieminekļa, lai noliktu ziedus… vienalga, 4.maijā vai Leģionāru dienā 16.martā? Tur sarodas visādi strīpainie, ņirgājas par mūsu karavīriem, par latvieti. Tur jums nekā nav ko sacīt, Šadurska kungs!
Jūs pats ejat tur arī šad un tad, noliekat ziedus, un viņi ņirgājas par jums. Un, ka tagad tik drausmīga reakcija... Labi, jānosoda, nedrīkst patiešām tautu aizskart... nedrīkst. Tā ir taisnība. Bet ne jau tik nenormālā reakcijā! Pilnīgi ārprāts! Kā tikko kaut kas saistīts ar ebreju cilvēkiem, tā jūs parādāt tādu panisku... paniskas bailes. Kāpēc? Nu, nāciet, paskaidrojiet, kas tā ir par tādu panisku reakciju!
Un tad ir jāsit visi citi, latvieši ir īpaši... Nu, padomājiet taču... Es vienkārši patiešām nesaprotu.
Sēdes vadītāja.
Deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Manuprāt, mēs sākam tādu nepieļaujamu praksi. Ja mēs sākam atsaukt komisijas locekļus ar Saeimas lēmumu, tad nākamajā sēdē varbūt mēs no kādas citas komisijas atsauksim vēl kādu komisijas locekli.
Un es gribētu sagatavot jau nākamo ierosinājumu, ka no Ārlietu komisijas vajadzētu atsaukt Nikolaju Kabanovu. Kāpēc? Protams, tādā gadījumā, ja mēs nobalsosim par šo priekšlikumu – Kiršteinu izslēgt no Ārlietu komisijas.
Braucienā uz Ķīnu, septiņas ar pusi stundas es sēdēju Nikolajam blakām, kurš... es negribētu teikt, viegli iereibis, bet stipri iereibis, dzerdams aliņus, izpauda....
(Troksnis zālē.)
Sēdes vadītāja.
Lūdzu klusumu zālē!
A.Seile. ... savu politisko nostāju, kas ir Latvijai pilnīgi naidīga pilsonības jautājumā un arī ļoti daudzos citos jautājumos, un pauda pilnīgu atbalstu Ždanokas revizionistiskajai politikai, kā arī Rubika politikai, kas toreiz tik aktīvi nostājās pret Latvijas neatkarību un ir arī savu laiku atsēdējis cietumā.
Nesāksim šādu praksi! Neizslēgsim Aleksandru un neizslēgsim pārējos deputātus, lai viņi strādā! Ja nē, es tiešām ierosināšu, lai Kabanovu slēdz ārā no šīs komisijas.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS).
Godājamie kolēģi! Jautājums ir pārāk nopietns, lai mēs, Zaļo un zemnieku savienības frakcija, nepateiktu savu viedokli šajā jautājumā. Un, proti, šī mūsu nostāja ir ļoti pragmatiska šajā sakarā: mēs uzskatām, ka nevaram atsaukt dotajā brīdī neatkarīgu deputātu no komisijas. Tas būtu tas pats, ja mēs, piemēram, atsauktos uz “Jaunā laika” aicinājumu atsaukt Gulbi vai Ostrovskas kundzi no kādas komisijas. Tātad deputāts ir izteicis vēlmi strādāt tādā komisijā konkrētajā gadījumā, un dotajā brīdī viennozīmīgi mūsu frakcijas balsojums būs vai nu “pret”, vai “atturas”. (Starpsauciens: “Pareizi!”)
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Cienījamie kolēģi, lūdzu balsot par lēmuma projektu “Par deputāta Aleksandra Kiršteina atsaukšanu no Saeimas Ārlietu komisijas”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 26, atturas – 22. (Aplausi.) Lēmums nav pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Lagzdiņa atsaukšanu no Saeimas Ārlietu komisijas”...
Cienījamie kolēģi, balsojums bija slēgts! (Skaļi un daudzi starpsaucieni.)
Tad nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Lagzdiņa atsaukšanu no Saeimas Ārlietu komisijas”. Es vēlreiz atgādinu, ka saskaņā ar Kārtības rulli lēmuma projekti par atsaukšanu tiek balsoti slēgtā balsojumā ar balsošanas iekārtām. Tad lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 24, atturas – 2. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Lagzdiņa ievēlēšanu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 1, neviens deputāts neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputātes Antas Rugātes atsaukšanu no Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 5, atturas – 2. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputātes Antas Rugātes ievēlēšanu Saeimas Ārlietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 2, neviens deputāts neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Kārļa Šadurska atsaukšanu no Ārlietu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 11, atturas – 2. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Kārļa Šadurska ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 3, neviens deputāts neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju uz komisijas sēdi tūlīt! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Pēteris Simsons, Aleksandrs Golubovs... nav. Golubovs Aleksandrs. Nav. Oskars Kastēns, Uldis Mārtiņš Klauss, Paulis Kļaviņš, Inta Feldmane… ir. Un Elita Šņepste, manuprāt, arī bija, vai ne? Un Vladimirs Buzajevs. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Līdz ar to 2.jūnija sēde ir slēgta. Paldies.