Ārzemju presē

Vācu “Welt am Sonntag”: “Francūžu un nīderlandiešu vairākums noraidīja ES konstitūciju. Kopš tā laika var lasīt, ka viņu “non” un “nee” ir iegrūduši Eiropu krīzē. Patiesībā balsojumi tikai atklāja, ka ES tur atradusies jau sen. Tagad ir kļuvis skaidrs, ko daudzi eiropieši nevēlas. Taču ko viņi grib? Pilsoņiem Eiropā jānoskaidro, kā viņi vēlas reaģēt uz izmaiņām pasaulē. Vācijas kancleram Šrēderam un Francijas prezidentam Širakam nav izdevies rast atbildi uz šo jautājumu un izraisīt cilvēkos sajūsmu. Savukārt noraidījums bez pozitīva mērķa gan spēj apturēt nepareizu attīstību, taču nenoder kā uzplaukuma motors.”

•

Angļu “The Economist” komentārā lasāms, ka pārliecinošais Francijas un Nīderlandes vēlētāju noraidījums Eiropas konstitūcijai to ir nogalinājis, pat ja daži Eiropas valstu vadītāji nevar sadūšoties to atzīt. Kā 25 valstu klubs izkļūs no krīzes?

•

Vācijā izdotais “Financial Times Deutschland”: “Gerhards Šrēders un Žaks Širaks ir konfrontācijā ar Lielbritānijas valdību. Abi politiķi augstākā līmeņa sanāksmē Berlīnē pieprasīja turpināt ES konstitūcijas ratifikācijas procesu. Bez tam viņi izdara spiedienu uz Toniju Blēru, lai panāktu finansiālu piekāpšanos strīdā par ES budžetu. Līdz ar to pirms izšķirošās Briseles sanāksmes jūnija vidū krīze Savienībā padziļinājās vēl vairāk.”

•

Poļu “Gazeta.pl”: “Ja Savienība šodien ir bez konstitūcijas, nolemta dienišķo funkciju pildīšanai, atsakoties no ambicioziem nākotnes projektiem, tad galvenokārt Širaka, Šrēdera un Berluskoni vainas dēļ.”

•

Vācu “Die Welt”: “Pēc neveiksmīgajiem referendumiem par ES konstitūciju Francijā un Nīderlandē Eiropas Savienība grib par katru cenu parādīt, ka, neraugoties uz nelaimes pareģojumiem, ir spējīga funkcionēt un nekādā gadījumā neatrodas dziļā krīzē. To valdošie augstākā līmeņa sanāksmē jūnija vidū vēlas pierādīt, vienojoties par ilgtermiņa finanšu plānu laika posmam no 2007. līdz 2013.gadam.”

•

Parīzē izdotais “The International Herald Tribune”: Par spīti Francijas un Nīderlandes ES konstitūcijas noraidījumam un tam, ka mazinās bloka aizsardzības un drošības ambīcijas, ASV pauž stingru atbalstu apvienotai un spēcīgai Eiropai, norādījis NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shefers.

•

Poļu “Wprost”: “Berlīnes un Parīzes politika ir bezatbildības politika, kas ved pretī transatlantiskās vienotības iznīcināšanai un krīzes padziļināšanai Rietumu pasaulē. Šādai politikai jāpretojas, būvējot tādu rietumvalstu kopību, kura mazinātu Francijas un Vācijas destrukciju un neļautu Parīzei un Berlīnei iegūt savā rīcībā strukturālus instrumentus virskundzības īstenošanai ES.”

•

Franču “Le Monde”: “Lai gan dažas no NVS valstīm nav atmetušas cerības iestāties ES, balsojumi par konstitūciju Eiropā ir izraisījuši jaunas diskusijas par Krievijas ietekmi bijušajā PSRS teritorijā un iespējamo NVS uzplaukumu. Kā vienmēr aktuāla ir problēma par Krievijas un Rietumu atšķirībām un Ukrainas vietu austrumu valstu modelī.”

Pēc ĀM Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem