Vēstnieku atvadas

Otrdien, 7. jūnijā, Polijas Republikas vēstniecībā, vēstnieka Tadeuša Fišbaha, Rīgas diplomātiskā korpusa duajēna (vecākā), aicināti, bija sanākuši gandrīz visi Rīgā rezidējošie ārvalstu vēstnieki un vēstniecību vadītāji. Klāt bija arī Latvijas Valsts protokola vadītājs, vēstnieks Jānis Dripe.
Pulcēšanās iemesls bija dažkārt skumīgā vēstnieku dzīves sastāvdaļa – atvadas no ierastās vides. Šoreiz ardievas Latvijai un kolēģiem teica Austrijas vēstnieks, līdzšinējais Rīgas Diplomātiskā korpusa vecākais Volfgangs Jilli, un Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieks Ekarts Herolds.
Uzrunājot kolēģus, Tadeušs Fišbahs uzsvēra draudzīgo gaisotni un koleģiālas sadarbības garu Rīgas Diplomātiskajā korpusā. “Šie gadi bijuši labs laiks gan Latvijai, gan arī mums, dažādu valstu vēstniekiem Rīgā,” teica Polijas vēstnieks, atgādinot Latvijas ārpolitiskos panākumus – iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā (ES), kā arī šajos gados notikušās daudzu valstu vadītāju valstsvizītes Latvijā. Piemiņai Polijas vēstnieks Ekartam Heroldam un Volfgangam Jilli pasniedza gleznas, visa Rīgas Diplomātiskā korpusa vārdā novēlot atcerēties Rīgu un kolēģus.
Austrijas vēstnieks savā sirsnīgajā uzrunā, pavēstot, ka līdz ar vēstnieka kadenci Latvijā beidzas arī viņa diplomāta karjera, teica: “Vēl nevienā valstī, kur nācies strādāt, es neesmu sastapis tik brīnišķīgu diplomātisko korpusu. Rīgā es esmu pavadījis brīnišķīgus savas dzīves gadus. Bez liekuļošanas varu teikt: es jūs mīlu! Lai Dievs jūs svētī!”
Savukārt Vācijas vēstnieks Ekarts Herolds atcerējās, ka, sākot savu kadenci Latvijā, viņš Rīgā saņēmis ziņu par 11. septembra terora aktiem, kas “vienā mirklī pārmainīja cilvēces likteni”. Savukārt, beidzot vēstnieka darba laiku Latvijā, viņš piedzīvojis, ka divas ES dibinātājvalstis – Francija un Nīderlande – pasaka “nē” ES konstitucionālajam līgumam. Taču gaišu un optimistisku iespaidu uz Vācijas vēstnieku atstājusi Latvijas veiksmīgā atgriešanās Rietumu demokrātisko valstu saimē, kļūstot par ES un NATO dalībvalsti.
Ekarts Herolds atzīmēja arī humoru kā vienu no Rīgas Diplomātiskā korpusa raksturīgākajām iezīmēm. Vācijas vēstnieks pauda gandarījumu par savām īpaši labajām attiecībām ar Polijas un Francijas vēstniekiem, uzsverot, ka šī cilvēciskā sapratne atbilst arī Vācijas šodienas attiecībām ar savām lielākajām kaimiņvalstīm un kādreizējām ienaidniecēm Poliju un Franciju.

Materiālus sagatavojis
Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv