Latvijai prezidentūras piedāvājums ir izdevīgs

Nākamnedēļ, 16. un 17.jūnijā, notiks Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāju sanāksme. Tajā tiks runāts par vairākiem būtiskiem jautājumiem, viens no tiem – jāpanāk vienošanās par nākamo finansēšanas periodu jeb ES ieņēmumiem un izdevumiem laikam no 2007. līdz 2013.gadam.

ES prezidējošās valsts – Luksemburgas – izstrādātie priekšlikumi atbilst Latvijas interesēm, vakar, 7.jūnijā, preses konferencē skaidroja Ārlietu ministrijas ES departamenta direktors Normunds Popens un Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andžs Ūbelis.

Kādi būs maksājumu griesti

Starpvaldību sarunās par vienu no svarīgākajiem jautājumiem uzskata vienošanos par ES gada budžeta izdevumu griestiem. Šis jautājums bijis viens no būtiskākajiem strīdus āboliem. Sešas valstis, kas ES budžetā iemaksā lauvas tiesu, apvienojās un cerēja uz izdevumu griestu samazināšanu līdz vienam procentam no ES nacionālā ienākuma. EK piedāvāja noteikt izdevumu limitu 1,14 procentu apmērā. Savukārt prezidentūra savā piedāvājumā izdevumu griestus samazinājusi līdz 1,06 procentiem.
Stāstot par EK piedāvājumu nākamajai finanšu perspektīvai, enerģētikas komisārs Andris Piebalgs žurnālistiem skaidroja, ka Latvijas interesēs ir panākt kompromisu, kas būtu pēc iespējas tuvāks EK noteiktajai robežai. Tomēr pašreizējā Latvijas pozīcija, pēc A.Ūbeļa teiktā, ir samierināties ar prezidentūras piedāvāto kompromisu, lai gan salīdzinājumā ar Komisijas piedāvājumu izdevumu griesti ir noteikti būtiski zemāki. Latvijas interesēs ir panākt, lai izdevumu samazināšanās neietekmētu kohēzijas politiku un līdz ar to Latvijas iespējas saņemt finansējumu no ES struktūrfondiem kohēzijas politikas mērķu īstenošanai.

Svarīgais četru procentu princips

Amatpersonas norāda, ka Latvija centīsies panākt, lai struktūrfondu apguvē tiktu atcelts ierobežojums iegūt vairāk naudas nekā četrus procentus no valsts iekšzemes kopprodukta. Tomēr gan A.Ūbelis, gan N.Popens netieši norādīja, ka panākt šādu vienošanos ir neiespējami. “Tas nozīmē, ka, piemēram, pēc Turcijas iestāšanās ES budžets tiktu izsmelts,” teic A.Ūbelis.
Par reālāku A.Ūbelis uzskata iespēju cīnīties, lai tiktu mainīta metodoloģija, pēc kuras aprēķina valsts izaugsmes tempu. Tā kā Latvijas ekonomika aug strauji, mūsu interesēs ir panākt, lai tiktu ņemta vērā reālā izaugsme – gadā aptuveni septiņi līdz astoņi procenti no iekšzemes kopprodukta.

Latvijai svarīgi panākt vienošanos

Amatpersonas apliecināja, ka Latvijas galvenā interese ir vispār panākt dalībvalstu vienošanos par nākamo finanšu perspektīvu, un, jo ātrāk, jo labāk. Šāda interese ir ne tikai Latvijai, bet arī pārējām jaunajām ES dalībvalstīm, kuras Savienībā iestājās tikai pērn.
Pašreizējais finansēšanas periods no 2000. līdz 2006.gadam noteikts laikā, kad Latvija un citas jaunās valstis vēl bija kandidātvalstis un līdz ar to savas intereses tajā nevarēja iestrādāt. Līdzšinējo budžetu mēs izmantojam tikai pasīvi. Latvijas ieguvums no ES budžeta ir lielāks, ja tiek apstiprināts jaunais finanšu plāns. Latvija ir ieinteresēta, lai nebūtu pārrāvumu un no 2007.gada 1.janvāra būtu spēkā jaunais ES budžets, skaidro N.Popens.
Viņš neatklāj, kādas ir Latvijas “sarkanās līnijas”, proti, minimālā robeža, kurai Latvija nākamajā nedēļā gaidāmajās medijiem slēgtajās sarunās nedrīkst pārkāpt. “Tā ir konfidenciāla informācija. Visas valstis spēlē pokeru un savas kārtis neatklāj. Ja mēs pateiksim, kādas ir mūsu kārtis, tad vairs nevarēsim blefot,” smejot noteic N.Popens.