Ir aktu kvantitāte, bet cieš kvalitāte

Eiropas Savienības (ES) direktīvu pārņemšana Latvijas normatīvajos aktos ir uzlabojusies, vakar, 8. jūnijā, Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātiem atzina Tieslietu ministrijas Eiropas un starptautisko tiesību departamenta vadītāja Egita Šķibele.

Nav pārņemtas 27 direktīvas

Latvija nacionālajos tiesību aktos nav integrējusi tikai 27 direktīvu prasības. “Tas ir salīdzinoši maz un ar katru nedēļu stāvoklis uzlabojas,” skaidro E.Šķibele. Salīdzinājumā ar 25.februāri, kad Tieslietu ministrija Saeimai sniedza līdzīga satura informatīvo ziņojumu, nepārņemto direktīvu skaitu izdevies samazināt par 68 procentiem jeb 56 direktīvām.

Neapmierina kvalitāte

Kaut gan direktīvu prasības pārņemtas, Tieslietu ministrija norāda, ka ir problēmas ar likumdošanā iestrādāto normu kvalitāti. Sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” E.Šķibele skaidro: “Gan Tieslietu, gan Ekonomikas ministrija uzskata, ka Latvija nav atbilstoši pārņēmusi direktīvas ar standartu palīdzību. No Eiropas Komisijas vēl neesam saņēmuši norādes, ka tā nedrīkst darīt. Tādējādi joprojām nav atrisināta direktīvu pārņemšana Latvijas nacionālajā tiesību sistēmā ar standartiem. Galvenā problēma ir tā, ka standartos noteiktais nav publiski pieejams un tam ir tikai ieteikuma raksturs, bet direktīvas prasībām ir jābūt publiski pieejamām un tās noteikti ir jāievieš. Ja direktīvas prasības tiktu pārņemtas ar Ministru kabineta noteikumu palīdzību, tajos noteiktais būtu jāievēro.” Uz jautājumu, kāpēc 76 direktīvas ieviestas ar standartu, nevis Ministru kabineta noteikumu palīdzību, E.Šķibele atbild: “Šīs direktīvas ir ļoti tehniskas un nosaka ļoti specifiskus parametrus. Līdz šim Latvijā bija prakse Ministru kabineta noteikumos tik sīkas tehniskas detaļas nenoteikt. Tāpēc arī direktīvu prasības tika pārņemtas ar standartu palīdzību.”
Arī Saeimas ELK deputāti norādīja: kamēr izlemts, vai direktīvas drīkst pārņemt ar standartu palīdzību, nav pamata priecāties, ka Latvijā uzlabojusies direktīvu pārņemšana. “Pozitīvi, ka Latvijā nav pārņemtas tikai 27 direktīvas, bet, ja tām pievienojam 76 nekvalitatīvi pārņemtās direktīvas, tad skaitlis nemaz nav iepriecinošs,” norāda ELK priekšsēdētājs Oskars Kastēns.

Vai Latvijai draud tiesu darbi?

Tieslietu ministrijas speciālisti atzīst, ka par 17 no kopumā 27 nepārņemtajām direktīvām Eiropas Komisija jau sākusi pārkāpuma procedūru, tomēr tiek apšaubīts, ka Latvijai varētu draudēt tiesu darbi. Nav tā, ka Eiropas Komisija uzreiz valsti sūdz Eiropas Kopienu tiesā. No sākuma starp Eiropas Komisiju un valsti notiek sarakste, kur abas puses izklāsta savus argumentus. E. Šķibele teic, ka pagaidām par visām 17 nepārņemtajām direktīvām ir saņemtas pirmās formālās Eiropas Komisijas vēstules, kas ir tikai pirmais posms. Pēc amatpersonu teiktā, nopietnāka bijusi aizkavēšanās prasību pārņemšanā enerģētikas jomā, bet Saeima svarīgo likumu jau pieņēmusi, un līdz ar to direktīvas prasības uzskatāmas par ieviestām nacionālajos tiesību aktos. Tiek prognozēts, ka citos jautājumos Latvija līdz tiesu darbiem nenonāks.
Pārkāpuma procedūru Eiropas Komisija var sākt četros gadījumos. Pirmkārt, ja dalībvalstī spēkā esošie normatīvie akti neatbilst Eiropas Savienības primārajiem tiesību aktiem vai arī kādai regulai. Otrkārt, ja dalībvalsts nav ziņojusi, ka konkrēto direktīvu pārņēmusi. Treškārt, ja dalībvalsts direktīvas prasības nav pārņēmusi kvalitatīvi. Ceturtkārt, ja direktīvas prasības ir pārņemtas, bet tās netiek ievērotas.
Valstij jānodrošina ne tikai direktīvu pārņemšana, bet arī prasību realizēšana. Tātad, ja arī Eiropas Komisija atzīs, ka direktīvu pārņemšana ar standartu palīdzību ir nekvalitatīva, tad pārkāpuma procedūru var sākt vēl par 76 nekvalitatīvi pārņemtām direktīvām.

Nav datubāzes

Tieslietu ministrijas darbinieki ļoti gaida, kad Ārlietu ministrija izveidos datubāzi, kurā tiks apkopota informācija par visām direktīvām, kas Latvijai jāpārņem kā arī tiks iekļautas norādes, vai konkrētās direktīvas prasības iestrādātas nacionālajā likumdošanā. Tas būtiski vienkāršotu iespēju sekot līdzi direktīvu pārņemšanai.
“Lai gan nauda datubāzes izstrādei piešķirta, izskatās, ka pagaidām viss joprojām ir tikai sarunu līmenī. Nauda paredzēta šim gadam. Lai gan pusgads jau pagājis, virzības nav,” sašutis ELK priekšsēdētājs un citi deputāti. Deputāti apņēmās tuvākajā laikā aicināt Ārlietu ministriju informēt par situāciju ar datubāzes izveidošanu.

Materiālus sagatavojusi
Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv