Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2001. gada domstarpību un vienošanās protokols

Rīgā 2000.gada 21.septembrī

Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 86.pantu, likuma "Par pašvaldību budžetiem" 13.pantu un Ministru kabineta 1996.gada 24.decembra noteikumiem Nr.460 "Kārtība, kādā Ministru kabinets saskaņo ar pašvaldībām jautājumus, kas skar pašvaldību intereses" Ministru kabinets un Latvijas Pašvaldību savienība vienojas:

I. Pašvaldību pamatbudžets

1. Ieņēmumi

1.1. Nodokļu un nenodokļu ieņēmumi

Puses vienojas:

Garantējot ar valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes izpildi katrai pašvaldībai, tai nodokļa summai, kura tiek saņemta centralizēti ar Valsts kases starpniecību, un pie noteikuma, ka tiek saglabāts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais ieņēmumu minimums, pašvaldību ieņēmumus no nodokļiem 2001.gadā prognozēt 242,73 milj. latu apmērā, tajā skaitā :

iedzīvotāju ienākuma nodoklis — 203,25 milj. latu*

tajā skaitā:

Valsts kases sadales kontā — 109,29 milj. latu

tieši Rīgas Domes budžetā — 88,25 milj. latu

tieši Ventspils pilsētas budžetā — 5,71 milj. latu

nekustamā īpašuma nodoklis — 38,26 milj. latu**

tajā skaitā:

nekustamā īpašuma nodoklis par zemi — 22,50 milj. latu

nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm — 15,76milj. latu

iekšējie nodokļi par pakalpojumiem un precēm — 1, 22 milj. latu

Kopā nodokļu ieņēmumi — 242,73 milj. latu

* Valsts ieņēmumu dienestam noslēgt sadarbības līgumu ar Rīgas un Ventspils pašvaldībām līdz 2000.gada 1.novembrim, lai nodrošinātu efektīvu iedzīvotāju ienākuma nodokļa administrēšanu.

** Valsts ieņēmumu dienestam un Valsts zemes dienestam ar pašvaldībām līdz 2000.gada 1.oktobrim precizēt ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamo objektu vidējās bilances (inventarizācijas) un kadastrālās vērtības.

Tām pašvaldībām, kuras ar Finansu ministriju noslēgušas līgumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa īpašu maksāšanas un uzskaites kārtību savā teritorijā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze tiek noteikta saskaņā ar šo pašvaldību un Finansu ministrijas vienošanās protokolu (likuma "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" 7.panta 4.daļa).

Valsts institūcijām līdz 2000.gada 25.septembrim iesniegt Valsts zemes dienestā informāciju par valstij piekrītošo zemi, kas nav nodota lietotājiem vai nomniekiem.

Valsts zemes dienestam nodrošināt pašvaldībām bezmaksas zemes kadastra reģistra informācijas saņemšanu.

Nenodokļu ieņēmumi pašvaldībās — 20,18 milj. latu

Kopā nodokļu un nenodokļu ieņēmumi — 262,91 milj. latu

Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem — 27,20 milj. latu

Kopā nodokļu un nenodokļu ieņēmumi, ieskaitot maksas pakalpojumus — 290,11milj. latu  

1.2. Dotācijas un mērķdotācijas no valsts budžeta

1.2.1. Dotācija no valsts budžeta

Ministru kabineta viedoklis:

Paredzēt dotācijas no valsts budžeta:

pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā — 7,28 milj. latu

Administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildei — 0,56 milj. latu

Kopā dotācijas no valsts budžeta — 7,84 milj. latu

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Paredzēt dotāciju no valsts budžeta:

— pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā 12 milj. latu.  

1.2.2. Mērķdotācijas no valsts budžeta

Ministru kabineta viedoklis:

Paredzēt mērķdotācijas no valsts budžeta pašvaldībām 101,59 milj. latu apjomā, ja darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir noteiktas 26,09 % apjomā un minimālā darba alga no 2001.gada 1.jūlija tiks paaugstināta no 50Ls uz 60Ls,

tajā skaitā:

pamata, vispārējai vidējai, speciālajai izglītībai, arodizglītībai un daļējai ārpusskolas izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām — 73,83 milj. latu

specializētajām izglītības iestādēm — 17,48 milj. latu

Kopā izglītības pasākumiem — 91,31 milj. latu

tautas mākslas pašdarbības kolektīviem — 0,21 milj. latu

teritoriālplānošanai — 0,44milj. latu

Kopā — 0,65 milj. latu

investīcijām — 9,63 milj. latu

Kopā — 9,63 milj. latu

Pavisam kopā — 101,59 milj. latu

Mērķdotāciju apjomā nav iekļauti tie līdzekļi, kas paredzēti pedagoģisko darbinieku darba samaksas reformas ietvaros. Kopējais līdzekļu apmērs pedagoģisko darbinieku darba samaksas reformai paredzēts Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā 10,7 milj. latu . Šo līdzekļu sadalījumu veic Izglītības un zinātnes ministrija.

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Paredzēt mērķdotācijas no valsts budžeta pašvaldībām 124,52 milj. latu apjomā, tajā skaitā:

pamata, vispārējai vidējai, speciālajai izglītībai, arodizglītībai un daļējai ārpusskolas izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām — 84,53 milj. latu

specializētajām izglītības iestādēm — 24,00 milj. latu

skolu direktoru atestācijai — 0,30 milj. latu

pedagogiem, kuri māca latviešu valodu un citus mācību priekšmetus latviešu valodā mazākumtautību skolēniem — 0,66 milj. latu

kristīgās mācības un ētikas programmai — 0,10 milj. latu

Kopā izglītības pasākumiem — 109.59 milj. latu

tautas mākslas pašdarbības kolektīviem — 0,35 milj. latu

teritoriālplānošanai — 1,00 milj. latu

veselības veicināšanas koordinatora ieviešanai republikas pilsētu un rajonu pašvaldībās — 0,28 milj. latu

obligāto prasību nodrošināšanai neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā — 2,50 milj. latu

Kopā — 4,13 milj. latu

investīcijām — 10,80 milj.latu

Kopā — 10,80 milj. latu

Pavisam kopā — 124,52 milj. latu

 

2. Izdevumi

Ministru kabineta viedoklis:

Pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķina vajadzībām 2001.gadam kopējo minimālo finansu nepieciešamību noteikt ne mazāku kā 202,6 milj. latu , nodrošinot pieaugumu plānotās inflācijas (3,5%) apjomā saskaņā ar likuma "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" 8.pantu.

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķina vajadzībām 2001.gadam kopējo minimālo finansu nepieciešamību noteikt 219,5 milj. latu apjomā, saskaņā ar likuma "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" 1.panta 13) punktu.

II. Pašvaldību speciālais budžets

Puses vienojas:

Prognozēt pašvaldību speciālo budžetu kopējos ieņēmumus 39,2 milj. latu apmērā, tajā skaitā:

ieņēmumi no dabas resursu nodokļa — 2,7 milj. latu

autoceļu fondā —14,9 milj. latu

pārējie ieņēmumi —16,6 milj. latu

ieņēmumus no ziedojumiem un dāvinājumiem — 5,0 milj. latu

Kopā — 39,2 milj. latu  

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Veikt grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem", paredzot ieņēmumu sadali: 40% valsts pamatbudžetam un 60% — Valsts autoceļu fondam, tajā skaitā 10% no ieņēmumiem ieskaitīt Latvijas lauku ceļu sakārtošanas un attīstības programmai.

Veikt grozījumus MK 2000.gada 20. Jūnija noteikumos Nr. 202 "Valsts autoceļu fonda pārvaldīšanas un izlietošanas kārtība", paredzot proporcionālu fonda līdzekļu sadali.

III. Pašvaldību finansu izlīdzināšana

Puses vienojas:

Saglabāt nemainītu likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" noteikto pašvaldību finansu izlīdzināšanas kārtību.

Latvijas Pašvaldību savienībai, pieaicinot Finansu ministrijas speciālistus, veikt nepieciešamos aprēķinus, noteikt pašvaldību izdevumus raksturojošo objektīvo kritēriju īpatsvarus un sagatavot priekšlikumus pašvaldību finansu izlīdzināšanas metodikas izstrādāšanai līdz 2002.gada valsts budžeta projekta sagatavošanai.

IV. Pašvaldību aizņēmumi un garantijas

Ministru kabineta viedoklis:

Lai realizētu valsts investīciju programmu pašvaldībās, dotu pašvaldībām iespēju arī pašām investēt finansu līdzekļus infrastruktūras objektu sakārtošanā un garantētu iespēju saņemt īstermiņa aizdevumus saimnieciskās darbības nodrošināšanai, paredzēt ikgadējo pašvaldību aizņēmumu maksimālā apmēra pieaugumu 10,403 milj. latu apmērā, t.sk. 1 milj. latu pašvaldību finansu stabilizācijas aizdevumu nodrošināšanai. Paredzēt pašvaldību sniegto garantiju maksimālā apjoma pieaugumu 7 milj. latu apmērā.

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Paredzēt ikgadējo pašvaldību aizņēmumu un galvojumu maksimālā apmēra pieaugumu 30 milj. latu apmērā, t.sk. 0,5 milj. latu pašvaldību finansu stabilizācijas aizdevumu nodrošināšanai.

Noteikt pašvaldībām brīvu pieeju kapitāltirgum.

V. Nepieciešamais finansējums normatīvo aktu izpildei

5.1. Latvijas Pašvaldību Savienības viedoklis:

Sakarā ar minimālās darba algas paaugstināšanu valstī no Ls 50 uz Ls 60, paredzēt pašvaldībām finansējumu 2,15 milj. latu apmērā.

Ministru kabineta viedoklis:

Ņemot vērā to, ka minimālā darba alga no 2001.gada 1.jūlija tiek paaugstināta no Ls 50 uz Ls 60:

1) pašvaldībām no 2001.gada 1.jūnija tiek palielinātas mērķdotācijas izglītības pasākumiem 1,9 milj. latu apmērā;

2) paredzēta papildus dotācija pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam 0,37 milj. latu apmērā, kas noteikta kā starpība starp pašvaldībām nepieciešamo finansējumu, sakarā ar minimālās darba algas paaugstināšanu, 2,15 milj. latu apmērā un prognozētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumu, sakarā ar minimālās darba algas paaugstināšanu, 1,78 milj. latu apmērā.

5.2. Latvijas Pašvaldību Savienības viedoklis:

Saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 26.oktobra noteikumiem Nr. 367 "Noteikumi par profesiju un amatu sarakstu", kas pielīdzina pirmskolas izglītības iestāžu audzinātājas pedagogu profesijai un Ministru kabineta 2000.gada 15.februāra noteikumiem Nr.73 "Noteikumi par pedagogu darba samaksu", paredzēt mērķdotācijas pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 16,5 milj. latu apmērā, t.sk. 1,26 milj. latu pedagoģisko darbinieku darba samaksas reformas nodrošināšanai.

Ministru kabineta viedoklis:

Saskaņā ar Izglītības likuma 60.panta 3.punktu pašvaldības pirmskolas iestāžu pedagogu darba samaksa tiek nodrošināta no pašvaldību budžeta līdzekļiem.

5.3. Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Paredzēt mērķdotācijas rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām 0,165 milj. latu apmērā, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 66.un 67.panta izpildei, kas paredz jaunu funkciju rajona un republikas pilsētu pašvaldībām – koordinēt bērnu tiesību aizsardzību savā teritorijā.

Ministru kabineta viedoklis:

Saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību un gādāt par iedzīvotāju izglītību ir pašvaldību pastāvīgā funkcija, kuras izpilde tiek nodrošināta no attiecīgās pašvaldības budžeta. Bērnu tiesību aizsardzības likumā iekļautie pasākumi tiek realizēti no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta līdzekļiem Bērnu tiesību aizsardzības valsts programmas un Valsts bērna tiesību aizsardzības centra ietvaros.

5.4. Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Paredzēt finansējumu 1,4 milj. latu apmērā piespiedu darba uzraudzības dienestu finansēšanai vietējās pašvaldībās, saskaņā ar likuma "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" (spēkā no 01.04.1999.) — Pārejas noteikumiem.

Ministru kabineta viedoklis:

Saskaņā ar Sodu izpildes kodeksa (spēkā no 01.04.1999.) Pārejas noteikumiem pašvaldību piespiedu darba uzraudzības dienestu izveidošana un darbība tiek finansēta no pašvaldību budžetiem.

5.5. Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Paredzēt finansējumu reģionālo tūrisma informācijas centru finansēšanai – 0,2 milj. latu apmērā, jo Tūrisma likuma 6.pants paredz, ka valstij jāpiedalās centru izveidē un to uzturēšanas finansēšanā.

Ministru kabineta viedoklis:

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2001.gada budžetā ir paredzēti līdzekļi programmai "Tūrisma attīstība" 0,29 milj. latu , tajā skaitā 0,07 milj. latu Vienota tūrisma informācijas tīkla izveidošanai.

5.6. Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Lai nodrošinātu Dzelzceļa likuma izpildi, paredzēt dotācijas pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu 10 milj. latu apmērā.

Ministru kabineta viedoklis:

Nodrošināt valsts un pašvaldību dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumu līgumus 2001.gadam VAS "Latvijas Dzelzceļš" par kopējo summu 0,3 milj. latu apjomā.

VI. Par finansējumu reģionu attīstības aģentūrām kapacitātes palielināšanai Eiropas Savienībai pirmsstrukturālo fondu apsaimniekošanai

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Paredzēt līdzekļus 0,25 milj. latu apmērā reģionu attīstības aģentūrām kapacitātes palielināšanai Eiropas savienības pirmsstrukturālo fondu apsaimniekošanai.

Ministru kabineta viedoklis:

Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāta budžetā ir paredzēti līdzekļi programmai — Ekonomisko un sociālo apstākļu izlīdzināšanai Latgales un Zemgales reģionos 0,34 milj. latu apmērā.

VII. Finansējums valsts un pašvaldību kultūras institūcijām

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Paredzēt mērķdotācijas:

• akreditētajiem muzejiem — 0,1 milj. latu ;

• bibliotēku programmu un projektu atbalstam – 0,1 milj. latu ;

• pašvaldību muzeju remontam — 0,129 milj. latu ;

• kultūras pieminekļu glābšanai un restaurācijai – 0,114 milj. latu .

Ministru kabineta viedoklis:

• līdzekļu pieprasījums akreditēto muzeju nacionālās nozīmes projektu atbalsta programma saskaņā ar MK 1996.gada 8.oktobra noteikumiem Nr.377 "Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un realizācijas kārtība" atbilst Valsts investīciju programmā iekļaujamajiem pasākumiem;

• līdzekļi pašvaldību bibliotēku programmu un projektu atbalstam 2001.gadam jāparedz no attiecīgās pašvaldības budžeta vispārējiem ieņēmumiem;

• pašvaldībām ir iespēja caur Kultūrkapitālfondu, izstrādājot konkrētus projektus, iegūt līdzekļus kultūrpasākumu finansēšanai un kultūras pieminekļu restaurācijai.

VIII. Par finansējumu pašvaldību ugunsdzēsības formējumiem

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Lai pašvaldības varētu piedalīties valsts funkcijas veikšanā un uzturētu brīvprātīgos pašvaldību ugunsdzēsības formējumus, paredzēt pašvaldībām finansējumu 0,75 milj. latu apmērā.

Ministru kabineta viedoklis:

Jautājumu par ugunsdzēsības funkciju nodrošināšanu pašvaldībām risināt kopīgi ar Iekšlietu ministriju.

IX. Sprādzienu bīstamo priekšmetu meklēšanas un iznīcināšanas programmas finansēšana

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Paredzēt finansējumu 0,5 milj. latu apmērā no valsts budžeta sprādzienbīstamu priekšmetu meklēšanas un iznīcināšanas programmas finansēšanai.

Ministru kabineta viedoklis:

Rast iespēju Sprādzienu bīstamo priekšmetu meklēšanas un iznīcināšanas programmu finansēt sadarbībā ar Aizsardzības ministriju.

X. Par garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanu

Puses vienojas:

Tā kā nav paredzēts valsts budžeta līdzfinansējums garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) nodrošināšanai iedzīvotājiem, kā arī pašvaldību finansu trūkuma dēļ, GMI pabalsta izmaksāšanas kārtība nevar tikt ieviesta ar 2001.gadu. Izvērtēt iespēju GMI pabalstu izmaksāšanas kārtību ieviest 2002.gadā.

Labklājības ministrijai kopīgi ar Ekonomikas ministriju, Finansu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Satiksmes ministriju, Tieslietu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Zemkopības ministriju, Īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes reformu lietās sekretariātu, Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariātu un Latvijas Pašvaldību savienību 2001.gadā izvērtēt, vai pašvaldībām ir pietiekami līdzekļi GMI pabalsta izmaksāšanā, izanalizēt rezultātus par nepieciešamo līdzekļu apjomu GMI līmeņa nodrošināšanai un nepieciešamības gadījumā izstrādāt finansēšanas mehānismu par GMI līmeņa nodrošināšanu pašvaldību trūcīgajiem iedzīvotājiem.

Ministru prezidents A. Bērziņš

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis A. Jaunsleinis