Naudas trūkums apcērp iespējas

Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu apguvē pašvaldības pirmajos mēnešos izrādījušas tik naskas, ka valsts noteiktais gada aizņēmumu limits jau izsmelts tukšs. Nu pašvaldības ar projektiem stāv neziņas rindā, gaidot uz valsts budžeta grozījumiem, kas vēl šogad dotu iespēju aizņemties naudu no valsts un sākt ieceru īstenošanu reģionos. Turklāt pašvaldības ir neapmierinātas, ka valsts institūcijām ir lielākas privilēģijas saņemt valsts atbalstu ES struktūrfondu projektiem. Pašvaldību viedokli komentē Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere.

Sanita Šķiltere Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

– Kāpēc tieši šobrīd ir kļuvusi būtiski svarīga pašvaldību aizņēmumu limita palielināšana? Turklāt jāņem vērā, ka pašvaldībām trūkst naudas tiešo funkciju veikšanai, bet aizņemto naudu pēc tam nāksies atdot ar procentiem.

– Pašvaldību tiešo funkciju veikšanai finanšu resursi patiešām ir nepietiekami. Tādēļ nav citas izejas, kā attīstības projektiem naudu aizņemties. Kopējais valsts noteiktais gada aizņēmumu limits ir cieši saistīts ar valsts budžeta fiskālo deficītu. Skaidrs, ka kopējais aizņēmumu grozs ir kļuvis par mazu. Pusgada pieredze darbā ar ES struktūrfondiem liecina, ka ne tikai ministrijām, bet arī pašvaldībām ir daudz atbalstītu ES struktūrfondu projektu. Lai gan tiesību akti pieļauj iespēju pašvaldībām aizņemties naudu ne vien no valsts, bet arī komerciestādēs, ja bankas nosacījumi ir labvēlīgāki nekā Valsts kasei, tomēr aizņēmumu problēmu tas neatrisina. Pašvaldības ir nobažījušās, ka daudzu ES atbalstītu pašvaldības projektu ieviešana kavēsies, jo valsts noteiktais aizņēmumu limits šim gadam jau izsmelts. Tas nozīmē, ka pašvaldības, kuras līdz šim nav aizņēmušās vai saņēmušas atļauju aizņemties, šogad to vairs nevarēs darīt. Nedomāju, ka notiks neiespējamais un aizņēmumu limitu atcels, tādējādi pieļaujot nekontrolētu valsts budžeta fiskālā deficīta pieaugumu. Tomēr jāņem vērā realitāte, un iespējas maksimāli jāsamēro ar vajadzībām. Ar to vēlos norādīt, ka pašvaldībām arvien nozīmīgāka kļūst ne vien aizņēmumu limita problēma, bet arī dialogs ar valsti par pašvaldībām pieejamā kopējā finansējuma apjoma daļas palielināšanu valsts kopbudžetā. Par šo tēmu ir runāts vairākos Latvijas Pašvaldību savienības kongresos, norādot, ka finansējums nav adekvāts uzlikto pienākumu izpildei.

–Vai patiešām pašvaldības izstrādātu ES projektu ieviešana šogad ir apdraudēta, ja līdzekļi aizņēmumiem, kā solīts, tiks piešķirti ar valsts budžeta grozījumiem?

– Pašvaldības būtu gatavas šogad īstenot projektus, saņemot no ES par tiem 48 miljonus latu. Šādu summu, ko Finanšu ministrija (FM) 2004.gada septembrī nosauca kā optimālu ES struktūrfondu apguvei pašvaldību projektos. Visiem zināms, ka ES līdzekļi tiek atmaksāti pēc projekta realizācijas (jeb pēc projekta auditējamās vienības realizācijas), un sākotnēji projekta kopsumma ir jāiegulda. Ieguldījumu veido pašvaldību nauda vai aizņēmumi, kā arī valsts budžeta līdzfinansējums, kura apmērs atkarīgs no teritorijas attīstības pakāpes. Problēma ir tā, ka šogad pašvaldībām bija atļauts aizņemties tikai 28,4 miljonus latu dažādu, ne tikai ES līdzfinansēto, projektu ieviešanai, un viss limits jau ir iztērēts. Summa, ko Finanšu ministrija sola līdz valsts budžeta grozījumiem, ir ļoti niecīga – 2,7 miljoni. Bez tam tā ir neziņa un dīkstāve līdz šā gada septembrim, kad, iespējams, Saeima varētu izskatīt un apstiprināt budžeta grozījumus un piešķirt vēl kādus aizņēmumu resursus. Turklāt pašvaldībām nav pieņemams, ka trūkst vienotas kārtības ES projektu īstenošanai. Valsts iestādes, ministrijas saņem finansējumu savu ES projektu realizācijai bez aizņemšanās, bet pašvaldībām nauda ir jāaizņemas vai jāatrod savā budžetā. Nelieliem projektiem to vēl var izdarīt, taču lielo projektu ieviešanai līdzekļu nav nevienai pašvaldībai. Nevar taču pašvaldība uz pāris mēnešiem atlikt pastāvīgo funkciju izpildi, ieguldot apgrozāmos līdzekļus ES vai citā projektā un gaidīt, kad apgūtā nauda no ES pēc laika atgriezīsies budžetā! Lai sāktu lielu projektu, ir jābūt zināmai drošībai, ka nauda būs. Šobrīd tādas drošības nav. Jāpiebilst, pērn bija tāpat. Aizņēmumu limits tika izsmelts gada vidū.

– Jūs minējāt vienādas kārtības noteikšanu ES finansēto projektu īstenošanai. Kāpēc, jūsuprāt, valdība noraidīja LPS priekšlikumu noteikt no valsts budžeta garantētu avansu valsts un pašvaldību ES struktūrfondu projektiem?

– ES struktūrfondu apgūšanai no valsts budžeta šogad ir paredzēti 100 miljoni latu. Argumentu, noraidot LPS priekšlikumu, ir bijis daudz. Man šķiet, īstais iemesls ir tāds, ka ar šo summu pietiek, lai realizētu tikai valsts institūciju projektus. Valsts, ja tā var teikt, “negrib dalīties” resursos ar pašvaldībām. Dalīšanās nozīmētu arī to, ka valsts un pašvaldību projekti būtu vienlīdzīgi. Atskatoties pagātnē, var atzīt, ka, tiklīdz radās iespēja, pašvaldības ātri un operatīvi pieteicās un realizēja SAPARD projektus. Sākotnējās bažas par līdzekļu neapgūšanu praksē izrādījās pretējas – trūka naudas, ko piešķirt daudziem labiem projektiem.
Pašvaldības apzinās – projekta ieviešanas atbildība pilnībā gulstas uz pašu pleciem. Piemēram, saņemot naudu avansā no valsts, tiek noslēgts līgums, kurā pašvaldība uzņemas saistības vispārējā kārtībā norēķināties ar valsts budžetu, ja gadījumā nav izpildītas visas ES struktūrfondu auditējamās vienības prasības un ja ES nauda projektam nav atmaksāta. Diemžēl pašvaldību ES struktūrfondu projektiem finansējumu nedod no valsts rezervētā fonda, bet gan no aizņēmumiem. Tātad manevrēšanas iespēju nav. Finanšu ministrija gan atzīst, ka pašvaldībām ir ne tikai ES struktūrfondu, bet arī citi investīciju projekti, kuru īstenošanai tāpat vajadzīga nauda. Ja ņem vērā, ka investīciju projekti parasti ir saistīti ar būvniecību, tad nav laba prakse šādiem projektiem naudu piešķirt vai atļaut aizņemies gada otrajā pusē. Būvniecībai labvēlīgākais ir gada vidus. Turklāt Finanšu ministrija uzskata, ka nauda, kas saņemta vienā budžeta gadā, līdz 31.decembrim ir jāizlieto. Diskusijas par šīs pieejas maiņu līdz šim ir bijušas ļoti klusas.

– Kāds būtu ceļš uz abām pusēm pieņemamu risinājumu?

– Pašvaldībām, kas nav paguvušas šogad naudu aizņemties, jāgaida un jācer uz valsts budžeta grozījumiem. Bet, par nākotni un nākamā gada budžetu domājot, jāveido konstruktīvs dialogs ikgadējo LPS un FM sarunu laikā. Protams, saruna par valsts kopējā aizņēmumu limita palielināšanu vai pašvaldībām piešķiramo budžeta līdzekļu palielinājumu skar valsts budžeta izdevumu daļu un fiskālo deficītu. Taču ir jāizšķiras – vai skatīties uz valsti un pašvaldībām kā vienotu veselumu un domāt par visām attīstības iespējām vai atstāt nemainīgu līdzšinējo kārtību. Nav tādas valsts, kur par finansēm nenotiktu strīdi. Un, jāatzīst, ar katru gadu sarunas starp LPS un valdību kļūst arvien profesionālākas un lietišķākas.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv