"Klauvē pie ES un NATO durvīm"

"Aftenposten"

— 2000.09.18.

Latvija grib tikt siltumā.

Latvijas prezidente Vaira Vīķe–Freiberga negrib kritizēt Norvēģijas izvēli attiecībā uz ES, jo Norvēģijas resursi ļauj tai iet savu ceļu.

— Ja Baltijas jūrā būtu tikpat plūstošas naftas rezerves, kā ir norvēģiem, arī mēs varētu iet savu ceļu. Piederība ES ir mūsu vienīgā iespēja, kā izdzīvot ekonomiski, politiski un saglabāt savu kultūru, — stāsta prezidente.

Pamatojums ir skaidrs: pieejamība tirgum, ietekme un pats galvenais — ES nozīme Latvijas drošībai.

— Ja mēs piederēsim pie lielākas savienības, mums būs lielākas cerības izdzīvot šai pasaulē. Mazas valstis nekad nebūs spējīgas izveidot tādu aizsardzību, kas varētu atspēkot lielāku uzbrukumu, — saka Freiberga.

Viņa piemin to, ka Latvija pēdējos 100 gados ir bijusi ieņemta un okupēta, atguvusi brīvību un atkal to zaudējusi.

— ES stabilitāte, ko tā ir izveidojusi pēc 2000 gadu ilgiem strīdiem un kariem, ir iespaidīga. Mēs labprāt vēlētos būt šīs savienības daļa, kas tik efektīvi nodrošina mieru un stabilitāti, — stāsta Latvijas prezidente.

"Aftenposten" tikās ar prezidenti Vīķi–Freibergu Rīgas pilī, kas atrodas burvīgajā Vecrīgā.

Rīgā un Latvijā notiek lielas izmaiņas. Tiek radīts daudz kā jauna, bet pirmām kārtām tiek atjaunots senais. Ārzemju kapitāli ātrā tempā ieplūst Latvijas ekonomikā, un Latvija pilnā sparā tiecas uz ES.

Ja mēs pavērojam Grū Hārlemu Bruntlandi gadu gājumā, tad līdzība ar Vairu Vīķi–Freibergu ir šokējoša. Mērķtiecīgas sievietes, nekādas aplinkus runāšanas un precīzi angļu formulējumi.

Prezidentei nepatīk šādi salīdzinājumi. Tas ir vīriešu šovinisms, tas ir nezinoši un naidīgi pret sievietēm.

Jautājums par viņas politiskajām saistībām tiek atraidīts. Viņa nav ne Mārgareta Tečere, ne Tarja Halonena.

— Es neredzu jēgu, kāpēc mani būtu jāsalīdzina ar kādu citu. Premjers vai prezidents ir jānovērtē pēc tā mākas vadīt tautu un efektivitātes internacionālajā arēnā, — uzskata prezidente.

— Nav dzirdēti nekādi salīdzinājumi starp Francijas prezidentu un Vācijas federālo kancleru. Neviens nejautā prezidentam Širakam, vai viņš imitē Šrēderu, vai otrādi.

— Šajos jautājumos trūkst izpratnes par sievietēm kā valsts vadonēm, — saka prezidente un tad turpina: — Tās, kas parādās, automātiski tiek salīdzinātas ar citām vai arī pašas salīdzina sevi ar citām sievietēm, kurām ir vadoša loma.

Latvija un Baltija nav Ziemeļi. Ir lielas sociālās atšķirības, dzīves standarts zemāks un nabadzība acīm redzamāka. Prezidente uzsver, ka paies ilgs laiks, kamēr tiks izdzēstas pēdas, ko atstājusi 50 gadu ilgā padomju okupācija.

Šī okupācija ir atstājusi būtisku etnisku iezīmi Latvijas iedzīvotājos. Latvieši ir mazākumā paši savā zemē.

Pirms 1940. gada Latvijā bija mazāk nekā 10 procentu krievu. Šobrīd Latvijā no 2,5 miljoniem iedzīvotāju 49 procenti ir latviešu, 33 — krievu un pārējie ir citas tautības. Toties gan Igaunijā, gan Lietuvā krievi ir tikai desmitā daļa iedzīvotāju. Kā saka prezidente, tad šī sociālā integrācija ir liels izaicinājums.

— Pretēji daudzām citām valstīm, kas sūtīja savus kolonizatorus atpakaļ uz mājām, Padomju armija bija vienīgā, kas atstāja Latviju 1994. gadā. Civiliedzīvotāji palika, — stāsta prezidente.

Pagājušajā gadā, bijusi prezidente tikai vienu nedēļu, Vīķe—Freiberga atcēla jau pieņemto valodas likumu. Likumu, kas noteica latviešu valodu kā vienīgo oficiālo valodu sabiedriskajās iestādēs, privātajos uzņēmumos un uzņēmumos, ko vadīja krievi. ES, EDSO un Krievija uzskatīja, ka šis likums padara krievus par otrās pakāpes iedzīvotājiem. Šis likums radīja problēmas arī Latvijas centieniem uz ES.

— Mērķis ir radīt pilnīgu divvalodu sabiedrību, kur visi var justies kā mājās. Tie, kas joprojām uztver Krieviju gan kā savu dzimteni, gan kā mājas, var brīvi doties uz turieni. Vienīgā prasība tiem, kuri paliek, ir lojalitāte pret Latviju, — stāsta prezidente, kurai mērķis ir iemācīties pasīvu krievu valodu.

Prezidente neuzticas šai krievu kaimiņzemei. Latvija Krieviju kā kaimiņu izjūt savādāk nekā Norvēģija. Pēc Latvijas prezidentes uzskatiem, Krievija ir liela, neuzticama un tuva.

— Latvijai tas ir satraucoši, kad krievu politiķi (lai arī mazākumā) sāk runāt par Baltijas atgūšanu, — stāsta prezidente.

Viņai žēl, ka nav piepildījušās gaidas pēc radikālajām izmaiņām prezidenta Putina laikā.

— Mēs joprojām ceram, ka šī aukstā kara retorika tiks atrisināta ar atvērta dialoga palīdzību, — saka prezidente.

Prezidente uzskata, ka jebkurš uzbrukums Latvijai jau tagad būtu kā uzbrukums visai ES.

— Krievijas attiecības ar Latviju un ES būs kā lakmusa tests par Krievijas attieksmi pret Rietumiem, — saka Vīķe–Freiberga.

Vaira Vīķe–Freiberga visu savu pieaugušā dzīvi ir nodzīvojusi Kanādā. Viņa ir dzimusi Latvijā 1937. gadā. Viņas vecāki devās uz Vāciju pirms krievu okupācijas kara beigās. Vēlāk ģimene apmetās uz dzīvi Kanādā. Vaira Vīķe–Freiberga bija Monreālas Universitātes psiholoģijas profesore no 1965. līdz 1998. gadam. Tad viņai piedāvāja vadītājas darbu jaunnodibinātajā Latvijas Institūtā Rīgā. Prezidente apgalvo, ka politiskā karjera viņai neesot bijusi padomā.

Daudziem par pārsteigumu 1999. gada 17. jūnijā Latvijas parlaments ievēlēja viņu par prezidenti uz četriem gadiem. Pēc tam, kad kāds pusducis pazīstamu kandidātu tika noraidīti, Vaira Vīķe–Freiberga bija kompromisa kandidāts gan labējiem, gan kreisajiem.

Prezidentam Latvijā ir vara, tiesības atcelt likumus, izvēlēties ministrus, atlaist parlamentu.

Prezidente jau ir bijusi Norvēģijā un Bergenā kā tūriste. Viņa un vīrs priecājas ierasties šeit atkal.

— Ir patīkami ciemoties valstī, kur mums nav jārisina nekādas lielas problēmas vai nevienlīdzības. Drīzāk šeit ir runa par tuvāku iepazīšanos un paņēmieniem, kā pastiprināt sadarbību, — stāsta prezidente.

Krievu armija atstāja Latviju jau pirms vairākiem gadiem. Bet viņu gars vēl ir palicis, savādāk "Aftenposten" diezin vai būtu vests uz lidostu melnā prezidenta "Volvo" ar tumšiem stikliem.

Heriks Vits