Pašvaldību tilts Latvija – Portugāle

Aizvadītās nedēļas nogalē pēc Latvijas pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) ielūguma Latvijā uzturējās Portugāles pašvaldību izpildvadītāju asociācijas (ATAM) delegācija. Tās sastāvā bija ATAM ģenerālās asamblejas prezidente Marija Dalusa Duarti un Rio pilsētas administrācijas departamenta direktors Paulu Diašs Žorži. ATAM ir veidota kā Portugāles pašvaldību izpildvaras pārstāvju interešu aizsardzības organizācija. Tā kā izpildvaras vadītājus Portugālē ievēl līdzīgi kā politiķus, arī šīs amatpersonas ir izveidojušas atsevišķu savu interešu aizstāvības apvienību. Pēc viesu stāstītā, abas organizācijas valsts pārvaldē piedalās kā konsultanti.

Plāno noslēgt sadarbības līgumu

Kā norāda Latvijas pašvaldību izpilddirektoru asociācijas vadītājs Daugavpils rajona padomes izpilddirektors Vitālijs Aizbalts, LPIA ir ieinteresēta paplašināt starptautiskās sadarbības ietvarus. 1999.gada jūnijā LPIA ir parakstījusi sadarbības līgumu ar Čehijas, bet 2004.gada jūnijā – ar Ungārijas asociāciju. Taču sadarbība notiek arī ar Slovākijas asociāciju.
LPIA padomnieks Bruno Otersons stāsta, ka arī ar Slovākijas asociāciju ir iecerēts parakstīt oficiālu sadarbības līgumu. Tas varētu notikt slovāku vizītes laikā, kad viņu delegācija apciemos Latviju.
Pēc sarunas ar tālās ES rietumu daļas valsts Portugāles pašvaldību kolēģiem ir panākta vienošanās, ka līdz šā gada septembrim, kad LPIA vadība brauks atbildes vizītē uz Portugāli, apspriešanai sagatavos sadarbības protokola projektu. To varētu parakstīt šā gada novembra beigās Kopenhāgenā, kur notiks Eiropas valstu pašvaldību izpildvadītāju organizācijas UDITE padomes sēde un būs iespēja satikties. Portugāļu kolēģi novembri nosauca par optimālu, jo oktobrī Portugālē plānotas pašvaldību vēlēšanas. Viesi izteica cerības, ka vēlēšanas neviesīs asociācijas vadībā radikālas izmaiņas.

Daudz līdzību. Viena no tām – reforma

Jautāts par pirmajiem priekšstatiem Latvijā un redzēto Latvijas pašvaldībās, Paulu Diašs Žorži atzina, ka pat divu dienu uzturēšanās valstī norāda uz Latviju kā jaunu un dinamiskā attīstībā esošu valsti. “Latvijas pašvaldību izpildvadītāju darbā es saskatu daudz līdzību ar to, kā strādā Portugālē. Īpaši to var attiecināt uz darba organizāciju. Tomēr man radies priekšstats, ka Portugālē pašvaldības izpildvaras vadītājam ir lielākas pilnvaras. Latvijā starp izpildvaru un politisko vadību pastāv vairāk koleģiālas attiecības.”
Portugāļu pārstāvji LPIA rīkotajā izbraukuma – kopā ar Latvijas pašvaldību izpilddirektoriem seminārā Valmierā uzklausīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Māri Kučinski. Ministrs izpilddirektorus iepazīstināja ar reģionu izveides koncepciju. P.D.Žorži uzsvēra, ka arī Portugālē 1998.gadā bija mēģinājumi īstenot administratīvi teritoriālo reformu un apvienot pāri par 4000 pašvaldībām, taču pūles izrādījās veltīgas. Valsts konstitūcija noteic, ka par reformu jautājumiem rīkojams referendums. 1998.gadā tā rezultāts bija negatīvs. “Portugāles līdzšinējais valdības vadītājs Žozē Manuels Boruozu ir iecelts augstajā EK vadītāja amatā. Viņa aizsākto turpina pašreizējā valdība, atgriežoties pie reģionālās reformas jautājumiem. Tomēr līdz 2006.gadam referendums par reģionu izveidi nenotiks, jo to neatbalsta Portugāles prezidents,” uzsver Paulu Diašs Žorži.
Sekmēt pašvaldību sadarbību patlaban valstī mēģina, veidojot pašvaldību interešu apvienības. “Pašvaldībām, lai sadarbotos, nav jāzaudē vietējā pārvalde. Līdzāsesošo reģionu pašvaldības kopīgi cenšas atrisināt tām nozīmīgas ekonomiskās problēmas, piemēram, ūdenssaimniecības sakārtošana, lidostu izbūve, metropoļu veidošana,” stāsta P.D.Žorži. Ieskicējot Portugāles pašvaldību sistēmu, Marija Dalusa Duarti piebilst, ka valsts ģeogrāfiskās īpatnības nosaka atšķirīgas pašvaldību pilnvaras dažādos reģionos. “Portugāles teritorijā ir divas salas – Madeira un Azora. Tām ir dota gan autonomija, gan lielākas pilnvaras nekā citās pašvaldībās.
Latvija portugāļiem, kas neslēpa pieredzējušas ES dalībvalsts attieksmi, šķiet interesanta kā bijušā padomju bloka valsts. Neraugoties uz atšķirīgo ES reģionu, kuros atrodas Latvija un Portugāle, ietvariem, veidot abu valstu organizāciju divpusējo sadarbību ir tālredzīgi, atzīst Portugāles pārstāvji. “UDITE viens no mērķiem ir izstrādāt vienotu pašvaldību ierēdņa standartu. Katras valsts pieredze dos savu ieguldījumu,” piebilst P.D.Žorži.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv