Ar talantu kā draudzības sūtni

Imanta Ziedoņa epifānijas, kas latviski ar 1971. gadu iznāca trijās grāmatās un 1995.gadā iekļāvās Rakstu trešajā sējumā, kopš pirmajām publikācijām ir piesaistījušas arī cittautu lasītājus. Tās skan lietuviešu, zviedru, angļu, vācu, krievu un vēl citās valodās. Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā 3. jūnijā tautā laida tās apgādā iznākušo epifāniju grāmatu ukraiņu valodā. Par atsaucību tās izdošanā direktore Venta Kocere teica paldies Ukrainas vēstniecībai, ar kuru bibliotēku vieno cieša sadarbība. Pirmos impulsus šāda izdevuma veidošanai devušas bibliotēkas rīkotās literatūras izstādēs Kijevā un Odesā, kur ukraiņu kultūras darbinieki dzīvi interesējušies par latviešu rakstniecību un kultūru.
“Es šīs epifānijas neesmu tulkojusi, bet izdzīvojusi,” teica ukraiņu dzejniece Valentīna Silava, atzīstot, ka ieniršana Imanta Ziedoņa domu un jūtu dziļumos viņai pavērusi jaunu pasauli. “Es redzēju, ka maz ko esmu šai dzīvē sapratusi. Izdzīvojot šīs epifānijas, esmu kļuvusi cita, kaut mazliet labāka. Kad Imantam Ziedonim aizvedām tikko no tipogrāfijas saņemto grāmatiņu, viņš teica, ka tā esot silta. Un tā patiešām ir silta, ar lielu mīlestību veidota.”
Formātā nelielo grāmatiņu lielu dara divu izcilu personību klātbūtne: Imanta Ziedoņa domu pasauli izgaismo Jāņa Gleizda melnbaltās fotogrāfijas. Meistara darbi, kas apceļojuši visus kontinentus, vairākkārt tikuši izstādīti arī Ukrainā, tā ka šī ir jauna tikšanās ar seniem draugiem. Satura un formas atbilstību, ko mākslinieks Aivars Plotka uzskata par ļoti būtisku epifāniju iezīmi, viņš centies izcelt arī grāmatas dizainā.
Ar siltām rokām grāmatu saņēma Ukrainas vēstnieks Mirons Jankivs: “Man šķiet, ka šīs epifānijas ir līdzīgas himnai. Kad dzejnieks aicina - uzvelc baltu kreklu un roc zemi, uzvelc baltu kreklu un notīri kurpes savai mātei, viņš runā par katras tautas pamatu pamatu. Tas ir darbs, tie ir mūsu vecāki. Es te izlasīju rindas, kas varētu būt rakstītas par manu māti. Viņai ir 92 gadi, un viņa dzīvo Ukrainā, bet es zinu, ka viņa domā par mani. Kad braukšu uz mājām, es viņai aizvedīšu šo grāmatiņu. Un vēl es lūgšu Imantu Ziedoni parakstīt dažas grāmatas, ko gribu aizsūtīt mūsu valdībai, lai ministri redz, cik neparasta ir latviešu tauta un cik dziļi ir viņas dzejnieki.”
Imants Ziedonis teica paldies ukraiņu tautai un latviešu tautai, jo tikai tautā ir dzejnieka spēks. “Talants ir draudzības sūtnis,” dzejnieks raksta grāmatas ievadā. Tagad viņa epifānijas kā draudzības sūtņus iepazīs miljoniem jaunu lasītāju, jo ukraiņi ir liela tauta.

Aina Rozeniece, “LV”

aina.rozeniece@vestnesis.lv

Tulkotāja Valentīna Silava: “Izdzīvojot šīs epifānijas, esmu kļuvusi cita, kaut mazliet labāka.” Ukrainas vēstnieks Mirons Jankivs pateicas Annelei Gleizdai par viņas dzīvesbiedra lieliskajām fotogrāfijām Foto: Pēteris Korsaks