""Tīģerekonomika" ceļā uz Baltijas jūras reģionu"

"Berlingske Tidende"

— 2000.09.18.

Ekonomikas kāpums: Baltijas jūras reģions, īpaši Baltija, kļūs par vienu no pasaules lielākajiem ekonomiskā pieauguma centriem, paredz tirdzniecības un uzņēmējdarbības ministre Pija Gjellerupa, piebilstot, ka ir jāpārskata ekonomiskās palīdzības programma Austrumeiropai.

Nākamajos desmit gados viss Baltijas jūras reģions kļūs par vienu no pasaules lielākajiem ekonomiskā pieauguma centriem. To paredz tirdzniecības un uzņēmējdarbības ministre Pija Gjellerupa.

Labklājības līmeņa celšanās pirmkārt būs vērojama Baltijas valstīs un Polijā, taču pozitīva ietekme būs jūtama arī Ziemeļvalstīs. Nosacījums tam ir Baltijas jūras reģiona valstu pēc iespējas drīzāka uzņemšana ES.

Pozitīvs efekts

Atsaucoties uz ekspertu analīzi par Baltijas jūras reģiona nākotni, ministre paredz, ka nākamajos desmit gados ekonomikas pieaugums Baltijas valstīs palielināsies par 60 procentiem. Tas atbilst 5 — 7 procentu ikgadējam pieaugumam, kamēr ES vidējais ekonomiskais pieaugums ir 2 — 3 procenti gadā.

Baltijas valstu un Polijas drīza uzņemšana ES radīs pozitīvu efektu Ziemeļvalstīs, uzsver Gjellerupa.

Šodien savu viedokli viņa prezentēs Baltijas attīstības forumā Malmē. Šajā sanāksmē, ko koordinē bijušais ārlietu ministrs Ufe Elemans—Jensens, pulcējušies valstu vadītāji no visa Baltijas jūras reģiona. Šajā pasākumā paredzēts diskutēt par reģiona potenciālu saistībā ar ES paplašināšanos.

Priekšnosacījums milzīgajam ekonomiskajam pieaugumam ir visu kandidātvalstu pēc iespējas drīzāka uzņemšana ES. Tas, kā liecina agrākā pieredze, piemēram, Portugāles uzņemšana ES un Vācijas apvienošana, palielinās savstarpējo tirdzniecību.

Mērķtiecīgs atbalsts

Lai veicinātu šo procesu, Dānijas ministre ierosina pārskatīt līdzšinējo ekonomisko palīdzību Austrumeiropai, lai tā vairāk tiktu saistīta ar valstu sagatavošanu uzņemšanai ES.

Reģiona valstīm ik gadu tiek piešķirts finansiālais atbalsts 2,3 miljardu ASV dolāru apjomā. Tas ir aptuveni tikpat daudz, cik summa, ko Ziemeļvalstis pēc Otrā pasaules kara saņēma Māršala plāna ietvaros.

Šī nauda, pēc Pijas Gjellerupas teiktā, maksimāli būtu jāiegulda valstu likumdošanas un institūciju reformās. Patlaban daļu palīdzības nosaka pašas donorvalsts ekonomiskās intereses. Kā liecina Tirdzniecības un uzņēmējdarbības ministrijas analītiskais pētījums, šādas pārmaiņas ekonomiskās palīdzības stratēģijā ievērojami paātrinātu kandidātvalstu iespējas tikt uzņemtām ES.

Lene Frēsleva