Ministru kabineta 2005.gada 7.jūnija sēdē

Pieņemts rīkojums “Par Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras direktoru”.
Saskaņā ar Publisko aģentūru likumu, Lūcijas Akermanes kandidatūra apstiprināta iecelšanai Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras direktora amatā.

Pieņemts rīkojums “Par Latvijas Republikas valsts institūciju kompetenci Eiropas drošības un aizsardzības politikas jautājumos”.
Eiropas drošības un aizsardzības politikas jautājumos noteikts šāds kompetences sadalījums starp Latvijas Republikas valsts institūcijām: Eiropas Drošības studiju institūts (European Union Institute for Security Studies) – Ārlietu ministrijas kompetencē; Eiropas Savienības satelītcentrs (European Union Satellite Center) – Aizsardzības ministrijas kompetencē; ATHENA speciālā komiteja (ATHENA Special Committee) – Aizsardzības ministrijas kompetencē; Eiropas spēju uzlabošanas plāns (Headline Goals 2010) – Aizsardzības ministrijas kompetencē; Eiropas Savienības militāro spēju rīcības plāns (European Union Capabilities Action Plan) – Aizsardzības ministrijas kompetencē.
Noteikts, ka visi maksājumi, kas saistoši Latvijas Republikai kā Eiropas Savienības dalībvalstij un saistīti ar kompetences īstenošanu Eiropas drošības un aizsardzības politikas jautājumos, veicami no attiecīgajai Latvijas Republikas valsts institūcijai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Pieņemts rīkojums “Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 26.februāra rīkojumā Nr.131 “Par Latvijas – Krievijas starpvaldību komisiju””.
Rīkojums paredz saskaņā ar 1994.gada 14.decembrī Maskavā panākto vienošanos par Latvijas – Krievijas starpvaldību komisijas izveidošanu apstiprināt komisiju no Latvijas Republikas.
Par komisijas vadītāju iecelts Ainārs Šlesers – satiksmes ministrs, par komisijas atbildīgo sekretāri – Velga Ekure – Ārlietu ministrijas Krievijas nodaļas vadītāja vietniece.
Par komisijas locekļiem iecelti: M.Bičevskis ? Tieslietu ministrijas valsts sekretārs; R.Bluķis ? Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks; A.Caunītis ? Satiksmes ministrijas Ārējo sakaru departamenta direktors; K.Gerhards ? Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs; A.Graudiņš ? Zemkopības ministrijas specializētais atašejs Krievijas Federācijā; A.Gulbis ? Ekonomikas ministrijas Ārējās tirdzniecības departamenta direktora vietnieks; M.Katvare ? Izglītības un zinātnes ministrijas Eiropas lietu departamenta Starptautisko sakaru nodaļas vadītāja; A.Kužnieks ? Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks; V.Legzdiņš ? Satiksmes ministrijas valsts sekretārs; U.Lielpēters ? Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks; Z.Liepiņa ? Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece; U.Līkops ? Veselības ministrijas valsts sekretārs; R.Muciņš ? Ārlietu ministrijas Pirmā divpusējo attiecību departamenta direktors; B.Paševica ? Labklājības ministrijas valsts sekretāre; N.Penke ? Ārlietu ministrijas valsts sekretārs; G.Puķītis – Vides ministrijas valsts sekretārs; A.Skopiņš ? Latvijas Bankas padomes loceklis; A.Teikmanis ? Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā; I.Vasaraudze ? Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece; K.Vāgnere – Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta vadītāja; K.Venta ? Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta Bērnu tiesību aizsardzības politikas nodaļas vadītāja.

Pieņemts rīkojums “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 14.jūlija rīkojumā Nr.490 “Par Latvijas Republikas dalību Eiropas Kopienas aģentūrās””.
Rīkojuma projekts paredz, ka Satiksmes ministrijai regulāri jāinformē Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts par Satiksmes ministrijas darbību Eiropas Tīkla un informācijas drošības aģentūrā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”.
Aizsargjoslu likums pašlaik spēkā esošajā redakcijā nenodrošina, ka elektropārvades līnijas tiktu pasargātas no krītošiem kokiem vētru laikā. Aizsargjoslu minimālais platums ir pietiekams, bet ir nepietiekams regulējums attiecībā uz aizsargjoslu uzturēšanu.
Likumprojekts papildināts, nosakot, ka objekta īpašniekam pēc meža apsaimniekošanu un vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto apliecinājumu un saskaņojumu saņemšanas ir tiesības izcirst ārpus elektrisko tīklu trasēm augošus kokus, kuri apdraud elektrolīniju un var krist uz tās vadiem vai balstiem.
Koku ciršanu uzsāk pēc ciršanas apliecinājuma saņemšanas. Ārpus elektrisko tīklu trasēm augoši koki apdraud elektrolīniju, ja tie no elektrisko tīklu malējā vada atrodas attālumā, kas ir mazāks par koka garumu, un ja ir vismaz viena no šādām pazīmēm: koks novirzījies no vertikālās ass uz elektrisko tīklu pusi vairāk nekā par 15 grādiem; kokam ir redzamas trupes pazīmes; lapu koka stumbra diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir mazāks par 1/100 no koka augstuma; koks aug blakus elektrisko tīklu trasei nenocirstā meža joslā, kuras platums ir mazāks par 30 metriem.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumos Nr.415 “Ekspluatācijas aizsargjoslu gar elektriskajiem tīkliem noteikšanas metodika””.
Grozījumi noteikumos paredz paplašināt stigas gar elektropārvades līnijām, lai novērstu lūstošu koku izraisītus līniju bojājumus.
Grozījumi nosaka, ka elektrolīniju trases mežos jāuztur ugunsdrošā stāvoklī un jāattīra minētās trases no krūmiem un kokiem, ja attiecīgās elektrolīnijas spriegums ir 330 kilovoltu, – 54 metrus platā joslā; jāizcērt ārpus elektrolīniju trasēm augošie koki, kuri apdraud elektrolīniju un var krist uz tās vadiem vai balstiem.

Pieņemts rīkojums “Par Rīgas Galdniecības arodvidusskolas un Rīgas 19.arodvidusskolas reorganizāciju”.
Saskaņā ar Profesionālās izglītības likumu un Valsts pārvaldes iekārtas likumu paredzēts reorganizēt Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošās profesionālās izglītības iestādes – Rīgas Galdniecības arodvidusskolu un Rīgas 19.arodvidusskolu, apvienojot tās, un ar 2005.gada 1.septembri izveidot Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošu profesionālās izglītības iestādi – Rīgas Pārdaugavas profesionālo vidusskolu.
Rīgas Pārdaugavas profesionālā vidusskola ir Rīgas Galdniecības arodvidusskolas un Rīgas 19.arodvidusskolas tiesību, saistību, funkciju, mantas un finanšu līdzekļu pārņēmēja. Ar reorganizāciju saistītos izdevumus uzdots segt no rīkojuma minēto profesionālās izglītības iestāžu budžeta līdzekļiem.
Abu profesionālās izglītības iestāžu rīcībā esošās ēkas atrodas tuvu viena otrai, izņemot Rīgas Galdniecības arodvidusskolas divstāvu mācību darbnīcu Dārzciema ielā 64. Lai ekonomētu valsts budžeta līdzekļus ēku uzturēšanai, rīkojums paredz atteikties no visām Dārzciema ielas 64 telpām. Rīgas 19.arodvidusskolai pie skolas ir dienesta viesnīca. Rīgas Galdniecības arodvidusskolā atrodas Galdniecības mācību un eksaminācijas centrs, dienesta viesnīcas nav, skolai 2002.gadā veikta renovācija par nepilniem Ls 244 000.
Rīgas Galdniecības arodvidusskola (6240 m², neskaitot telpas Dārzciema ielā 64, 56 darbinieki, 406 audzēkņi – uz 01.01.2005.) īsteno pamatā trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālās izglītības programmas kokapstrādē (mēbeļu galdnieks), kā arī otrā profesionālās kvalifikācijas līmeņa izglītības programmu (galdnieks), kurās uzņem audzēkņus ar pamatizglītību.
Rīgas 19.arodvidusskola (6654 m², t.sk. dienesta viesnīca 1553 m², 65 darbinieki, 498 audzēkņi – uz 01.10.2004.) īsteno otrā un trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālās izglītības programmas (būvdarbi, apdares darbi, iestāžu darba organizācija un vadība), kurās pamatā uzņem audzēkņus ar pamatizglītību.
Lai valsts profesionālās izglītības iestāžu absolventi darba tirgū kļūtu konkurētspējīgi, šobrīd valsts finansējums ir nepietiekams. Valsts budžeta programmā “Profesionālā izglītība” un Valsts investīciju programmā trūkst līdzekļu abu minēto profesionālās izglītības iestāžu telpu renovācijai un iekārtu modernizācijai. Lai ekonomētu esošos līdzekļus, ieteikts abas izglītības iestādes apvienot, tās reorganizējot, un pēc reorganizācijas ieekonomētos līdzekļus (telpu uzturēšanas izdevumi, administratīvie izdevumi) turpmāk novirzīt iekārtu modernizācijai un izglītojamo darba apstākļu uzlabošanai Rīgas Galdniecības arodvidusskolas darbnīcu korpusā. Reorganizāciju administratīvi plānots pabeigt līdz 2005.gada 1.septembrim.
Kopējais audzēkņu skaits abām profesionālās izglītības iestādēm netiek samazināts.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs