Par ES daudzgadu (2007.–2013.gadam) finanšu plānu

Procedūra: iniciatīva
Debates: 2005.gada 7.jūnijā
Balsojums: 2005.gada 8.jūnijā

7.jūnija plenārsesijā notika debates par Eiropas Savienības (ES) finanšu plānu laikposmam no 2007. līdz 2013.gadam. Trešdien, 8. jūnijā, deputāti balsoja par Eiropas Parlamenta (EP) nostāju šajā jautājumā, pamatojoties uz ziņojumu, ko gatavoja šim nolūkam izveidota komiteja. Dalībvalstu vadītājiem par septiņu gadu finanšu plānu būs jāvienojas Eiropadomes sanāksmē Briselē 16. un 17.jūnijā.
Vācijas deputāts Raimers Bēge, kas bija atbildīgs par ziņojuma sagatavošanu, atgādināja, ka Parlaments savu viedokli sāka gatavot jau pagājušā gada septembrī, darbā bija iesaistīti dalībvalstu parlamenti, un četrpadsmit EP tematiskās komitejas gatavoja savus viedokļus. Dokuments ir kompromiss starp prioritātēm, piemēram, izaugsmi (pētniecību, ieguldījumiem) un ekonomiskā līdzsvara panākšanu starp dalībvalstīm.
Eiropas Savienības prezidējošās valsts Luksemburgas pārstāvis ārlietu ministrs Nikolā Šmits atzina, ka Parlamenta ziņojums ir reālistisks. Kā prezidentvalstij Luksemburgai tomēr ir jāpanāk kompromiss starp dalībvalstīm, kuru nostāja daudzos jautājumos ir pilnīgi pretēja, un rezultātā prezidentvalsts ieteiktās finanšu perspektīvas kopapjoms ir zemāks nekā Parlamenta piedāvātais. Ministrs tomēr skaidroja, ka prezidentūras ieteiktais budžeta kopapjoms ir 870 miljardu jeb 1,06% no ES nacionālā kopienākuma, kas būtiski neatšķiras no EP komitejas ieteiktā skaitļa – 1,07%. Dalībvalstu sarunas Eiropadomē būs tikai “pirmais posms un, lai finanšu perspektīvu pieņemtu, mums vajadzīga Parlamenta piekrišana,” teica N.Šmits.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu uzstājoties neslēpa prieku par to, ka Eiropas Parlamenta komitejā pieņemtais viedoklis ir tik tuvs Komisijas piedāvātajam. Līdzekļu samazinājums, ko vēlas vairākas dalībvalstis, neļautu panākt izvirzītos mērķus. Komisijas priekšsēdētajs uzsvēra, ka finanšu plāns nav tikai dalībvalstu vienošanās — tas ir sadarbības rezultāts starp trim ES iestādēm: Padomi, Parlamentu, Komisiju.
“Eiropadomes lēmums par daudzgadu finanšu plānu būs viens no vissvarīgākajiem šā Eiropas Parlamenta sasaukuma laikā,” debatēs uzsvēra Latvijas deputāts Valdis Dombrovskis. Deputāts atgādināja pamatprincipus, kas tika ievēroti, vienojoties par ziņojumu Parlamenta atbildīgajā komitejā:
Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu maksājumiem ES finanšu plānā būtu jāparedz 1,14% no dalībvalstu nacionālā kopienākuma (NKI). Eiropas Parlamenta pagaidu komitejā pieņemtā nostāja attiecībā uz ES budžeta kopapjomu ir 1,07% no NKI. Komiteja ierosina mainīt finanšu plāna struktūru: no septiņu gadu finanšu shēmas izņemt Eiropas Attīstības fonda līdzekļus, kā arī izveidot atsevišķas rezerves ārkārtas vajadzībām ārpus finanšu plāna. Rezultātā līdzekļu kopapjoms ir tuvs Komisijas ieteiktajam. Deputāts īsi komentēja arī deputātu ieteikumu par kohēzijas līdzekļiem: pēc Komisijas ieteikuma dalībvalstis var saņemt ne vairāk kā 4% no NKI kā ES fondu līdzekļus, bet šis princips ir balstīts uz pagātnes pieredzi. Lai līdzsvaroti sadalītu līdzekļus, tie jāpiešķir diferencēti atkarībā no dalībvalstu ekonomiskās attīstības līmeņa.
Eiropas Parlaments vakar, 8.jūnijā, plenārsesijā ar 426 balsīm par, 140 pret un 122 atturoties pieņēma Raimera Bēges ziņojumu, kurā noteikti līdzekļu apjomi, ko Parlaments aizstāvēs sarunās ar Padomi par Eiropas Savienības daudzgadu finanšu plānu.
Eiropas Parlaments pieņemtajā ziņojumā piedāvā šādus apjomus:
• maksājumiem: 1,07% no Eiropas Savienības nacionālā kopienākuma (NKI) – 883 miljardi eiru septiņiem gadiem;
• saistībām: 1,18% no NKI – 975 miljardi eiru septiņiem gadiem.
Eiropas Komisija ieteica piešķirt 1,14% no NKI maksājumiem (943 miljardi eiru) un 1,24% saistībām (1022 miljardi eiru), savukārt Luksemburga kā ES Padomes prezidējošā valsts saistībām iesaka piešķirt 1,06% no NKI (apmēram 873 miljardus eiru).
Galvenie grozījumi, ko deputāti ieviesa R.Bēges ziņojumā, attiecas uz kopējo ārējo un drošības politiku, kohēzijas politiku un daudzgadu finanšu plāna termiņu. Parlaments uzskata, ka darbības kopējās ārējās un drošības politikas kontekstā jāfinansē no ES līdzekļiem un Parlamentam kā budžeta lēmējiestādei jābūt pilnvarotam lemt arī šajā jomā. Deputāti vēlas, lai ES pilnībā izlietotu kohēzijai piešķirtos līdzekļus. Finanšu plānam tāpat kā agrāk jābūt spēkā septiņus gadus, t.i., no 2006. līdz 2013.gadam, lai gan Parlamenta atbildīgā pagaidu komiteja iepriekš bija ieteikusi finanšu plānu piemērot tikai pieciem gadiem – tā, lai šis periods sakristu ar Parlamenta un Komisijas pilnvaru laiku. Asambleja pagaidu komitejas priekšlikumu tomēr neatbalstīja.
Eiropas Kopienu dalībvalstu ministri un Eiropas Parlaments 1980.gadu beigās vienojās, ka ES finansējums jāplāno vidējā termiņā. Šoiniciatīvu izvirzīja Komisijas priekšsēdētājs Žaks Delors, lai novērstu dalībvalstu ikgadējo stīvēšanos par summām, kas jāatvēl Eiropas politikas virzieniem ES gada budžetā.
Lai sagatavotu savu nostāju par finanšu plāna projektu laikam no 2007. līdz 2013.gadam, Eiropas Parlaments pagājušā gada septembrī izveidoja īpašu pagaidu komiteju, kas izvirzīja divas prioritātes:
• vienotība dalībvalstu starpā jeb solidaritāte – praktiski tas nozīmē tādu finanšu sadalījumu, kas ļautu jaunajām vai mazāk attīstītajām dalībvalstīm un reģioniem panākt ekonomiski attīstītākos;
• projekti, lai veicinātu izaugsmi un konkurētspēju pasaules līmenī. Šajā nolūkā Eiropā pienācīgi līdzekļi jāatvēl pētniecībai un kvalitatīvai izglītībai.
Diskusijas būs smagas, jo dalībvalstis, kas ES iegulda vairāk līdzekļu nekā saņem (Austrija, Francija, Lielbritānija, Nīderlande, Vācija, Zviedrija), pastāvēs uz mazākiem ES kopējo izdevumu griestiem, nekā savā projektā ieteica Komisija un gatavojas ieteikt Parlaments. Turīgākās dalībvalstis uzstāj, lai maksājumu asignējumi ES budžetā nepārsniegtu 1% no dalībvalstu nacionālā kopienākuma (NKI), lai gan Komisija ieteica 1,14% maksimumu. Eiropas Parlamenta pagaidu komitejā pieņemtā nostāja ir 1,07% no NKI – praksē tas nozīmē aptuveni tādu pašu līdzekļu kopapjomu kā Eiropas Komisijas ieteiktais. Starpību izraisa priekšlikums mainīt finanšu plāna struktūru: deputāti no septiņu gadu finanšu shēmas iesaka izņemt Eiropas Attīstības fonda līdzekļus, kā arī izveidot atsevišķas rezerves ārpus finanšu plāna tiem līdzekļiem, kas domāti grūti paredzamām situācijām (ārkārtas palīdzība, solidaritātes fonds, pielāgošanās konkurences spiedienam u.c.). Tas ļautu vieglāk pielāgoties dažādām situācijām.
Valstīm, kas no ES budžeta saņem vairāk nekā iemaksā, piemēram, Baltijas valstīm, izdevīgs ir lielāks ES budžeta kopapjoms, kas ļautu saņemt finansējumu projektiem, īpaši infrastruktūru jomā. Arī ziņojuma sagatavotājs R.Bēge uzskata, ka mazāks izdevumu līmenis nenodrošinās pietiekamu atbalstu Eiropas Savienības prioritārajiem projektiem.
Pēc tam, kad Parlaments būs pieņēmis savu nostāju, 16. un 17.jūnijā notiks sarunas starp 25 dalībvalstu līderiem. Parlamenta priekšsēdētājs Josē Borrels brīdina, ka budžeta samazināšanai nepiekritīs.
Daudzgadu finanšu plāna projektu izstrādā Eiropas Komisija, un, lai to pieņemtu, trim iestādēm – Parlamentam, Padomei un Komisijai – savstarpēji jāvienojas. Šī procedūra nav juridiski saistoša, tomēr līdz šim tā ievērojami atvieglojusi vienošanos. Ja dalībvalstis nespēs vienoties, būs jāplāno kārtējais gada budžets.
Finanšu plānu iesniedz kā tabulu, kurā ir: kopējie izdevumu griesti; sadalījums pēc izdevumu kategorijām (lauksaimniecība, struktūrfondi utt.) un to ikgadējās maksimālās robežas. Finanšu plānā nosaka saistību maksimālās robežas katrā izdevumu kategorijā katram gadam.
Eiropas Savienības pašu resursu maksimālā robeža ir noteikta ar Padomes lēmumu. Tā nosaka dalībvalstu maksājumu maksimālo apjomu un ir balstīta uz Kopienas NKI.
Daudzgadu finanšu plānā R.Bēges sagatavotajā ziņojumā ieteikts piešķirt 1,07% no ES dalībvalstu NKI maksājumiem un 1,18% – saistībām (attiecīgi 883 un 975 miljardi eiru).
Eiropas Komisijas ierosinātie līmeņi ir 1,14% no NKI maksājumiem un 1,24 % saistībām.
Komiteja iesaka izveidot vairākas rezerves ārpus finanšu perspektīvas grūtāk paredzamām situācijām (kohēzijai, ārkārtas palīdzībai, solidaritātes fondam) vai vajadzības gadījumā, lai atvieglotu Eiropas Savienības spēju izturēt konkurences spiedienu.
Šādas stratēģijas mērķis ir līdzekļus izmantot elastīgāk. Piemēram, finanšu plānā noteikts, ka katra valsts no ES fondu līdzekļiem nevar saņemt vairāk kā 4% no valsts kopienākuma. R.Bēges ziņojumā ieviestais elastīguma princips izņēmuma kārtā ļautu Latvijai kā valstij ar zemāko IKP prasīt vairāk nekā 4% — tas palīdzētu panākt citas dalībvalstis.
Lielāko saistību daļu (47%) R.Bēges ziņojumā ieteikts piešķirt noturīgai attīstībai (konkurētspējai, pētniecībai un attīstībai, Eiropas transporta un enerģētikas tīkliem). 41% paredzēts dabas resursu saglabāšanai un sapratīgai izmantošanai, ieskaitot konkurētspējīgu lauku attīstību un zivsaimniecību, 7% ieteikts piešķirt pilsonības, brīvības, drošības un tiesiskuma telpai, 3% ārpolitikas aspektiem un 2% administratīviem izdevumiem.

Eiropas Parlamenta Masu saziņas līdzekļu direktorāta preses dienests