Par apsūdzību noraidīšanu pret Latviju un Igauniju minoritāšu jautājumos

Trešdien, 8.jūnijā, Eiropas Parlamentā (EP) pieņemtajā Rezolūcijā izdevies novērst spiedienu uz Latviju un Igauniju valsts pilsonību piešķirt masveidā, paātrinot un vienkāršojot naturalizācijas procesu. Vienlaikus, pateicoties Nāciju Eiropas un citu grupu Latvijas deputātu sadarbībai, Eiropas Parlaments noraidījis pašvaldību vēlēšanu tiesību piešķiršanu bezvalstniekiem un aicina ES pilsoņu tiesības bezvalstniekiem piešķirt tikai pēc attiecīgās valsts pilsonības.
Vērtējot K.Moraes ziņojumu par minoritāšu aizsardzību un diskriminācijas novēršanas politiku paplašinātajā Eiropā, Nāciju Eiropas grupas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis uzsvēris: “Parlamenta galaziņojumā novērstas deputātes Ždanokas lobētās kritiskākās apsūdzības Latvijai un Igaunijai par nepilsoņu tiesībām. Lai arī šis ir progresīvāks teksts, tas joprojām nav apmierinošs kaut vai tāpēc, ka daudzviet tiek jaukti dažādi juridiski termini un tādi saturiski atšķirīgi jēdzieni kā etniskās minoritātes, imigranti, bēgļi, bezvalstnieki un nepilsoņi, kas nav viens un tas pats.”
Uzrunājot savus kolēģus EP plenārsēdē, deputāts arī atzīmēja: “Šo patiesību nerespektēšana ziņojuma tapšanas gaitā kārtējo reizi izpaudās atsevišķu nezinošu vai tendenciozi noskaņotu deputātu iesniegtajos priekšlikumos – netaisnīgās apsūdzībās pret Latvijas un Igaunijas valstu īstenoto mazākumtautību politiku. Tas ir absurdi, jo attieksme pret mazākumtautībām Latvijā uz citu valstu fona nav mazāk pretimnākoša.”
Norādot, ka ikvienai personai, kas dzīvo kādā no dalībvalstīm, ir tiesības uz pilsonību, Eiropas Parlaments vakar pieņemtajā nostājā vienlaikus atzīst, ka katrai no valstīm ir tiesības uz savu naturalizācijas likumdošanu. Tāpat Parlaments norāda, ka nav vienāda risinājuma, kā uzlabot minoritāšu situāciju dažādās valstīs.
Nāciju Eiropas grupas deputāti uzskata, ka ziņojuma tekstu Latvijā un ārpus tās dažādu interešu pārstāvji noteikti interpretēs atbilstoši savām politiskajām vajadzībām. Lai saglabātu īpašo kultūrvēsturisko mantojumu, katrai valstij, tajā skaitā Latvijai, jāstiprina nacionālā identitāte un jārealizē pilsoņu loka noteikšanas tiesības atbilstoši ES pamatlīgumos noteiktajai suverēnajai atbildībai.
EP deputāte Inese Vaidere uzsvērusi: “Eiropas Parlaments ir apstiprinājis, ka attiecībā uz imigrantiem valsts uzdevums ir nodrošināt to integrāciju sabiedrībā. Ja Latvijas Saeimas deputāti, ratificējot minoritāšu konvenciju, būtu atbalstījuši tādu minoritāšu definīciju, kas skaidri pateiktu, ka nacionālās minoritātes Latvijā ir līvi kā pamattauta, čigāni, ebreji un veckrievi noteiktos valsts pagastos, tad mēs būtu varējuši ratificēt konvenciju pat bez atrunām. Tikmēr Saeima atbalstīja ārlietu ministra priekšlikumu, kas praktiski par minoritātēm pasludina visus nelatviešus. Tā Latvija būtu izvairījusies no tālākās Krievijas propagandas stafetes, kas jau pilnā balsī ziņo, ka nacionālo minoritāšu valodās Latvijā nav ceļazīmju vai ielu rādītāju. Turklāt tā Latvija varētu pat piekrist K.Moraes ziņojumā noraidītajai prasībai vienādot likumdošanu attiecībā uz nacionālajām minoritātēm Eiropas Savienībā.”

Iveta Bojāre, preses administratore EP Nāciju Eiropas grupā