Par Armēnijas parlamentāriešu vizīti Saeimā

Trešdien, 8.jūnijā, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece tikās ar Armēnijas Republikas Nacionālās sapulces Ārlietu komisijas delegāciju komisijas priekšsēdētāja Armena Rustamjana vadībā.
Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece sveica Armēnijas delegāciju Saeimas namā un izteica cerību, ka līdzšinējā vizīte armēņu kolēģiem bijusi veiksmīga un interesanta.
Armēnijas parlamenta Ārlietu komisijas vadītājs A.Rustamjans pastāstīja par jau notikušajām tikšanās reizēm, paužot pārliecību, ka tajā apspriestās idejas visdrīzākajā laikā radīs savu piepildījumu. Īpaši tika akcentēts Jūrmalas apmeklējums, kur panākta vienošanās par sadraudzības pilsētu projekta īstenošanu starp vienu no Armēnijas kūrortpilsētām un Jūrmalu.
Latvijas un Armēnijas divpusējās attiecības var raksturot kā sekmīgas; valstis vieno arī līdzīgi vēsturiski notikumi. Tas ir labs pamats turpmākās sadarbības paplašināšanas iespējām, it sevišķi eirointegrācijas pieredzes nodošanai. Lai gan Armēnija nav deklarējusi, ka tās mērķis ir iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), tā uztur dialogu ar ES un veic iekšējās reformas, piemērojot savu likumdošanu ES standartiem. Tāpēc Armēnijai ļoti noderīga būtu Latvijas pieredze gan šajā jomā, gan arī veidojot reģionālās sadarbības modeli Dienvidkaukāzā. Te kā labs piemērs būtu izmantojama mūsu valsts pieredze, kas iegūta, darbojoties Baltijas asamblejas ietvaros un veidojot sadarbību ar Ziemeļvalstīm un Beniluksa valstīm.
Puses pieskārās arī jautājumam par armēņu diasporas darbību Latvijā. Mūsu valstī ir nepilni 3000 armēņu, kas, kā akcentēja Armēnijas pārstāvji, ir veiksmīgi integrējušies Latvijas sabiedrībā. Tomēr zināmas problēmas rada apstāklis, ka Latviju un Armēniju nevieno regulāra un tieša gaisa satiksme un ceļošanai uz Armēniju nepieciešamas vīzas. To vēl vairāk apgrūtina fakts, ka Armēnijas vēstnieka Latvijā rezidence ir Polijā.
Tikšanās noslēgumā V.Muižniece uzsvēra, ka ir svarīgi aktivizēt abu valstu sadarbību visdažādākajos līmeņos – gan parlamenta un valdības, gan pašvaldību un arī nevalstisko organizāciju ietvaros, un izteica Latvijas gatavību dalīties ar Armēniju pieredzē, kas gūta eirointegrācijas procesā.
Armēnijas Nacionālās sapulces Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Armenu Rustamjans un viņa vadītā delegācija tikās arī ar Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju Oskaru Kastēnu un komisijas deputātiem.
Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Armēnijas sadarbības padziļināšanas iespējas.
Sarunas sākumā Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs O.Kastēns sveica viesus Saeimā un iepazīstināja ar komisijas darbības galvenajiem virzieniem. O.Kastēns uzsvēra, ka Latvijas un Armēnijas attiecības līdz šim veidojušās sekmīgi, tomēr to paplašināšanai vēl ir liels potenciāls, īpaši ekonomikas jomā. Latvija kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, un tas paver iespējas abu valstu sadarbību aktivizēt arī ES kontekstā, ņemot vērā faktu, ka abas valstis parakstījušas memorandu par sadarbību eirointegrācijā. Kā pozitīvu piemēru veiksmīgai valstu sadarbībai viņš minēja Eiropas lietu komisijas un Gruzijas parlamentāriešu sadarbības projektu, kura galvenais uzdevums ir nodot Latvijas pieredzi ES likumdošanas pārņemšanā, kā darbības formas izvēloties apmaiņas vizīšu un semināru organizēšanu un piedāvājot ekspertu palīdzību.
Puses sprieda arī par jautājumiem, kas skar Armēnijas virzību uz integrāciju ES un nopietno darbu, kas tiek veikts, piemērojot Armēnijas nacionālo likumdošanu ES normām.
Armēnijas Nacionālās sapulces Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Rustamjans iepazīstināja ar savas valsts parlamenta un Ārlietu komisijas darbu. Viņš arī informēja, ka pašreiz Armēnijā aktuāls un sarežģīts ir jautājums par Dienvidkaukāza reģionu, īpaši akcentējot Kalnu Karabahas jautājumu un Armēnijas un Turcijas attiecības. Runājot par Armēnijas nākotnes vīziju, A.Rustamjans izteica vēlmi sadarbības formāta “3+3” (3 Baltijas valstis + 3 Dienvidkaukāza valstis) aktivizēšanā un pauda viedokli, ka Armēnija ir ieinteresēta izpētīt Baltijas valstu sadarbības pieredzi, kā veiksmīgu piemēru minot Baltijas asamblejas darbību.
Sarunā skarts arī jautājums par Armēnijas diasporu pasaulē, tostarp Latvijā.