"Igaunija ir kļuvusi par spiegošanas karalauku"

"Eesti Ekspres"

— 2000.09.07.

Jau vairāk nekā pusgadu Igaunijas izlūkdienests ir ievērojis savu Ķīnas kolēģu aktīvu darbošanos, un ir sākta tās nopietna novērošana.

Burzma sākās pagājušā gada beigās. Ķīniešu aktivitāte tiek saistīta ar Ķīnas otrās personas Ļi Pena šodien sākušos Igaunijas vizīti.

Igaunijas pretizlūkošana jau kādu laiku ir novērojusi Ķīnas vēstniecību Tallinā, Ķīnas tirdzniecības pārstāvniecību un Lāgri ciemā, Veskitamme ielā 3 esošo māju. Šo bijušo kolhoza ēdnīcu ķīnieši iegādājās 1995.gadā, un sākumā mājas pirmajā stāvā bija ķīniešu veikals. Māja gan ir noformēta kā Igaunijas firmas SIA "Tangshan" īpašums, taču tiek apgalvots, ka patiesībā tā pieder Ķīnas valstij.

Vairākus gadus mājā valdīja klusums, taču pagājušā gada decembrī tur tika atvērta neliela ēdnīca Ķīnas virtuve. Pēc Igaunijas militārā izlūkdienesta G–2 domām, vērā ņemams ir tas, ka tieši šo restorānu un nevis citus Ernas pārgājiena laikā nepārtraukti apmeklēja Ķīnas militārās personas. Un karavīri nav vienīgie apmeklētāji. Pēc atvēršanas ēdināšanas iestādes priekšā bieži redzamas automašīnas ar diplomātu numuriem.

Runā, ka šīsvasaras sākumā Lāgri mājas īpašnieki firma SIA "Tangshan" jau trešo reizi mainījuši īpašnieku. Pēc bijušā īpašnieka Je Tao apstiprinājuma, jaunais īpašnieks esot Ķīnas rūpnieks, kam Ķīnā piederot lietussargu un apģērbu fabrika. Viņš neprotot nevienu citu valodu kā tikai ķīniešu. Taču jauno īpašnieku Igaunijā atkārtoti ir pārstāvējis bijušais Ķīnas vēstnieks Igaunijā un Somijā Suns Dadongs personīgi. Dadongs atrodas Igaunijā jau vairākas nedēļas. Kāpēc vienu Ķīnas rūpnieku kā tulks pavada pats Ķīnas vēstnieks? Vai varbūt rūpnieks nav tas, par ko uzdodas?

Aktīva izlūkdarbība

Tomēr Ķīnas izlūkdarbības intensificēšanos nevar saistīt tikai ar Ļi Pena vizīti. Pēdējā laikā šeit vispār ir aktivizējušies dažādu valstu izlūkdienesti. Pirmām kārtām tas attiecas uz Krieviju, kas pārveda savus izlūkus no Helsinkiem uz Tallinu. To apliecina fakts, ka, ņemot vērā Igaunijas mazo teritoriju, Krievijas izlūkdienesta rezidentūra Igaunijā ir nenormāli liela.

Diplomātus ar Helsinku pieredzi Krievija sāka pārvest uz Igauniju jau deviņdesmito gadu vidū. Krievijas solim NATO valstis atbildēja arī ar savu izlūkdienestu rezidentūru palielināšanu. Piemēram, ASV vēstniecība pusgadā būtiski palielinājusi militāro diplomātu skaitu.

Ka arī Ķīna sākusi pievērst Igaunijai lielāku uzmanību, ir loģiska notikumu gaita. Ķīnas izlūkdienesta interese ir galvenokārt virzīta uz krievu un NATO valstu izlūkdienestu darbību šeit, un tādējādi kurators Igaunijas robežas tuvumā, citiem vārdiem — Pēterburgā un Pleskavā — esošajam izlūkdienestam. Krievu pārnākšanu no Helsinkiem uz Tallinu Igaunijas pretizlūkošana saista ar to, ka šeit ir daudz "gulošu" aģentu — bijušo VDK darbinieku. Pēdējos, savā starpā sacenšoties, mēģina savervēt arī NATO un ķīnieši.

Runā, ka Ķīnas izlūkdienests Igaunijā izmantojot divējādu taktiku. Tiekot izmantoti šeit vēstniecībā esošie izlūkdienesta rezidenti un delikātāku vervēšanu un operāciju vajadzībām uz šejieni tiekot atvesti cilvēki no Somijas, kurus Igaunijas pretizlūkošana nepazīst. Varbūt tas arī ir iemesls, kāpēc Ķīna līdz šim nav norīkojusi Igaunijā militāro atašeju vai kādu citu militāru pārstāvi, lai gan Igaunijā atrodas Tautas republikas vēstniecība.

Ķīnas militārais atašejs joprojām atrodas Helsinkos, lai gan Ķīnas un Somijas militārā sadarbība ir tuvu nullei. Turpretī Igaunija, jau sākot ar 1993.gadu, ir iepirkusi no Ķīnas bruņojumu: karabīnes, Kalašņikova automātus, granātu metējus, prettanku mīnas un rokas granātas. Ievērību pelna arī Ķīnas komandu jau vairākkārtējā piedalīšanās Ernas pārgājienā, jo tās ir vienīgās militārās sacīkstes ārzemēs, kurās Ķīna piedalās.

Igaunija — ārējo izlūkdienestu spēļu lauks

Mazā Igaunija tās atrašanās vietas dēļ ir izveidojusies par izlūkdienesta spēļu laukumu tieši tāpat, kā tas bija pirms Otrā pasaules kara. "Kopā ar Latviju un Lietuvu Igaunija ir gan noklausīšanās priekšpostenis, gan arī atbalsta punkts CIA un MI–6 operācijām," nesen "Daily Telegraph" rakstīja avīzes Maskavas korespondents Markuss Vorens.

Pēc "Times" datiem, Igaunija ir pati iecienītākā Lielbritānijas spiegošanas partnere Baltijas valstīs. Pēc avīzes apgalvojuma, Krievijas pretizlūkošanai (FDD) ir dati, ka Igaunija saņēmusi no saviem britu kolēģiem tehnisko aprīkojumu. Pēc Krievijas pretizlūkošanas apgalvojuma, igauņu un šeit darbojošos citu valstu izlūkiem interešu lokā galvenokārt esot Pleskavas apkārtne un Sankt-Pēterburga.

2000.gada janvārī avīze "Aftonbladet" publicēja Zviedrijas vēstniecības Tallinā slepenu dienesta ziņojumu uz Stokholmas galveno māju: "Ņemot vērā Tallinas ģeogrāfisko un politisko pozīciju, var pieņemt, ka noklausīšanās, izsekošana un pretizlūkošana notiek plašā apmērā". Šis nelielu skandālu radījušais ziņojums diemžēl bija divriteņa izgudrošana, jo jau pirms pāris gadiem bijušais Krievijas spiegs Oļegs Gordijevskis savā intervijā žurnālam "Luup" apliecināja, ka Krievijas specdienesti ir pārliecināti, ka Baltijas valstis kļūs par ārvalstu izlūkdienestu platformu slepenajā karā pret Maskavu."

Arī drošības policijas ģenerāldirektors Jiri Pihls pagājušajā gadā atzina, ka "ir iespējams, ka mūsu teritorija tiek izmantota pret trešajām valstīm...". Jau 1997.gadā drošības policijai bija dati apmēram par trīsdesmit ārējiem izlūkiem.

Igaunijā ārvalstu izlūki parasti darbojas pie vēstniecībām. Protams, izlūka skolu ir ieguvuši militārie atašeji, viņu palīgi un kāds no vēstniecības sekretāriem. Pat militāro atašeju slepenajās biogrāfijās ir aprakstīta dienesta gaita, pēc kuras spriežot, viņi nav redzējuši spiegošanu pat sapnī.

Norādes uz saistību ar izlūkošanu var redzēt tikai pāris šeit rezidējošo militāro atašeju dienesta gaitā. Jau kļuvis par tradiciju, ka ārvalstu diplomāti, vismaz daļa, prot igauņu valodu. Viņi, protams, nekad atklāti igauņu valodā nerunā un nekādi neizrāda, ka saprot, par ko tiek runāts. Piemēram, ir ievērots, ka Krievijas vēstniecības militārā atašeja palīgs Sergejs Ņevzorovs allaž interesējas par sarunām igauņu valodā, kaut gan oficiāli viņš igauņu valodu neprotot. Tāpat savu igauņu valodas prasmi slēpa Krievijas vēstniecības bijušais preses atašejs Andrejs Jakuševs.

Igauņu galvenie pūliņi ir virzīti uz sadarbību ar draudzīgajiem izlūkdienestiem Rietumos un Skandināvijā. Kā, piemēram, ASV, kuras vēstniecībā Tallinā atrodas FBI Baltijas valstu un Baltkrievijas galvenais sēdeklis. Šeit darbojas arī par CIA rezidentu uzskatītais Dans Hofmans, kurš slēpjas aiz diplomāta pases.

Ārējā izlūkdienesta arvien pieaugošā aktivitāte Igaunijā nav nekas jauns un ārkārtējs. Viss vienkārši ir virzījies tā, kā tam bija jānotiek.

P.Erelta