"Baltijas jūras "dārgumi""

"Izvestija"

— 2000.09.13.

Iprīts, luizīts, arsenīds un adamsīts.

Pirms pusgadsimta palaistā "elles mašīna", kas pildīta ar spēcīgākajām indīgajām vielām, sākusi laika skaitīšanu līdz katastrofai, kas spējīga pārvērst visu Baltijas reģionu par gigantisku Černobiļu.

Tikko atgriezusies no Baltijas jūras starptautiskā zinātniskā ekspedīcija apstiprināja, ka no Otrā pasaules kara beigām Skageraga un Kategata jūras šaurumu dibenā gulošās vairāk nekā trīsdesmit tonnu smagās ķīmiskās vielas ir sākušas sadalīties. Šie nacistiskie ķīmisko ieroču krājumi, kuri tika sabiedrotajiem un kurus tie apglabāja Baltijas jūrā, pirmām kārtām ir tādas indīgākās ķīmiskās vielas kā iprīts, luizīts, arsenīds un adamsīts. Munīciju gremdēja veseliem kuģiem.

Jūras ekoloģijas patruļa, kurā ietilpst arī Krievijas okeanologi, jau pirms diviem gadiem netālu no Zviedrijas ostas Lusekilas konstatēja indīgo vielu iprīta un luizīta tā saucamo zemūdens koncentrāciju, kas simtkārtīgi pārsniedza fona līmeni. Jaunā zinātnieku ekspedīcija, kas noslēdzās šajās dienās, apstiprina bēdīgo notikumu attīstīšanās gaitu Baltijā. Ekspedīciju vadīja Okeanoloģijas institūta Atlantijas nodaļas vadītājs, Krievijas Zinātņu Akadēmijas profesors Vadims Paka.

Precīzi ir konstatēts, ka Skageraga jūras šaurumā apglabātas ķīmiskās vielas aizņem 10 kvadrātkilometrus lielu platību. Izpētītajā zonā līdz 215 metru dziļumam konstatētas neskaitāmas "palēninātas iedarbības ķīmiskās mīnas".

Speciālisti ir nobažījušies par masveida ķīmisko vielu noplūdi ūdenī. Tas var notikt šāviņu, mīnu un konteineru korozijas gadījumā.

Stāsta viens no ekspedīcijas biedriem starptautiskā fonda "Interkobalt XXI" viceprezidents profesors Nikolajs Derevjakins:

"Vienkāršs matemātisks aprēķins, pamatots ar datiem par munīcijas sieniņu biezumu un korozijas nolietojuma tempiem, ļauj paredzēt, kad var gaidīt lielo nelaimi. Masveidīgā noplūde var notikt tuvāko piecu gadu laikā. Jau ir konstatēta luizīta noplūde. Gruntē konstatētas iprīta pēdas. Pirmo reizi ir noteikts, ka munīcija satur indīgo zarīnu."

Pēc ekspedīcijas dalībnieku teiktā, šajos bīstamajos rajonos vēl joprojām tiek zvejotas zivis. Tur strādā Zviedrijas, Dānijas, Vācijas un daudzu citu valstu kuģi.

Kas tad var notikt tuvāko gadu laikā? Pirmais šīs ekoloģijas katastrofas vilnis pārklās Baltijas un Ziemeļu jūras un skars šī reģiona iedzīvotājus. Tiks izsludināta karantīna zvejniecībai, sākumā pat beztermiņa. Ja ņem vērā, ka ik gadu šeit tiek nozvejoti 2,5 miljoni tonnu jūras produktu ir skaidrs, ka tiks aizskartas miljoniem cilvēku intereses kā Eiropā, tā arī ārpus tās robežām.

Pēc dažām prognozēm, neskaitot Krieviju, Baltijas piekrastes valstis var zaudēt līdz pat 30 procentu sava iekšzemes kopprodukta.

Saindētās zonas robeža pletīsies plašumā, jo neeksistē noslēgtas ekosistēmas un ūdens plūsma neizbēgami saindēs arī citus pasaules reģionus.

Katastrofa, ar kuru nāksies sastapties visiem bez izņēmuma, ir daudz briesmīgāka par noplūdušas naftas plankuma palielināšanos — indīgajām vielām, kas guļ uzreiz triju valstu Norvēģijas, Zviedrijas un Dānijas piekrastēs, ir slēptas, ļoti spēcīgas kancerogēnās un mutagēnās īpašības. Tas draud ar onkoloģisko slimību uzliesmojumu.

"Visi atzīst, ka problēma pēc saviem apjomiem nav vis reģionāla, bet globāla un ka tā jārisina visai pasaulei", "Izvestija" pastāstīja viceadmirālis Tengizs Borisovs, kas ir atbildīgs par ekspedīcijas zinātnisko daļu. "Rietumu speciālisti uzskata, ka, neitralizējot draudus, iespējami varianti un piedāvā vairākus paņēmienus: izcelt kuģus un pārvietot lielākos dziļumos atklātā okeānā; atvērt kravas tvertnes un saturu izņemt un iznīcināt; pārklāt kravas tvertnes ar sarkofāgiem kā Černobiļā. Eksperti apsvēra katru variantu un secina, ka neviens nav pieņemams: vai nu pārāk dārgs, vai nu pārāk ilgs, vai arī pārāk riskants. Kuģa kustināšanas laikā pilnīgi var zust šīs munīcijas hermētiskums. Mēs secinājām, ka aiztikt tos nedrīkst. Krievu zinātnieki atzīst kuģu "kapsulēšanas metodi" turpat jūras dzīlēs. Tiek piedāvāts piepildīt šos kuģus ar betonu."

"Izvestija" paskaidrojums

Padomju okupācijas zonā, 1945. gadā tika konstatētas 35 tonnas ķīmiskās munīcijas, tas ir, 12 procentu nacistiskās Vācijas kopējo krājumu. Padomju militāristi negremdēja nāvējošos lādiņus nostiprinātu kuģu kravas nodalījumos, bet izkliedēja tos jūrā netālu no Liepājas ostas un dāņu salas Bornholmas. PSRS sabiedrotajiem ASV un Anglijai tika neatkarīga daļa: tām bija jātiek vaļā no 270 tūkstošiem tonnu munīcijas, kas satur 14 veidu toksiskas vielas, pamatā iprītu un luizītu. Viņi to slīcināja ar visiem kuģiem.

Genādijs Čarodejevs