"Putina karš"

"The Washington Post"

— 2000.09.08.

Pirms neilga laika Apvienoto Nāciju augstais komisārs bēgļu jautājumos izteica pamatotas bažas, ka aptuveni 170 000 čečenu pavisam noteikti gaidāma jau otrā bargā ziema teltīs un pagaidu nojumēs ārpus sava dzimtenes.

Tomēr šie brīdinājumi neguva gandrīz nekādu uzmanību. Cilvēks, kuram būtu jāuzņemas galvenā atbildība par šīs tautas nožēlojamo stāvokli, Krievijas prezidents Vladimirs Putins, iepriekšminētā paziņojuma izteikšanas brīdī atradās Ņujorkā. Diemžēl viņš labprātāk vēlējās runāt par raķešu aizsardzības sistēmu, nevis par stāvokli Čečenijā, savukārt amerikāņu galvenā interese tika vērsta uz zemūdenes "Kursk" bojāeju. Šis traģiskais nelaimes gadījums maksāja 118 jūrnieku dzīvības. Savukārt prezidenta Putina gadu ilgais karš ik nedēļu paņēma daudz vairāk upuru, un karš vēl aizvien turpinās.

Čečenija ir neliela province Krievijas dienvidos, Kaukāza kalnu malā, un Padomju savienības laikā šeit dzīvoja aptuveni 1 miljons iedzīvotāju. Pēc Padomju savienības sabrukuma 1991.gadā Čečenija cerēja kļūt neatkarīga. Lai to novērstu, Krievijas prezidents Boriss Jeļcins 1994. gadā sāka karu, daudzi cilvēki tika nogalināti, līdz beidzot 1996. gadā tika atzīts Krievijas zaudējums. Čečenijai tika ļauts iet savu ceļu.

Pāgājušajā vasarā pēc tam, kad čečenu partizāni veica iebrukumus kaimiņu provincē, toreiz vēl Krievijas premjers Vladimirs Putins atkal atsāka karu. Sākotnēji Krievijas sabiedrība izteica lielu atbalstu Putina politikai, pat tad, kad Krievijas kareivji pilnībā iznīcināja Čečenijas galvaspilsētu Grozniju, nogalinot lielu skaitu civiliedzīvotāju. Karš Čečenijā strauji palielināja Putina popularitāti, un viņš neredzēti ātri nokļuva Krievijas prezidenta krēslā.

Pašlaik karš ir mazliet zaudējis savu popularitāti, bet, šķiet, prezidents Putins neredz ceļu, kā to beigt. Viņa okupācijas armija teorētiski kontrolē praktiski visu sagrautās Čečenijas teritoriju, bet čečenu snaiperi un partizāni vēl aizvien turpina nogalināt viņa pakļautībā esošos kareivjus. Krievijas kareivji ik dienu saņem gūstā un pakļauj spīdzināšanai čečenu vīriešus un pieprasa izpirkuma naudu no viņu tuviniekiem. Pagrīdē strādājošā Čečenijas valdība nesen apsūdzēja Krieviju par sava parlamenta spīkera Ruslana Alihadzijeva spīdzināšanu līdz nāvei kādā Maskavas cietumā. Krievijas varas iestādes, atbildot uz šo apsūdzību, atzina, ka arestējuši šo vīru pirms aptuveni četriem mēnešiem, bet diemžēl nezina pateikt, kur viņš pašlaik atrodas. Šajā trešdienā Krievijas kareivji aizturēja kādu preses reportieri un izspieda no tā 600 dolāru lielu izpirkima naudu, jo viņš, lūk, izrādījās ir etnisks čečens.

Pirms kāda laika Rietumvalstu līderi skaļi uzstāja, lai prezidents Putins atturētu savu ģenerāļus no kara noziegumiem Čečenijā, ļautu sniegt humāno palīdzību čečenu bēgļiem un sāktu dialogu ar čečenu līderiem. Krievijas prezidents ir pratis nepildīt nevienu no šīm prasībām, bet starptautiskā kņada ir norimusi. Karš vēl arvien turpinās, bet ārpus Čečenijas gandrīz ikviens zaudējis par to interesi.