• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārzemju presē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.06.2005., Nr. 92 https://www.vestnesis.lv/ta/id/110122

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lietderīgas un pamācošas ciemu dienas

Vēl šajā numurā

10.06.2005., Nr. 92

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ārzemju presē

Briselē izdotais “EUobserver”: “Nenoteiktais politiskais klimats, ko izsaucis Francijas un Nīderlandes vēlētāju noraidījums ES Konstitūcijai, radījis bažas par turpmāko ES paplašināšanos. Bailes no tālākas paplašināšanās tika minētas to iemeslu vidū, kādēļ balsotāji teica “nē” konstitūcijai. Uz iestāšanos 2007.gadā gatavojas Bulgārija un Rumānija, Turcija – uz sarunu uzsākšanu 3.oktobrī, kamēr arī Rietumbalkānu valstis cer sākt iestāšanās sarunas tuvāko gadu laikā.”

 

Franču “Le Monde”: “Lielbritānija ir atlikusi referendumu par ES konstitūciju, un tas ir izraisījis diskusiju par alternatīviem variantiem. Tuvojas brīdis, kad tieši Lielbritānija kļūs par ES prezidējošo valsti, un Tonijs Blērs to varētu izmantot.”

 

Angļu “The Financial Times”: “Uz jautājumu, vai eiras zonā vispār vēl atlikusi kāda “finansu disciplīna”, drīz būs gūta atbilde. Eiropas Komisijas lēmums sākt procedūras pret Itāliju par pārmērīgo budžeta deficītu kalpos kā pārbaude, vai pārstrādātajam stabilitātes un attīstības paktam vispār ir kāda nozīme. Eiras zonas finansu ministriem jāsniedz Komisijai viss iespējamais atbalsts. Itālijai beidzot jāpierāda, ka tā ir spējīga vadīt savas finanses tādā veidā, kas saskan ar pastāvīgu dalību stingras vienotas valūtas savienībā.

 

Krievijas “Nezavisimaja Gazeta”: “Varētu šķist, ka Krievijas intereses šābrīža problēmas ES tiešā veidā neskar un ka Krievijai nav daļas par to, vai konstitūcijas ratifikācijas process turpināsies, vai Francija un Nīderlande balsos atkārtoti utt. Taču realitātē Krievijai, kura pati sevi pasludinājusi par eiropeisku valsti, nav izdevīga krīze Eiropas Savienībā, kas ir tās galvenā tirdzniecības un tagad arvien lielākā mērā arī politiskā partnere.”

 

ASV “The Washington Times”: “ASV un Rietumiem jāatzīst, ka Krievija ir mainījusies. ASV un Krievijai joprojām ir kopīgas intereses, tai skaitā centieni novērst Irānas kļūšanu par kodolvalsti, kopīgas rūpes par Krievijas kodolieroču un citu masu iznīcināšanas militāro tehniku un līdzekļu drošību, karš pret terorismu un ekonomiskā sadarbība. Taču atklātības trūkums, likuma varas, tiesiskuma nepilnības un draudi īpašumtiesībām, kā arī politiskajai daudzveidībai vieš ASV un Krievijas attiecībās aizdomīgumu un sarežģī ekonomisko sadarbību.”

 

Parīzē izdotais “The International Herald Tribune” : “ASV un Ķīnas ... attiecību nākotne, ļoti iespējams, noteiks, kāda turpmāk izskatīsies starptautiskā sistēma un attiecības starp tās aktieriem, vai nākotnes politiskā situācija būs saistīta ar lielāku vardarbību nekā tā, ar ko iezīmējies 20.gadsimts, vai arī veidosies jauna pasaules kārtība.”

 

Krievijas “Ria Novosti”: Krievijas pastāvīgais pārstāvis EDSO Aleksejs Borodavkins norādījis, ka Krievija no jauna aicina EDSO un Eiropas Savienībuspert nepieciešamos soļus”, lai pārliecinātu Latviju “atteikties no diskriminējošās politikas pret krieviski runājošajiem valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem”.

Pēc ĀM Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!