Degvielas cenām bremzi meklējot

Daudzus satrauc degvielu cenu kāpums. Tas ir arī viens no paaugstinātās inflācijas iemesliem. Augstās degvielas cenas ne tikai sadārdzina auto braukšanas izmaksas, bet arī ceļ augšup visu produktu cenas. Latvijā degvielas cena veido relatīvi lielu produkcijas pašizmaksas daļu, tāpēc arī pie mums degvielas cenu kāpuma netiešā ietekme ir daudz jūtamāka nekā attīstītajās valstīs, kur ražošanas izmaksu galvenā pozīcija ir darba alga.

Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Kaimiņi tomēr maksā mazāk

Lai gan degvielas cenas Latvijā ir vienas no zemākajām Eiropas Savienībā, tomēr, salīdzinot ar iedzīvotāju ienākumiem, tās ir iespaidīgas. To var raksturot ar šādu rādītāju – cik stundu jāstrādā pircējam ar vidējo algu, lai iegādātos 1000 litru benzīna. Dānijā būtu jāstrādā 9 stundas, Igaunijā – 26, bet Latvijā – 43.
Iedzīvotājiem ir jāsaprot, kā veidojas degvielas cenas, ka tās ir atkarīgas no pasaules naftas cenām, kā arī no iespējamām manipulācijām. Degvielas cenas netiek regulētas nevienā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī. ES valstīs šā gada maija pirmajā dekādē benzīna EuroSuper 95 cena bez nodokļiem svārstījās no 0,357 līdz 0,449 eirām par litru un dīzeļdegvielas cena no 0,407 līdz 0,481 eirai par litru.
Lai stabilizētu cenas, prasmīgāk jāizvēlas degvielas iepirkšanas vietas. Latvijā mazumtirgotājiem paveras labas iespējas izvēlēties lētākos variantus, jo apkārtējās valstīs ir vairākas nozīmīgas naftas pārstrādes rūpnīcas – Lietuvā akciju sabiedrība “Mažeikiu nafta”, Baltkrievijā, Krievijā. No Krievijas un Baltkrievijas šobrīd benzīnu nevar piegādāt, jo ES kvalitātes prasībām šī degviela atbildīs tikai 2006.gada beigās. Ja netiktu ievērotas ES kvalitātes prasības un Latvijā benzīnu iepirktu Krievijā un Baltkrievijā, tā vairumtirdzniecības cena bez nodokļiem būtu par 10 – 15 procentiem zemāka nekā pašlaik.
Atšķirībā no regulētā elektroenerģijas tirgus, degvielas mazumtirgotāji, lai nodrošinātu nepieciešamo saimniecisko peļņu, var gan meklēt iespējami izdevīgākos piegādātājus, gan arī izmantot otru iespēju – paaugstināt degvielas pārdošanas cenu degvielas uzpildes stacijā.
Patērētājs, protams, būtu ieinteresēts, lai degvielas tirgotājs maksimāli efektīvi izmantotu pirmo iespēju. Jādomā, ka tā tas arī notiek. Taču, ja degvielas tirgus ir diezgan monopolizēts, var rasties tieksme mazumtirdzniecības cenas veidošanā izmantot arī otro iespēju. Un, ja jau lielākā degvielas mazumtirgotāja Latvijā SIA “Latvijas Statoil” izpilddirektore Baiba Rubesa rosina samazināt pievienotās vērtības nodokli un akcīzes nodokļa likmi degvielai (kurš jau tā ir viens no viszemākajiem ES), tad nav vēl garantijas, ka sekos mazumtirdzniecības cenas samazinājums degvielai.
Tātad, lai bremzētu cenu celšanos, ir lietderīgi dažādot piegādātājus. Protams, tad, ja jaunais piedāvājums ir izdevīgāks. Šobrīd benzīns pēc dažādiem datiem ap 70–90 procentu apjomā no Latvijas patēriņa (importa) tiek iepirkts a/s “Mažeikiu nafta”. Tas reizē liek arī aizdomāties. Jo neto cena benzīnam un dīzeļdegvielai Latvijā nav no zemākajām un pārsniedz neto cenu līmeni tādās valstīs kā Vācijā, Francijā, Lielbritānijā, arī Igaunijā (sk. tabulu). Sevišķi būtiski zemākas neto cenas, salīdzinot ar Latviju, ir tuvējos kaimiņos Igaunijā (dīzeļdegvielai zemākas par 8% un benzīnam par 5%).
Benzīna EuroSuper95 neto cena, kura noteikta, kad no tirgus, mazumtirdzniecības cenas – bruto cenas – ir atskaitīti nomaksātie nodokļi – akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis, Latvijā nav no zemākajām ES valstu vidū. Šīs markas benzīnu mazumtirgotājiem izdevies iegādāties pēc stāvokļa uz šā gada 9.maiju lētāk nekā Latvijā (0,389 eiras (EUR)/l) tādās valstīs kā Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Vācijā, Lielbritānijā, bet it sevišķi Francijā (0,359 EUR/l) un Igaunijā (0,357 EUR/l). Nedaudz labāk veicies ar dīzeļdegvielas iepirkumu, kur par zemāku cenu nekā Latvijā (0,427 EUR/l) nopirkta dīzeļdegviela vēl Igaunijā, Dānijā un Francijā.
Taču ar neto cenu jāsedz arī mazumtirgotāju izmaksas degvielas pārvietošanai, glabāšanai, realizācijas izdevumi un saimnieciskā peļņa. Šī starpība jeb iespējas arī pastāv; to redzam, salīdzinot iepriekš minēto neto cenu ar degvielas cenu biržā (CIF cena Roterdamā). Šī cena vidēji šogad no 13. līdz 19.maijam benzīnam 95 E bija 0,277 EUR/l. Tātad starpība starp ES vidējo neto cenu bija ap 12 centu uz litru (0,396 – 0,277), lai segtu iepriekš minētās izmaksu pozīcijas.
Kā pozitīva tendence atzīmējama tā, ka, salīdzinot ar 2005.gada 31.janvāri, gan noticis neto cenas pieaugums benzīnam (0,034 EUR/l) un dīzeļdegvielai (0,044 EUR/l), tomēr tas ir salīdzinoši zemāks nekā blakus valstīs (izņemot Dāniju). Taču bruto cenas pieaugums, it sevišķi dīzeļdegvielai, ir bijis straujāks nekā apkārtējās kaimiņu zemēs.

Lai tirgus būtu taisnīgs un godīgs

Nepieciešams skaidrojams, kāpēc Latvijā mazumtirdzniecības cenas pieaugums ievērojami pārsniedz neto cenas pieaugumu, kas benzīnam ir 0,036 EUR/l un dīzeļdegvielai 0,035 EUR/l, kamēr apkārtējās valstīs, ar atsevišķiem izņēmumiem, šis pārsniegums nepārsniedz 0,010 EUR par litru. Tas ir vairāk nekā trīs reizes zemāks. Tāpēc arī laikā no šā gada 31.janvāra līdz 9.maijam ES dalībvalstīs vidēji benzīna mazumtirdzniecības cena pieauga par 7,3% un dīzeļdegvielas cena – par 7,2%, kamēr Latvijā attiecīgi benzīna cena pieauga par 9,8% un dīzeļdegvielas cena – par 11,3%.
Pareizi, lai tirgus pats regulē! Tikai lai tas būtu taisnīgs un godīgs, atklāts, bez slēptām norunām, ar objektīvu un pareizu tirgus ietekmējošo faktoru analīzi. Atsaukties uz naftas barela cenu izmaiņām ASV vai citur pasaulē arī ne vienmēr būs korekti. Ir arī reģionālie tirgi, it sevišķi valstīm, kuras izvietotas ap nozīmīgākajām naftas ieguves vietām. Piemēram, šā gada, 4.aprīlī ASV vieglās jēlnaftas cenas rekords bija 58,28 dolāri par barelu, bet 18.aprīlī 49,66 dolāri un 17.maijā jau 46,46 dolāri par barelu. Skaidrs, ka šīm straujajām haotiskajām cenu svārstībām tik īsā laika sprīdī bija arī spekulatīvs raksturs.
Arī vairāki citi faktori var ietekmēt salīdzinoši augstās degvielas cenas bez nodokļiem – degvielu stratēģisko rezervju (kas atbilstu degvielas patēriņam 90 dienās) veidošanas un uzturēšanas racionalizācija, sertifikācijas vienkāršošana, uzpildes staciju aprīkojuma atvieglota reglamentācija un citi jautājumi. Salīdzinoši augstākas prasības standarta sistēmas ieviešanā un uzturēšanā arī sadārdzina administrācijas izmaksas. Lielām kompānijām ir iespējas samazināt reklāmas izdevumus un dažādus darbinieku atbalstpasākumus. Tas viss ietekmē noslēdzošās – mazumtirdzniecības – cenas.
Sava nozīme var būt arī tam, vai valsts teritorijā notiek naftas pārstrāde. Lietuvā ir moderns uzņēmums, un pēdējā laikā arī Igaunijā manāma rosība ap naftas pārstrādes rūpnīcas izveidi. Tikai Latvijā esam bijuši kūtrāki. Un jāšaubās, vai šādā kūtrumā ir lēsts, kas sabiedrībai būtu ekonomiski izdevīgāk.
Katrā ziņā kādai valsts institūcijai Latvijā ir jāveic degvielas cenu monitoringa funkcijas katru dienu, darot to zināmu plašai sabiedrībai (gan presē, gan elektroniski). Piemēram, Austrijā to veic Tautsaimniecības un darba ministrija (Bundesministerium f?r Wirtschaft und Arbeit), vienlaikus periodiski informējot par degvielas bruto un neto cenām visās Eiropas Savienības valstīs. Tā, piemēram, Austrijā šā gada 9.maijā mazumtirdzniecības cena Normal benzīnam bija 0,994 EUR/l, EuroSuper benzīnam – 1,012 EUR/l, Super Plus benzīnam 1,102 EUR/l un dīzeļdegvielai – 0,930 EUR/l, bet 2004.gada 6.decembrī mazumtirdzniecības cena attiecīgi bija 0,945, 0,964, 1,049 un 0,890 EUR/l vai 2004.gada 5.jūlijā – 0,929, 0,945, 1,021 un 0,779 EUR/l.
Bez šāda monitoringa ir sarežģīti veikt degvielas tirgus situācijas analīzi un izvērtēt iespējamās attīstības tendences. Tas ir svarīgi apstākļos, kad naftas rezerves ir ierobežotas un pieprasījums pēc naftas produktiem pasaulē pieaug.

Dr.habil.oec.
Arnis Kalniņš

Degvielas neto un bruto cenas un tās izmaiņas atsevišķās Eiropas Savienības valstīs (EUR par vienu litru)