"Divgalvainā ērgļa Austrumu skatiens"

"Ņezavisimaja gazeta"

— 2000.09.15.

Gatavojoties Baikāla ekonomiskajam forumam.

Krievijas divgalvainais ērglis jau no seniem laikiem skatās uz divām pusēm — uz Rietumiem un Austrumiem. Taču tradicionāli Krievijas uzmanība tiek fokusēta uz Rietumiem. Ne velti mūsu senči cirta "logus uz Eiropu". Tas mums varētu kalpot kā mācība par valsts pieeju tēvijas jautājumiem gan politikā, gan ekonomikā. Krievija ieņem vienu no vadošajām vietām ar dabas resursiem bagātāko pasaules valstu sarakstā. Tās dabas resursu potenciāls sastāda 80–85 % visas valsts bagātības, kas ir novērtēts 340–380 triljonos dolāru. Jāpievērš uzmanība senai patiesībai: bagāts nav tas, kam pieder bagātība, bet tas, kas prot to efektīvi izmantot.

Pasaules savstarpējās atkarības pastiprināšanās un mūsdienīgā zināšanu internacionalizācija dod iespēju attīstīties jaunajiem pasaules reģioniem. Un mēs jau redzam, kā Rietumeiropai un Ziemeļamerikai mērķtiecīgi dzenas pakaļ Austrumāzija: Japāna, Ķīna, Dienvidkoreja, Taivāna un ASEAN valstis. Starp Austrumiem un Rietumiem arvien vairāk samazinās pretstats. Krievijai paveras jaunas iespējas, sauksim tās par "austrumu" iespējām, kam ir "rietumu" perspektīvas.

Mūsdienu pasaulē kā atsevišķu valstu, tā arī veselu pasaules reģionu atšķirības tendences ir šādas:

• Āzijas — Klusā okeāna reģions (ĀKR) kļūst par pasaules ekonomiskās attīstības centru, kas pirms finansiālās krīzes demonstrēja 5–6 % lielu IKP pieaugumu gadā un 9–10 % lielu ārējās tirdzniecības pieaugumu;

• jaunās industriālās valstis (Dienvidaustrumāzija un ASEAN valstis) šodien visdinamiskāk attīstās.

Tas nozīmē, ka XXI gadsimtā augs ĀKR loma pasaules saimniecībā. Jau pašlaik ĀKR sastāda ievērojamu pasaules saimniecības daļu.

Aziātiskos pārmaiņu vējus jau ir pamanījuši arī Krievijas Tālo Austrumu un Sibīrijas reģionu iedzīvotāji, politiskā un saimnieciskā elite. Spilgts piemērs tam ir jau par tradicionāliem kļuvušie Baikāla un citi ekonomiskie forumi, kas notiek mūsu valsts austrumos, kuros pamatā tiek apspriesti ārējie ekonomiskie sakari ar ĀKR valstīm. Federālais centrs savukārt vismaz vēl nesen, jaunā valsts prezidenta Vladimira Putina aktīvo braucienu laikā pa Austrumu valstīm, turpināja pasīvi novērot to, kas notiek austrumos no Maskavas. Ģeopolitiskajā skatījumā Krievija ir ĀKR daļa, un jau tikai šī viena iemesla dēļ nevar palikt maliņā no visiem šeit notiekošajiem procesiem.

Krievijas politiskā dalība ĀKR ļauj Krievijai uzturēt reģiona valstu partnera statusu politiskajā dialogā un līdz ar to piedalīties jaunas reģionālas drošības arhitektūras veidošanā.

Ekonomiskajā aspektā Krievijai ir ļoti izdevīgi izmantot aziātiskos Klusā okeāna kapitālus, tirgus un integrācijas dividendes Krievijas ekonomikas uzlabošanai. Sakarā ar to Krievijai ārkārtīgi svarīgi kļūst pastiprināt savu klātbūtni šajā reģionā. Jebkurai valstij ārējie ekonomiskie sakari kalpo kā vispusīgas attīstības faktors. Taču pašlaik Krievijai tiek tikai 3–4 % no ĀKR IKP, apmēram tāda ir arī mūsu daļa ārējā reģionālajā tirdzniecībā. Nav arī pati labāka situācija mūsu valsts ārējā ekonomiskajā sadarbībā ar ĀKR valstīm.

Acīmredzot Krievijai ir jābūt ĀKR, un Krievija jau ir spērusi soli uz Austrumiem, 1998. gadā kļūstot par Āzijas — Klusā okeāna ekonomiskās sadarbības foruma dalībnieci. Taču pagaidām tikai tīri formāli. Krievijas integrācijas ĀKR ceļā šodien stāv ārējas un iekšējas izcelsmes šķēršļi.

Pirmais šķērslis ir vispārēja ekonomiska rakstura, kas saistīts ar Krievijas un tās Sibīrijas un Tālo Austrumu reģionu ekonomiskai attīstībai un dabas resursu apgūšanai nepieciešamo finansiālo un citu apstākļu trūkumu. Inflācijas regulēšanas politika uz naudas deficīta radīšanas rēķina un bezdarba regulēšana uz formāli strādājošu uzņēmumu un vadības aparāta palielināšanas rēķina grauj divus galvenos ražošanas faktorus — kapitālu un darbu.

Aktīvas zinātniski tehniskās politikas trūkums grauj svarīgu ražošanas faktoru — zinātniski tehniskās zināšanas. Bez investīcijām cilvēku un zinātnes kapitālā nevarēs tikt līdzi jaunajām tehnoloģijām, kas pārņem pasaules un Āzijas tirgus. Bet bez tā nevar radīt normālu ekonomisko bāzi līdzvērtīgai dalībai Āzijas — Klusā okeāna integrācijā.

Otrs šķērslis — efektīvas reģionālās politikas trūkums federālajā centrā. Rodas uzdevums kaut kur mainīt arī ārējās politikas vektoru, lai varētu izmantot Krievijas ĀKR interešu vīzijas saskaņošanas mehānismus divos dažādos līmeņos: federālajā un reģionālajā.

Jaunas mūsu valstiskās un sabiedriskās attīstības, tātad arī jaunas Krievijas ekonomiskās stratēģijas, paradigmas meklējumos, būtu neracionāli neievērot valsts unikālo ģeoekonomisko stāvokli starp Austrumiem un Rietumiem. Ar savu rietumu daudz attīstītāko un apdzīvotāko spārnu Krievija piekļaujas Eiropas ekonomiskajai telpai, kuras centrs ir ES. Bet ar austrumu spārnu — Ziemeļaustrumāzijai un daudz plašākā kontekstā ĀKR, kurā integrācijas procesi pašlaik ir sākumstadijā. Turklāt Krievijas Tālo Austrumu stratēģisks vājums ir pārsteidzošā atšķirība starp bagātajiem dabas resursiem, reģiona ekonomiskās attīstības lielo resursu potenciālu un tā mazapdzīvotību. Šī atšķirība neļauj cerēt uz ietilpīga Tālo Austrumu tirgus un personīgo iekrājumu formēšanu, kas nepieciešami mūsdienīgas infrastruktūras izveidei un dabas resursu izmantošanai sociāli ekonomiskai reģiona attīstīšanai.

Krievijas ekonomiskās stratēģijas labošana ir jābalsta uz to acīmredzamo faktu, ka Krievijas integrācija pasaules ekonomikā notiek divos virzienos: Eiropas un Āzijas — Klusā okeāna. Ņemot vērā Krievijas austrumu un rietumu daļu ģeopolitisko nošķirtību un Eiropas un Āzijas — Klusā okeāna ekonomikas atšķirības, veltīgi ir cerēt, ka ar vienām un tām pašām pārmaiņām un mehānismiem izdosies vienlīdz veiksmīgi risināt dažādus stratēģiskos ekonomiskos uzdevumus.

Jaunajiem Sibīrijas un Tālo Austrumu ekonomiskās attīstības stratēģijas akcentiem ir gan ārpolitiska, gan stratēģiska dimensija. Aukstā kara laikā valdīja pieeja — "drošība uz divu militāri politisko bloku spēku līdzsvara pamata". Pēc sociālisma kraha Eiropā tā transformējās citā formulā — "drošība ar bijušo pretinieku sadarbības palīdzību". Toties tagad, starptautisko attiecību globalizācijas ērā un ar Krievijas aktīvu piedalīšanos šajos procesos, lietderīgi ir runāt par drošības jēdziena jēgas jaunu traktējumu — "drošība, pateicoties attīstībai".

Ramazans Abdulatipovs