Analfabētisms cilvēktiesībās jau sen pārvarēts

Olafs Brūvers Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Diāna Šmite Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

“Birojs savas pastāvēšanas desmit gados ir daudz paveicis, lai sabiedrībā veicinātu cilvēktiesību izpratni. Savulaik cilvēktiesības tika uztvertas ar tādu kā nelielu ironisku pieskaņu, pat izskanēja viedoklis, ka tās nav Latvijai domātas. Aizvadītos gados attieksme pret tām ir ļoti mainījusies un sabiedrība kļuvusi daudz izglītotāka par savām tiesībām,” spriež Valsts cilvēktiesību biroja (VCB) direktors Olafs Brūvers, atskatoties uz biroja paveikto.

18.jūlijā apritēs desmit gadu kopš VCB izveidošanas, savukārt šodien pēdējā darbdiena ir tā direktoram, kura otrais amata termiņš beigsies 13.jūnijā un kurš biroju vadījis astoņus gadus.
Iepazīstinot ar VCB ikgada darba ziņojumu un izvērtējot biroja veikumu desmit gadu darbības šķērsgriezumā, O.Brūvers lielāko gandarījumu pauž par to, ka birojs sevi apliecinājis kā cilvēktiesību eksperts. Pašlaik VCB padomu lūdz dažādas valsts un pašvaldības institūcijas. “Esam kļuvuši par institūciju, kuru respektē,” rezumē VCB direktors.

Problēmas nomaina problēmas

Gadu gaitā mainījusies izskatāmo sūdzību tematika un dinamika. Sākotnēji viena no raksturīgākajām sūdzību grupām bija par to, ka netiek nodrošināta savlaicīga un taisnīga tiesa, piemēram, ilgi jāgaida līdz spriedumam. Tagad tādu ir mazāk. Pēdējos gados, piemēram, samazinājušās arī ar migrācijas jautājumiem saistītas sūdzības – par vīzām, uzturēšanās atļaujām, militārpersonu izbraukšanas vai izraidīšanas un tamlīdzīgiem jautājumiem. VCB savas darbības pirmajos gados saņēma daudz šādu sūdzību. “Tie bija ļoti grūti laiki. Tagad situācija kļūst arvien sakārtotāka,” uzskata O.Brūvers.
Sūdzību tematika un dinamika desmit gados īpaši nav mainījusies vienā cilvēktiesību laukā – sociālajās un ekonomiskajās tiesībās. Pabalsti, pensijas, invaliditātes jautājumi, tiesības uz mājokli, sociālās palīdzības sniegšana pašvaldībās u.tml. – tas viss jau gadiem ilgi ir VCB darba dienaskārtībā. Pēdējos gados gan to skaits lēnām sācis sarukt. Šīs sūdzību grupas iemesliem pamatā ir trūkums un nabadzība.
Trūkuma dēļ tiek pārkāptas arī tiesības uz taisnīgu tiesu. “Satversme garantē ikvienam cilvēkam taisnīgu un savlaicīgu tiesu. Bet, ja cilvēkam, kādi birojā pēc palīdzības ierodas diendienā, nav piecu latu nodevai?” retoriski vaicā VCB direktors, uzsverot, ka bezmaksas juridisko palīdzību līdz šim saņēmis salīdzinoši retais. Turklāt, piemēram, valsts norīkotie advokāti bieži uz tiesu neierodas vai arī nodarbojas ar viņus vairāk interesējošām lietām tā vietā, lai aizstāvētu savu aizstāvamo.
Kā vēl vienu sāpju bērnu cilvēktiesību eksperti min medicīnisko aprūpi ieslodzījuma vietās. Kopumā cietumos ir veikti būtiski uzlabojumi, bet medicīniskā aprūpe joprojām ir pamatīgs klupšanas akmens. Par to arī liecina fakts, ka ieslodzītie vairs tik daudz nesūdzas par apstākļiem cietumos, bet gan par medicīnisko aprūpi. Te gan pie vainas nav cilvēktiesību izpratnes problēma, bet ierobežotās finanses. Nav naudas, lai Centrālcietuma slimnīcu uzlabotu vismaz atbilstoši minimālajiem cilvēktiesību standartiem.
Kopumā no slēgta tipa iestādēm, arī psihiatriskām slimnīcām, sūdzību kļūst arvien vairāk. To speciālisti skaidro ar pieaugošo izglītotības līmeni par cilvēktiesībām.

Sevi piesaka vārda brīvība un diskriminācija

Pērnais gads jūtamas korekcijas biroja darba laukā nav viesis. Kopumā saņemtas 1376 rakstveida sūdzības par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem. To skaits ir nedaudz sarucis salīdzinājumā ar situāciju pirms gada. Būtiski samazinājies atteikto rakstveida sūdzību skaits. Kā secināts VCB 2004.gada ziņojumā, iedzīvotāji arvien labāk apzinās to, kādi jautājumi ir biroja kompetencē, tādēļ mazāk tādu pieteikumu, kam jāatsaka.
Pērn, tāpat kā gadu iepriekš, iedzīvotāji VCB visbiežāk vērsās saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem par tiesībām uz humānu apiešanos un cieņas respektēšanu (pārsvarā slēgta tipa iestādēs), kā arī tiesībām uz taisnīgu tiesu, teic direktora vietniece Diāna Šmite. Tikai pēc tam ir sociālo un ekonomisko tiesību jautājumi, kas līdz 2003.gadam bija izteiktākā sūdzību grupa. Speciālistiem ir savs izskaidrojums, kādēļ tā. Iedzīvotāji arvien labāk apzinās, ka birojs nevar ietekmēt valsts sociālo un ekonomisko attīstību, no kuras tieši atkarīga dzīves apstākļu uzlabošanās.
Aizvadītais gads apliecinājis, ka birojam arvien biežāk jārisina ar vārda un izteiksmes brīvību, kā arī diskrimināciju saistītās problēmas. Un tās jau vairs nav zemā dzīves līmeņa radītas.
VCB ziņojums tiek gatavots katru gadu. Tajā iekļauta informācija par darbinieku paveikto cilvēktiesību ievērošanas nodrošināšanā Latvijā un sniegta analīze par aktuālākajām cilvēktiesību problēmām valstī, ar kurām ikdienā saskaras daudzi valsts iedzīvotāji. Spriežot pēc saņemtajām sūdzībām, pērn tās bija personas tiesības uz mājokli, sociālo drošību, humānu apiešanos un cieņas respektēšanu, kā arī uz taisnīgu tiesu.
Pārskats izdots 1000 eksemplāros un tiks nosūtīts Saeimas deputātiem, kā arī valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, kas ikdienas darbā saskaras ar cilvēktiesību jautājumiem.

Uzziņai

• No 2004.gada izskatītajām rakstveida sūdzībām ir atrisinātas 250, ar ieteikumu izbeigtas 995, bet kā nepamatotas atteiktas 108.
• Darbinieki snieguši 3716 mutvārdu konsultācijas par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Visvairāk konsultāciju sniegts par personas tiesībām uz mājokli (820), tiesībām uz sociālo drošību (514), par problēmām saistībā ar personas tiesisko statusu (284), par personas tiesību uz humānu apiešanos un cieņas respektēšanu iespējamiem pārkāpumiem sniegtas 262 konsultācijas, bet par personas tiesībām uz īpašumu – 210.

Ilze Apine, “LV”
ilze.apine@vestnesis.lv