Kā novērst arhitektūras kvalitātes lejupslīdi?

Tā kā valstij ir pienākums gādāt par pilsētnieku tiesībam dzīvot kvalitativā arhitektoniskā vidē, kur publiskajā telpā saduras ātras un vieglas peļņas kārotaju – būvniecības investoru un visu iedzīvotāju intereses, ir sperts pirmais solis uz Arhitektūras kvalitātes likuma izstrādāšanu, ko Latvijas Arhitektu savienība (LAS) drīzuma iesniegs izskatīšanai Saeimā.

Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Kultūras ministre Helena Demakova pauda apņēmību kopā ar valsts aģentūru “Jaunie Trīs brāļi” radīt lielus valsts pasūtījumus arhitektiem, tādājādi radot valsts attieksmes maiņu pret arhitektūras procesu kopumā. “Valsts sadarbībai ar profesionālajiem arhitektiem ir japieņem konkrēts veidols, tāpēc līdz nākamā gada mijai taps arhitektūras politikas pamatdokumenti, bet 2006.gada jūnijā varētu apstiprināt jauno Arhitektūras kvalitātes likumu,” apsolīja H.Demakova.
Balstoties uz 1999.gada Latvijā pieņemto “Arhitektūras manifestu”, Eiropas Arhitektu padomes ieteikumiem un Itālijas pieredzi, kur jau 2003.gadā stājies spēkā līdzīga satura likums, Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs Juris Poga panācis to, ka savienības XVII kongresā šā gada 29.maijā akceptētas topošā likuma tēzes. Likumam perspektīvā būs jāpalīdz Kultūras ministrijai sakārtot visu arhitektūras nozari un diktēt kvalitātes etalonus, pasargājot sabiedrību no neglītām celtnēm.

Vēsturiskajam un modernajam jāsadzīvo

Juris Dambis, kura vadītā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija varētu paplašināt savas funkcijas un pārraudzīt arī arhitektūras kvalitāti, pasludināja, ka “arhitektūras politikai jābūt definētai valstiskā līmenī, nevis šaurā profesionāļu lokā”. “Pasaulē vairs nepastāv divas karojošas nometnes – mūsdienu arhitekti un kultūras mantojuma sargātāji, jo – ja varam vēsturiskā pilsētvidē atļauties radīt kvalitatīvu moderno arhitektūru, ar uzsvaru uz vārdu “kvalitatīvu”, tad viss ir kārtībā,” spriež J.Dambis.

Arhitektūra ir krīzes situacijā

Arhitekts Andis Sīlis, novērtējot situāciju, sacīja: “Līdz šim arhitektūrā labie darbi ir tapuši dažu indivīdu (arhitektu) godaprāta dēļ, jo valsts un pašvaldība arhitektūras kvalitātes jautājumu apgājusi ar līkumu.”
Arhitektu biroja “Arhis” īpašnieks Andris Kronbergs apsveica Kultūras ministriju, kas nonākusi uz pareizajām sliedēm, jo, viņaprāt, šobrīd arhitektūra Latvijā pārcieš nopietnu krīzi. “Šīs krīzes cēloņi ir nepietiekama un pavirša jauno arhitektu izglītošana un sajukums sabiedrības vērtību skalā, kam sekas varētu būt neprognozējamas. Arhitektiem likumdošanas ceļā nebija noteikts kvalitātes standarts, un pasūtītāju spiediena ietekmē viņi nereti aizmirsa par savu augstāko misiju – nepārtraukti uzlabot kultūras vidi un radīt virsvērtību,” kritiski vērtē A.Kronbergs.

Arhitektu konkursiem nav pamata

J.Poga aizskāra aspektu, ka arhitektūra Būvniecības likumā ir tikai pieminēta, līdz ar to patlaban nav likumiska pamata izsludināt arhitektu konkursus un pasūtīt viņiem projektus, no jauna neieviešot arhitektūras kvalitātes kritēriju. Arhitektu darbu nedrīkst “mērit latos un pabāzt zem Iepirkuma likuma procedūrām”.
Šobrīd Latvijā būvniecībā ik gadu tiek ieguldīti apmēram 635 miljoni latu ar nemitīga pieauguma tendenci, tādēļ ir tik svarīgi, lai, pēc J.Dambja vārdiem, “jumta likums pasargātu no arhitektoniskas vides kvalitātes pazemināšanās, apstādinot tuvredzīgos investorus ar “Stop, to nedrīkst!””. Arhitektūras ideju konkursiem cenas kritērijs ir ļoti apšaubāms, kad jāveicina apstākļi kvalitatīvu celtņu radīšanai, piebilst J.Dambis.
Pirmā līdzīgu likumu pieņēmusi Dānija – 1994.gadā, bet pēdējā bijusi Igaunija – 2005.gadā.

Arvīds Deģis