Kā novērst arhitektūras kvalitātes lejupslīdi?
Tā kā valstij ir pienākums gādāt par pilsētnieku tiesībam dzīvot kvalitativā arhitektoniskā vidē, kur publiskajā telpā saduras ātras un vieglas peļņas kārotaju – būvniecības investoru un visu iedzīvotāju intereses, ir sperts pirmais solis uz Arhitektūras kvalitātes likuma izstrādāšanu, ko Latvijas Arhitektu savienība (LAS) drīzuma iesniegs izskatīšanai Saeimā.
Foto: Aigars Jansons, A.F.I. |
Kultūras ministre Helena Demakova
pauda apņēmību kopā ar valsts aģentūru “Jaunie Trīs brāļi” radīt
lielus valsts pasūtījumus arhitektiem, tādājādi radot valsts
attieksmes maiņu pret arhitektūras procesu kopumā. “Valsts
sadarbībai ar profesionālajiem arhitektiem ir japieņem konkrēts
veidols, tāpēc līdz nākamā gada mijai taps arhitektūras politikas
pamatdokumenti, bet 2006.gada jūnijā varētu apstiprināt jauno
Arhitektūras kvalitātes likumu,” apsolīja H.Demakova.
Balstoties uz 1999.gada Latvijā pieņemto “Arhitektūras
manifestu”, Eiropas Arhitektu padomes ieteikumiem un Itālijas
pieredzi, kur jau 2003.gadā stājies spēkā līdzīga satura likums,
Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs Juris Poga panācis
to, ka savienības XVII kongresā šā gada 29.maijā akceptētas
topošā likuma tēzes. Likumam perspektīvā būs jāpalīdz Kultūras
ministrijai sakārtot visu arhitektūras nozari un diktēt
kvalitātes etalonus, pasargājot sabiedrību no neglītām
celtnēm.
Vēsturiskajam un modernajam jāsadzīvo
Juris Dambis, kura vadītā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija varētu paplašināt savas funkcijas un pārraudzīt arī arhitektūras kvalitāti, pasludināja, ka “arhitektūras politikai jābūt definētai valstiskā līmenī, nevis šaurā profesionāļu lokā”. “Pasaulē vairs nepastāv divas karojošas nometnes – mūsdienu arhitekti un kultūras mantojuma sargātāji, jo – ja varam vēsturiskā pilsētvidē atļauties radīt kvalitatīvu moderno arhitektūru, ar uzsvaru uz vārdu “kvalitatīvu”, tad viss ir kārtībā,” spriež J.Dambis.
Arhitektūra ir krīzes situacijā
Arhitekts Andis Sīlis, novērtējot
situāciju, sacīja: “Līdz šim arhitektūrā labie darbi ir tapuši
dažu indivīdu (arhitektu) godaprāta dēļ, jo valsts un pašvaldība
arhitektūras kvalitātes jautājumu apgājusi ar līkumu.”
Arhitektu biroja “Arhis” īpašnieks Andris Kronbergs apsveica
Kultūras ministriju, kas nonākusi uz pareizajām sliedēm, jo,
viņaprāt, šobrīd arhitektūra Latvijā pārcieš nopietnu krīzi. “Šīs
krīzes cēloņi ir nepietiekama un pavirša jauno arhitektu
izglītošana un sajukums sabiedrības vērtību skalā, kam sekas
varētu būt neprognozējamas. Arhitektiem likumdošanas ceļā nebija
noteikts kvalitātes standarts, un pasūtītāju spiediena ietekmē
viņi nereti aizmirsa par savu augstāko misiju – nepārtraukti
uzlabot kultūras vidi un radīt virsvērtību,” kritiski vērtē
A.Kronbergs.
Arhitektu konkursiem nav pamata
J.Poga aizskāra aspektu, ka
arhitektūra Būvniecības likumā ir tikai pieminēta, līdz ar to
patlaban nav likumiska pamata izsludināt arhitektu konkursus un
pasūtīt viņiem projektus, no jauna neieviešot arhitektūras
kvalitātes kritēriju. Arhitektu darbu nedrīkst “mērit latos un
pabāzt zem Iepirkuma likuma procedūrām”.
Šobrīd Latvijā būvniecībā ik gadu tiek ieguldīti apmēram 635
miljoni latu ar nemitīga pieauguma tendenci, tādēļ ir tik
svarīgi, lai, pēc J.Dambja vārdiem, “jumta likums pasargātu no
arhitektoniskas vides kvalitātes pazemināšanās, apstādinot
tuvredzīgos investorus ar “Stop, to nedrīkst!””. Arhitektūras
ideju konkursiem cenas kritērijs ir ļoti apšaubāms, kad jāveicina
apstākļi kvalitatīvu celtņu radīšanai, piebilst J.Dambis.
Pirmā līdzīgu likumu pieņēmusi Dānija – 1994.gadā, bet pēdējā
bijusi Igaunija – 2005.gadā.
Arvīds Deģis