Eiropas paplašināšanās iespējas

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu nespēja vienoties par Eiropas konstitūciju nozīmē, ka dalībvalstis vairs nav vienotas Savienības ilgtermiņa mērķu un attīstības redzējumā. Francijas un Nīderlandes pilsoņu teiktais “nē” ES konstitūcijai daļēji nozīmēja “nē” arī ES turpmākai paplašināšanai. Šobrīd var tikai izteikt minējumus par to, kā tas ietekmēs jaunu valstu uzņemšanu Savienībā.

Turcija vieno Eiropu un Āziju Foto: Eiropas Komisijas Audiovizuālā bibliotēka

Kā liecina Francijā veiktās aptaujas, Turcijas iespējamā uzņemšana ES noteica 14 procentu referenduma dalībnieku izvēli balsot pret konstitūciju. Savukārt Nīderlandē 40 procenti “pret” balsotāju šādi pauda savu negatīvo nostāju pret ES paplašināšanos. Ne tikai francūži un nīderlandieši, bet arī liela daļa citu, īpaši vecās Eiropas, pilsoņu uzskata, ka Savienība jau tagad ir pārāk liela un tālāka paplašināšanās nav vēlama, ziņo BBC. Neraugoties uz to, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu norādījis, ka uzsāktais paplašināšanās process turpināsies, jo neviena ES dalībvalsts nav vērsusies pie Komisijas ar lūgumu palēnināt paplašināšanās tempu, ziņo LETA.
Iespējamā ES tālākattīstības virziena maiņa nozīmīgi neietekmēs Rumānijas un Bulgārijas uzņemšanu Savienībā, jo visas 25 ES dalībvalstis ir parakstījušas iestāšanās līgumus ar šīm valstīm. Neviena dalībvalsts nav izteikusi vēlēšanos mainīt savas domas, norādījis Ž.M.Barrozu.
Tomēr iespējams, ka “pēdējie pārbaudījumi” Rumānijai un Bulgārijai šā gada beigās būs sarežģītāki. Ja valstis tos neizturēs, iestāšanos varētu atlikt aptuveni uzgadu. Tātad Rumāniju un Bulgāriju varētu uzņemt Savienībā 2007. vai 2008. gadā.
Pērn tika nolemts, ka iestāšanās sarunas ar Turciju tiks sāktas 2005.gada rudenī. Ž.M.Barrozu izteicis cerību, ka 3.oktobrī iestāšanās sarunas tiek tiešām sāksies.
Turcijas Ārlietu ministrija savukārt pagājušajā nedēļā izplatījusi paziņojumu, kurā pauž cerības, ka Eiropas integrācija turpināsies un Turcijai izdosies sekmīgi sākt un arī pabeigt iestāšanās sarunas. Turcijas ekonomikas ministrs Ali Badadžans nepiešķir lielu nozīmi Francijas un Nīderlandes pilsoņu negatīvajai nostājai pret Turcijas uzņemšanu Savienībā. Viņš norādījis, ka sarunas ilgs daudzus gadus un tajā laikā Eiropas priekšstats par Turciju mainīsies. Turcija, iespējams, kļūs par ES locekli ne agrāk kā 2015.gadā. Pretēji Turcijas cerīgajai nostājai, ES politiķi norādījuši, ka iestāšanās sarunu sākšana nenozīmē, ka tās tiks pabeigtas un Turcija tiešām uzņemta Savienībā.
Iestāšanās sarunām ar Horvātiju bija jāsākas šā gada martā, tomēr tās tika atliktas un, iespējams, aizkavēsies vēl vairāk, ja Horvātija neuzsāks aktīvāku sadarbību ar Hāgas Kara noziegumu tribunālu. Nesen sagatavotajā ANO tribunāla virsprokurores Karlas del Pontes ziņojumā Horvātijai izteikts nosodījums par nepilnīgu sadarbību kara noziedznieku izdošanā.
“EUobserver” ziņo, ka ES paplašināšanās komisārs Olli Rēns izteicis nožēlu, ka sarunu process ar Horvātiju nevirzās uz priekšu. Viņš bildis, ka saprot ? Horvātijai vajadzīgs vairāk laika, lai nodrošinātu, ka demokrātiskās struktūras kontrolē valstī notiekošo, un panāktu, ka valsts birokrātiskais aparāts darbojas, ievērojot nacionālos likumus un starptautiski uzņemtās saistības. Iestāšanās sarunas ar Horvātiju tiks sāktas, tiklīdz tā izpildīs noteiktās prasības, uzsvēris O.Rēns.
Iespējams, reiz tālākā nākotnē ES saimei varētu pievienoties arī citas Balkānu valstis, Ukraina, Moldova un Gruzija, kā arī atsevišķas Ziemeļāfrikas valstis, piemēram, Maroka un Alžīrija, tomēr nevienai no šīm valstīm ES nav izteikusi nekādus konkrētus solījumus. Pārskatot Savienības tālākas attīstības vīzijas, dalībvalstīm būs jālemj par nākotnē iespējamo paplašināšanos un Savienības robežām.

Ieva Ušča