Vai zinātne un pētniecība Latvijā ir pabērna lomā

Latvijas ekonomika strauji attīstās. Tiek ziņots, ka pēdējos gados Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaug pat par septiņiem procentiem. Tas nozīmē, ka ekonomika aug strauji, bet, lai nodrošinātu arī turpmāku valsts ekonomisko attīstību un veicinātu valstī esošo uzņēmumu konkurētspēju, ir nepieciešami ieguldījumi zinātnē un pētniecībā. Bieži vien dzirdam zinātniekus sūkstāmies, ka Latvijā šī joma atstāta pabērna lomā. Bet, vai tā patiešām ir, to var secināt, salīdzinot Latvijas ieguldītos finanšu līdzekļus šinī jomā ar citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ieguldījumiem un pieredzi. Turklāt dalībvalstu ieguldījumi zinātnē ir svarīgi, lai redzētu, vai Lisabonas stratēģijā noteiktais mērķis – līdz 2010. gadam kļūt par konkurētspējīgāko reģionu pasaulē – tiks sasniegts.

Latvija un Kipra neiegulda pētniecībā

ES statistikas biroja “Eurostat” dati liecina, ka vidēji viena ES dalībvalsts 2003.gadā pētniecībai un attīstībai ir veltījušas 1,93% no savas valsts tautsaimniecībā saražotā. Vislielākos finanšu resursus šai jomai ir veltījusi Zviedrija (4,27% no IKP). Šīs valsts dāsnums zinātnei vairāk nekā divas reizes pārsniedz ES vidējos rādītājus. Otrs lielākais rādītājs ir Somijai (3,51% no IKP), trešais – Dānijai (2,60% no IKP).
Pētījums apstiprina, ka vismazāk līdzekļu pētniecībai un attīstībai velta Kipra (0,33% no IKP), Latvija (0,39%) un Slovākija (0,57 %). Jāpiemin arī, ka mūsu kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem šie rādītāji ir nedaudz augstāki nekā Latvijai, attiecīgi 0,77% un 0,68% no IKP. Tomēr, rēķinot absolūtos skaitļos, iznāk, ka Lietuva un Igaunija zinātnei un pētniecībai atvēl krietni vairāk. Pēc “Eurostat” datiem, 2003.gadā Latvijā zinātnei un pētniecībai atvēlēti 39 miljoni eiru, Igaunijā – 62 miljoni, bet Lietuvā – 110 miljoni eiru.

ASV pētniecībā iegulda ceturtdaļmiljardu

Salīdzinājumam: tajās valstīs, kuras atrodas Eiropā, bet nav ES dalībvalstis, zinātnei un pētniecībai veltītais līdzekļu daudzums ir līdzīgs ES vidējam. Norvēģija šai jomai atvēl nepilnus 2% no IKP, Šveice – 2,57%, bet Islande mazliet vairāk nekā 3% no IKP.
Jāpiemin arī, ka tādas valstis kā ASV un Japāna pētniecībai un attīstībai atvēl ievērojamus finanšu resursus. ASV šai jomai atvēl 2,76% no IKP jeb 268,5 miljardus eiru, bet Japāna 3,12% no IKP jeb 131,7 miljardus eiru. ASV ieguldījums zinātnē un pētniecībā ievērojami apsteidz ES datus. Visas 25 ES dalībvalstis kopā šai jomai 2003.gadā atvēlējušas nedaudz vairāk par 186 miljardiem eiru.

Vācija kā līdere Eiropas zinātnē

Analizējot statistikas datus, redzams, ka lauvas tiesu Eiropas zinātnē un pētniecībā iegulda tā sauktās vecās ES dalībvalstis. Vislielāko naudas summu zinātnei 2003.gadā ieguldījusi Vācija (53,2 miljardi eiru) un Francija (34 miljardi eiru). Diemžēl Latvija un citas jaunās dalībvalstis šai jomai atvēl nelielus finanšu resurus. Ja visas ES dalībvalstis kopā zinātnei atvēlējušas 186 miljardus eiru, tad jauno dalībvalstu devums ir tikai 3,5 miljardi eiru.

Pētniecībai veltītie līdzekļi palielinās

Statistikas dati liecina, ka pēdējos gados (no 1998. līdz 2003.gadam) tikai divas ES dalībvalstis ir samazinājušas pētniecībai un attīstībai veltītos līdzekļus. Tikai divās ES dalībvalstīs salīdzinājumā ar 1998.gadu finansējums zinātnei samazinājies. Slovākijā 2003.gadā šai nozarei atvēlēts par 2,7% mazāk naudas. Līdzīga situācija ir arī Polijā – tur zinātnes finansējums samazinājies par par 1,1%.
Līderes līdzekļu novirzīšanas veicināšanā pētniecībai ir Igaunija un Kipra. Abām līderēm 2003.gadā šai jomai ir izdevis piesaistīt par 11,6% vairāk naudas nekā 1998.gadā. Trešais augstākais rādītājs ir Ungārijai (pieaugums par 11%), bet ceturtais – kaimiņiem lietuviešiem (par 9,4%). Arī mūsu valstī ir palielinājis piesaistīto līdzekļu daudzums šai jomai par nepilniem 5%, kas ir mazliet vairāk nekā vidēji ES (4%).

Privātie iegulda vairāk

Ieguldījumus pētniecībā un attīstībā izdara gan valsts, gan privātais sektors. Parasti gan privātais sektors finanšu resursus šai jomai atvēl tikai pēc tam, kad šī joma ar valsts finansējuma palīdzību ir pietiekami attīstīta un spēcīga.
ES statistikas biroja dati liecina, ka ES dalībvalstīs lielāko naudas līdzekļu daļu šai jomai velta privātais sektors (55,4% no kopējās naudas summas). Interesants ir fakts, ka Luksemburgā tikai 9,3% no atvēlētajiem ieguldījumiem pētniecībai un attīstībai ir investējusi valsts.
Tiesa gan, Latvijā situācija ievērojami atšķiras – šeit lielāko daļu no ieguldījumiem veic valsts (78,3%). Arī Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs atšķiras no ES vidējiem rādītājiem: attiecīgi 70,8% un 72,1% no zinātnei domātās naudas nāk no valsts budžeta.

Zinātne kā pamats attīstībai

Lai arī Latvijas ieguldījums pētniecībā un attīstībā salīdzinājumā ar citām ES valstīm) ir mazs, tomēr nedrīkst nenovērtēt, ka ik gadu tas tiek palielināts. Šeit gan jāatzīmē, ka mūsu kaimiņi (lietuvieši un igauņi) šinī jomā mūs apsteidz un ar šādu niecīgu finansējuma palielināšanu tuvākājos 20 gados Latvija arī nesasniegs ES vidējos rādītājus. Palielinot finansējumu šai jomai, tiek dota iespēja turpmākai valsts ekonomiskai izaugsmei un tiek sekmēta inovatīvu uzņēmumu un produktu rašanās, kas savukārt vairotu valsts ekonomisko attīstību un iedzīvotāju labklājību.

Zinātnei un pētniecībai atvēlētie līdzekļi 2003.gadā, miljonos eiru

Avots: “Eurostat”

Laura Karpoviča