Par Trešo direktīvu cīņai pret naudas atmazgāšanu

Eiropas Komisija ir paudusi gandarījumu par to, ka Ekonomikas un finanšu ministru padome ir pieņēmusi Trešo direktīvu par finanšu sistēmas izmantošanas nepieļaušanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas mērķiem. Direktīva attiecas uz finanšu un citiem svarīgākajiem pakalpojumu sektoriem, kā arī aptver visus preču piegādātājus, ja samaksa notiek skaidrā naudā, summai pārsniedzot 15 000 eiru. Tiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, jāsadarbojas cīņā pret naudas atmazgāšanu, veicot dažādus pasākumus, lai noteiktu klientu identitāti, ziņotu par aizdomīgiem darījumiem un izveidotu preventīvas sistēmas savas struktūras ietvaros. Eiropas Komisija 2004. gada 30. jūnijā nāca klajā ar direktīvas priekšlikumu (IP/04/832), ko 2004. gada maijā (IP/05/616) Eiropas Parlaments apstiprināja tādā formā, kādai tagad ir piekritusi Padome, tādējādi nav nepieciešams otrais lasījums ne Parlamentā, ne Padomē.
Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Čārlijs Makkrīvijs teica: “Esmu gandarīts, ka Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas ciešas sadarbības rezultātā bijis iespējams ātri pieņemt šo būtiski svarīgo direktīvu, kas veicinās cīņu pret terorisma un organizētās noziedzības finansēšanu, kā arī novērsīs kaitējumu finanšu nozares un vienotā tirgus stabilitātei un reputācijai. Tās ir Eiropas Savienības galvenās politiskās prioritātes, un es apsveicu visas puses, kas pieņēma šo direktīvu.”
Trešā Direktīva cīņai pret naudas atmazgāšanu balstīta uz esošajiem Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem un inkorporē ES tiesībās 2003. gada jūnijā pārskatītos četrdesmit ieteikumus, ko sniegusi Finanšu darbības uzdevumu grupa (FATF), kas nosaka starptautiskos standartus cīņā pret naudas atmazgāšanu un teroristu finansēšanu.
Direktīva attiecas uz finanšu nozari, kā arī uz juristiem, notāriem, grāmatvežiem, nekustamā īpašuma aģentiem, kazino, trasta un uzņēmumu pakalpojumu nodrošinātājiem. Tās darbības joma aptver arī visus preču piegādātājus, ja maksājumi tiek veikti skaidrā naudā, summai pārsniedzot 15 000 eiru. Tiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, ir: jānosaka un jāpārbauda klienta un īpašuma beneficiāra identitāte un jāuzrauga darījumu attiecības ar klientu; jāziņo valsts iestādēm – parasti valsts finanšu noziegumu izlūkošanas vienībai – par aizdomām par naudas atmazgāšanu vai teroristu finansēšanu un jāveic atbalsta pasākumi, piemēram, jānodrošina atbilstīga personāla apmācība un attiecīgas iekšējās preventīvās politikas un procedūru izveide.
Ar šo direktīvu tiek ieviestas papildu prasības un aizsardzības pasākumi paaugstināta riska situācijām (piemēram, veicot darījumus ar korespondentbankām, kas atrodas ārpus ES).
Skaidrības labad pašreizējā 1991.gadā pieņemtā direktīva, kurā grozījumi izdarīti 2001.gadā, tiks atcelta un to aizstās ar šo direktīvu, tiklīdz tā faktiski stāsies spēkā.
Dalībvalstis ir vienojušās transponēt šo direktīvu divu gadu laikā kopš tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kas notiks 2005.gada beigās.