Par Eiropas Savienības politisko dzīvi pēc referendumiem Francijā un Nīderlandē

Francijas un Nīderlandes balsojums nozīmē zināmu zaudējumu Eiropas Savienībai (ES), bet “krīzei ir jātop par iespēju,” atzina Hanss Gērts Peterings (Vācija). “Nevar noliegt, ka balsojums radies demokrātisku debašu rezultātā, un par to savā ziņā jāpriecājas – ilgu laiku šādas debates nenotika,” teica ES prezidentvalsts Luksemburgas pārstāvis Nikolā Šmits, vienlaikus izsakot vilšanos par abu valstu “nē” ES konstitucionālajam līgumam.
8.jūnija rītā Eiropas Parlamenta plenārsesijā Strasbūrā diskutējot par pašreizējo situāciju Eiropas konstitucionālā līguma ratifikācijā, ES prezidentvalsts Luksemburga, Komisija un Parlamenta lielākās politiskās grupas atzina, ka pēc Nīderlandes un Francijas negatīvā balsojuma referendumā nedrīkst izlikties, ka nekas nav noticis. Nedrīkst neņemt vērā arī desmit dalībvalstu apstiprinājumu konstitūcijas projektam, turklāt trīspadsmit valstis vēl nav izteikušās. Negatīvajā balsojumā tautas izteica neapmierinātību ar saviem politiķiem un daudzos gadījumos – par jautājumiem, kas maz saistīti ar konstitūciju. Taču galvenokārt – un tas Eiropas Savienības iestādes un līderus interesē visvairāk – viņi izteicās par Eiropas virzību. Galvenais ES iestāžu uzdevums tagad ir saprast, ko Francijas un Nīderlandes tautas ar savu balsojumu gribēja teikt, uzsvēra Ž.M.Barrozu.
Negatīvā balsojuma pamatā bija iedzīvotāju bažas saistībā ar sociālo nodrošinātību, nodarbinātību, uzņēmumu pārvietošanos. Cilvēkus satrauc pārāk straujā notikumu virzība: paplašināšanās, globalizācija. Eiropas Savienība vairākkārt, bet jo īpaši kopš Māstrihtas līguma stāšanās spēkā, sola nodarbinātību un izaugsmi, bet solījumi nav piepildījušies. Šīs iedzīvotāju bažas uzsvēra N.Šmits, Ž.M.Barrozu, kā arī Eiropas Parlamenta politisko grupu līderi.
“Nevar vienmēr novelt vainu uz Briseles pleciem un tad prasīt, lai cilvēki Briseli mīlētu,” uzsvēra Mārtins Šulcs (Vācija). Mēs [valdības] sakām, ka visu labo esam darījuši mēs, bet visu slikto – Brisele, un galu galā te nu ir rezultāts,” atzina Greiems Vatsons (Lielbritānija), kam pievienojās Eiropas Tautas partija un Eiropas Demokrātu grupa, kā arī zaļie un Eiropas Brīvās apvienības grupa. Tāpēc mums ir jāskaidro iedzīvotajiem, ko darām, atzina visu trīs klātesošo ES iestāžu pārstāvji.
Pilsoņi referendumos mums vēlas pateikt, ka Eiropu nevar paplašināt bezgalīgi, uzsvēra lielākās politiskās grupas Eiropas Tautas partijas/Eiropas demokrātu priekšsēdētājs H.G.Peterings. Viņš aicināja Eiropas Komisiju, gatavojot nākamo ziņojumu par Rumānijas un Bulgārijas panākumiem ceļā uz iestāšanos ES, būt reālistiskai un atainot faktisko situāciju. Attiecībā uz Turciju, viņaprāt, jāpārdomā “privileģētu partnerattiecību”, nevis pievienošanās iespēja. M.Šulcs oponēja, ka “tas, kas runā par atteikšanos no solītās dalības, spēlējas ar uguni – solīt pievienošanos nepamatoti ir vieglprātīgi”.
Par plaisu ES un pilsoņu attiecībās runāja radikālākie kreisi un labēji noskaņotie deputāti, aicinot “atvērt Eiropadomes melno kasti”. Iedzīvotājiem nepatīk, ka lēmumus ES pieņem aiz slēgtām durvīm, atzina deputāti. Demokrātijas deficītu tomēr atzina arī lielo grupu pārstāvji un Eiropas Komisija.
“Mēs daudz runājam par subsidiaritāti, bet rīkojoties par to aizmirstam,” atzina pat Komisijas priekšsēdētājs Ž.M.Barrozu, kam piekrita gan Eiropas Tautas partija, gan Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa, kā arī Nāciju Eiropas grupa.
Taču politiskajam un likumdošanas darbam ir jāturpinās, uzsvēra Ž.M.Barrozu un N.Šmits. “Mums nav rezerves jeb B plāna, bet mums tagad jādomā par iespējamajiem plāniem – tādiem, kas veicinātu ieklausīšanos pilsoniskajā sabiedrībā.” EK priekšsēdētājs tomēr uzskata, ka vēl jāuzklausa tās dalībvalstis, kas nav balsojušas, un tās, kas ir izteikušās pozitīvi. Turpretim H.G.Peterings iesaka veikt analīzi un referendumus citās valstīs atlikt.
Reformas tomēr ir nepieciešamas, atzīst Parlaments, Padomes prezidentūra un Komisija.
Liberāļu priekšsēdētājs G.Vatsons aicināja Franciju un Nīderlandi darīt citiem zināmu, kāds būtu šīm valstīm pieņemamais teksts, uzsverot: “Ar vai bez konstitūcijas – mēs varam uzlabot Eiropas Savienības darbību.”

Eiropas Parlamenta Masu saziņas līdzekļu direktorāta preses dienests