"Kaļiņingrada meklē vietu Eiropā"

"Neue Zūrcher Zeitung"

— 2000.09.06.

Krievijas anklāvs starp izolāciju un integrāciju.

Krievijai piederošais Kaļiņingradas apgabals, kas līdz 1991. gadam bija aizliegta militāra zona un pēc Padomju savienības sabrukuma kļuva par anklāvu, grib izmantot īpašo ģeogrāfisko stāvokli, lai turpmāk vairāk orientētos uz Eiropu. Iedzīvotāji tagad liek cerības uz gubernatora vēlēšanām.

Kaļiņingradai jau šodien kā vienīgajam Krievijas apgabalam ir robeža ar NATO valsti Poliju. Šķiet, iespējams, ka Kaļiņingradu pēc dažiem gadiem līdz ar Lietuvu daļēji iekļaus NATO valsts.

Militārais cietoksnis

vai ekonomikas piemērs ?

No šiem apstākļiem izriet divi pretēji Kaļiņingradas apgabala (bijušās Ziemeļaustrumprūsijas ap Kēnigsbergu, ko Padomju savienība pēc Otrā pasaules kara pievienoja sev kā kara laupījumu) nākotnes izredžu modeļi: eksperimenta lauks īpašām ekonomiskām un politiskām attiecībām ar ES, norobežota telpa, kur Krievija varētu izmēģināt liberālu ekonomisku modeli vai arī labi apbruņots militārs cietoksnis, Krievijas skabarga Rietumu miesā.

Integrācija vai izolācija? Vēsture un tradīcijas norāda pēdējo variantu. Un arī šodien Maskavā diez vai ir iespējams diskutēt par atteikšanās no Krievijas neaizsalstošās Baltijas jūras ostas izmantošanas Baltijas kara flotes vajadzībām. Taču pēc Padomju savienības sabrukuma Lietuva kļuva par patstāvīgu valsti un Kaļiņingradu pa sauszemi no pārējās valsts var apgādāt vienīgi pa tranzītceļu, tāpēc rodas jautājums par neproporcionālas militāras klātbūtnes jēgu.

Atjaunotā EastWest institūta Krievijas programmas vadītājs Aleksejs Ignatjevs labāk redzētu, ka militāro aspektu vietā tiek veicināta ekonomiskā un politiskā integrācija. Tā esot vienīgā reālā apgabala attīstības perspektīva. Ignatjevs argumentē, ka Rietumiem Kaļiņingrada arvien vairāk draud kļūt par potenciāliem draudiem un ne tikai militārā ziņā vien. Labklājības atšķirības starp relatīvi veiksmīgajām reformvalstīm Poliju un Lietuvu un stagnācijā esošo Kaļiņingradas apgabalu pastiprina risku, ka migrācija un noziedzība var kļūt par lielu problēmu. Tāpēc Ignatjevs iestājas, lai fiziski no pārējās valsts atdalītais Kaļiņingradas apgabals kļūtu par zonu, kur Krievija nelielā telpā izmēģinātu liberālo ekonomikas modeli tieši attiecībās ar Eiropas Savienību un pēc tam iegūto pieredzi ieviestu arī citos Krievijas reģionos. Taču centrālā vadība vilcinās piešķirt Kaļiņingradas apgabalam šādu īpašu statusu, lai tas dzīves standarta ziņā neiegūtu priekšrocības salīdzinājumā ar pārējo valsti. Taču Ignatjevs uzskata, ka Kaļiņingradas apgabalu vairs nedrīkst salīdzināt ar vidējo līmeni Krievijā ; tas ir jāsalīdzina ar kaimiņiem.

Putins atbalsta militāro variantu

Tomēr šķiet, ka faktiskā attīstība ies citā virzienā. Putinam nav nekādu šaubu par Baltijas jūras kara flotes bāzes militāri stratēģisko svarīgumu, un viņš uzsver jūras kara flotes nozīmi "spēcīgajai Krievijai". Ar Baltijskas apmeklējumu Putins demonstrēja, ka gaidāmajās gubernatora vēlēšanās atbalsta Baltijas kara flotes komandantu admirāli Jegorovu un ka viņš nevēlas kontaktu ar pašreizējo gubernatoru Gorbenko.

Novērotāji domā, ka prezidents Kaļiņingradu uzskata par prestiža lietu un darīs visu, lai savam kandidātam palīdzētu gūt panākumus. Ekonomikas eksperti spēcīgo militāristu klātbūtni Kaļiņingradā vērtē par elementu, kas Rietumiem dod ieganstu bažām un tāpēc potenciāli kavē investīcijas.

Tomēr tiek norādīts, ka militārās vienības jau ir jūtami samazinātas un admirālis Jegorovs vēlēšanu cīņas laikā ir apsolījis tās samazināt vēl vairāk, lai atslogotu reģionālo budžetu un mazinātu sociālās problēmas. Taču ar Jegorovu kā armijas pārstāvi un Putina gribas realizētāju rodas jautājums, vai Kaļiņingradas apgabals turpmāk iegūs lielāku rīcības brīvību kā ekonomisks apgabals un, iespējams, spēs pat izcīnīt īpašu statusu. Briselē pakāpeniski sāk apzināties problēmas, kādas nākotnē var radīt Kaļiņingradas apgabals. Taču pirmais solis īpašā statusa virzienā ir jāsper Krievijai, argumentē ES pārstāvji.

Cerības uz pagriezienu

Tomēr Jegorovs ir arī cerību nesējs. Kāds ārvalstu institūciju pārstāvis viņu raksturoja kā atvērtu un Eiropai izteikti draudzīgu cilvēku. Ir jānogaida, ar kādu ekonomisko programmu viņš iepazīstinās un kādi būs viņa padomnieki. Iedzīvotāji jebkuru attālināšanos no Gorbenko apsveiktu kā soli pareizā virzienā. Politiķi un uzņēmēji uzskata, ka pašreiz Krievijā gubernatoram reģionā ir ļoti liela nozīme. Spēcīgs gubernators var atsvērt ar tiesisko nedrošību saistītos trūkumus un ārvalstu investoriem dot personiskas garantijas.

Savukārt Kaļiņingradas apgabala iedzīvotāji cer uz pagriezienu pozitīvajā virzienā. Tomēr šīs cerības diez vai īstenosies. Kaļiņingrada labprātāk vēlētos būt pakļauta tieši galvaspilsētai, taču tā ir iekļauta lielajā "Ziemeļrietumu" reģionā ar centru Sanktpēterburgā. Putina distancētie izteikumi par Kaļiņingradu kā pilotzonu paplašinātām attiecībām ar ES nedod iemeslu optimismam.