Valsts sekretāru 2005.gada 9.jūnija sanāksmē

Izglītības un zinātnes ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par minimāli un maksimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un pirmsskolas izglītības iestādes grupās, arī speciālās izglītības iestādēs, sociālās un pedagoģiskās korekcijas klasēs”.
Noteikumu projekts paredz noteikt minimāli un maksimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un pirmsskolas izglītības iestādes grupās, speciālās izglītības iestādēs, sociālās un pedagoģiskās korekcijas klasēs.
Ja valsts un pašvaldības vispārējās izglītības iestādēs izglītojamo skaits klasē (grupā) ir mazāks par šajos noteikumos noteikto minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu, veidojamas apvienotās klases (grupas). Pamatizglītības programmas apguvei ieteicams apvienot 1.–3.klases, 4.–6.klases un 7.–9.klases. Pēc iestādes dibinātāja iniciatīvas var būt citi klašu apvienošanas varianti.
Ja objektīvu apstākļu dēļ pašvaldības dibinātā izglītības iestāde šos noteikumus nevar ievērot, izglītības iestāde rakstiski informē pašvaldības izglītības pārvaldi par nepieciešamību palielināt vai samazināt izglītojamo skaitu klasē (grupā). Attiecīgā pašvaldības izglītības pārvalde objektīvi izvērtē apstākļus un sagatavo lēmuma projektu. Pašvaldības izglītības pārvalde iesniedz izglītības valsts inspektoram tikai tos lēmuma projektus, ar kuriem atbalsta izglītības iestādes prasību. Lēmuma projektam pievieno rakstisku pamatojumu izglītojamo skaita palielināšanas vai samazināšanas nepieciešamībai. Izglītības un zinātnes ministrija lēmumu pieņem 15 dienu laikā.
Pirmsskolas izglītības programmas apguvei pieļaujamais izglītojamo skaits vienā grupā: bērni vecumā līdz trim gadiem republikas pilsētās un rajonu centros – 10–12, pārējās apdzīvotās vietās – 8–12; bērni vecumā no trim līdz pieciem gadiem republikas pilsētās un rajonu centros – 10–16, pārējās apdzīvotās vietās – 8–16 bērni; bērni vecumā no pieciem līdz septiņiem gadiem republikas pilsētās un rajonu centros – 10–20 bērni, pārējās apdzīvotās vietās – 8–16 bērni.
Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmsskolas izglītības programmas apguvei pieļaujamais izglītojamo skaits vienā grupā: republikas pilsētās un rajonu centros – 12–20 bērni; pārējās apdzīvotās vietās – 8–16 bērni.
Speciālās pirmsskolas izglītības programmas un speciālās pirmsskolas izglītības mazākumtautību programmas apguvei pieļaujamais izglītojamo skaits vienā grupā: bērni ar redzes traucējumiem – 8–5; bērni ar dzirdes traucējumiem – 8–12; bērni ar valodas attīstības traucējumiem: līdz trīs gadu vecumam – 8–12, vecumā no trim līdz septiņiem gadiem – 8–15; bērni ar somatiskām saslimšanām: līdz trīs gadu vecumam – 8–12, vecumā no trim līdz septiņiem gadiem – 8–15; kā arī: bērni ar psihoneiroloģiskām saslimšanām – 8–12; bērni ar fiziskās attīstības traucējumiem – 8–15; ar vieglu garīgo atpalicību – 6–8; ar vidēji smagu un smagu garīgo atpalicību – 4–6; ar garīgās attīstības aizturi – 8–12.
Ja, apgūstot šajos noteikumos minētās speciālās pirmsskolas izglītības programmas, grupā ir bērns ar smagiem attīstības traucējumiem (neredzīgs, nedzirdīgs, ar smagiem kustību traucējumiem u.c.), bērnu skaits attiecīgajā grupā samazināms par vienu. Izglītības programmu apguvei pieļaujamais integrēto izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaits vienā grupā ir ne vairāk kā trīs bērni.
Vispārējās pamatizglītības programmas apguvei pieļaujamais izglītojamo skaits vienā klasē: republikas pilsētās un rajonu centros – 18–34; pilsētās un pilsētās ar lauku teritoriju – 12–34; pārējās apdzīvotās vietās – 8–34.
Vispārējās vidējās izglītības programmas apguvei pieļaujamais izglītojamo skaits vienā klasē: republikas pilsētās un rajonu centros – 22–34; pārējās apdzīvotās vietās – 15–34; vakarskolās ar neklātienes apmācību – 15–34.
Vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas apguvei, dalot klasi paralēlklasēs, divas paralēlklases var veidot, ja izglītojamo skaits attiecīgajā klasē ir vismaz 30, trīs paralēlklases var veidot, ja izglītojamo skaits ir vismaz 61, četras paralēlklases var veidot, ja izglītojamo skaits ir vismaz 91, piecas paralēlklases var veidot, ja izglītojamo skaits ir vismaz 121, sešas paralēlklases var veidot, ja izglītojamo skaits ir vismaz 151.
Vispārējās izglītības iestādē pieļaujamais integrēto izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaits vienā klasē: ar redzes traucējumiem – ne vairāk par trim; ar dzirdes traucējumiem – ne vairāk par trim; ar fiziskās attīstības traucējumiem – ne vairāk par trim; ar psihoneiroloģiskām saslimšanām – ne vairāk par četriem; ar somatiskām saslimšanām – ne vairāk par sešiem; ar valodas traucējumiem – ne vairāk par četriem; ar psihiskās attīstības traucējumiem un grūtībām mācībās – ne vairāk par sešiem; ar garīgās attīstības traucējumiem (AB līmenis) – ne vairāk par četriem.
Speciālās izglītības iestādē un vispārējās izglītības iestādes speciālās izglītības klasē pieļaujamais izglītojamo skaits vienā klasē (grupā): ar somatiskām saslimšanām – 12–20; ar skoliozi, ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācībās – 10–16; ar psihoneiroloģiskām saslimšanām – 9–14; ar valodas traucējumiem – 8–12; neredzīgiem un vājredzīgiem, nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem, ar fiziskās attīstības traucējumiem – 7–10; ar viegliem garīgās attīstības traucējumiem – 8–12; ar vidēji smagiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem – 4–6.
Pamatizglītības sociālās un (vai) pedagoģiskās korekcijas izglītības programmu apguvei pieļaujamais izglītojamo skaits vienā klasē ir 8–15.
Vispārējās pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas izlīdzinošās izglītības programmas apguvei pieļaujamais izglītojamo skaits vienā klasē: republikas pilsētās un rajonu centros – 16–25; pārējās apdzīvotās vietās – 8–25.
Sociālās korekcijas izglītības iestādē pieļaujamais izglītojamo skaits vienā klasē ir 6–10.
Paredzēts, ka noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica noteikumu projektu “Mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība speciālās izglītības iestādēs”, kuri noteiks vienotu kompleksu pieeju izglītojamo ar garīgās attīstības traucējumiem mācību organizatorisko iemaņu un mācību priekšmetos iegūto zināšanu, prasmju un vispārējās attīstības vērtēšanā.
Vienotā vērtēšana noteikta atbilstīgi licencētai speciālās pamatizglītības programmai, kuru īsteno speciālās izglītības iestādē, vispārējās izglītības iestādes atsevišķā klasē izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām (speciālās izglītības klasē), kā arī iekļaujot izglītojamo vispārējās izglītības klasē.
Izglītojamo ar garīgās attīstības traucējumiem mācību sasniegumus vērtē, ievērojot izglītojamo attīstības līmeni, spējas un veselības stāvokli. No valsts pārbaudījumu darbiem izglītojamie ar garīgās attīstības traucējumiem ir atbrīvoti.
Izglītojamo ar garīgās attīstības traucējumiem mācību sasniegumu vērtēšana notiek divējādi: aprakstoša vērtēšana – īss mutisks vai rakstisks vērtējums par izglītojamā mācību darbu, darba stilu, saskarsmes un sadarbības prasmēm, attieksmi pret mācībām un mācību sasniegumu dinamiku savu spēju robežās, kā arī apkopojošā vērtējuma izteikšana katra izglītojamā spēju robežās 10 ballu skalā.
Speciālās pamatizglītības programmās izglītojamo mācību sasniegumus vērtē šādi: 1–3.klasē izglītojamo zināšanas un prasmes vērtē aprakstošā vērtēšanas sistēmā; 4.klasē izglītojamo mācību sasniegumus dzimtajā valodā, valsts valodā un matemātikā vērtē 10 ballu skalā, pārējos mācību priekšmetos – aprakstošā sistēmā; C līmeņa klašu izglītojamo zināšanas, iemaņas un prasmes atbilstoši katra individuālajām programmām vērtē aprakstošā sistēmā, reizi mēnesī sniedzot par izglītojamā vispārējo attīstību, saskarsmes un pašizpausmes prasmēm un spējām īsu, aprakstošu vērtējumu; 5–9.klasē un arodklasē izglītojamo zināšanas un prasmes vērtē 10 ballu skalā, ievērojot noteiktus vērtēšanas kritērijus.
Izglītojamo ar garīgās attīstības traucējumiem (A un B līmenis) mācību sasniegumu vērtēšanas kritēriji 10 ballu skalā: 10 balles – ja skolēns savu spēju robežās parāda patstāvību, radošu pieeju vai izcilus sasniegumus; 9 balles – ja skolēns savu spēju robežās teicami apguvis 100 – 90% mācību vielas apjoma; patstāvīgi stāsta un atbild uz jautājumiem; spēj izpildīt mācību grāmatā vai skolotāja doto uzdevumu; var būt viena, divas vai trīs nebūtiskas kļūdas, neprecizitātes; prot atšķirt būtisko no nebūtiskā; spēj zināšanas izmantot praksē un līdzīgās situācijās; teicamas komunikatīvās prasmes, t.i., viņš spēj ieklausīties citu domās, saprotami izklāstīt savu viedokli; mācību darbā un personības attīstībā sistemātiski vērojama dinamika; 8 balles – ja skolēns savu spēju robežās labi apguvis 80–70% mācību vielas apjoma; patstāvīgi veic uzdevumus, var būt trīs, četras vai piecas nebūtiskas kļūdas, neprecizitātes; spēj savu rīcību un domas pietiekami labi pamatot; spēj paredzēt attiecīgās rīcības sekas; spēj iegūt speciālo pieredzi, sadarbojoties ar vienaudžiem un pedagogiem; mācību darbā un personības attīstībā vērojama dinamika; 7 balles – ja skolēns savu spēju robežās apguvis 70–60% mācību vielas apjoma, var būt 1–3 kļūdas; ieguvis arī nepieciešamās prasmes; apguvis un izprot jēdzienus, bet to būtību var atklāt ar skolotāja jautājumu palīdzību; sekmīgi izmanto palīglīdzekļus; uzdoto veic apzinīgi, bet var būt bez īpašas iniciatīvas; prot zināšanas un prasmes izmantot atbilstoši paraugam praksē un līdzīgās situācijās; mācībās un personības attīstībā progresē; 6 balles – ja skolēns savu spēju robežās apguvis 50% mācību vielas apjoma; izprot praktiskas likumsakarības, bet var izklāstīt tās tikai ar skolotāja jautājumu palīdzību; patstāvīgi var pastāstīt daļu uzdotā, pareizi atbild uz galvenajiem jautājumiem; mācību darbā nepieciešama skolotāja organizējošā un aktivizējošā palīdzība; patstāvīgi vispārinājumus un secinājumus neizdara; prot izmantot palīdzību un palīglīdzekļus; mācībās un personības attīstībā vērojams neliels progress; 5 balles – ja skolēns savu spēju robežās daļēji apguvis 50–40% mācību vielas apjoma; strādā ar skolotāja palīdzību; atbild uz vienkāršākajiem jautājumiem; patstāvīgi var veikt visvienkāršākos uzdevumus; zināšanas un prasmes izmanto atbilstoši dotajam paraugam, jaunā situācijā un praksē tās patstāvīgi neizmanto; palīdzību izmanto daļēji; mācībās un personības attīstībā progresē individuālo spēju robežās; 4 balles – ja skolēns savu spēju robežās apguvis 40–30% mācību vielas apjoma; patstāvīgi stāstījumu neveido, bet daļēji atbild uz jautājumiem; patstāvīgi galveno domu nespēj noteikt, var veikt vienkāršākos uzdevumus ar skolotāja palīdzību; zināšanas un prasmes izmanto atbilstoši paraugam, līdzības neprot izmantot; skolēna darbība nepārtraukti jāorganizē, jākontrolē; mācībās un personības attīstībā progresē vāji individuālo spēju robežās; 3 balles – ja skolēns savu spēju robežās uztvēris 30–20% mācību vielas apjoma; atbild uz jautājumiem ar vienu vai diviem vārdiem; mācību vielas izpratne nepietiekama, secinājumi neloģiski; mācībās un personības attīstībā progresē ļoti vāji individuālo spēju robežās; 2 balles – ja skolēns savu spēju robežās uztvēris 20–10% mācību vielas apjoma, atbild vienzilbīgi vai ar žestiem uz elementāriem jautājumiem; skolotāja palīdzību izmanto ar grūtībām; komunikatīvās prasmes ļoti vājas; mācībās dinamika vērojama tikai atsevišķās retās reizēs; 1 balle – ja skolēns savu spēju robežās uztvēris mazāk kā 10% mācību vielas apjoma; nespēj patstāvīgi veikt arī individuālus uzdevumus; palīdzību neizmanto; mācībās dinamika vērojama ļoti reti un ļoti vāja.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Labklājības ministrijā.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs