Ministru kabineta rīkojums Nr.381

Rīgā 2005.gada 8.jūnijā (prot. Nr.34 40.§)

Par Nacionālo bruņoto spēku vidēja termiņa attīstības plānu 2005.–2008.gadam

1.Apstiprināt Nacionālo bruņoto spēku vidēja termiņa attīstības plānu 2005.–2008.gadam (turpmāk – plāns).

2.Noteikt Aizsardzības ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā.

3. Aizsardzības ministram katru gadu līdz 31.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi.

4. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Aizsardzības ministrijai plāna īstenošanai un citām institūcijām programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” īstenošanai 2006.gadā un turpmākajos gados izskatīt kopā ar visu ministriju pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu attiecīgajam gadam.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Aizsardzības ministrs E.Repše

(Ministru kabineta

2005.gada 8.jūnija rīkojums Nr.381)

Nacionālo bruņoto spēku vidēja termiņa attīstības plāna 2005.–2008.gadam kopsavilkums

Nacionālo bruņoto spēku vidēja termiņa (4gadiem) attīstības plāns (turpmāk– plāns) izstrādāts, pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku likuma 20.panta trešo daļu.

Plānā noteiktas Nacionālo bruņoto spēku galvenās prioritātes un uzdevu­mi laikposmam no 2005.gada līdz 2008.gadam un tam paredzētais finansējums.

Nacionālo bruņoto spēku pamatuzdevums ir Latvijas valsts suverenitātes, teritoriālās nedalāmības un tās iedzīvotāju aizsardzība, kā arī dalība Ziemeļatlan­tijas līguma organizācijas operācijās. Latvijas aizsardzības spējas paredzēts attīs­tīt saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas spēju attīstības vadlīnijām.

Nacionālo bruņoto spēku attīstībai un integrācijai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā noteikti šādi rīcības virzieni jeb Nacionālo bruņoto spēku attīstības virzieni (prioritārā secībā):

1) Ziemeļatlantijas līguma organizācijas Spēku attīstības mērķu izpilde;

2) Nacionālo bruņoto spēku vienību dalība starptautiskajās operācijās;

3) Nacionālo bruņoto spēku profesionalizācija;

4) Nacionālo bruņoto spēku modernizācija;

5)Nacionālo bruņoto spēku pretterorisma spēju attīstība un starpinstitū­ciju sadarbības attīstība draudu novēršanā un apkarošanā;

6) Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstība civilās sabiedrības atbalstam;

7)sadarbība ar pārējām Baltijas valstīm kolektīvajai aizsardzībai nepiecie­šamo militāro spēju attīstīšanā un pilnveidošanā.

Lai īstenotu minētās prioritātes, no 2005.gada līdz 2008.gadam nepiecie­šams nodrošināt šādu uzdevumu izpildi:

1) jaunas Nacionālo bruņoto spēku struktūras ieviešana (līdz 31.12.2006.);

2)Sauszemes spēku, Jūras spēku un Gaisa spēku štābu operatīvās plānošanas funkciju nodošana Nacionālo bruņoto spēku Apvienotajam štābam (līdz 31.12.2006.);

3)ziņošanas un brīdināšanas sistēmas aizsardzībai no masu iznīcināšanas ieročiem ieviešana (līdz 31.12.2009.);

4)Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku mehanizācijas plāna izstrāde (līdz 01.06.2008.);

5)starptautiskās militārās sadarbības paplašināšana (uzlabošana) (pastāvī­gi);

6) vienotas operatīvās plānošanas sistēmas (Apvienotā operāciju centra) izveide, lai uzlabotu lēmumu pieņemšanas procedūras un izpildes kontroli (līdz 31.12.2006.);

7)spējas nodrošināšana dalībai starp­tautiskajās operācijās ar šādām Nacionālo bruņoto spēku vienībām:

– bataljona kaujas grupa ar kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma vienībām (no 31.12.2006.);

– Militārās policijas vads (no 31.12.2005.);

– Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vads (no 31.12.2005.);

– viens pretmīnu cīņas kuģis (no 31.12.2006.);

– civilmilitārās sadarbības speciālisti (no 31.12.2006.);

– Pārvietošanās kontroles vienība (no 31.12.2006.);

– militārie mediķi (tiek komplektēti atbilstoši pieprasījumam).

Lai īstenotu minētās prioritātes un uzdevumus, plānā katram Nacionālo bruņoto spēku veidam norādīti konkrēti pasākumi attiecīgajā laikposmā.

Aizsardzības finansējuma apmērs noteikts saskaņā ar Valsts aizsardzības finansēšanas likumu. Programmai “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” paredzēti 2 % no iekšzemes kopprodukta (līdz 2008.gadam ieskaitot).

Nacionālo bruņoto spēku izmaksu trīs galvenās kategorijas ir personāla, operāciju un uzturēšanas izmaksas, kā arī izdevumi investīcijām un attīstībai.

Šobrīd 1/4 programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu tiek novirzīta citu ar valsts drošību saistītu institūciju finansēšanai (skatīt tabulu). Ir plānots pakāpeniski samazināt šo institūciju daļu programmā un ar 2008.gadu no programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļiem finansēt tikai Aizsardzības ministriju un Nacionālos bruņotos spēkus.

Prognozējamais valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojums*

Piezīme.

*Detalizēti aprēķini par Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku finansējumu no valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļiem atspoguļoti plāna informatīvajā daļā. Minētajā programmā citām institūcijām paredzēto līdzekļu apmērs var mainīties, jo jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Aizsardzības ministrijai plāna īstenošanai un citām institūcijām programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” īstenošanai 2006.gadā un turpmākajos gados izskatīs kopā ar visu ministriju pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu attiecīgajam gadam.

Plāns tiek izstrādāts reizi četros gados un precizēts katru gadu, ņemot vērā plānoto uzdevumu izpildes iespējas atbilstoši esošajiem finanšu resursiem un izmaiņām Ziemeļatlantijas līguma organizācijas Spēku attīstības mērķos.

Aizsardzības ministrs E.Repše