"Izglītotie tiek laipni lūgti"

"Gazeta Wyborcza"

— 2000.09.12.

Lielbritānijas valsts sekretāre imigrācijas jautājumos Barbara Roša vakar paziņoja: "Lielbritānijai, kas līdz šim nelabprāt ir uzņēmusi ārzemniekus, ir plašāk jāatver savas durvis informātikas, telekomunikāciju un citiem speciālistiem, kuru trūkums darba tirgū draud ar krīzes izraisīšanos visā valstī."

Ja tiks pieņemtas ierosinātās pārmaiņas imigrācijas politikā, tad ārvalstu speciālisti imigranti saņems tādas pašas zaļās kartes kā Savienotajās Valstīs. "Mums ir nepieciešama lielāka imigrācija," savā vakardienas runā Valsts politikas pētījumu institūtā mēģināja pārliecināt Roša. Jau daudzus gadus Lielbritānijā trūkst informātikas un telekomunikāciju speciālistu, ārstu utt. Ar vietējo skolu absolventiem vien nepietiek. Nākamajos desmit gados vien tikai teleinformātikas nozarei būs nepieciešami 250 tūkstoši speciālistu. Turklāt imigranti var palīdzēt padarīt nekaitīgu demogrāfisko "bumbu" — aktīvi strādājošo skaita samazināšanos, vienlaikus augot pensionāru skaitam.

Šodienas apstākļos ārzemniekiem ir grūti apmesties uz dzīvi un iegūt legālu darbu Lielbritānijā. Visvieglākie nosacījumi ir tiem, kuri ir gatavi britu salās investēt 200 tūkstošus mārciņu. Izredzes iegūt pastāvīgā iedzīvotāja atļauju ir arī britu pilsoņu tuviniekiem. Pašlaik Lielbritānijā dzīvo apmēram 3 miljoni imigrantu, turklāt 130 tūkstošu imigrantu Anglijā uzturas nelegāli. Leiboristu valdība ir gatava situāciju mainīt. "Imigrācijas politikai ir jādarbojas par labu valstij. Ikviena valsts, īpaši Eiropas Savienības dalībvalstis, domā, kā piesaistīt ārzemniekus, "teica ministre. Bet vēl tikai pirms dažiem mēnešiem britu oficiālās amatpersonas sūdzējās par "negodīgiem imigrantiem", kuri esot gatavi izmantot "amorālus paņēmienus", lai tikai nokļūtu Lielbritānijā.

Lielbritānija tagad noteikti ieviesīs tā dēvēto zaļo karti — uzturēšanās un darba atļauju, kas tomēr nepiešķir pilnīgas pilsoņu tiesības (piemēram, piedalīties vēlēšanās).

Līdzīga sistēma jau eksistē Kanādā. Tikai šajā gadā vien Kanāda pieņems aptuveni 200 tūkstošus imigrantu, kuri tiks atlasīti, izmantojot īpašu testu sistēmu. Uzturēšanās vīzu saņem visi, kas testā ir ieguvuši vismaz 70 punktu: par augstāko izglītību tiek piešķirti 16 punkti, par vecumu no 21 līdz 44 gadiem — 10 punktu, 5 punkti — par tuviniekiem Kanādā utt. Svarīga nozīme ir arī angļu un franču valodas zināšanām, kā arī profesijai — šogad lielāko punktu skaitu varēja iegūt informātikas speciālisti, fiziskās terapijas speciālisti un pavāru mācekļi.

Tomēr nav zināms, kā uz valdības plāniem reaģēs ierindas britu pilsoņi. "Nepatika pret imigrantiem aug augumā," apgalvo ievērojamais britu publicists Nīls Ačesons. Nesen publicētie socioloģiskie pētījumi liecina, ka 2100.gadā tikai puse no britu salu iedzīvotājiem būs ar baltu ādas krāsu. Opozīcijā esošā Konservatīvo partija kritiski izturas pret ierosinātajām pārmaiņām — jāimportē nevis speciālisti, bet jārada iespējas to sagatavošanai uz vietas, piemēram, bezdarbnieku pārkvalificēšanas skolās.

Pat tādā gadījumā, ja tiks pieņemta jaunā politika, tā neko nedos tiem cilvēkiem, kuriem tā visvairāk nepieciešama — bēgļiem no karadarbības zonām, nabadzīgajiem un vajātajiem. Azīla noteikumi paliks iepriekšējie, bet robežkontrole tiks pastiprināta vēl vairāk, kā rakstā franču laikrakstam "Le Monde" solīja ministre Roša.