Bērnu un ģimenes lietu ministra rīkojums Nr.1–9.1/16

Rīgā 2005.gada 1.jūnijā

Par Jaunatnes politikas valsts programmu 2005.gadam

Pamatojoties uz Bērnu tiesību aizsardzības likuma 65.panta pirmās daļas 1.punktu, apstiprinu Jaunatnes politikas valsts programmu 2005.gadam.

Pielikumā: Jaunatnes politikas valsts programma 2005.gadam.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Pielikums

bērnu un ģimenes lietu ministra

2005.gada 1.jūnija rīkojumam Nr.1–9.1/16

Jaunatnes politikas valsts programma 2005.gadam

Valsts jaunatnes politikas koncepcijas (akceptēta Ministru kabinetā 2002.gada 19.martā, protokols Nr.12, 49.§) piektās sadaļas 1.punktā ir noteikts uzdevums izstrādāt Jaunatnes politikas valsts programmu.

Ievērojot to, ka atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 20.augusta rīkojuma Nr.581 “Par atsevišķu Izglītības un zinātnes ministrijas funkciju nodošanu Bērnu un ģimenes lietu ministrijai” 1.punktā noteiktajam atbildīgā institūcija par jaunatnes politikas izstrādi, organizēšanu un koordinēšanu Latvijas Republikā ir Bērnu un ģimenes lietu ministrija, minētais uzdevums izstrādāt Jaunatnes politikas valsts programmu (turpmāk tekstā — programma) ir Bērnu un ģimenes lietu ministrijas kompetencē.

Programma ir rīcības plānošanas dokuments, kura mērķis ir palīdzēt jaunietim uzsākt patstāvīgu dzīvi kā atbildīgam sabiedrības loceklim, īstenojot mērķtiecīgus, uz jauniešu paš­iniciatīvas attīstīšanu vērstus pasākumus.

Programma ir veidota atbilstoši Eiropas Komisijas Baltās grāmatas “Jauns impulss Eiropas jaunatnei” izvirzītajām prioritātēm jaunatnes jomā, kā arī ņemot vērā Jaunatnes politikas valsts programmā 2005.–2009.gadam (pieņemta Ministru kabineta 2005.gada 26.aprīļa sēdē, prot. Nr.23, 35.§) ietvertajiem darbības virzieniem un uzdevumiem.

Programmas prioritātes un programmas sasniegšanai nepieciešamie uzdevumi 2005.gadā:

1. Darba ar jaunatni pilnveidošana:

a) Jaunatnes likumprojekta izstrāde,

b) reģionālo jaunatnes lietu konsultantu izveide,

c) darbā ar jaunatni iesaistīto personu tiesiskā statusa noteikšana,

d) darbā ar jaunatni iesaistīto personu apmācība,

e) Latvijas jaunatnes informācijas sistēmas izveide un uzturēšana.

2. Atbalsts jaunatnes pašiniciatīvai:

a) jaunatnes iniciatīvu centru veidošana,

b) atbalsts jaunatnes projektiem,

c) jaunatnes konsultāciju sistēmas izveide.

Programmas uzdevumus īsteno Bērnu un ģimenes lietu ministrija, valsts mērķdotācijas saņēmēji vai projektu konkursos noteiktie uzdevumu īstenotāji. Realizējot programmā noteiktos uzdevumus, uzdevumu īstenotāji ievēro likumu “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”.

I. Darba ar jaunatni vides pilnveidošana

1. Jaunatnes likumprojekta izstrāde

Mērķis:

— radīt labvēlīgu tiesisko vidi darbam ar jaunatni.

Uzdevums:

— izstrādāt Jaunatnes likumprojektu.

Ievērojot to, ka šobrīd Latvijā trūkst speciāla regulējuma attiecībā uz jaunatnes politikas jomu, kā arī to, ka jaunatnes politikas īstenošana notiek sadrumstalotā un nekoordinētā veidā, ir nepieciešams izstrādāt Jaunatnes likumu, kas noteiktu attiecīgās jomas regulējumu, nodrošinātu labvēlīgu vidi vienotas valsts jaunatnes politikas veidošanai un sniegtu atbalstu Eiropas Komisijas Baltajā grāmatā “Jauns impulss Eiropas jaunatnei” ietvertās prioritātes — atvērtās koordinācijas metodes — ieviešanai nacionālajā līmenī.

Rezultāts:

— izstrādāts Jaunatnes likumprojekts.

2. Reģionālo jaunatnes lietu konsultantu izveide

Mērķis:

— nodrošināt saskaņotu darbu ar jaunatni un atvērtās koordinācijas metodes pielietojumu reģionālā līmenī.

Uzdevums:

— izveidot divus reģionālos jaunatnes lietu konsultantus.

Lai nodrošinātu saskaņotu jaunatnes politiku nacionālā līmenī, ir nepieciešams veidot saskaņotu jaunatnes politiku reģionālā līmenī. Papildus tam reģionālo jaunatnes lietu konsultantu izveide ir nepieciešama, lai nodrošinātu lielāku jaunatnes interešu ievērošanu un lielāku tās līdzdalību lēmumu pieņemšanā pēc reģionālā principa.

Rezultāts:

— izveidoti vismaz divi reģionālie jaunatnes lietu konsultanti.

3. Darbā ar jaunatni iesaistīto personu tiesiskā statusa noteikšana

Mērķis:

— noteikt personu kompetenci un atbildību, kas ir iesaistītas darbā ar jaunatni.

Uzdevums:

— profesiju klasifikatorā iekļautas personas, kas veic darbu ar jaunatni.

Šobrīd Latvijā nav noteikts to personu tiesiskais statuss, kas veic darbu ar jaunatni. Turpretī, lai jaunatnes politikas īstenošana būtu sekmīga, ir nepieciešams noteikt to personu pienākumus un atbildību, kas ir iesaistītas darbā ar jaunatni.

Rezultāts:

— noteikts jaunatnes darbinieka, jaunatnes lietu speciālista, jaunatnes lietu koordinatora un citu darbā ar jaunatni iesaistīto personu tiesiskais statuss.

4. Darbā ar jaunatni iesaistīto personu apmācība

Mērķis:

— paaugstināt darbā ar jaunatni iesaistīto personu profesionālās iemaņas.

Uzdevums:

— īstenot darbā ar jaunatni iesaistīto personu apmācības.

Jebkura darba veicējam ir svarīgi papildināt savas zināšanas darba spēju uzlabošanai. Tāpat arī darbā ar jaunatni iesaistītajām personām ir svarīgi pilnveidot savas profesionālās iemaņas iespējami veiksmīgākam darbam ar jauniešiem. Papildus tam apmācību cikli sekmē vienotas jaunatnes politikas veidošanos nacionālajā līmenī.

Finansējums — Ls 1000.

Rezultāts:

— organizēta apmācība darbā ar jaunatni iesaistītajām personām.

5. Latvijas Jaunatnes informācijas sistēmas izveide un uzturēšana

Mērķis:

— paaugstināts jauniešu informētības līmenis.

Uzdevumi:

— izveidot un uzturēt Latvijas Jaunatnes informācijas sistēmu,

— nodrošināt visaptverošas, nesadrumstalotas un aktuālas informācijas apkopošanu Latvijas Jaunatnes informācijas sistēmas ietvaros,

— nodrošināt Latvijas Jaunatnes infor­mācijas sistēmas ietvaros apkopotās informācijas izplatīšanu,

— izdot pēdējos gados veikto Latvijas jaunatnes pētījumu rezultātu apkopojumu.

Valstī pastāv pieejamās informācijas sadrumstalotība (piemēram, informācija par nodarbinātības veicināšanas pasākumiem ir meklējama NVA, informācija par veselības aprūpes pakalpojumiem VOAVA, informācija par jauniešu nometnēm VJIC mājas lapā). Trūkst informācijas par līdzdalības iespējām lēmumu pieņemšanā, informācija bieži vien ir novecojusi. Galvenais trūkums ir tas, ka reti kur tiek nodrošināta atgriezeniskā saite, kas ir svarīgs elements informācijas aktualizēšanā un pielāgošanā jauniešu interesēm un vajadzībām. Atgriezeniskā saite ir nepieciešama jauniešu līdzdalības veicināšanai (jauniešiem aktuālu problēmu risināšanai). Pašreizējā situācija raksturo nevienlīdzīgu pieeju informācijai pilsētās un lauku rajonos. Diemžēl ne visos rajonos ir pieeja internetam. Tāpēc, lai nodrošinātu informācijas pieejamību, jāveido arī drukātie materiāli.

Finansējums — Ls 1000.

Rezultāti:

— nodrošināta Latvijas Jaunatnes informācijas sistēmas izveide un uzturēšana,

— izdots pēdējos gados veikto Latvijas jaunatnes pētījumu rezultātu apkopojums.

II. Atbalsts jaunatnes pašiniciatīvai

1. Jaunatnes iniciatīvu centru veidošana

/projektu konkurss/

Mērķi:

— pašvaldībās radīt pulcēšanās vietas jauniešiem attīstību sekmējošu pasākumu īstenošanai,

— nodrošināt jauniešus ar pašiniciatīvas attīstīšanai un īstenošanai nepieciešamajiem materiāltehniskajiem līdzekļiem.

Uzdevums:

— izveidot Jaunatnes iniciatīvu centru.

Lai jauniešiem radītu iespēju pulcēties vienkopus, kopīgi plānot brīvā laika lietderīgu izmantošanu, gūt viņu vajadzībām un interesēm atbilstošu informāciju, lai sniegtu atbalstu projektu izstrādē un īstenošanā, ir nepieciešams veidot Jaunatnes iniciatīvu centrus.

Finansējums — Ls 8372.

Rezultāts:

— izveidots vismaz 1 Jaunatnes iniciatīvu centrs.

2. Atbalsts jaunatnes projektiem

Mērķi:

— veicināt jauniešu pašiniciatīvu, nodrošinot atbalstu jaunatnes neformālās izglītības un brīvprātīgā darba projektiem,

— palielināt jauniešu līdzdalību sabiedrības dzīvē.

Uzdevums:

— sniegt atbalstu jaunatnes neformālās izglītības un brīvprātīgā darba projektiem.

Neformālā izglītība papildina formālo izglītību, nodrošinot to iemaņu un prasmju apguvi, kas nepieciešama sociāli un ekonomiski aktīvam valsts pilsonim, kas spēj integrēties sabiedrībā un darba tirgū. Tā nodrošina jauniešu vērtību sistēmas veidošanos un sniedz jauniešiem, tai skaitā riska grupu jauniešiem, iespējas apgūt prasmes un iemaņas ārpus formālās izglītības.

Brīvprātīgais darbs ir laika un prasmju ziedojums sabiedriski lietderīgiem mērķiem. Brīvprātīgais darbs dod iespēju lietderīgi izmantot savu brīvo laiku, ceļ paš­apziņu un pilnveido esošās iemaņas un gūt jaunas, kas var kalpot kā darba pieredzes avots. Brīvprātīgais darbs jauniešiem kalpo par vienu no praktiskas līdzdalības veidiem sabiedriskajās norisēs un palīdz pārbaudīt konkrētā darba vidē un profesijā. Brīvprātīgais darbs var kalpot kā viens no sociālās integrācijas veidiem un sekmēt integrāciju darba tirgū.

Līdz ar to ir svarīgi sniegt atbalstu jaunatnes neformālās izglītības un brīvprātīgā darba projektiem, kas veicina jauniešu pašiniciatīvu un veido tos par aktīviem sabiedrības locekļiem.

Finansējums — Ls 4650.

Rezultāts:

— realizēti vismaz 2 jaunatnes neformālās izglītības un brīvprātīgā darba projekti.

3. Jaunatnes konsultāciju sistēmas izveide

Mērķis:

— jauniešu līdzdalības palielināšana lēmumu pieņemšanas procesā un pilsoniskas sabiedrības veidošanā.

Uzdevumi:

— izveidot divas reģionālās konsultatīvās darba grupas,

— izveidot vienu nacionālo konsultatīvo darba grupu.

Dodot iespējas pašiem jauniešiem piedalīties tiem svarīgu lēmumu pieņemšanā, palielināsies uzticība valsts pārvaldei, kas savukārt veicinās lojalitāti pret valsti un valsts pieņemto tiesisko aktu leģitimitāti. Jo agrāk jauniešiem dod iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā, uzklausot un ņemot vērā viņu viedokli, jo stabilāk veidojas jauniešu aktīva līdzdalība un atbildība valsts politiskajos procesos. Tas rada labvēlīgus apstākļus pilsoniskas sabiedrības tradīciju iedibināšanai valstī, to pēctecībai un nepārtrauktībai.

Rezultāts:

— izveidotas 3 konsultatīvās darba grupas.

Programmas kopējais finansējums — Ls15022.