Attapšanās un pārdomu laiks

Māris Riekstiņš, Latvijas vēstnieks ASV Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Pasaules sabiedriskās domas degpunktā joprojām ir negatīvais balsojums Francijā un Nīderlandē, noraidot Eiropas Savienības (ES) konstitucionālo līgumu, kā arī šā dokumenta ratificēšana Latvijas Saeimā. “Latvijas Vēstnesis” lūdza vairākus mūsu valsts vēstniekus informēt par situāciju līguma kontekstā
viņu akreditācijas zemēs.

– Kā jūsu akreditācijas zemē – politiskajās aprindās, medijos, sabiedrībā kopumā – tiek vērtēta jaunākā attīstība ES konstitucionālā līguma ratifikācijas sakarā?

R.Lappuķe: – Francijā situācija tiek vērtēta ar bažām, valda apmulsums. Daudziem notiekošais ir šoks. Tiek vainota Francijas politiskā vadība. Ne vienam vien francūzim tagad šķiet savādi, ka referendumā uzvarēja kreiso komunistu, trockistu un labējo suverēnistu uzskati, kas bremzē ES konstitucionālā līguma ratificēšanas procesu.
M.Riekstiņš: – ASV vienmēr ir uzsvērušas, ka atbalsta Eiropas integrācijas procesu kopumā, jo pēc Otrā pasaules kara tieši ASV bija viens no Eiropas apvienošanās katalizatoriem. Tajā pašā laikā ASV uzsver, ka ir arī turpmāk gatavas un ieinteresētas sadarboties ar Eiropas Savienību neatkarīgi no tās iekšējās attīstības procesiem.
A.Vilcāns: – Ukrainas sabiedrību un politiskos komentētājus interesē tikai viens jautājums – kā Francijas un Nīderlandes negatīvais balsojums ietekmēs Ukrainas izredzes iestāties ES. Viedokļi radikāli atšķiras. Ārlietu ministrs B.Tarasjuks nezaudē optimismu un deklarē, ka referendumu rezultāti nerada tiešus un tūlītējus šķēršļus tam, lai Ukraina iesniegtu pieteikumu dalībai ES. Taču ietekmīgākais nedēļas laikraksts “Nedēļas spogulis” norāda: ES kādu laiku nebūs nekādas daļas par jauniem pretendentiem uz dalību Savienībā – vispirms jātiek skaidrībā ar savām problēmām. Īpaši tiek uzsvērts, ka viens no galvenajiem protesta elektorāta motīviem ir neapmierinātība ar ES paplašināšanos un varbūtējo Turcijas pievienošanos “klubam”. Francijas referendums, protams, ir uzmanības centrā, jo, pirmkārt, Francija skeptiski izturas pret Ukrainas eirointegrācijas perspektīvām. Otrkārt, jūnijā ieplānotas vairāku Ukrainas vadošo amatpersonu vizītes Francijā.
A. Gūtmanis: – Grūti spriest, vai Lietuvas sabiedrībā kopumā temats par Eiropas konstitūcijas ratifikāciju ir bijis īpaši svarīgs, toties var droši teikt, ka Lietuvas medijos tas atspoguļots visai plaši un izsmeļoši. Lietuvas mediji ir citējuši daudzus citu ES valstu politiķu, pētnieku viedokļus, lielā mērā balstoties uz starptautisko ziņu aģentūru sniegto informāciju un viedokļiem. Patiesības labad arī jāatzīst, ka Lietuvas centrālajos laikrakstos redakcijas slejās ratifikācijas gaita nav speciāli analizēta. Acīmredzot mediju uzmanības centrā ir citas tēmas. Laikraksts “Lietuvos žinios” izvirza zīmīgu jautājumu: ko iegūst Krievija brīdī, kad ES valstīs ir izveidojusies krīzei līdzīga situācija ar ratifikāciju? Laikraksts izsaka viedokli, ka pārtrūkušais ratifikācijas process attālina Gruziju, Moldovu, Ukrainu no Eiropas Savienības un ka NVS netieši varētu būt ieguvēja.

Rolands Lappuķe, Latvijas vēstnieks Francijā Foto: Juris Krūmiņš

– Vai Francijas un Nīderlandes referendumu negatīvais rezultāts atstājis iespaidu uz jūsu akreditācijas zemes sabiedrisko domu par Eiropas Savienības nākotnes perspektīvām?

R.Lappuķe: – Drīzāk jau sabiedrības negatīvais noskaņojums ir ietekmējis referenduma rezultātus. Francijas sabiedrības neapmierinātība ar iekšpolitisko situāciju un valdību bijuši noteicošie faktori tautas balsojumā. Eiropas Savienība tika gluži neracionāli apvainota vai visos grēkos. Pat franču lauksaimnieki, kuri visvairāk iegūst no ES, ir vairākumā balsojuši pret konstitucionālo līgumu. Tika konstatēts pretstatījums starp eliti un sabiedrības zemākajiem slāņiem, kā arī starp lielajām pilsētām un lauku apgabaliem. Visumā skaidri izpaudās sabiedrības bailes no situācijas šodienas pasaulē, īpaši jaunatnes vidū. Neesmu drošs, vai visi vēlētāji, izņemot komunistus, trockistus un suverēnistus, bija izvērtējuši balsojuma iespaidu uz ES nākotni un uz Francijas ietekmes attīstību nākotnes Eiropas Savienībā. Nav skaidrs, kāds būs noskaņojums pret ES turpmāk.
M.Riekstiņš: – ASV sabiedriskā doma nav izrādījusi sevišķi lielu interesi un līdz ar to arī sapratni par Eiropas Savienību. Tās attīstībai līdzi seko ieinteresēto profesionāļu loks, bet lielākajai ASV sabiedrības daļai šis Eiropas apvienības modelis nav plaši pazīstams. Ierindas amerikāņi joprojām vieglāk atpazīst individuālas valstis – Franciju, Vāciju, Itāliju. Varētu teikt, ka sabiedrisko domu kopumā Francijas un Nīderlandes referenduma rezultāts nav ietekmējis. Tajā pašā laikā, protams, ir gadījumi, kad Eiropas Savienība masu medijos tiek attēlota negatīvās krāsās.
A.Vilcāns: – Pētījumu rezultāti par šo tēmu pagaidām nav publiskoti, taču nedomāju, ka peripētijas ar ES konstitucionālā līguma ratifikāciju varētu piesaistīt plašas sabiedrības uzmanību. Referendumu rezultātus plašsaziņas līdzekļi izmanto, lai “ierindas” ukrainim izskaidrotu ES funkcionēšanas pamatprincipus.

Armands Gūtmanis, Latvijas vēstnieks Lietuvā Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

– Kā jūsu akreditācijas zemē uzņemts Latvijas Saeimas pozitīvais balsojums, ratificējot konstitucionālo līgumu tūlīt pēc Nīderlandes “nē” referendumā?

R.Lappuķe: – Šajās dienās jaunais Francijas ārlietu ministrs Filips Dusteblazī mani personīgi apsveica un pateicās par konstitucionālā līguma ratificēšanu Latvijā. Saeimas pozitīvais balsojums par šā dokumenta ratificēšanu pievērsa francūžu uzmanību un vairoja Latvijas prestižu ar to, ka spējām pieņemt savu lēmumu neatkarīgi no vētrainajiem apstākļiem. Par Latvijas Saeimas balsojumu vēstniecība saņēma dažas atzinīgas vēstis no dažādām institūcijām. Starp citu, bijušais Francijas prezidents Žiskārs d`Estēns lūdza mūsu vēstniecību pārsūtīt Latvijas prezidentei apsveikuma vēstuli. Tajā viņš augsti vērtē mūsu prezidentes nopelnus un lūdz viņu nodot parlamentam atzinību par pareizo, uz nākotni vērsto lēmumu.
M.Riekstiņš: – Par to, ka Latvijas Saeima ratificējusi konstitucionālo līgumu, informēja ASV lielākie masu mediji, piemēram “Washington Post”, “Washington Times”, CNN, Forbes.com… Taču kopumā Latvijas parlamenta veiktā ratifikācija ir tikai kā ievads, lai sniegtu plašāku informāciju par Eiropas Savienības konstitucionālā līguma ratifikācijas procesu.
A.Vilcāns: – Ukrainā informācija par Saeimas balsojumu aprobežojās ar fakta konstatāciju. Tika minēta A.Kalvīša un J.Urbanoviča argumentācija par labu pozitīvam balsojumam. Vairākkārt tika minēts neprecīzais līguma tulkojums latviešu valodā.
A. Gūtmanis: – Protams, fakts, ka Latvija ratificēja Eiropas konstitūciju, ir bijis pieminēts Lietuvas medijos. Taču Latvijas ratifikācija nav bijusi īpaši izcelta ziņa, un nav iemesla apgalvot, ka Latvijas imidžs Lietuvā varētu mainīties pēc mūsu Saeimas pozitīvā balsojuma.

Andris Vilcāns, Latvijas vēstnieks Ukrainā Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

– Kā jūsu akreditācijas zemē tiek prognozēta ES konstitucionālā līguma nākotne?

R.Lappuķe: – Francijā tiek izteikta vēlme, lai aprimst kaislības un ratificēšanas process turpinās, respektējot katras valsts izvēli un demokrātiju kopumā. Tomēr daudzi uzskata, ka konstitucionālā līguma izredzes ir nenoteiktas.
A.Vilcāns: – Ukrainā pieļauj, ka gadījumā, ja līgums tiks ratificēts vairākumā ES dalībvalstu, tajā, iespējams, tiks izdarītas zināmas korekcijas. Daži analītiķi prognozē pat eiras zonas dezintegrāciju. Ukrainai šis nenoteiktības periods esot jāizmanto, lai labāk sagatavotos savai dalībai ES.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv