Zvejnieki cīnās par mencu

Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Lai atceltu grozījumus Zvejniecības likumā, Satversmes tiesā vērsties nolēmusi Latvijas Zivsaimnieku asociācija. Grozījumi minētajā likumā paredz labvēlīgākus nosacījumus mencu nozvejai Baltijā jūrā piekrastes zvejniekiem, samazinot atļauto mencu nozveju aiz piekrastes joslas strādājošajiem. Grozījumi stāsies spēkā 2006.gada 1.janvārī. Asociācijas prezidents Inārijs Voits norādījis, ka patlaban tiek gatavots prasības pieteikums un meklētas pareizākās atsauces uz tiesību aktiem. Prasību Satversmes tiesā varētu iesniegt šā gada augustā. Līdztekus asociācija sākusi cīņu arī ekonomiski. Zvejnieki ir nolēmuši izņemt licences zvejai piekrastes joslā, tādējādi “iespiežoties” citā sektorā un radot papildu spriedzi starp tur jau strādājošajiem uzņēmumiem.
Saeimas pieņemtās izmaiņas Zvejniecības likumā paredz, ka Baltijas jūras piekrastē mencu nozvejas kvota nevarēs būt mazāka par 3%, bet reņģu nozvejai – mazāka par 4% no Latvijai ik gadu atļautā šo zivju nozvejas apjoma. Likumā arī noteikts, ka piekrastes zvejniekiem iedalītais nozvejas apjoms nevar būt mazāks kā iepriekšējā gadā.
Menca ir viena no komerciāli izdevīgākajām zivju sugām Baltijas jūrā. Zivju krājumi jūrā nav lieli, tādēļ atļautais mencu zvejas apjoms ik gadu tiek samazināts. Savukārt mencu nozveja piekrastes zonā ir palielinājusies tikai pēdējos gados, līdz tam piekrastē mencas zvejotas nelielos daudzumos. Piemēram, pērn piekrastes zvejnieki no kopējās Latvijas mencu kvotas – 5078 tonnām – nozvejoja 0,9% jeb 46 tonnas mencu. Tā arī bija vēsturiski lielākā mencu nozveja jūras piekrastē.
Zvejas kvotu sadale Eiropas Savienības valstīs notiek, ņemot vērā vēsturiskos zivju nozvejas datus. Latvijas Zivsaimnieku asociācija iebilst, ka šis princips Latvijā ir ignorēts. Tādēļ asociācija jau iepriekš paudusi gatavību vērsties Satversmes tiesā, lai apstrīdētu Zvejniecības likuma grozījumus.

“LV” informācija