Stingrāk tvarstīs uzturlīdzekļu nemaksātājus

Iesniegumu skaits par uzturlīdzekļu izmaksu ir stabilizējies – ap 145 nedēļā. Turklāt Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija sākusi aktīvāku izmaksāto līdzekļu atgūšanu regresa kārtībā no parādniekiem, kuru vietā valsts nodrošina ar uzturlīdzekļiem viņu bērnus. Fonda administrācija līdz šim ar uzturlīdzekļiem nodrošinājusi vairāk nekā 10 tūkstošus bērnu, kuru uzturēšanai ar tiesas spriedumu noteikts pienākums vienam no vecākiem maksāt ikmēneša uzturlīdzekļus, taču tas bezatbildīgi nav darīts.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Liek rosīties tiesu izpildītājiem

Edgars Līcītis, Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) administrācijas direktors: “Kā piedzinējam no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksāto uzturlīdzekļu apmērā mums ir tiesības iepazīties ar tiesu izpildītāja lietvedībā esošiem dokumentiem, kādas izpildu darbības ir veiktas. Tiesu izpildītāji nav sevišķi ieinteresēti nodarboties ar šī lietām, jo gan piedzinējs, gan arī fonda administrācija izpildu lietās par uzturlīdzekļu piedziņu ir atbrīvoti gan no valsts noteiktās nodevas nomaksas, gan no sprieduma izpildes izdevumiem. Apmeklēti 40 zvērināti tiesu izpildītāji gan Rīgā, gan Latgalē, Kurzemē, gan pārējos Latvijas novados. Ja saskatām, ka tiesu izpildītāji nav pietiekami rūpīgi, meklējot parādnieka mantu publiskajos reģistros, izvērtējam viņu atbildības pakāpi.”
Nosūtītas astoņas vēstules (sūdzības) Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, lai rosinātu izvērtēt atsevišķu tiesu izpildītāju darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, un tiesu izpildītājiem uzlikts par pienākumu šos trūkumus novērst.

Tiesu izpildītāji negrib sponsorēt

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome priekšsēdētājas Ingas Čepjolkinas personā ir izsūtījusi vēstules tieslietu ministrei Solvitai Āboltiņai un bērnu un ģimenes lietu ministram Ainaram Baštikam ar lūgumu nodrošināt visu sprieduma izpildes izdevumu apmaksu no valsts budžeta, kā arī iniciēt grozījumus Civilprocesa likuma 567.panta trešajā daļā, paredzot valsts budžetā līdzekļus sprieduma izpildes izdevumu segšanai pilnā apmērā. (Ja tas tiktu nodrošināts, vairs nebūtu katru mēnesi tiesu izpildītājiem jāpiešķir finansējums prakses vietas uzturēšanai – red.) Šobrīd Civilprocesa likums noteic, ka uzturlīdzekļu piedziņas lietās piedzinēji, tajā skaitā Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, ir atbrīvoti no sprieduma izpildes izdevumu samaksas tiesu izpildītājam. Gadījumos, kad piedziņa no parādnieka ir iespējama, tiesu izpildītājs sprieduma izpildes izdevumus, ieskaitot amata atlīdzību, piedzen no parādnieka. Savukārt, kad piedziņa nav iespējama, visas darbības uzturlīdzekļu piedziņas lietās, tiesu izpildītājam jāveic uz sava rēķina.
Inga Čepjolkina sarunā ar “LV” uzsvēra, ka “nav iespējams no valsts puses tiesu izpildītājiem uzlikt par pienākumu daļu no nolēmumiem izpildīt bez atlīdzības un vienlaikus pieprasīt visaugstāko rūpību, jo tiesu izpildītāji materiāli vairāk ieinteresēti tajās lietās, kur iespējams veikt piedziņu”.
Uzturlīdzekļu piedziņas lietu skaits pieaug ģeometriskā progresijā, tāpēc tiesu izpildītāji sāk uztraukties, nevēloties savās prakses vietās bankrotēt. Kādam tiesu izpildītājam vienlaikus uzkrautas 237 lietas (!). Rīgā pērn kopumā bijušas 2540 uzturlīdzekļu piedziņas lietas, Kurzemē – 2486, Latgalē – 6352. Lielākajā daļā no tām uzturlīdzekļu piedziņa nav iespējama. Attiecīgi arī tiesu izpildītāji amata atlīdzību par šajās lietās paveikto darbu nesaņem. “Neiebilstam, ka mūs kontrolē. Kā objektīvs juridiskais instruments nemēdzam nostāties viena vai otra laulātā pusē. Saprotam, ka mūsu darbs ir ļoti nozīmīgs, un esam gatavi cītīgi strādāt, ja valsts mums par to atbilstoši samaksās, bet pagaidu situācija ir ieilgusi uz pusotru gadu,” tiesu izpildītāju pozīciju aizstāv I.Čepjolkina.
Fonds no tiesu izpildītājiem prasa ļoti lielu atbildību, jo uzturlīdzekļu parādnieka mantai pārbaude jāveic divreiz gadā, neko par to nesaņemot. Tā kā Valsts zemes dienests par jebkuru izziņu pieprasot 4,13 latus “tiesu izpildītāji nevēlas kļūt par svešu bērnu sponsoriem piespiedu kārtā”.
Gadījumā, ja lūgums pēc atlīdzības tiks ignorēts, zvērināti tiesu izpildītāji finansiālu apsvērumu dēļ būs spiesti no šā gada 1.jūlija pārtraukt amata darbību veikšanu tajās uzturlīdzekļu piedziņas lietās, kurās izpilde nav iespējama, brīdina I.Čepjolkina.

Pārbauda viltus bezdarbniekus

Aplokšņu algu gadījumā Edgars Līcītis, fonda administrācijas direktors, cer uz “legālās prezumpcijas” principa piemērošanu. “Ja parādnieks darba vietā saņem algu aploksnē, bet kādu īpašumu – automašīnu vai dzīvokli – noformē uz trešo personu, piemēram, uz vecāku vai jaunās sievas vai draudzenes vārda, no VID un VSAA dokumentiem varētu izsecināt, ka tā jaunā īpašniece nav nopelnījusi naudu šim pirkumam. Ja esam ieguvuši neoficiālu informāciju, ka parādnieks strādā, ar Valsts darba inspekcijas starpniecību pārbaudām, vai viņam ir darba līgums un kāda alga tajā ir norādīta. Ja parādnieka firmā tiek maksātas nelegālas algas, konstatējot šādu faktu, pastāv reāla iespēja ierosināt krimināllietu kā pret darba devēju, tā pret darbinieku,” situāciju ataino E.Līcītis.
Agnese Grīnberga, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Komunikācijas nodaļas priekšniece, “LV” pavēstīja, ka uzturlīdzekļu nemaksātāju lietas atsevišķi VID statistikā netiek izdalītas, tomēr aplokšņu algu gadījumā to klasificē kā izvairīšanos no nodokļu nomaksas – atbilstoši Krimināllikuma 318.pantam. Līdz šā gada 31.maijam jau ierosinātas 82 krimināllietas, no tām daļa ir par uzturlīdzekļu alimentu nemaksātājiem. “Ja esam saņēmuši anonīmus zvanus par ienākumu slēpšanu, uzreiz pieslēdzas Finanšu policija, taču to ir ļoti grūti pierādīt, kamēr vainīgie nav pieķerti aiz rokas,” zināja teikt A.Grīnberga.

Iedragās uzturlīdzekļu nemaksātāju reputāciju

Pēc UGF administrācijas direktora Edgara Līcīša domām, būtiskākais ir fonda administrācijas rīcībā esošo parādnieku reģistru padarīt pieejamu visām līzinga kompānijām, komercbankām u.tml.,“tādējādi radot iespēju izvērtēt, vai kredītiestāde vēlas saistības ar personu, kura nespēj nokārtot citas savas saistības”.
Pēc Ministru kabineta noteikumiem, šobrīd uzturlīdzekļu parādnieku reģistrs ir ar ierobežotu pieejamību, jo tas satur diskrētu informāciju par iesniedzēju, par bērnu un pašu parādnieku.
UGF administrācija vēlas tehniski nodrošināt, lai ieinteresētās kompānijas reģistram varētu pieslēgties tiešsaistes režīmā ar savas paroles izmantošanu. E.Līcītis apgalvo, ka jau līdz jūlijam beigsies process ar reģistrāciju Datu valsts inspekcijā (DVI), pēc tam tiks pārprogrammēta visa datu bāze, un vēlāk UGFA lūgs grozīt MK noteikumus.
Egons Ālers, DVI direktores padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos, “LV” apstiprināja, ka šobrīd juridiski tiek saskaņots UGF parādnieku reģistrs, kam būs tiesīgi piekļūt Bērnu un ģimenes lietu ministrija, prokuratūra, UGF administrācijas darbinieki, tiesu izpildītāji, bet pieteikumā joprojām nav ierakstītas līzinga kompānijas un komercbankas. “Iespējams, ka tas varētu ietilpt UGF administrācijas tālākos plānos, jo šajā nolūkā būs jāgroza “Fizisko personu datu aizsardzības likums, kas liedz šos datus padarīt publiski pieejamus,” sacīja E.Ālers.

Apgrūtinās darbības ar automašīnām

Polijā esot noteikts, ka iespējams pat atņemt autovadītāja tiesības tiem, kas ir parādā uzturlīdzekļus saviem bērniem.
E.Līcītis: “Mūsu priekšlikums ir tāds, ka varētu noteikt zināmus ierobežojumus valsts sniegtiem pakalpojumiem, piemēram, automašīnu pārreģistrācijā, tehniskās apskates iziešanā, autovadītāja tiesību apmaiņā. Domāju, tas ir reāli arī Latvijā, jo neviena amatpersona pret to neprotestē.”
Reinis Nīmanis, CSDD jurists, “LV” skaidro – “tā ir normālā prakse, ka tiesu izpildītāji uzliek liegumu visām darbībām ar automašīnu – gan tehniskās apskates, gan pārreģistrācijas veikšanai, lai pasteidzinātu nokārtot parāda jautājumu. Tomēr par autovadītāja tiesību ierobežošanu nav bijusi runa.”

Parādam pret valsti nav noilguma

Uzturlīdzekļu parādnieks var izsprukt sveikā, ja savam bērnam līdz 7 gadiem maksā 20 latus un no 7 līdz 18 gadiem pārskaita 24 latus, kaut gan tiesa viņam varbūt piespriedusi maksāt lielāku summu – Ls 50 vai 80 mēnesī. Ja viņš ir palicis parādā valstij un labprātīgi nosedz šo parādu UGF administrācijai, fonda administrācijai par pārējo nav daļas.
Taču, ja uzkrāts prāvs parāds pret valsti, jāatceras, ka tam tiek pieskaitīti likumiskie procenti – 6% gadā, un tam nav noilguma. “Raugoties ilgtermiņā, valstij nevajadzētu palikt zaudētājos, jo parādnieks pēc 20, 25 gadiem dosies pensijā un mēs visu iekasēsim no viņam aprēķinātās pensijas, ieskaitot soda procentus, kas būs pieauguši klāt. Rūdītie parādnieki tīšuprāt mazina savu labklājību vecumdienās,” klāsta E.Līcītis.
Ja UGF administrācija konstatē, ka parādnieks nav atrodams, proti, nedz tiesu izpildītājam, kura lietvedībā atrodas uzturlīdzekļu izpildu lieta, nedz pašvaldības policijai nav zināma viņa dzīvesvieta vai arī deklarētajā dzīvesvietā viņš nav sastopams, ir pamats uzskatīt, ka parādnieks ļaunprātīgi izvairās no tiesas uzliktā pienākuma rūpēties par saviem bērniem. Tad fonda administrācija vēršas policijā ar lūgumu ierosināt krimināllietu par ļaunprātīgu izvairīšanos no uzturlīdzekļu maksāšanas, kas uzlikta ar tiesas spriedumu. “Esam uzrakstījuši vairāk nekā 30 iesniegumus par krimināllietas ierosināšanu. Dažkārt parādnieku mātes sāk uztraukties par dēlu problēmām un interesējas, kā varētu nomaksāt viņu vietā, lai noregulētu strīdus situāciju.”
Parādnieku izsludina policijas meklēšanā, un tas nekas, ka viņš devies peļņā uz Īriju, Lielbritāniju un citām zemēm. Reiz viņš šķērsos Latvijas valsts robežu, un tad viņu aizturēs – šādi gadījumi bijuši.

Māmiņām trūkst informācijas

Protams, iesniedzējam ir tiesības atsaukt savu iesniegumu jebkurā brīdī, ja panākts mierizlīgums vai vienošanās ar parādnieku. Pērn fiksēti tikai 16 tādi gadījumi, kur parādnieks pats sācis maksāt, bet šā gada aprīlī – 18 un maijā – jau vairāk nekā 20 lietu.
Nepilngadīgo māmiņu pilngadīgie bērnu tēvi baidās atzīt, ka ir pie vainas bērna radīšanā. “Ja bērna tēvs labprātīgi neatzīstas, ejiet un tiesas ceļā nosakiet sava bērna paternitāti! Ja tas apstiprināsies, var pieprasīt, lai visi izdevumi (par laboratoriskiem pētījumiem, tiesas tēriņi) gultos uz viņu pleciem,” sniedz padomu E.Līcītis.
Visbiežāk pārpratumi rodas jautājumā, no kura brīža UGF administrācija sāks aprēķināt iesniedzējam izmaksājamo summu. Tas notiek no iesnieguma pieņemšanas brīža fonda administrācijā, nevis ar atpakaļejošu datumu – iesniedzēji par to esot vīlušies.

Arvīds Deģis

Uzziņai:

Statistika par UGF administrācijas darbību
Kopš Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija kā Bērnu un ģimenes lietu ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde sāka savu darbību 2004.gada augustā (kā atsevišķa juridiska vienība – no 2005.gada janvāra), saņemti 8076 iesniegumi par uzturlīdzekļu izmaksāšanu.
Tos izskatot, fonda administrācija pieņēmusi:
• 7770 lēmumus par uzturlīdzekļu izmaksu;
• 183 lietās pieņemts lēmums izmaksu atteikt;
• 403 lietās pieņemts lēmums izmaksu izbeigt, jo tai zudis tiesiskais pamats:
– 107 lietās parādnieks pats sācis savus bērnus nodrošināt ar uzturlīdzekļiem;
– 24 lietās parādnieks ir miris;
– 272 lietās bērns, kura uzturēšanai tika izmaksāti līdzekļi no fonda, sasniedzis pilngadību.

Kopā Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lietvedībā reģistrēts 7781 parādnieks, no tiem ir 90 mātes.
Līdz 2005.gada 10.jūnijam uzturlīdzekļos no UGF izmaksāti Ls 1 292 098, tai skaitā:
• bērniem no Rīgas un Rīgas rajona – Ls 357 652;
• bērniem no Latgales reģiona – Ls 211 782;
• bērniem no Vidzemes reģiona – Ls 272 994;
• bērniem no Zemgales reģiona – Ls 187 528;
• bērniem no Kurzemes reģiona – Ls 261 980.
Savukārt regresa kārtībā no parādniekiem atgūti Ls 13 927, šā gada maijā – Ls 3321.